Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Latvija šo dokumentu formātu ieviesa 2016. gadā cerībā piesaistīt Latvijai kvalificētus jaunuzņēmuma dibinātājus un talantus, kas uzlabotu vietējo jaunuzņēmumu ekosistēmu un tā, savukārt, ekonomiku. Četrus gadus vēlāk redzam sekojošu ainu - jaunuzņēmumu vīza ir tikusi izsniegta 61 uzņēmumam.

Starp citu, statistika liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumu vīzas šķiet pievilcīgākas pasaules Austrumu daļai – teju 50% no Latvijas jaunuzņēmumu vīzu saņēmējiem līdz šim ir bijuši no Krievijas. Tomēr tas arī nav nekāds brīnums, jo austrumniekiem Latvija varētu būt visērtākais atspēriena punkts, lai piekļūtu Eiropas tirgum un iepazīstinātu ar savām idejām Rietumus.

Piemērs ir komerciālo dronu ražotājs “Fixar”, kurš, pateicoties politiskajām un teritoriālajām ērtībām, kā arī Eiropas Savienības nodrošinātajai intelektuālā īpašuma aizsardzībai, izvēlējies Latviju kā savu atspēriena punktu/platformu, lai piekļūtu Eiropai.

Latvijas izdoto jaunuzņēmumu vīzu skaitu var vērtēt dažādi. No vienas puses, tie ir vēl 61 uzņēmums valstī, kuri veic komercdarbību, rada ieņēmumus, maksā nodokļus un kuru nebūtu, ja šādas iniciatīvas nebūtu. No otras puses, 61 uzņēmums 4 gadu laikā varētu izraisīt arī nelielu vilšanos, ņemot vērā, ka Igaunijā 2017. gadā vien izsniegtas 140 jaunuzņēmumu vīzas. Lai gan visas Baltijas valstis šķietami ir potenciāli pievilcīgas Austrumu valstu jaunuzņēmumiem, kuri lūkojas Eiropas tirgus virzienā, redzam, ka ne visas trīs kaimiņvalstis vienlīdz labi izmanto šo faktu savā labā un gūst gaidīto rezultātu.

Rodas jautājums – vai tas, ka vīza ir populāra novitāte, nozīmē, ka ikvienai valstij vajadzētu to ieviest? Lai gan šo jautājumu var analizēt arī no imigrācijas politikas puses, es gribētu paraudzīties uz šo situāciju no uzņēmējdarbības viedokļa. Atgriežoties pie pieprasījuma un piedāvājuma, kā arī resursu pārvaldības pamatiem.

LIAA paziņoja, ka ir izsnieguši jaunuzņēmumu vīzu teju 100% pieteicēju, kas nozīmē, ka uzņēmumi, kuri uzsāka pieteikuma procedūru, bija nopietni un atbilda prasībām. Tādējādi varam secināt, ka pareizais vēstījums nonāca līdz īstajai auditorijai. Tas varētu būt arguments, ka “kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti”.

Tai pašā laikā – kā tad ir ar pieprasījumu? Vai pieteikumu bija pietiekami daudz, lai attaisnotu to laiku, ko dažādas iestādes ir ieguldījušas, lai izstrādātu, uzsāktu un uzturētu šādu programmu?

Dažas atbildes rodamas, salīdzinot jaunuzņēmumu vīzu režīmus Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

Kā jau iepriekš minēju, Igaunija, izsniegto jaunuzņēmumu vīzu ziņā ir tālu priekšā Latvijai. Kāpēc tā? Ziemeļu kaimiņvalsts jaunuzņēmumu vīzu režīms nav nemaz tik ļoti atšķirīgs no Latvijas piedāvātā, tomēr pastāv dažas būtiskas atšķirības, kas var būt par iemeslu tam, kāpēc jaunuzņēmumi izvēlas Latvijas ziemeļu kaimiņu:

  • Pieteikšanās tiešsaistē – 21. gadsimtā tā šķiet pašsaprotama, taču Latvija pieteicējiem šādu iespēju nepiedāvā;

  • Vīzas derīguma termiņš – lai gan Latvija jaunuzņēmumu vīzu izsniedz uz 3 gadiem atšķirībā no Igaunijas piedāvātās 12 mēnešu vīzas, tās pagarināšana pēc tam nav iespējama, taču iespējams apsvērt pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

  • Pieteikuma nepieciešamais finansiālais “nodrošinājums” – abas valstis pieprasa pieteicējam finansiālu “amortizāciju”, taču Latvijā pieprasītā summa ir teju 3 reizes lielāka nekā Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī prasītā.

