Jaunākais izdevums

Valsts amatpersonām, dodoties darba vizītēs, pamatā ir jāizmanto komerciālie, nevis privātie avioreisi, šādu nostāju intervijā TV3 pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot skandālu par sava priekšgājēja Krišjāņa Kariņa (JV) praksi izmantot darba braucieniem arī privātos aviolidojumus.

Vienlaikus Siliņa pauda, ka situācijas varot būt dažādas, tostarp var būt ārkārtas situācijas, kad nepieciešams izmantot privātos lidojumus, attiecīgi arī viņa nevarot apsolīt, ka nekad šādus lidojumus neizmantos.

Pēc viņas vārdiem, Kariņam būtu nepieciešams vairāk izskaidrot situācijas, kāpēc konkrētajos gadījumos bija nepieciešams izmantot privātos lidojumus, jo pamatojums tam esot.

Premjere uzsvēra, ka valdība pašlaik neapsver lidmašīnas iegādi savām vajadzībām, un tā vietā viņa mudina amatpersonas darba braucieniem izmantot valstij pamatā piederošo aviokompāniju "airBaltic".

Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija.

Interesi par Kariņa laikā veiktajiem speciālajiem reisiem izrādījuši "Apvienotā saraksta" (AS) politiķi, pieprasot sniegt viņiem šādu informāciju. AS gribēja zināt par Kariņa vēl premjera pilnvaru laikā izmantotajiem privāto lidsabiedrību pakalpojumiem. Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS), atsaucoties uz saņemto atbildi, publiski norāda, ka trešā daļa no visiem lidojumiem veikta, nevis pērkot vietu regulārajā avioreisā, bet īrējot visu lidmašīnu.

Kariņa speciālo reisu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2021.gadā izlietoti 144 800 eiro, 2022.gadā - 332 717 eiro un 2023.gadā - 136 313 eiro, teikts VK sniegtajā informācijā. Smiltēns norāda, ka attiecīgās summas izlietotas par 18 lidojumiem.

VK norāda, ka AS pieprasījumā minētajā laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim Ministru prezidenta vadītā delegācija, dodoties ārvalstu komandējumos, izmantojusi regulāros avioreisus 35 pārlidojumos un 18 speciālo lidojumu pakalpojumus.

Starp speciālo reisu galamērķiem bija arī Beļģija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Polija un Moldova, un pasažieru skaits Kariņa kā premjera laika delegācijā bija no piecām līdz deviņām personām.

Kariņš nepiekrīt kritikai par Ministru prezidenta laika speciālo avioreisu tēriņiem. "Nepiekrītu, es uzskatu, ka premjerministram ir jābūt pie sarunu galda tur, kur tās notiek. Reisi ir tikai līdzeklis, lai nokļūtu no Rīgas līdz citam punktam," ir izteicies Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vienojusies ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) budžeta paketē nevirzīt grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kā tviterī ziņo Ministru prezidente, šie grozījumi būs jāpārstrādā. Siliņa lēmumu pieņēmusi, "lai novērstu iedzīvotāju apgrūtināšanu ar nevajadzīgu birokrātiju".

Valdība jau iepriekš vienojusies neradīt papildu birokrātiju, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja premjerministre, skaidrojot, ka minētais likumprojekts nebija līdz galam izstrādāts, lai visiem būtu skaidrs, kā notiktu deklarēšana.

Piedāvātajos grozījumos bija minēta pārāk mazas summas, piemēram, 100 eiro, par ko būtu jāsniedz atskaiti, uz problēmu likumprojektā norādīja Siliņa. Ministru prezidente atzīmēja, ka ne vienmēr likumprojektu autori ierēdniecības līmenī spēj uz piedāvātajām izmaiņām paraudzīties, kā tas strādās no iedzīvotāju kā lietotāju pozīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdībā tiks sākts skatīt valsts 2024.gada budžeta projektu, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par budžeta prioritātēm tika panākta vienošanās jau valdības veidošanas laikā, tās ir iekšējā un ārējā drošība, veselības aprūpe un izglītība, norādīja premjerministre.

