Jaunākais izdevums

Svētdien 63 gadu vecumā mūžībā devies politiķis Gundars Bērziņš, liecina rakstnieka, aizgājēja drauga Normunda Beļska ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Bērziņš dzimis 1959.gada 26.septembrī Jēkabpils rajonā. 1983.gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti.

Bērziņš bijis 5.Saeimas deputāts no Latvijas Zemnieku savienības. Viņš piedalījies Tautas partijas izveidē, un bijis 7.Saeimas deputāts un pēcāk finanšu ministrs, savukārt 8.Saeimā bijis Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš tika iecelts veselības ministra amatā 2004.gada 2.decembrī. Savukārt 2006.gada oktobrī Bērziņš tika ievēlēts arī 9.Saeimā.

2007.gada 17.janvārī Bērziņš paziņoja par atkāpšanos no veselības ministra amata un aiziešanu no politikas veselības apstākļu dēļ.

Bērziņš bija zemnieku saimniecības "Delles" īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali, 14.novembrī pēc tikšanās ar "Jaunās vienotības" (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits un apliecināja arī Kariņš.

Papildus jau Kariņa piedāvātajam risinājumam pie Nacionālās apvienības (NA) pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredz, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā, pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apspriež iespēju 5% līdz 10% darba vietu sasaistīt ar pašvaldību IIN ienākumiem

LETA, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās valdības deklarācijas veidošanā apspriež iespēju divu līdz trīs gadu laikā ieviest 5% līdz 10% darba vietu sasaisti ar pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumiem, pastāstīja topošās valdības deklarācijas reģionālās attīstības jomas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Mērķis ir palielināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā. Šīs politikas ieviešana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju, norādīja politiķis.

Reformas pašvaldību finansēšanas sistēmā nepieciešamas arī tāpēc, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā donorpašvaldību paliek aizvien mazāk, savukārt, saņēmējpašvaldībām nav stimula kāpināt savus ienākumus, piesaistot jaunus uzņēmumus.

Viņš skaidroja, ka paredzēts veikt administratīvi teritoriālās reformas papildināšanu, nodrošinot sadarbību starp pašvaldībām un ministrijām. Jāpanāk atbildīgo ministriju, piemēram, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Satiksmes ministrijas darbība reģionālā "griezumā", par valdības deklarācijas melnrakstā plānoto pavēstīja Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Basketbola aģenti Bērziņš un Porziņģis izveido kopīgu aģentūru

LETA, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola aģenta Mārtiņa Bērziņa vadītā "Altius Basket Agency" apvienojusies ar Jāņa Porziņģa basketbola aģentūru, izveidojot kopīgu aģentūru "Future Sports Group".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka mērķis ir kļūt par vadošo basketbola aģentūru Ziemeļeiropā, galvenokārt attīstot un virzot Latvijas basketbolistus un basketbolistes, taču neizslēdzot iespēju pārstāvēt arī citus reģiona talantīgākos sportistus.

Šobrīd apvienotā aģentūra pārstāv desmit Latvijas vīriešu izlases spēlētājus, kuri piedalījās Pasaules kausa kvalifikācijā, kā arī septiņas Latvijas sieviešu izlases spēlētājas. Aģentūra apgalvo, ka pārstāv arī lielāko daļu talantīgāko Latvijas jauno basketbolistu, kuri dzimuši laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam.

Bērziņš ar Porziņģi kopīgi nonākuši pie lēmuma, ka jāapvienojas un jāveido vēl jaudīgāka sporta aģentūra, lai maksimāli palīdzētu gan pareizi virzīt jaunos Latvijas basketbola talantus, gan atrast iespējas augstākā līmeņa Eiropas klubos Latvijas labākajiem basketbolistiem un basketbolistēm. Aģentūras virsmērķis esot attīstīt Latvijas basketbolu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā visi finansējumu varētu nesaņemt

LETA, 21.12.2022

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā virkne interesentu varētu nesaņemt finansējumu, jo ir redzamas problēmas gan ar atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, gan ar projektu spēju saņemt finansējuma daļu bankās.

Tā intervijā atzina "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Dokumentus [programmai] varēja iesniegt līdz 30.novembrim, un pēc tā arī tiks pieņemti lēmumi. Es paredzu, ka būs virkne ļoti labu projektu, bet būs arī tādi, kuri finansējumu nesaņems," sacīja Bērziņš.