Šie ir vien daži aspekti, un noteikti ir jāņem vērā vēl citi faktori, mēģinot saprast, kāpēc jaunuzņēmumi izvēlas Igaunijas piedāvāto vīzas iespēju un tāpēc izvēlas šo konkrēto Baltijas valsti kā savu atspēriena punktu. Taču arī šajā īsajā salīdzinājumā iezīmējas dažas norādes.

Digitālo klejotāju vīza – 2. raunds?

Igaunija paziņoja par savu plānu uzsākt Digitālās klejotāju (nomadu) vīzas izsniegšanu 7. jūnijā. Nedaudz vairāk nekā mēnesi vēlāk mēs redzam, ka Barbadosa paziņo par līdzīga dokumenta ieviešanu – attālinātā darba vīzu uz laiku līdz 1 gadam (tāds pats maksimālais termiņš kā Igaunijā).

Rodas jautājums – vai šāda veida dokuments ir kaut kas tāds, ko visām valstīm vajadzētu ieviest, lai attālinātais darbs un digitālā klejošana būtu vieglāk pieejama arī viņu valstīm? Tā vietā, lai spekulētu, es nolēmu pajautāt labi informētām personām. Konkrētāk – digitālajam klejotājam uz pilnu slodzi Stjuartam Rodžersam (Stewart Rogers). Viņa darbs kā tīmekļvietnes “GritDaily” galvenajam redaktoram un “Badass Empire” līdzdibinātājam ļauj viņam ceļot un vienlaikus strādāt.

“Paziņojums par Igaunijas Digitālo klejotāju (nomadu) vīzu neapšaubāmi ir aizraujošs. Es regulāri ciemojos Baltijas valstīs, un Igaunijas Digitālo nomadu vīza ir svaiga gaisa plūsma salīdzinājumā ar daudz ierobežojošākajām Digitālo nomadu vīzām citās valstīs.

Tā neaptver tikai pašnodarbinātas personas, bet arī ārvalstu darba devējus, kuri vēlas uz gadu izveidot savu bāzi. Līdzīgām Digitālo nomadu vīzām Portugālē, Kostarikā, Meksikā un Čehijas Republikā ir vairāk ierobežojumu.

Es ceru, ka vēl vairāk valstu nodrošinās Digitālo nomadu vīzas, lai digitālo nomadu statuss tiktu normalizēts un pieņemts. Esmu nedaudz noguris no nepieciešamības izvēlēties dzīvesvietas valsti un pilsētu, kad es piesakos pakalpojumiem (tīmeklī vai citādi), kad patiesībā es gribētu atzīmēt izvēli “Pasaules pilsonis” un miers. Ja digitālie klejotāji kļūs parasta parādība, tā varbūt kļūs par realitāti.”

No Stjuarta Rodžersa mēs varam mācīties, ka digitālajam klejotājam, kurš ir pastāvīgi ceļā, šīs ilgtermiņa vīzas nav “dzīvības vai nāves” jautājums. Tomēr ir svarīgi atzīt šādu darba formu, kā rezultātā uzlabosies pārvietošanās brīvība pasaulē.

Viens jautājums, kas vienmēr ir prātā ne tikai vīzas izsniedzošajām valstīm, bet arī pašiem klejotājiem, ir nodokļu jautājums.

Igaunijas digitālo klejotāju vīza nosaka, ka, ja persona strādā Igaunijā 183 dienas gadā (aptuveni 6 mēnešus), tā tiek uzskatīta par Igaunijas nodokļu rezidentu, un tai ir jāmaksā nodokļi. Kā to risina digitālie klejotāji, ja viņi ienākuma nodokļus jau maksā kaut kur citur?

Rodžerss norāda, ka Igaunijas nodokļu shēma nav piemērojama viņa apstākļiem, jo viņš nepavada tik daudz laika vienā vietā.

“No mana viedokļa uzturēšanās kādā vietā jebkādu laika sprīdi nav piemērota manam klejotāja stilam. Tomēr kopā ar e-rezidenta programmu, kas jau ir pieejama Igaunijā, tā noteikti šķiet pievilcīga.”

Lai gan šķiet maz ticams, ka nodokļu shēma ir tā, kas digitālos klejotājus piesaistīs Igaunijai, tā var bruģēt ceļu uz klejotāju dzīvesveida normalizēšanu, kas, savukārt, var radīt jautājumus saistībā ar nodokļiem, sociālo apdrošināšanu, pensiju un vēl citus.

Arī "TWINO" mēs aizvien vairāk cenšamies atbalstīt work from anywhere (darbs no jebkuras vietas) pieeju, tāpēc digitālo klejotāju vīza ir intriģējošs attiecīgās problēmas risinājums. Šobrīd, kad aizvien vairāk darba devēju, ieskaitot mūs pašus, pieļauj, ka milzīgs skaits viņu darbinieku strādā attālināti, būtu vērts apsvērt šo iespējamo nākotni, kur šāda kārtība iederētos. Jo īpaši realitātē pēc COVID krīzes, kad ceļošana kļūst drošāka un pieejamāka.

Aptaujājot vairāk nekā 5000 biroju darbiniekus, vairākums apgalvoja, ka viņi gribētu jaukta tipa darbavietu – apvienojot darbu gan birojā, gan attālināti. Manuprāt, šie jaunie vīzu formāti ļautu izvērtēt jauno darba veida tendenci (work from anywhere) starptautiskā līmenī.

Tāpat rodas jautājums, kāda būs Latvijas pozīcija digitālā nomada tendences kontekstā? Manuprāt, mazākais, kas būtu darāms, ir vispusīgs novērtējums, vai esam apmierināti ar līdzšinējo jaunuzņēmumu atbalsta politiku, un vai Latvijai nebūtu jāseko Igaunijas pēdās, piesaistot sev spējīgus ārvalstu talantus un naudu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Palīdz skolotājiem ātrāk labot mājasdarbus

Anda Asere, 17.06.2020

"Homestudy.io" izstrādātāji Kalvis Pētersins, Tāvi Rannamens (Taavi Rannamets) un Mohamads Salehi (Mohamad Salehy).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Homestudy" piedāvā platformu, kas palīdz padarīt ar roku rakstītu darbu labošanu četras reizes ātrāku.

"Ar roku rakstītus darbus izmanto teju visur pasaulē un tos joprojām labo ar vecām metodēm, kas aizņem daudz laika," teic Kalvis Pētersons, "Homestudy.io" līdzdibinātājs.

Jaunuzņēmums piedāvā tīmekļa platformu darbu labošanai digitāli. Tas nozīmē, ka nav nepieciešama risinājuma instalācija un skolotājs platformu var atvērt jebkurā interneta pārlūkā. "Gribam, lai "Homestudy.io" ir pieejams visiem," uzsver K. Pētersons. Risinājums ļauj atkārtoti izmantot rakstītos komentārus, līdz ar to, ja kļūdas skolēnu darbos atkārtojas, skolotājs var sniegt padziļinātus komentārus, tos katru reizi nepārrakstot no jauna.

Viņš piebilst, ka šajā risinājumā atgriezeniskā saite skolēniem ir pieejam jebkur un jebkad, ja vien ir pieejams internets un vismaz viena viedierīce. "Skolu slēgšanas gadījumā pieredzējām, ka daudz ģimeņu Latvijā un pasaulē nevar nodrošināt viedierīci katram bērnam, līdz ar to var būt sarežģīti samenedžēt laiku pie ierīcēm visiem, lai iegūtu atgriezenisko saiti no skolotāja. Ar "Homestudy.io" to var saņem arī neesot tiešsaitē," skaidro K. Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pirmajam "vienradzim" jeb jaunuzņēmumam, kas sasniedzis miljarda vērtību, drīzumā noteikti sekos nākamie, prognozē Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) izpilddirektore Kristīne Tarvida.

Viņa norādīja, ka Latvija sāka veidot "startup", investēt tajos un atbalstīt ar dažādām programmām, vēlāk nekā igauņi, tādēļ arī Latvijai šobrīd ir tikai viens "vienradzis" - "Printful".

"Mēs Latvijā ar "startup" uzņēmumiem strādājam un investējam pēdējos astoņus gadus. Pirms tam, protams, arī bija biznesa eņģeli, tikai viņi sevi tā nedēvēja un izpratne par "startup" no investoru, jaunuzņēmēju un valsts puses nebija vēl attīstījusies, nebija atbalsta, nebija vienotas vīzijas, "startup" kopienas utt. Tomēr šobrīd ir īstais laiks, kad vajadzētu sākt parādīties lieliem veiksmes stāstiem ar lielām piesaistītajām investīcijām un augošu ietekmi Eiropas, Amerikas vai Āzijas tirgos un vairākiem "vienradžiem", jo "startup" sasniedz savu lielo izrāvienu pēc vispārzināmās statistikas 7-10 gadu laikā," stāstīja Tarvida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ir īstais brīdis domāt par zinātņietilpīga jaunuzņēmuma veidošanu

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful iekļauts starp labākajiem jaunuzņēmumiem ASV. Uzņēmums ierindojies 128.vietā Forbes ikgadējā sarakstā ar Top 500 darba devējiem tieši jaunuzņēmumu vidū jeb America's Best Startup Employers 2021, kas veidots balstoties uz uzņēmumu reputāciju, izaugsmi un darbinieku apmierinātību.

Printful ir kļuvis par pievilcīgu darba devēju ne tikai straujās izaugsmes, bet arī daudzveidīgās iekšējās kultūras dēļ. Tā kā Printful spējis pielāgoties mainīgajai uzņēmējdarbības videi arī pandēmijas laikā, uzņēmums turpina piedāvāt savus pakalpojumus, vienlaikus atverot ražotnes Kanādā un Spānijā.

"E-komercijas nozare šobrīd piedzīvo milzīgu izaugsmi, tādēļ arī mums jāturpina paplašināt sava darbība visā pasaulē. Mēs esam pagodināti, ka esam atzīti par vienu no labākajiem darba devējiem starp jaunuzņēmumiem, jo šobrīd, vairāk kā jebkad agrāk, mums jāpatur prātā, cik svarīgi ir uzturēt uzņēmuma kultūru un rūpēties par mūsu darbiniekiem," komentē Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti uzņēmumi cīņai par Latvijas pārstāvēšanu konkursā "Creative Business Cup 2020" Kopenhāgenā.

Cīņu par uzvaru startup uzņēmumu konkurencē turpina astoņi jaunie un radošie uzņēmumi. Nacionālais fināls norisināsies 2.martā. Šogad starptautiskā konkursa "Creative Business Cup 2020" (CBC) nacionālajai atlasei pieteiktās idejas ir dažādas – no tehniskiem risinājumiem līdz dizaina produktiem.

Finālsacensībām izvirzītie pretendenti: "Zeltini" (amfībija, kas aprīkota ar elektromotoriem), "Flockmen" (attīstošas koka rotaļlietas), "Diegu meistars" ("dari pats" komplekts mākslas darbu radīšanai no diega), "Ko tu elpo" (gaisa attīrīšanas un klimata uzlabošanas sistēma), "Pupuchi" (kraukšķīga un veselīga uzkoda no cūku pupām), "Uppo" (dizaina roku aproces darbam ar datoru), "Barboleta" (līdzsvara platformas bērnu mācību procesa uzlabošanai), "WinGo Deposit" (atkritumu šķirošanas automāts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atklāj jaunu kopstrādes telpu

Db.lv, 30.09.2020

Reinis Rubenis, "Swedbank" vadītājs Latvijā, un Andris K. Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs un priekšsēdētājs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī jeb "TechHub Riga Startup House" atklāta otrā "Swedbank" kopstrādes telpa ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.

Šobrīd "TechHub Riga Startup House" atrodas arī "TechHub Riga" kopstrādes telpa.

Šī ir otrā "Swedbank" koprades telpa, kas ir sadarbības un pasākumu telpa un atbalsta gan jaunu ideju, gan visas nozares attīstību, īpaši finanšu tehnoloģiju (fintech) jomā.

Pirmā kopstrādes telpa tika atklāta 2018. gadā "Swedbank" centrālajā ēkā Rīgā, Balasta dambī 15. Turpinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, paredzēts, ka abās kopstrādes telpās jaunuzņēmumi varēs konsultēties ar pieredzējušajiem "Swedbank" mentoriem, lai attīstītu savas biznesa idejas.

2018. gada pavasarī atklātā koprades telpa par mājvietu kļuva Baltijā pirmā fintech akseleratora "Wise Guys fintech" finālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

10 000 eiro idejai burbuļu ietīšanas plēvi ražot no aitas vilnas

Zane Atlāce - Bistere, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas jaunuzņēmums "Woola", kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas, ieguva "TechChill 2020" jaunuzņēmumu sacensību "Fifty Founders Battle" galveno balvu.

Uzvarētāji devās mājup ar 10 000 eiro finansējumu no "TechChill Foundation", ko ieguldīt tālākā jaunuzņēmuma izaugsmē, iespēju piedalīties "Startup" pasaules kausa finālā Sanfrancisko un citas vērtīgas balvas.

Savukārt "Adact", "Hugo.legal", "VeritaCell" ieguva Latvijas Biznesa enģeļu tīkla balvu - vieglās saistības 100 000 eiro apmērā.

"TechChill" tradicionāli ir pulcēšanās vieta jaunajiem un topošajiem jaunuzņēmumiem, turklāt 50 no tiem tika dota iespēja kāpt uz "TechChill" skatuves un prezentēt sevi investoru, apmeklētāju un mediju priekšā, lai cīnītos par uzvaru sacensībās "Fifty Founders Battle", kas ik gadu ir konferences kulminācija.

Pirmās "TechChill" konferences dienas laikā, 20. februārī, investoru žūrija vērtēja visus piecdesmit jaunuzņēmumus, balstoties uz to prezentāciju trīs minūšu garumā un izvirzīja piecus finālistus: "Adact" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas dod iespēju zīmoliem izveidot uz spēlēm balstītu mārketinga kampaņu bez kodēšanas; "Hugo.legal" (Igaunija), AI balstīta platforma, kas dod iespēju izvēlēties piemērotu juristu; "Longeneze" (Latvija), platforma, kas piedāvā biomedicīnas datu pārveidošanu savstarpēji dalāmos aktīvos; "Woola" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas; "EVOestate" (Igaunija), platforma, kas apkopo nekustamā īpašuma kompensācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas IT uzņēmumu vājais posms – nevis inovāciju, bet pārdošanas ģēniju trūkums

Līna Lāsa, attālinātas darbinieku nolīgšanas platformas Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talantu trūkums ir viens no lielākajiem Latvijas jaunuzņēmumu izaicinājumiem*. Daudz tiek runāts, ka teju ar uguni jāmeklē IT speciālisti, bet tikpat liela problēma ir pārdošanas zvaigznes, kas ļautu uzņēmumam piesaistīt investorus un uzmirdzēt globālajā tirgū. Kā varam to risināt, lai Latvija globālajā tirgū būtu zināma kā vienradžu zeme?

Droši vien katram ir bijis čaklais klasesbiedrs, kuram vienmēr bija kārtīgi izpildīti mājasdarbi, bet, kad vajadzēja klases priekšā prezentēt paveikto, uzslavas saņēma klases sliņķis, kam starpbrīdī vēl nebija ne jausmas, ko teikt skolotājiem, taču harizmātiskās uzstāšanās prasmes viņu nekad nepievīla. Pārceļot šo līdzību biznesa pasaulē, “klasisks” igaunis vai latvietis ir kārtīgais, bet drusku garlaicīgais klasesbiedrs, toties amerikānis ir tas, kurš saņem labāko atzīmi par spožu uzstāšanos pie tāfeles.

Nekādā ziņā negribu teikt, ka amerikāņi ir dumjāki par baltiešiem vai ka cilvēki no mūsu reģiona nemāk sevi izcili pasniegt. Drīzāk tā ir nacionāla īpatnība. Igauņi un latvieši vienkārši mēdz būt pieticīgāki un nav apguvuši prasmi uzstāties, ko amerikāņiem cenšas ieaudzināt jau bērnudārza laikā. To novēroju Igaunijas prezidenta un uzņēmēju vizītes laikā ASV, un par to liecina starpkultūru pētījumi. Pēc sociālā psihologa Gērta Hofstedes (Geert Hofstede) Kultūras kompasa**, latviešiem ir tendence justies neveikli, gan saņemot uzslavas, gan pašiem slavējot sevi. Viņi drīzāk vienmēr piebildīs, ka varēja izdarīt labāk vai ka nav jau sasnieguši neko tādu nozīmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā divu entuziastu nodibinātais startup uzņēmums “GetaPro” balstījās uz ideju par platformu, kur kvalitatīvu pakalpojumu sniedzējiem satikties ar tiem, kuri meklē palīgus mājas, organizatoriskos, izglītojošos, juridiskos un dažādos citos jautājumos. Tobrīd nevienam no idejas autoriem – Jurijam Fridkinam un Aleksejam Kolpakovam - pat pārdrošākajos plānos neietilpa nākotnes vīzija, ka kādreiz šo ideju novērtēs Londonas biržā kotēts uzņēmums.

“GetaPro”, kuru nupat iegādājās vērienīgais Baltijas sludinājumu portālu uzņēmums “Baltic Classifieds Group” (“BCG”), ir platforma, kur dažādu nozaru pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt savus pakalpojumus, savukārt jebkuram platformas lietotājam vajadzības gadījumā ir iespēja atrast uzticamus speciālistus dažādu darbu paveikšanai. Portāls šobrīd pulcē vairāk nekā 10 000 dažādu pakalpojumu sniedzēju un līdz šim ar “GetaPro” palīdzību bijusi iespēja saņemt vairāk kā 130 000 pasūtījumu. Viena mēneša ietvaros portāla apmeklētāji, kuri meklē uzticamus speciālistus, izvieto vairāk nekā 5 000 darba piedāvājumu sludinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā Latvijas FinTech uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedza 450 miljonus eiro, viena uzņēmuma apgrozījumam svārstoties no 6,4 tūkstošiem līdz pat 120 miljoniem eiro, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) īstenotais pētījums.

Neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši nelieli - vairāk nekā puse uzņēmumu ir mazāk nekā 20 darbinieku, bet vidēji tajos strādā 32 darbinieki.

"Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē FinTech uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā," uzsver pētījuma autores, LU BVEF profesores Inna Romānova un Ramona Rupeika-Apoga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu piegādes uzņēmums "Wolt" ir izstrādājis īpašu restorānu atbalsta programmu, lai palīdzētu vietējiem restorāniem izdzīvot Covid-19 pandēmijas laikā un samazinājis cenu ēdienu piegādēm.

Atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt restorāniem un pavāriem turpināt strādāt bezkontakta režīmā, saņemot pasūtījumus un nodrošinot iedzīvotājiem bezkontakta ēdienu piegādes.

Lai palielinātu pasūtīju daudzumu restorāniem, "Wolt" ir samazinājis standarta piegādes maksu uz 0.99 EUR, kā arī palielinājis pasūtījumu piegādes attālumu līdz 5 km. Savukārt nākamajās 30 dienās "Wolt" investēs papildus 40 000 eiro vietējo restorānu piedāvājuma atbalstīšanai.

"Ir ļoti svarīgi ieguldīt restorānu apgrozījuma veicināšanā, jo daudzi restorāni ir zaudējuši pat 50% līdz 80% pārdošanas apjoma un tiem ir nepieciešams palīdzēt atgūt kaut daļu pasūtījumu," norāda "Wolt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noslēdzoties investīciju raundam, Printify darbinieki saņem 10 miljonus dolāru

Db.lv, 08.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju pasūtījuma apdrukas uzņēmums Printify oktobrī noslēdza A sērijas investīciju raundu, kopumā piesaistot 50 miljonus ASV dolāru lielu finansējumu.

Investoru vidū bijuši vairāki pasaulē plaši pazīstami uzņēmumi, kā arī tehnoloģiju un izklaides nozares eņģeļu investori, kuri saskata Printify pārstāvētās print-on-demand jomas aizvien pieaugošo potenciālu. Vairākus mēnešus ilgā investīciju raunda rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tālākā attīstībā un komandas paplašināšanā, bet daļa no tiem jau ir nonākusi pie darbiniekiem.

Piekto daļu summas jeb aptuveni 10 miljonus ASV dolāru investīciju raunda noslēgumā saņēmuši tie Printify darbinieki, kuri izvēlējušies pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas.

Jau vēstīts, ka Printify ir viens no pirmajiem jaunuzņēmumiem Latvijā, kas lielākajai daļai komandas piešķir akciju opcijas neatkarīgi no darbinieku saņemtā atalgojuma apmēra. Šāda pieeja kalpo kā papildu motivācijas un bonusu sistēma nozares profesionāļiem, kuri ir palīdzējuši veicināt uzņēmuma straujo izaugsmi. Tādējādi darbinieki ir arī uzņēmuma līdzīpašnieki, un līdz ar to viņu intereses ir tādas pašas kā vadības intereses – palielināt uzņēmuma vērtību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sieviešu hakatonā uzvarējusi nestandarta mantu nomas lietotne

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Atklāšana 6.martā notika ar NASDAQ Rīga Zvana ceremoniju Dzimuma līdztiesībai, kas tika iezvanīts kopā ar organizatorēm un šī īpašā zvana ceremonija tika pārraidīta uz Nasdaq sienas Ņujorkā, Time square.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā sieviešu hakatonā Latvijā 11 komandu konkurencē uzvarējusi "Share" izstrādātā nestandarta mantu nomas lietotne, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā dalībniekiem bija iespēja pieteikt savu ideju vai arī pievienoties jau eksistējošai komandai un idejai. Kopā tika saņamti 136 dalības pieteikumi. No tiem tika atlasītas motivētākās dalībnieces un dalībnieki un divu dienu laikā īstenojamākās idejas.

Balvas tika piešķirtas četrām komandām:

- īpašā simpātiju balva tika piešķirta komandai "Berry Club", kas akcentēja 3D printēšanas tehnoloģiju risinājums pasākuma atmiņu veidošanai, kurā darbojās arī visjaunākā, divpadsmit gadīgā, hakatona dalībniece un tehnoloģiju entuziaste Sofija;

- trešās vietas ieguvēju "Science Hero" komandas mērķis bija izveidot online kvesta spēli, kas interaktīvā veidā iemācītu matemātiku, ķīmiju un fiziku bērniem un pusaudžiem. Viņiem būs iespēja saņemt konsultācijas no Riga TechGirls Mentoru programmas kompetentiem mentoriem trīs mēnešu laikā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Exonicus Trauma Simulator iekļuvis VRAwards finālā

Anda Asere, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienu no Latvijas startup veiksmes stāstiem, bezpilota lidaparātu ražotāju "AirDog", iegādājies viens no lielākajiem ASV gudro māju drošības risinājumu izstrādātājiem "Alarm.com".

"Nasdaq" biržā kotētais uzņēmums ar "AirDog" iegādi plāno sekmēt robotikas izpēti un attīstību "Alarm.com" viedajām mājām un biznesa tehnoloģijām un veicināt kompānijas starptautisko izaugsmi, tajā skaitā Baltijas valstīs.

Darījuma summu puses neatklāj.

"Mūsdienu mainīgajā un strauji progresējošajā informācijas tehnoloģiju laikmetā robotika ir nozare, kurā nepieciešama daudzpusīga pieeja problēmu risināšanā," norāda "AirDog" līdzdibinātājs un izpilddirektors Agris Ķipurs. "Plecu pie pleca mēs sadarbojamies visās jomās, ko apvieno robotika, lai ikdienas problēmām kopīgi izstrādātu nākamās paaudzes risinājumus. Spēku apvienošana ar "Alarm.com" ir iespēja paplašināt mūsu inženieru komandu un pilnībā izmantot tās radošo potenciālu."

Komentāri

Pievienot komentāru