Modes un izklaides centrā “Rīga Plaza” 2021. gada nogalē tiks atklāts “MyFitness” sporta klubs.

“Mūsu tirdzniecības centram šis ir izteikts attīstības gads – turpinām papildināt jau esošo piedāvājumu ar dažādiem preču un pakalpojumu segmentiem un esam gandarīti uzsākt vairākas spēcīgas sadarbības. Vēlamies apmeklētājiem sniegt arvien plašāku un daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu vienuviet,” stāsta Hanness Pīls (Hannes Pihl), “Summus Capital” valdes loceklis.

“MyFitness Rīga Plaza” sporta kluba kopējā platība būs 1502 m2. Tas atradīsies tirdzniecības centra otrajā stāvā, netālu no ēdināšanas zonas.

Diennakts sporta klubu tīkls Gym! atklāj otru klubu Rīgā 

"MyFitness" grupas meitas uzņēmums – pašapkalpošanās sporta klubu tīkls "Gym!", kas pērn...

“Ar katra jauna kluba atklāšanu “MyFitness” ievieš kādas jaunas vēsmas fitnesa nozarē Latvijā. Arī “MyFitness Rīga Plaza” nebūs izņēmums,” teic Erki Torns (Erkki Torn), “MyFitness” valdes loceklis.

“MyFitness” uzņēmums dibināts 2008. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais sporta klubs Tallinā. Šobrīd tā paspārnē Baltijā jau ir 54 sporta klubi, 100 000 biedri un 900 darbinieki.

Par “Rīga Plaza” īpašniekiem 2020. gadā kļuva nekustamā īpašuma investīciju kompānija “Summus Capital”. Tirdzniecības centra “Rīga Plaza” apsaimniekošanu veic starptautiskā nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānija “Colliers”.

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, paplašināts sporta klubs "MyFitness" tirdzniecības centrā "Galleria Riga", informē "Galleria Riga" pārstāvji.

Tirdzniecības centrā esošais sporta klubs paplašināts jau otro reizi. Pirmo reizi 2017.gadā atvērtā 1430 kvadrātmetrus lielā "MyFitness" paplašināšana notika 2019.gadā, kopējo sporta kluba platību palielinot līdz 1800 kvadrātmetriem. Līdz ar otro paplašināšanos pašlaik sporta kluba kopējā platība ir 2280 kvadrātmetri.

Pušu kopējie ieguldījumi sporta kluba paplašināšanā sasniedz vairāk nekā pusmiljonu eiro.

""Galleria Riga" esošajā "MyFitness" esam atklājuši Latvijā pirmo koncepta boksa studiju "BoxBox", kā arī "Relaxone", kas ir īpaša zona relaksācijai pirms vai pēc treniņiem, kurā pieejama hidromasāža un ruļļu masāža. Turpinām sekot līdzi tendencēm fitnesa nozarē un saskatām potenciālu tālākai attīstībai, proti, arī trešajai "Galleria Riga" "MyFitness" sporta kluba paplašināšanai," teic "MyFitness" valdes loceklis Erki Torns.

"MyFitness" grupas meitas uzņēmums – pašapkalpošanās sporta klubu tīkls "Gym!", kas pērn rudenī tirdzniecības centrā "Origo" atklāja pirmo sporta klubu "Gym!" ārpus Igaunijas, nule kā atvēris otro sporta klubu Rīgā, Imantā.

Sporta klubs atrodas tirdzniecības centra K3 Mall of Imanta ēkā, vietā, kur iepriekš atradās sporta klubs People fitness.

Informācija kluba mājaslapā liecina, ka pieeja sporta klubiem ir iespējama tikai ar derīgu Covid-19 sertifikātu vakcinētiem vai pārslimojušiem apmeklētājiem.

Gym! ir AS MyFitness meitas uzņēmuma zīmols, kas tika izveidots 2017. gadā. Pirmais Gym! klubs tika atvērts 2018. gadā. No citiem sporta klubiem to atšķir zemu cenu politika.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Rīgā, iepretī tirdzniecības centriem IKEA un Sāga top jauns projekts 9 miljonu eiro vērtībā, kurā ietilps 4 dažādas ēkas - McDonald’s un KFC ātrās ēdināšanas restorāni, ProBro automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku SuperAlko, informē VPH Latvia projektu vadītājs Raivo Kalderauskis.

"Lai gan pasaulē un būvniecības industrijā pēdējā gada laikā ir daudz izaicinājumi, mēs vēlamies turpināt attīstīt jaunus projektus, kas rada jaunas darba vietas, jaunus pakalpojumus un palīdz Latvijas ekonomikai šajā sarežģītajā laikā. Mēs redzam, ka šis Rīgas reģions strauji attīstās un ir ar lielu potenciālu, ko novērtējuši arī Rimi, Lidl, Bonava un citi zināmu uzņēmumi, kas veic attīstību tieši šajā apkārtnē. Mēs kā VPH Latvia šeit esam attīstījuši TC Mežciems un TC Sāga un redzam nākotnes potenciālu šai apkaimei," komentē VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

Juglas ielā 95 būvniecības darbi sākās šī gada septembrī. Projekta vadībai un sadarbības partneru mērķis ir pabeigt būvniecību līdz nākamā gada pirmajai pusei.

Rietumu Banka ir izsniegusi 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra “Sāga” īpašniekam – SIA “Riga Retail Park”. Tas ir viens no lielākajiem šī gada banku sektora darījumiem Latvijā. Kredītlīdzekļi ir paredzēti saistību refinansēšanai.

“Mēs esam veiksmīgi īstenojuši savu sākotnējo vīziju, izveidojot lielu iepirkšanās un dzīvesveida centru vietā, kur satiekas vairāki pilsētas rajoni un galvenās satiksmes maģistrāles. Mēs apkalpojam lielu Berģu, Sunīsu, Dreiliņu, Ulbrokas, Pļavnieku un citu Rīgas rajonu iedzīvotāju skaitu. Daudzās no šīm kopienām ir attīstītas jaunas mājokļu ēkas, tajās ir jaunas ģimenes un rosīga sabiedriskā dzīve. Finansējums vēl vairāk paaugstinās mūsu uzņēmuma finansiālo efektivitāti,” norāda “Riga Retail Park” valdes loceklis Barijs Nabūrs (Barry Nabuurs).

Kā atzīmē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Šis darījums ir spilgts Latvijas biznesa atbalsta piemērs. Tirdzniecības centrs Sāga ir kļuvis par nozīmīgu daļu strauji augošajā Rīgas apkaimē un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju ikdienā. Tā kvalitāte un pakalpojumu daudzveidība nodrošina stabilu perspektīvu izaugsmei, kas atspoguļos pakāpenisko dzīves līmeņa celšanos apkaimē, Rīgā un Latvijā kopumā. Mēs kā banka ar prieku finansējam šādus vērienīgus biznesa projektus ar labu menedžmentu un nākotnes potenciālu.”

Strauji mainās tirdzniecības objektu funkcijas, turklāt tā, kā to iepriekš bija grūti prognozēt. Ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jādomā nestandarta veidā, meklējot risinājumus neaizpildītām platībām, neatmetot ar roku jau pie pirmās neveiksmes.

Pārmaiņas iezīmējās jau iepriekš, šķita loģiski, ka daļa no tirdzniecības centru (TC) telpām turpmāk kalpos citiem nolūkiem, ka tajos būs sporta, medicīnas centri, vairāk atpūtas un izklaides iespēju. Covid-19 pandēmijas rezultātā pakalpojumu klāsts vēl paplašinājās un dažādojās, piemēram, TC “Galleria Riga” tiek veidots kopstrādes birojs “Workland”, bet TC “Galerijā Centrs” šogad atklāta garšu un notikumu telpa “Burzma”.

Kad standarta risinājumi nedarbojas

Šādu funkciju maiņu varējām paredzēt. Taču biežāk nākas domāt ārpus rāmjiem, standarta pieeja, kā turpmāk, pēc Covid-19, varētu attīstīties iepirkšanās centri, vienā mirklī var sabrukt. Tā, piemēram, notika, kad TC “Sāga” nolēma pamest viens no lielajiem nomniekiem – dārza centrs “Hortes”. Tas aizņēma gandrīz 5000 kvadrātmetru lielas telpas, turklāt izmantoja ēku, kas būtībā bija liela siltumnīca. Sākumā līdz galam Colliers komanda nespēja noticēt šim “Hortes” lēmumam, pieļāvām, ka šāda paziņojuma mērķis, iespējams, ir iegūt labākus nosacījumus. Taču, saskaroties ar realitāti, ka uzņēmums patiešām pamet Latvijas tirgu, nācās strauji domāt jaunu risinājumu, stratēģiju.

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” turpina attīstību un ir atvēris septiņas jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 14 jaunām pieslēgvietām.

Dreiliņos ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Sāga” stāvlaukumā, Berģos uzstādītas divas lielveikala “Sky” stāvlaukumā, savukārt vēl divas Siguldā, tirdzniecības centra “Šokolāde” stāvlaukumā.

“Jaunajās uzlādes vietās mēs turpinām sadarboties ar Somijas uzlādes staciju izstrādātāju “Kempower”,” informē “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Dreiliņos, t/c “Sāga” stāvlaukumā starp “Puķu” un “Meža” vārtiem, ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 200 kW* ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, 120 kW* ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu un ir piemērota nesteidzīgai uzlādei un atpūtai tirdzniecības centrā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport ir noslēdzis līgumu ar tirdzniecības centru Sāga par trīs jaunu elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu tirdzniecības centra stāvlaukumā, nodrošinot kopumā sešas elektroauto uzlādes pieslēgvietas.

Jaunās uzlādes stacijas plānots uzstādīt nākamā gada pirmajā pusē.

Tirdzniecības centra stāvlaukumā tiks uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1000 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km sešu minūšu laikā, 50 kW ātrā uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu.

Igauņi ierīko elektroauto uzlādes stacijas Latvijā  

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport paplašina staciju tīklu, uzstādot pirmās trīs uzlādes...

Katrai uzlādes stacijai būs divas pieslēgvietas, tādējādi nodrošinot vienlaicīgi sešus elektroauto ar uzlādes iespēju. Šīs uzlādes vietas būs publiski pieejamas visiem elektroauto lietotājiem un tirdzniecības centra apmeklētājiem. 150 kW stacija būs aprīkota ar diviem Eiropas standarta CCS2 kabeļiem, 50 kW stacija būs aprīkota gan ar CCS2 kabeli, gan ar CHAdeMO kabeli, bet maiņstrāvas stacija – ar Eiropas standarta Type 2 ligzdām.

“Eleport misija ir paātrināt pāreju uz bezizmešu transportu, tāpēc mērķtiecīgi izvēlamies vietas, kur uzstādīt jaunākās un modernākās uzlādes stacijas, lai veidotu pēc iespējas ērtāku un pieejamāku uzlādes tīklu autovadītājiem. Tirdzniecības centri ir ļoti piemērota vieta, ar ko sākt, jo kamēr autovadītāji veic ikdienas pirkumus, viņu uzticamais elektroauto saņem savu regulāro uzlādi, tādējādi pakārtojot auto uzpildi lietotājiem – nevis otrādi. Ar ērtu un sakārtotu uzlādes tīkla infrastruktūru mēs veicinām ātrāku klimata mērķu sasniegšanu,” norāda Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

“No projekta sākuma jau bijām paredzējuši vietu, kur šādas uzlādes stacijas pieslēgt un šobrīd esam atraduši sadarbības partneri ar ko kopā to realizēt. Elektroauto izvēle ir lielisks veids, kā samazināt vides piesārņojumu un izvēlēties dabai draudzīgāku transportu, tieši tādēļ attīstām e-auto uzlādes iespējas un esam priecīgi par sadarbību ar Eleport,” komentē tirdzniecības centra SĀGA (SIA “Riga Retail Park”) pārstāvis Juris Barkāns.

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja un virzīja apstiprināšanai domes sēdē lokālplānojumu teritorijai Juglas ielā 95, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Teritorija 1,7 hektāru platībā atrodas Dreiliņu apkaimē, kvartālā starp Biķernieku ielu, Juglas ielu un Dreiliņupīti. Netālu no tās, Stopiņu novada pusē, atrodas tirdzniecības centri "IKEA" un "Sāga".

Lokālplāna risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes gaitā.

Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Juglas ielas, tostarp, paredzot vietējās braukšanas joslas izbūvi paralēli Juglas ielai ar iespēju veidot tās turpinājumu piekļūšanas nodrošināšanai kaimiņu zemes vienībām.

Metrobusu līnijas Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai būvprojekta izstrādi veiks piegādātāju apvienība SIA "Vertex projekti" un SIA "BRD projekts", informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. Būvprojekta izmaksas plānotas 2 755 062 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026.gada otrajam ceturksnim.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām - Dzelzavas ielā, veidojot nodalītu infrastruktūru ap sešu kilometru garā posmā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem "Ikea" un "Sāga".

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē uzņēmumā.

Padomes ieskatā J.Buka pieredze veicinās uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti un prognozējamību. J.Buks bijis arī AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētaja vietnieks no 2019. gada 4. aprīļa līdz 2021. gada 17. jūnijam.

“AS ”Olainfarm” ir Latvijas farmācijas veiksmes stāsts, tomēr pēdējo gadu konflikti ir aizēnojuši panākumus. Mums ir jānodrošina stabilitāte un prognozējamība gan par nākotnes plāniem, gan koncernā kopumā. Pienācis laiks restartēt “Olainfarm” un atjaunot uzņēmuma labo slavu, turpināt izaugsmi un būt stabilam un paredzamam sadarbības partnerim un darba devējam,” uzsver J.Buks.

Olainfarm sāgā parādās Osinovska vārds 

Par Olainfarm iegūšanu, iespējams, cīnās arī Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, 22.jūlijā...

Viņš ir pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. Pilnveidojis zināšanas London Business School Stratēģiskās līderības programmā Londonā un Menedžmenta attīstības programmā Vīnē. Septiņus gadus bijis Nordea Bank AB Latvijas fil., Bankas vadītājs Latvijā un gadu darbojies kā AS Luminor Bankas valdes loceklis.

J. Buka īpašumā nav neviena AS “Olainfarm” akcija, kā arī kapitāldaļas citos uzņēmumos.

AS “Olainfarm” valdē darbu turpina valdes locekļi Jānis Leimanis, Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs.

Ķīnas ekonomikas izaugsme vairs nav nekas garantēts, un reizē ar to pagurst arī Eiropas ekonomikas lokomotīve.

Visu pagājušo desmitgadi bija ierasts, ka garantēti vareni rūc Ķīnas ekonomikas motors. Situācija veidojās tā, ka, daļai pasaules ekonomikas esot anēmiskai, tieši šīs valsts tautsaimniecības dinamika bija atbildīga par būtisku daļu no pasaules kopējā ekonomikas pieauguma. Arī šīs desmitgades sākumā – pandēmijas pirmajā gadā – Ķīnas ekonomika demonstrēja salīdzinoši labu pieaugumu. Tomēr tad ļoti stingru Covid-19 vīrusa izplatīšanās ierobežojumu sāga Ķīnā tika ievilkta uz visu pagājušo gadu, kas bija katalizators vājākam šīs valsts ekonomikas sniegumam.

Šogad daudz agrāk un plaši ticis cerēts uz Ķīnas ekonomikas atveseļošanos. Sākotnēji pēc pandēmijas ierobežojumu beigām šīs valsts iedzīvotāji patiešām nodevās tēriņiem. Tomēr pēdējā laikā tiek manīti arvien pārliecinošāki signāli tam, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme tā īsti varētu arī neieskrieties.

Decembrī Rīgas tirdzniecības centrā "Sāga" durvis vēris jauns profesionālo darba instrumentu un tehnikas veikals "Stokker", kura izveidē un aprīkojumā investēti 100 000 eiro.

Šobrīd tas ir otrais lielākais "Stokker" instrumentu centrs Latvijā ar tirdzniecības zāles platību 500 m2, kā arī noliktavas un instrument servisa telpu platību 225m2. Reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu pēc iepirkšanās tiešsaistē, patērētāju ērtībām veikalā ir uzstādīts pakomāts "Stokker" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanai.

Pēdējo sešu gadu laikā "Stokker" veikals atradās nelielās telpās Dzelzavas ielā, taču klientu daudzumam un apkalpošanas kvalitātes prasībām augot, radās vajadzība pēc plašākas un laikmetīgākas tirdzniecības teritorijas.

Pēdējo gadu patēriņa tendences rāda, ka profesionāls un kvalitatīvs darba apģērbs kļūst arvien pieprasītāks Latvijas uzņēmumu vidū. To apliecina arī uzņēmuma pārdošanas rezultāti - darba apģērbi un apavi šobrīd ir visstraujāk augošā "Stokker" produktu kategorija. Papildus tam veikala piedāvājumā ir plašs rokas instrumentu, elektroinstrumentu, dārza un meža tehnikas, tīrīšanas iekārtu, smērvielu, metināšanas tehnikas, celtniecības tehnikas un komunālās tehnikas produktu klāsts.

Vai ir par vēlu iegādāties Ethereum? Ethereum cena krīt, bet Wall Street Memes varētu sasniegt $1

Jau kādu laiku novērojama lejupslīde tradicionālo kriptovalūtu tirgū. Tas attiecas arī uz Ethereum (ETH) – otru lielāko kriptovalūtu pasaulē. Tas liek investoriem aizdomāties, vai nav par vēlu iegādāties ETH?

Aplūkosim ETH cenas rādītājus, to nākotnes prognozes, kā arī labāko alternatīvu jaunajiem kriptovalūtu investoriem.

Ethereum cena 2023. gadā un tās nākotnes prognozes

Šobrīd Ethereum cena par vienu žetonu ir ap 1814$. Saskaņā ar prognozēm, šogad ETH cena varētu palikt 1800 – 1900$ diapazonā. Paredzams, ka vidējā tirdzniecības cena būs aptuveni 1880,75$ ar potenciālo peļņu no ieguldījumiem (ROI) 5% apmērā.

Saskaņā ar Cryptonewz datiem, līdz 2025. gadam Ethereum varētu sasniegt maksimālo līmeni 6500$ un minimālo cenu 4500$ apmērā. Savukārt 2030. gadā paredzams, ka žetons varētu sasniegt maksimālo 20 500$ līmeni, bet minimālā cena būs 14 000$.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Ātrās ēdināšanas uzņēmums "McDonald’s" investējis 1,3 miljonus eiro un atvēris jaunu ēstuvi Rīgā, Juglas ielā, informē kompānijā.

Tādējādi "McDonald’s" Latvijā pieder 14 filiāles.

Jaunā "McDonald’s" platība ir 405 kvadrātmetri.

Līdz ar jaunās ēdināšanas vietas atvēršanu "McDonald’s" ir palielinājis savu komandu Latvijā līdz vairāk nekā 850 darbiniekiem.

Jau vēstīts, ka nekustamo īpašumu projektu attīstītājs "VPH Latvia" investēs deviņus miljonus eiro jaunā projektā Juglas ielā pretī tirdzniecības centriem IKEA un "Sāga".

Projektā ietilps četras dažādas ēkas - "McDonald’s" un "KFC" ātrās ēdināšanas vietas, "ProBro" automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku "SuperAlko".

"Premier Restaurants Latvia", kas Latvijā pārvalda "McDonald’s" tīklu, apgrozījums 2021.gadā bija 50,656 miljoni eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 16,2% un bija 1,871 miljons eiro. Finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publiskoti.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.