Viņš atzina, ka pats bija pārsteigts, ka, pēc sākotnējā novērtējuma, šādu projektu skaits varētu būt pat salīdzinoši liels.

"Piemēram, dažiem projektiem ir iespējami atteikumi saistībā ar trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanā. Tāpat ir gadījumi, ka uzņēmums var tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu, un tur uzreiz ir pilnīgi cits regulējums un programmas finansējumam kvalificēties nevar. Ir arī gadījumi, kur debatējams ir jautājums, vai tas ir uzskatāms par lielu investīciju projektu. Turklāt šī ir programma, kur ir sadarbība ar bankām, un izskatās, ka dažiem projektiem var neizdoties saņemt finansējumu no bankām, kas savukārt raisa jautājumus, kādā stadijā ir bijis izstrādātais projekts," problēmas raksturoja Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienībai "Jaunā vienotība" (JV) ir izdevies panākt vienošanos ar pārējiem potenciālās koalīcijas politiskajiem spēkiem - "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) - par jaunās Enerģētikas un klimata ministrijas veidošanu, trešdien pēc partiju pārstāvju tikšanās žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vēl gan neesot izlemts par konkrētu ministrijas nosaukumu, kā arī par tās darbību, funkcijām un atbildības tvērumu.

AS pārstāvis Uldis Pīlēns norādīja, ka domstarpības par jaunās ministrijas izveidošanu partiju starpā esot saglabājušās līdz pat pēdējam brīdim. Tomēr AS paļaujas uz JV, ka tā piepildīs memorandā rakstīto ar topošās ministrijas saturu, mērķiem un funkcijām, turklāt, ka tas notiks tādā veidā, lai valstij nevairotu birokrātiskās izmaksas, jo to sabiedrība nesapratīšot. Partijas vieno kopīga izpratne, ka klimata un enerģētikas jautājumi ir jārisina kopīgi un saskaņā, veidojot racionālu pieeju mērķu sasniegšanā, apgalvoja politiķis.

NA politiķis Jānis Dombrava uzsvēra, ka ministrijas izveide vien nerisinātu enerģētikas un klimata problēmas. Ministrijai vajadzētu būt noteiktam pienākumam būt par koordinējošo institūciju, lai citas ministrijas, kas īsteno pasākumus enerģētikas jomā, saskaņotu tos ar jauno ministriju. "Tikai tajā brīdī šīs ministrijas darbība varētu būt jēgpilna un efektīva," sacīja parlamentārietis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojums par jaunās valdības apstiprināšanu Saeimā gaidāms nedēļā pēc 12.decembra, LTV "Rīta panorāmā" 30.novembrī prognozēja "Jaunās vienotības" politiķis Krišjānis Kariņš, kurš nominēts premjera amatam.

Viņaprāt, pašlaik darbs pie valdības izveides norit "ļoti normālā ritmā" un strīdu un pārpratumu stadijai partijas esot tikušas cauri. Šodien pamatā plānots beigt darbu pie valdības deklarācijas.

Politiķis atzina, ka ne par visu partijas būs spējušas panākt pilnīgu vienprātību, piemēram, par nodokļiem diskusijas turpināsies arī pēc valdības izveides. Pašlaik partijas esot vienojušās tikai par pāris principiem, piemēram, ka šogad strauji nodokļus nemainīs un izmaiņas tiks veiktas tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, tās pamatīgi izdiskutējot gan starp partijām, gan ar iesaistītajām pusēm.

Kariņš atzina, ka ar 54 balsīm parlamentā jaunajai koalīcijai ir problēmas nodrošināt vairākumu visās komisijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskajā transportā ir plānots pāriet tikai uz stundas biļeti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis (JV).

Pēc viņa teiktā, tas nepieciešams, lai veicinātu pasažieru pārsēšanos no viena sabiedriskā transporta veida citā, kas pakalpojuma sniedzējam ļautu neveidot tik garus maršrutus, bet pasažierim - nonākt galamērķī ātrāk.

Ķirsis sacīja, ka tuvāko nedēļu laikā Rīga nāks klajā ar jaunu sabiedriskā transporta biļešu un mēnešbiļešu piedāvājuma un cenu politiku.

Politiķis atzina, ka Covid-19 pandēmijas laikā ļoti strauji samazinājās sabiedriskā transporta lietotāju skaits. Tagad pasažieri atgriežas, tomēr tas notiek ļoti lēnām, sacīja vicemērs.