Tāpat rasti risinājumi sociālajā jomā saistībā ar iedzīvotājiem nozīmīgu pakalpojumu un preču sadārdzināšanos, tajā skaitā paredzēts pakāpeniski atjaunot piemaksas pensionāriem par darba stāžu, pavēstīja Siliņa.

Veselības ministrijai vēl būs jānāk ar skaidru redzējumu, kā tiks izlietots veselības jomā gaidāmais 275 miljonu eiro budžeta palielinājums. Veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) tiks ļauts veidot veselības finansēšanas un sistēmas reformēšanas plānu, norādīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemērotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, tam budžetā būs jāatrod 16 miljoni eiro, 13.novembrī pēc koalīcijas sanāksmes medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Koalīcija jau oktobra beigās pavēstīja par panākto vienošanos par 12% likmes piemērošanu.

Šogad beigsies 5% samazinātās likmes piemērošana. Līdz ar to, kā skaidro Siliņa, sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024.gada augļiem un dārzeņiem tiktu piemērota standarta 21% likme. Taču koalīcija pirms dažām nedēļām vienojās par kompromisu - 12% PVN likmi.

Minētais kompromiss izmaksās 16 miljonus eiro, un tam vēl nepieciešams atrast finanšu avotus, atzīmēja Ministru prezidente. Šai summai būs jāmeklē kompensējošie mehānismi, lai budžetu varētu saskaņot ar Eiropas Komisiju, atzīmēja Siliņa.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, iepriekš norādīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši jau pie valdības izveidošanas noteiktajam termiņam koalīcija risinājumus lielajām procentu likmēm hipotekāro kredītu ņēmējiem sola rast līdz gada beigām.

To pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu par risinājumu hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Premjerministre pauda, ka ar kredītbankām un Latvijas Banku tiks turpināts spriest par labāku piedāvājumu sagatavošanu pēc iespējas plašākam hipotekāro kredītu ņēmēju lokam. Piemēram, nesamērīgo lielo procentu likmju samazināšana kaut vai uz laiku fiziskām personām, atzīmēja politiķe.

Tiek meklēti arī citi alternatīvie risinājumu, tajā skaitā, lai atbalstītu ģimenes, sacīja premjerministre. Siliņa norādīja, ka turpina uzturēt dialogu ar kredītiestādēm, tāpat šonedēļ pie šiem jautājumiem strādās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa atvērs birojus Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja bankā.

Jaunu biroju atvēršana Rīgā un Tallinā pastiprinās EIB grupas klātbūtni Latvijā un Igaunijā, sniedzot lielāku atbalstu vietējiem projektiem tādās jomās kā inovācijas, zaļā un droša enerģija, kā arī finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīja bankā.

Abi jaunie biroji veicinās ciešāku sadarbību ar Latvijas un Igaunijas partneriem, piebilda EIB pārstāvji.

Kopš 2020.gada EIB grupa savas investīcijas Latvijā un Igaunijā koordinē ar reģionālā biroja Viļņā starpniecību. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās iespējas un potenciālu reģionā, īpaša biroja izveide abās pārējās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās tiek uzskatīta par būtisku, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu vietējiem projektiem un padziļinātu sadarbību ar partneriem gan valsts, gan privātajā sektorā, norādīja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12%, par koalīcijā panākto vienošanos pirmdien medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, norādīja Siliņa.

Vairākus pēdējos gadus svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme 5% apmērā.

Iepriekš tika pieļauts, ka nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem PVN likme būtu atgriezusies pilnā apmērā - 21%, bet tagad rasts kompromiss - nākamgad noteikt 12% pazemināto PVN likmi.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs Latvijas zinātnieces saņem L`Oréal-UNESCO balvu Sievietēm zinātnē

Db.lv, 06.09.2023

Ķīmijas doktore Dr.chem. Liene Grigorjeva ir vadošā pētniece Latvijas Organiskās sintēzes institūtā

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli traucējumi un nestabilitāte ir "jaunais normālais", turklāt ir gaidāmi jauni ģeoekonomiski satricinājumi, piektdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"2024. būs izšķirošs gads, kad gaidāmi jauni ģeoekonomiski saspīlējumi - no Sarkanās jūras līdz Taivānas šaurumam -, kas arī nozīmē biežākus traucējumus piegāžu ķēdēs un lielāku nestabilitāti enerģijas tirgos," Leiena sacīja klimata konferencē Hamburgā.

"Starptautiskā konkurence kļūst sīvāka. Tas ir jaunais normālais, ar ko mums jārēķinās," viņa teica.

Citus satricinājumus papildina arī biežāki ekstremāli laikapstākļi, kas nozīmē, ka Eiropai jāturas kopā tā, "kā nekad agrāk", lai varētu atrisināt grūtības, mudināja EK prezidente.

27 valstu bloks, kā uzsvēra Leiena, pēc 2022.gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ātri spēja reaģēt, lai iegrožotu savu atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu "Škoda Vagonka" radītās pasažieru pārvadājumu krīzes dēļ nolēmusi atkāpties AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome, vienlaikus gan norādot uz slikto infrastruktūru, kas ir AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārziņā, informēja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, atsaucoties uz PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu.

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā no 2008. līdz 2010.gadam bija finanšu krīze, sabiedrībai vajadzēja solidarizēties ar bankām, taču tagad tās nav gatavas darīt neko, solidarizējoties ar kredītņēmējiem, šādu vērtējumu šodien preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Politiķi jau ilgāku laiku spriež par veidiem, kā augstu procentlikmju apstākļos palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem, savukārt bankas, kuras šo likmju iespaidā gūst vēsturiski lielāko peļņu, politiķu plānus peļ kā nepieņemamus. Politiķu jaunākais piedāvājums paredz, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunktu apmērā no konkrētajā brīdī spēkā esošās procentu likmes, un šīs izmaksas būs jāsedz bankām.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pilnībā paļaujas uz to, ka Saeima un valdība atradīs labāko problēmas risinājumu. Viņaprāt, Saeima ir bijusi ļoti pretimnākoša un ilgi strādājusi pie šī jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tieslietu ministrija nepilda ST spriedumu par valsts nodevām

Diena.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Māris Ķirsons, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

eParaksts, eAdrese, eVeselība, elektroniskās deklarēšanas sistēma un daudzi citi “e” kļuvuši par privātās un korporatīvās dzīves elementiem, kā arī digitālās transformācijas vitamīniem. Uzņēmēju vidē arvien pieprasītāks kļūst vēl viens, mazāk zināms, “e”- eZīmogs.

Papīra dokumentu apritē zīmogs vai spiedogs bija zināms jau krietni pirms Kristus dzimšanas. Digitālā vidē tāds pieejams jau 10 gadus, tomēr īstu popularitāti tas ieguvis tieši līdz ar plašu automatizētu risinājumu ieviešanu uzņēmumu un iestāžu biznesu procesos. Kas ir eZīmogs un kādos biznesa procesos tas ir noderīgs, DB iztaujā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ePakalpojumu daļas klientu vadītāju Vitu Apsi

Kā eZīmogs atšķiras no eParaksta?

eParaksts, neatkarīgi no tā ar kādu rīku – eID karti vai eParaksts mobile, to izmanto, ir piesaistīts konkrētai fiziskai personai. Ja šī persona paraksta dokumentus kādas organizācijas vārdā, tās piederība organizācijai vai paraksta tiesības tiek noteiktas ar pilnvaru vai kādu citu tiesisko pamatojumu un faktiski paraksts neataino neko citu, kā tikai konkrētās personas datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Somijas un Igaunijas gāzesvada bojāšanā saskata iespējamas Krievijas pēdas

LETA, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru