Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori Rīgā, Turgeņeva ielā atklājuši noliktavu, kurā glabājas, iespējams, viltoti zīmola UGG zābaki. Kopumā tika konfiscēti 156 pāri aizdomīgo apavu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par, iespējams, viltotu UGG zābaku tirdzniecību. Pārbaudes laikā likumsargi pamanīja, ka šīs firmas zābaki tiek tirgoti sludinājumu portālā.

ENAP darbinieks, uzdodoties par pircēju, norunāja tikšanos ar zābaku tirgoni degvielas uzpildes stacijā Rīgā, Dzirnavu ielā. Pēc kontrolpirkuma veikšanas policisti aizturēja zābaku pārdevēju – 1952. gadā dzimušu vīrieti. Viņš likumsargus aizveda uz viltoto zābaku noliktavu, kas bija ierīkota Turgeņeva ielā, kāda autoservisa telpās.

Kopumā inspektori konfiscēja 156 ar zīmolu UGG marķētus zābaku pārus. Atšķirībā no oriģinālajiem apaviem, tie bijuši izgatavoti no mākslīga materiāla, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Veselības ministres pienākumu izpildītāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) šodien ar rīkojumu uzdevusi pārtraukt konkursu par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu pirkšanu, to DB apliecināja ministre.

Rīkojums adresēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājam Armandam Ploriņam. Transporta pakalpojumu konkurss tika rīkots dienesta Rīgas reģionālajam centram. Aizvadītajā otrdienā L. Mūrniece šo jautājumu mēģināja virzīt caur Ministru Kabineta sēdi, bet saskārās ar tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa (ZZS) iebildēm, ka valstij tas draud ar tiesvedību. L. Mūrniece šodien DB pauda pārliecību, ka, ar rīkojumu pātraucot konkursu, neriskē ar tiesvedību no konkursa uzvarētāja puses. «Man kā ministram ir likumīgas tiesības izdot šādu rīkojumu padotības iestādei,» saka L. Mūrniece.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) nav informējusi pašas pārstāvētās partijas Saeimas frakciju par demisijas raksta iesniegšanas motīviem, taču frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļauj, ka galvenais iemesls ir pret ministri vērstais psiholoģiskais spiediens.

Telefonsarunā ar Db.lv Zaķis norādīja, ka Mūrnieces lēmums par atkāpšanos viņas partijas biedriem kļuvis zināms pirms pāris stundām, kad Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Gunta Skrebele izplatīja paziņojumu, ka Mūrniece ir iesniegusi demisijas rakstu un no 28. februāra pametīs iekšlietu ministres amatu.

L. Mūrniece paziņojumā presei norāda, ka divu gadu laikā, kopš atrašanās iekšlietu ministres amatā, viņa ir bijusi spiesta pieņemt un īstenot gadiem atliktus lēmumus, turklāt Iekšlietu ministrija arī tā saucamajos «treknajos gados» ir bijusi visnabadzīgākā ministrija.

«Ja man nav izdevies neko mainīt, tad ar šo savu soli aicinu katru Latvijas iedzīvotāju padomāt par savu atbildību, sniegt padomus, palīdzēt, domāt līdzi un darboties līdzi, nevis tikai aktīvi kritizēt,» pamatojot savu demisiju, norāda

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar formas tērpu un degvielas iegādi, Iekšlietu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti 883 tūkstoši latu.

Par līdzekļu piešķiršanu rīt lems valdība.

Iekšlietu ministrija skaidro, ka nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem radusies tādēļ, ka pērn policistiem nav pirkti ziemas zābaki. Šogad jau iegādāti 2149 pāri zābaku, bet vēl nepieciešams iepirkt 300 pārus ziemas zābaku, kā arī tikpat daudz vasaras zābaku.

Papildu līdzekļi nepieciešami arī tādēļ, lai iegādātos 3000 zīmotņu jeb zvaigžņu, kā arī tikpat daudz zīmotņu «LV» un joslas uzplečiem – katram policistam pienākas četri komplekti. Ministrijai nepieciešams iepirkt arī 3000 uzšuvju ar uzrakstu Policija.

«Ja amatpersonai netiek izsniegts noteiktais zīmotņu daudzums, tai regulāri jāpārliek atšķirības zīmes no viena formas tērpa priekšmeta uz citu, vai jālieto tās atšķirības zīmes, kurām pēc minētiem noteikumiem ir beidzies lietošanas laiks,» paskaidrojuma rakstā norādījusi Iekšlietu ministrija.

Valenky vietu tirgū centīsies iegūt ar svaigu «dvesmu» -siltajiem, bet izskata ziņā lempīgajiem velteņiem

Ideja par siltu, bet arī gaumīgu un glītu zābaku ražošanu zīmola Valenky īpašniecei Tatjanai Pļaviņai radās pagājušajā ziemā, kad pati lūkojās pēc jauna apavu pāra. Secinājusi, ka siltums neiet rokrokā ar kārdinošu dizainu. Sevi pieķērusi pie domas, ka vēlētos t.s. velteņus, taču tādus, kas būtu mūsdienīgi un skaisti.

«Ne velti krieviem ir teiciens, ka labākie jaunie apavi ir vissenākie. Velteņus visi pazīst un nešaubās, ka tajos kājām būs silti. Vienīgais mīnuss - tiem nav zoles. Radīju savus ideālos ziemas zābakus - elegantus velteņus ar zoli,» stāsta Valenky idejas autore Tatjana Pļaviņa. Ar padomiem un projekta virzīšanu talkā nāca Tatjanas vīrs Jānis Pļaviņš. Projektā viņš ieguldījis 100 tūkst. eiro, ko iecerēts atpelnīt tuvākos divos līdz trīs gados.

Veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (JL) ir uzdevusi ministrijas atbildīgajām amatpersonām apzināt alternatīvās iespējas saņemt neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus no citiem auto transporta pakalpojumu piegādātajiem.

Tomēr viņa neizslēdz iespēju panākt vienošanos par līguma pagarināšanu ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze, informēja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.

L.Mūrniece 30.martā pēc valdības sēdes tikās ar V. Dombrovski, lai viņu informētu par situāciju saistībā ar konkursu «Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram».

Iepriekš L.Mūrniece tikās ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze valdes priekšsēdētāju Adigjozalu Mamedovu, lai vienotos par Autobāzes un NMPD noslēgtās vienošanās termiņa pagarinājumu arī pēc šā gada 31.marta. Tādējādi nodrošinot Rīgu un Rīgas reģionu ar NMPD pakalpojumiem līdz šī gada beigām un vienlaikus organizējot jaunu atklāto konkursu.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) nesaskata neko nosodāmu faktā, ka dzimšanas dienas svinības ceturtdien bija sarīkojusi darba laikā Iekšlietu ministrijas (IeM) telpās. Viesi tā dēvētajā Pentagonā Gaujas ielā bija aicināti ierasties no plkst.15, vēsta laikraksts Diena.

«Es esmu cilvēks, man ir dzimšanas diena, un es to svinu,» uz Dienas jautājumu, vai tā ir normāla prakse savu dzimšanas dienu svinēt darba laikā, atcirtusi ministre un pārtraukusi telefonsarunu. Atbildi, vai svinībām tērēta arī valsts nauda, nav izdevies iegūt.

No premjera Valda Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sacītā varot noprast, ka ministri sveikt bija ieradies arī premjers.

Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.

Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu - 32 parlamentārieši. Kopumā balsojumā piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Mūrniece pateicās par atbalstu un uzsvēra, ka savus pienākumus veiks pēc labākas sirdsapziņas.

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

Demisiju iesniegusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) nav gatava ņemt atpakaļ atlūgumu, bet pieļauj, ka Saeimā varētu būt uzticības balsojums, kam viņa ir gatava. «Lai deputāti izlemj, vai varu turpināt strādāt, vai nē,» intervijā Neatkarīgajai norāda L. Mūrniece.

Viņa skaidro, ka daudz kas esot atkarīgs no sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). «Es cilvēciski nevaru iedomāties, kā viņš varētu pateikt – esmu slikti strādājusi, mani vajag atlaist. Bet es īsti arī nezinu, kā viņš varētu nepieņemt atlūgumu. Pieļauju, ka labākais variants jau pēc Jēkabpils notikumiem būtu bijis Vienotības frakcijas piedāvājums par uzticības balsojumu Saeimā. Tā būtu gan diskusija par manu atbilstību, par iekšlietu sistēmu. Problēmas iekšlietu sistēmā ir nopietnas un tās jārisina,» atzīmē L.Mūrniece.

Viņa pieļauj, ja būtu slikti strādājusi, viņu neviens otrreiz nenominētu ministres amatam un Saeima arī nebūtu nobalsojusi.

Šā gada 13. janvārī policija ir gatava iespējamajām provokācijām, LNT raidījumam 900 sekundes norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Linda Mūrniece. (Foto: Edmunds Brencis, DB) «Pieteikumi par pasākumu rīkošanu 13. janvārī ir saņemti galvenokārt no radikālajām organizācijām. Mēs precīzi zinām personas, kas pieteica pasākumus 13. janvārī, sekojam informācijai internetā. Mēs būsim klāt visur,» uzsvēra L. Mūrniece.

Db.lv jau ziņoja, ka 2009. gada 13. janvārī Sabiedrības citai politikai sarīkotais politiskais mītiņš pārauga grautiņos Vecrīgā. Tika izdemolētas ēkas Jēkaba un Smilšu ielās.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Jūtos droši, ka turpināšu darbu iekšlietu ministra amatā, dažas stundas pirms balsojuma Saeimā intervijā LNT 900 sekundēm sacīja Linda Mūrniece.

Parlamentā šodien notiks balsojums par neuzticības izteikšanu L. Mūrniecei saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās Neo lietas ietvaros, raksta Diena.lv.

«Demisija ir Tautas partijas histērisks mēģinājums atriebties par to, ko esmu darījusi Veselības ministrijā un pēc būtības Tautas partiju neinteresē motivācija manām darbībām. (…) TP atriebjas un vienlaikus mēģina ieriebt valdībai,» uzsver L. Mūrniece.

Cik viņai zināms, Saeimā vakar nav notikušas sarunas starp Jauno laiku un citiem partiju deputātiem. L. Mūrnieces izredzes amatā tiek vērtētas kā 50/50, norādīja LNT. Uz to ministre atbildēja, ka neskaita balsis un tās nemeklē, jo «esmu izdarījusi visu, kas man darāms, jo atlaist ministri par to, ka policija labi dara savu darbu ir diezgan absudri.»

Vairāk nekā simts jaunie fotoradari uz Latvijas ceļiem parādīsies tikai nākamgad, nevis jau šoruden.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka fotoradaru konkurss ar privātās partnerības piesaistīšanu nav tik vienkāršs un to iegāde nenotiek tik ātri.

«Es biju cerējusi, ka rudenī radari būs uzstādīti, taču pašlaik izskatās, ka līdz rudenim būs skaidrs, ka process beidzies. Acīmredzot radarus varētu uzstādīt nākamgad. Būtu labi, ja tas varētu notikt, jo projekts ilgst gadiem un nav citas iespējas to darīt kā šādi. Patlaban šajā procedūrā valsts ir tikai ieguvēja, jo tā neko neiegulda un neko nezaudē, » klāstīja ministre.

«Redziet, konkurss paliek konkurss, un radaru iegādē visam jābūt likumīgi, katra pārsūdzība ir jāņem vērā. Šādu ierīču iegāde, piesaistot privāto partnerību, ir pirmais šāds projekts Latvijā, līdz ar to nevienam nav pieredzes, kā pēc iespējas labāk to izdarīt. Gan Iekšlietu ministrija, gan firmas, gan Iepirkumu uzraudzības birojs mācās šo procesu, » sacīja Mūrniece.

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Latvijā nepastāv nacionāli noziedzīgi grupējumi, tomēr, ja tādi būtu, tad šādi grupējumi varētu mēģināt iegūt politisku atbalstu savām darbībām, raidījumā 900 sekundes teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš skaidroja, ka šādu grupējumu mērķis ir gūt politisko piesegumu savai darbibai, tādēļ vēlme ietekmēt politiskos procesus šādiem grupējumiem varētu būt.

Ģenerālprokurors arī stāstīja, ka Drošības policija patlaban strādā, lai noskaidrotu visus apstākļus kā notikusi partijas Visu Latvijai! finansēšana un vai tā atbilst likumam. Lēmumu par to, ka šo lietu izmeklēs Drošības policija nevis KNAB pieņēmusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). E.Kalnmeiers arī piebilda, ka sākumā jānoskaidro, vai nauda nākusi no kādas kopienas, vai arī tie bijuši nelegāli iegūti līdzekļi. Tā esot liela atšķirība, jo gadījumā, ja nauda nākusi no kopienas, tas neesot nekas sodāms.

Policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva meklēšanu, DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākusi M. Bakijeva meklēšanu, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Trešdienas pusdienlaikā viņš vēl aizvien nav atrasts. «Mēs viņu atradīsim šodien vai rīt, bet atradīsim,» teica L. Mūrniece.

Meklēšanas pamatā ir fakts, ka Bakijevs ir iekļauts Interpol meklējamo personu datu bāzē, skaidro prokuratūra.

No neoficiālām sarunām ar procesā iesaistītajām amatpersonām izriet, ka valdības aprindās šobrīd ir neliels apjukums, kā rīkoties, ja M. Bakijevs pieprasīs politisko patvērumu, ko viņš vēl nav darījis.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Cilvēki, kas dosies uz Lielbritānijas mūzikas festivālu ar zābaku palīdzību dejojot varēs uzlādēt savus mobilos telefonus. Zābaki darbojas kā lādētājs tad, kad vairākkārtīgi tiek uzmīts zābaku zolei.

Mobilo telefonu operators Orange ir sākuši pārdot šādus gumijas zābakus, ziņo Sky News.

Zābaki, kurus izstrādāja GotWind atjaunojamās enerģijas eksperti, pārveido kāju radīto siltumu elektroenerģijā.

12 stundu aktīvas kāju darbības var saražot pietiekami daudz enerģijas, lai varētu nodrošināt stundu ilgu mobilā telefona darbību.

Orange paliek uzticīgs zaļās enerģijas ētikai Glastonburijas festivālā, un ir apņēmušies pētīt aizraujošus jaunus enerģijas avotus, ko var izmantot jebkur, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju uzturēt kontaktus ar saviem tuvākajiem, Heraldsun.com stāsta Orange sponsorēšanas vadītājs Endrū Pīrsijs (Andrew Pearcey).

Demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) no šodienas atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) vadītāja krēslā, atsaucoties uz veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci (JL), ziņo Diena.lv. B.Rozentāle pirmdien iesniedza demisijas rakstu premjeram.

«Man bija tiesības apstiprināt viņu amatā. Cilvēks bija uz laiku bija atstājis šo amatu, un no šodienas atgriezies,» saka L.Mūrniece, norādot, ka šis nav tas gadījums, kad vajadzētu šaubīties par kāda iecelšanu atpakaļ amatā. «Cilvēks ir ilgus gadus strādājis šajā vietā, pa šo (ministres - red.) laiku viņas kvalifikācija nav mazinājusies. Lai kāda viņa ir bijusi ministre, taču neviens nešaubās, ka viņa pietiekami labi šo centru vadījusi,» tā L. Mūrniece.

Jāpiebilst, ka B.Rozentāle tagad atgriezusies krietni plašākā LIC nekā to pameta 2009.gada jūnija beigās, kad viņa atsaucās Tautas partijas aicinājumam un kļuva par veselības ministri. Ar viņas kā veselības ministres iniciatīvu drīz pēc viņas stāšanās amatā LIC pērn septembrī pievienoja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pēcāk centrs pārņēma arī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas. Kā var pārliecināties Veselības ministrijas mājas lapā infekcijas slimību spefiskajai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šim gadam piešķirtā summa ir 17,4 miljoni latu.

Visā padomijā kādreiz pazīstamā gumijas zābaku ražotāja Sarkanais kvadrāts vēsturiskā «turpinājuma» Baltijas gumijas fabrikas galvenais produkts ir gumijas starplikas dzelzceļa infrastruktūrai.

Baltijas gumijas fabrika ir lielākais gumijas maisījumu un tehnisko izstrādājumu ražotājs Baltijā, kas nodrošina pilnu izstrādes ciklu – no gumijas izstrādājumu un receptūras izveides līdz sērijveida ražošanai. Vēsturiski fabrika ir Sarkanā kvadrāta turpinājums.

Pašlaik fabrikas galvenais produkts ir gumijas starplikas dzelzceļa infrastruktūrai – tās veido 70% no fabrikas apgrozījuma – un dažāda veida gumijas tehniskie izstrādājumi un speciālie maisījumi auto nozarei. «Pēc krīzes daudzas valstis sāka modernizēt ceļu un dzelzceļu infrastruktūru, un mums tas nāca par labu,» uz vienu no fabrikas izaugsmes faktoriem norāda izpilddirektors Anatolijs Kuzmins. Uzņēmuma apgrozījums 2010. gadā sasniedza 2,7 miljonus eiro, kas ir par 205% vairāk nekā gadu iepriekš. Iespaidīgs ir arī peļņas kāpums no 3,6 tūkstošiem 2009. gadā līdz 106,5 tūkstošiem pērn.