Politiķis arī atzīmēja, ka patlaban viens no lielākajiem pilsētas sabiedriskā transporta izaicinājumiem ir augstās energoresursu izmaksas, un biļešu politikas maiņa ir viens no instrumentiem, kā šo problēmu daļēji risināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu finansējums veselībai un labklājībai nav starp šī gada valsts budžeta trim augstākajām prioritātēm, taču minēto nozaru stabilizēšanai finansējumu varētu rast, gada otrajā pusē pārskatot nodokļus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka patlaban norisinās aktīvs darbs pie šī gada budžeta projekta, kura galvenās prioritātes būs drošība, ekonomiskā transformācija un inflācijas seku mazināšana. Vaicāts, kurā vietā šajā prioritāšu topā ir veselības aprūpe, Ašeradens atbildēja, ka tā ir ļoti augstā un pienācīgā vietā.

Tomēr vienlaikus politiķis atzina, ka veselības aprūpes un labklājības nozare patlaban nav pietiekami finansētas, taču koalīcija ir vienojusies šī gada otrajā pusē sākt nodokļu revīziju un skatīties, kā minētās nozares būtu iespējams finansiāli stabilizēt.

Notiekošās budžeta plānošanas sarunas politiķis raksturoja kā ļoti konstruktīvas un relatīvi mierīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Ekonomikas barometrs": 2023.gadā vidējā inflācija samazināsies līdz 8,4%

LETA, 18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums 2023.gada pavasarī varētu piebremzēties un kopumā 2023.gadā gada vidējā inflācija samazināsies līdz 8,4%, prognozēts Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" veiktajā pētījumā "Ekonomikas barometrs".

Institūts ir sagatavojis otro "Ekonomikas barometru", kurā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes.

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu 2022.gadā Latvijas IKP pieaugums būs 2%, kas ir par 2-3% mazāk nekā tika prognozēts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet 2023.gadā izaugsme būs daudz mērenāka - par 0,4% mazāka.

"Ekonomikas barometra" pārskatā uzsvērts, ka enerģijas tirgus un citu preču tirgi ir veicinājuši inflāciju, kas atsevišķos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, 2022.gadā ir pat pārsniegusi 20%. Tiek prognozēts, ka arī 2023.gadā inflācija saglabāsies augsta, tomēr zemākā līmenī nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilotvilciens ar kravu no Lietuvas otras lielākās pilsētas Kauņas devies uz Itālijas ostu Triestu, paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu kompānija "LTG Cargo", kas cer drīzumā šajā maršrutā sākt regulārus kravu pārvadājumus.

Pilotvilciens vispirms dodas uz Vāciju, kur "LTG Cargo" partneri nodrošinās kravas nogādāšanu Itālijas ziemeļos.

"Redzam, ka šādam maršrutam ir potenciāls un ceram piedāvāt regulārus pārvadājumus uz Itāliju," sacīja "LTG Cargo" programmu izpilddirektore Egle Šime.

"LTG Cargo" prognozē, ka, sākot regulāros pārvadājumus, vilciens uz Triestu un konteineru termināli "Cervignano" varētu kursēt reizi nedēļā. Šime paskaidroja, ka šāds maršruts ļaus intermodālās kravas pārvadāt gan uz loģistikas centriem Itālijas ziemeļos, gan tālāk caur Itālijas ostām uz Turciju un citām kaimiņvalstīm.

Itālijas maršruts tiek veidots kā pagarinājums intermodālo pārvadājumu maršrutam starp Kauņu un Duisburgu Vācijā, kura pagarinājums savukārt ir panbaltiskais vilcienu maršruts "Amber Train", kas savieno Kauņu un Tallinu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumi var negūt zaudējumu kompensāciju no investīcijām Norvēģijā

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā Latvijas valdības un Norvēģijas valdības vienošanās par līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšana var radīt situāciju, kurā Latvijas uzņēmumi strīdu rezultātā negūst zaudējumu kompensāciju no investīcijām Norvēģijā, informē organizāciju pārstāvji.

LTRK un LDDK vērš uzmanību, ka, izstrādājot un virzot tālākai apstiprināšanai likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu", nav izvērtēti apsvērumi, kas Latvijas uzņēmējiem atņem iespējas kompensēt savus zaudējumus no investīcijām Norvēģijā un rada negatīvu ietekmi aizsāktās strīdus lietās, kurās prasību apjoms var sasniegt vairākus simtus miljonu eiro.

Tādēļ organizācijas valdības pārstāvjus aicina balsot pret vai atturēties, lemjot par šo likuma projektu, pirms atbildīgi nav izvērtēts jautājums, vai šī likuma pieņemšana neietekmēs aizsāktos investīciju strīdus ar Norvēģiju iztiesāšanu un kompensācijas piedzīšanu Latvijas uzņēmējiem par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis krītas par diviem centimetriem stundā

LETA, 16.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 18.janvārī sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, 2023.gada sākumā būs spēkā tā dēvētais tehniskais valsts budžets, pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) viens no līderiem, topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens.

Tehnisko budžetu veidotu gan ar pērn pieņemto vidēja termiņa budžeta likumu tolaik izveidotais 2023.gada vidēja termiņa budžets, gan arī papildu izdevumi, kas tiktu piešķirti vienošanās īstenošanai par pedagogu atalgojuma pieaugumu, ukraiņu bēgļu atbalstam un, iespējams, kādām citām neatliekamām vajadzībām, kuras vēl tiks izvērtētas, skaidroja Ašeradens.

Paredzēts, ka tehniskais budžets tiks noteikts ar finanšu ministra rīkojumu, atzīmēja JV politiķis.

Ašeradens norādīja, ka nākamā valdība pēc apstiprināšanas izstrādās budžetu 2023.gada lielākajai daļai, ko Saeima varētu pieņemt februāra beigās vai marta sākumā.

Kā iepriekš līdzīgi informēja Finanšu ministrijā (FM), tiek strādāts pie risinājumiem, lai nodrošinātu to, kam jāstājas spēkā 2023.gada 1.janvārī, piemēram, grozījumos Darba likumā paredzētais minimālās algas kāpums līdz 620 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, izveidojot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu.

Par jauna ministra amata izveidi nobalsoja 52 koalīcijas deputāti, bet visi 45 klātesošie opozīcijas deputāti nobalsoja pret.

Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija, tāpēc opozīcijas deputāti pārmeta topošajai koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, šo likumprojektu šodien skatot parlamenta sēdē. Juridiskajā komisijā iecere tika noraidīta, jo tajā valdošajai koalīcijai nav vairākuma.

Saeimas deputāti noraidīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšlikumu paplašināt klimata un enerģētikas ministra funkcijas, nosakot ministra atbildību arī par vidi.

Tika noraidīti arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšlikumi veidot jaunus ministru amatus, vai nu apvienojot ekonomikas un satiksmes ministru atbildības, vai arī ekonomikas, klimata, vides aizsardzības un enerģētikas ministru atbildības. Atbalstu nesaņēma arī ZZS rosinājums apvienot iekšlietu un tieslietu ministru amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas karalis Čārlzs III pēc Lizas Trasas demisijas pieņemšanas otrdien premjerministra amatā iecēlis jauno Konservatīvās partijas līderi Riši Sunaku.

Čārlzs, tiekoties ar Sunaku Bakingemas pilī, uzticējis viņam veidot nākamo valdību.

Trasa paziņo par savu atkāpšanos 

Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa ceturtdien paziņojusi par savu demisiju....

42 gadus vecais Sunaks ir jaunākais premjerministrs pēdējo 200 gadu laikā, un viņš ir pirmais indiešu izcelsmes politiķis Lielbritānijas valdības vadītāja krēslā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna valdība Latvijā varētu tikt izveidota novembrī, bet drīzāk mēneša otrajā pusē, šādu cerību intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Levits šodien kārtējo reizi tiksies ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kura vadītā partija pēc uzvaras vēlēšanās ir uzņēmusies arī jaunās valdības veidošanu. Puses plānojušās pārrunāt progresu jaunās koalīcijas veidošanā.

Levita vērtējumā, koalīcijas veidošanās ātrums pašlaik ir viduvējs - sarunu temps varēja būt ātrāks, bet nav arī par lēnu. Viņš gribētu, lai Kariņš šodien ziņo, ka trīs partijas - "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts" un "Nacionālā apvienība" - ir vienojušās par koalīcijas izveidi un ir vienojušās par sadarbības memorandu. Tas būtu optimālais rezultāts, bet Levits nezinot, vai tā būs. Pirms tam vēl būs partiju savstarpējās sarunas, atzīmēja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bistro tīkls "Balts" pagājušo gadu noslēdzis ar vairāk nekā viena miljona eiro apgrozījumu, atklāja zīmolu "Balts" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Shiro" pārstāve Liene Kuplā.

Vaicāta par zaudējumiem, kas kompānijai bijuši jau kopš 2020.gada, Kuplā skaidroja, ka tie saistīti ar jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu tirdzniecības centrā "Sky&More" un "Galleria Riga". "Līdz ar to bilancē esošie zaudējumi ir uz ilgtermiņa ieguldījumu rēķina, ko prognozējam atpelnīt tuvākā gada laikā," skaidroja uzņēmuma pārstāve.

Vienlaikus viņa norādīja, ka "Balts" arī turpmākos gados plāno attīstīties, un gūtā peļņa tiks ieguldīta procesu optimizācijā un kvalitātes uzlabošanā.

Taujāta par cenu kāpumu, Kuplā sacīja, ka šis ir sarežģīts jautājums, ko ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, ēdināšanas nozarē ir liela konkurence, kas nozīmē cenu un izdevumu nepārtrauktu monitorēšanu, lai saglabātu pievilcīgu gala cenu. Otrkārt, ēdināšana ir cilvēkresursu ietilpīga nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtraukta piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtu un nekustamo īpašumu izsole, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Līdz izsoles pārtraukšanai netika veikti solījumi.

"Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvāja iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tika piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena bija 262 300 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Piedzinēji bija "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat izsolē tika piedāvāts iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus. Tostarp piedāvāja iegādāties zemes vienību 1900 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi, zemes vienību 315 kvadrātmetru platībā, zemes vienību 1080 kvadrātmetru platībā, 806/8313 domājamās daļas no būves, zemes vienību 1980 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi un zemes vienību 3050 kvadrātmetru platībā, kā arī zemes vienību 7700 kvadrātmetru platībā. Īpašumi atrodas Kazdangas pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku Karostas industriālajā parkā, Liepājā ar kopējo platību 4802,4 m2.

Ražotnes projektēšana tika uzsākta 2020.gada martā, bet būvniecība 2021. gada augustā.

Tā jau ir ceturtā ražotne Karostas industriālā parka teritorijā, bet pirmā kurā tiek atjaunota un iekļauta vēsturiskā Karostas apbūve.

Arhitekts Gundars Vīksna jaunās ražotnes būvprojektā integrēja Karostas vēsturisko apbūvi, ko īstenoja būvuzņēmējs SIA firma UPTK. Līdz ar to viena no Turaidas ielas mājās piedzīvoja pilnīgu savu renesansi, bet otrai tika saglabāta fasādes daļa, kas savienojas ar plašajām ražošanas telpām. Tāpat projekta ietvaros labiekārtota apkārtne, izbūvēta autostāvvieta.

Kā norādījis SIA “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons, uzņēmuma bija svarīgi saglabāt vēstures artefaktus un apvienot tos ar modernām formām, iekļaujot Karostas vidē, vienlaikus izbūvējot ražošanas platības ar pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: Latvijas tehnoloģijas audzē pašmāju ražotāju konkurētspēju

Māris Ķirsons, 01.12.2022

SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 29.decembrī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena ir 262 300 eiro. Kustamās mantas izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 7000 eiro.

Piedzinēji ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat pirmajā izsolē, kas sāksies 29.decembrī plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, kā lietu kopību piedāvās iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī ir noslēgts AJP Capital fonds Solar Core Plus, sasniedzot nepieciešamo investoru daudzumu. Kopā ar partneriem fonds attīstīs industriāla mēroga saules enerģijas parkus Baltijā ar kopējo mērķa jaudu virs 50 MW, kam būs nepieciešami vairāk nekā 75 ha saules paneļiem klātas zemes.

Investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir īpaši svarīgas saistībā ar ES dalībvalstu centieniem samazināt enerģētisko atkarību un pasaules centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņu draudošajām negatīvajām sekām. Fonds Solar Core Plus ir sākums AJP Capital un investoru investīcijām šajos enerģētiskās neatkarības un ilgtspējības centienos. Tas ir pirmais no atjaunīgās enerģijas un aprites ekonomikas fondiem, ko AJP Capital plāno nākotnē izveidot.

“Mēs esam pateicīgi saviem investoriem par lēmumu veikt ilgtspējīgas investīcijas, izmantojot mūsu fondu. Mēs esam īpaši priecīgi, ka Signet Bank ir pievienojusies fondam kā vadošais institucionālais investors, sniedzot ne tikai savu finansiālo ieguldījumu, bet arī, dodot mums iespēju, izmantot bankas pieredzi finansējuma piesaistē un strukturēšanā," komentē AJP Capital valdes loceklis Didzis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru