Pasaulē

Nabadzībā dzīvo vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju

LETA, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Bezdarbs bieži vien ir saistīts ar paaugstinātu noziedzību, pašnāvībām, vardarbību, narkotiku lietošanu un citām sociālām problēmām. Tādēļ nodarbinātības ieguvumi sabiedrībai ir krietni lielāki par privāto ieguvumu - algu, norāda ziņojuma autori.

Pievērošot uzmanību šīm vājajām vietām, visi cilvēki varētu izbaudīt attīstības progresu un iedzīvotāju attīstība kļūtu vienlīdzīgāka un ilgtspējīgāka, teikts ziņojumā.

Gadskārtējā ANO tautas attīstības pārskatā Latvija ierindota starp pasaules visattīstītākajām valstīm, ieņemot 48.vietu.

Pārējās divas Baltijas valstis ir apsteigušas Latviju attīstības ziņā, un attiecīgi Igaunija atzīta par 33. attīstītāko valsti, bet Lietuva - par 35. attīstītāko valsti.

Pārskatā 186 pasaules valstis sarindotas secībā pēc tautas attīstības indeksa (HDI), kurā ņemts vērā iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, izglītība un ienākumi uz vienu cilvēku.

Par pasaules attīstītāko valsti atzīta Norvēģija, otro vietu ieņem Austrālija, kam seko Šveice, Nīderlande, ASV. Saraksta pēdējā vietā atrodas Kongo Demokrātiskā republika, bet virs tās Centrālāfrikas Republika, Čada, Sjerraleone un Eritreja.

ANO pārskatus par tautas attīstību izdod kopš 1990.gada. Pētījumus sagatavo neatkarīga ekspertu komanda, kura izmanto plašu informācijas klāstu, ko sniedz valsts institūcijas, akadēmiskie spēki un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,2% no visiem iedzīvotājiem jeb 544 000 cilvēki. Igaunijā šis īpatsvars ir mazāks - 23,4%, un tur šim riskam pakļauti 305 000 cilvēku, bet Lietuvā īpatsvars ir lielāks - 29,6%, un riskam pakļauti 843 000 cilvēku.

ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 22,5% iedzīvotāju jeb apmēram 112 miljoni cilvēku.

Visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Bulgārijā (38,9%), Rumānijā (35,7%) un Grieķijā (34,8%). Augstāks nekā vidēji ES šis īpatsvars ir arī Itālijā (28,9%), Spānijā (26,6%), Ungārijā (25,6%), Kiprā (25,2%) un Portugālē (23,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija

Zema bāzes pensija ir iemesls vecuma nabadzībai Latvijā; izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi sievietes Latvijā ir pakļautas vecuma nabadzības riskam, secināts Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latvijas pensiju sistēmu. Vecumā virs 75 gadiem patlaban trešā daļa sieviešu Latvijā pensijā saņem mazāk, nekā nepieciešams nabadzības sliekšņa pārkāpšanai. Līdzēt tam var gan efektīva sociālo pabalstu sistēma, gan pensiju otrā līmeņa mantošanas tiesības dzīvesbiedriem.

Lai arī ar lielu atrāvienu, Latvija patlaban ir otrajā vietā pasaulē aiz Korejas vecuma nabadzības riska ziņā. Šis relatīvais nabadzības līmenis ir samērojams ar vispārējo labklājību un dzīves dārdzību valstī, ar ko ir skaidrojams arī Korejas fenomens – tā ir sadzīves izmaksu ziņā dārga zeme, kurā nestrādājošo ienākumi ir krasi zemāki.Salīdzinošā labklājība ir arī iemesls, kāpēc nabadzības riska rādītājs Latvijā paslīdēja uz leju krīzes gados 2008. un 2009. gadā. To noteica spēcīgās algu samaksu un nodarbinātības svārstības, kamēr pensiju samaksu līmenis palika stabils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits krities zem 750 miljoniem

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevis ar pabalstiem, bet izglītību un darbu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību, visbūtiskākie un efektīvākie instrumenti ir atbalstoša izglītības, tostarp mūžizglītības, sistēma un prasmīgi sociālie darbinieki. To liecina Stokholmas Ekonomikas augstskolas Mediju centra veiktais pētījums, kas analizēja nevienlīdzību un nabadzību mūsu valstī.

Secinājums ir skarbs un nepārprotams – nabadzības risks ir vistiešākajā veidā saistīts ar zemu izglītības līmeni, nepietiekamām prasmēm un ilgu «izkrišanu» no darba tirgus aprites. Satraucoši ir tas, ka bērniem, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm, kur vecākiem ir zems izglītības līmenis, ir paaugstināts risks atkārtot savu vecāku likteni. Pētījums liecina, ka viens no šķēršļiem situācijas uzlabošanai ir pašu nabadzīgo cilvēku motivācijas trūkums kaut ko mainīt savā dzīvē un neticība pašu spēkiem. Te ļoti svarīga būtu prasmīga sociālā darbinieka iesaiste. Taču tādu darbinieku diemžēl trūkst.

Ja paraugās partiju priekšvēlēšanu solījumus, tad tikai divas partijas – ZZS un NA – piemin sociālo darbu kā nozīmīgu nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā. Par to vispār neviens vārds nav atrodams labklājības ministra Jāņa Reira partijas Jaunā Vienotība programmā, kas ir, mazākais, dīvaini. Var jau saprast, ka politiķi orientējas uz pensiju un pabalstu paaugstināšanu, ko elektorātam vieglāk uztvert, taču arī ar paaugstinātiem pabalstiem nevienlīdzību un nabadzību būtiski samazināt nav iespējams. Vienīgais veids, kas patiešām efektīvi samazina nevienlīdzību un nabadzības risku, ir iekļaušanās darba tirgū, ko nereti nevar izdarīt bez prasmīga un kvalificēta sociālā darbinieka palīdzības un atbalsta. Līdz ar to valstij būtu jāuzņemas atbildība par šādu speciālistu sagatavošanu, savukārt pašvaldībai jānodrošina adekvāts atalgojuma līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Labklājības ministrijas plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir pietiekami piezemēts

LETA, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pasākumu plāns minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām ir pietiekami piezemēts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņš teica, ka LM ir izpildījusi ministrijai doto uzdevumu un sagatavojusi pasākumu plānu minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāna īstenošanas ātrums, apmērs un tam nepieciešamie likuma grozījumi ir valdības un parlamenta pārziņā. Politiķiem ir dots pamata uzmetums, ar ko strādāt. Kopumā ņemot, plāns ir pietiekami piezemēts, atzina Leiškalns.

Pēc Leiškalna teiktā, plānā ir vairāki problēmpunkti. Tostarp tajā nav vērtējuma saistībā ar plānoto nodokļu reformu, jo tā izstrādes laikā nodokļu reformas projekts vēl nebija gatavs. Tāpat saskaņā ar LM plānu minimālās pensijas bāze jeb sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts, nemainot sasaistes koeficientu. Tādējādi, piemēram, personai ar 29 gadu darba (apdrošināšanas) stāžu pensija būs tikai par 30% lielāka pensija nekā citai personai, kurai vispār nav darba (apdrošināšanas) stāža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad netiks paaugstināta nedz minimālā pensija, nedz pārskatīts GMI, taču tas noteikti ir tuvāko gadu darba kārtībā, intervijā DB stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.

Sākšu ar jautājumu, kas satrauc daudzu cilvēku prātus, – vai labklājības ministres uzņēmumā ir maksātas aplokšņu algas?

Nē, tādas nav maksātas. Esmu jau norādījusi, ka uzņēmums ir arī sadarbojies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un sniedzis visu nepieciešamo informāciju.

Jūs arī teicāt, ka VID pārbaudi uzņēmumā pabeidzis un neko nav atklājis, taču pats dienests ir norādījis, ka pārbaude vēl nav pat sākta.

VID par šo gadījumu pieprasīja informāciju, lai to varētu pārbaudīt, un visa informācija, kāda vien tika lūgta, tika arī nosūtīta.

Pārejot pie labklājības jomas, kādas ir galvenās prioritātes un darbi, kurus vēlaties izdarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz puse pasaules iedzīvotāju spiesti iztikt ar nepilniem 5 eiro dienā

LETA--AFP, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Relatīvā nabadzībā, kas nozīmē ar ienākumiem līdz 358 eiro mēnesī, Igaunijā 2013.gadā dzīvoja 22,1% iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - ar ienākumiem zem 205 eiro mēnesī - 8% valsts iedzīvotāju, liecina Igaunijas Statistikas departamenta ceturtdien publicētie jaunākie dati.

Ja nebūtu valsts pabalstu un pensiju, tad Igaunijā relatīvā nabadzībā dzīvotu 40,7% valsts iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - 32,6%, informēja statistiķi.

2013.gadā starpība starp nadzīgāko un turīgāko valsts iedzīvotāju ienākumiem bija 6,6 reizes.

Relatīvās nabadzības līmenis lielāks bija gados vecāku iedzīvotāju vidū. 2013.gadā 32% Igaunijas iedzīvotāju, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, dzīvoja absolūtā nabadzībā. Absolūtās nabadzības līmenis visaugstākais reģistrēts bērnu un jauniešu līdz 24 gadiem vidū un 50-64 gadus veco cilvēku vidū - abās vecuma grupās absolūtajā nabadzībā dzīvoja 10% cilvēku.

Nabadzībā dzīvoja katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, bet tikai katrs 12.ar tādu izglītību dzīvoja turīgi. Vienlaikus trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību veido piekto daļu valstī bagātāko cilvēku. Relatīvās un absolūtās nabadzības līmenis cilvēku ar augstāko izglītību vidū ir attiecīgi 14,6% un 4,1% - divreiz mazāk nekā cilvēku ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, kuru vidū relatīvā nabadzībā dzīvo 33%, bet absolūtā nabadzībā - 10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nabadzības līmenis pasaulē pirmo reizi vēsturē - zem 10%

Žanete Hāka, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo ārkārtīgas nabadzības apstākļos visdrīzāk saruks zem 10%, liecina jaunākās Pasaules Bankas aplēses.

Tādējādi šī tendence virzāk tuvāk mērķim pilnībā izbeigt nabadzību 2030.gadā.

Aplēses liecina, ka pasaules nabadzības līmenis samazinājies no 902 miljoniem cilvēku jeb 12,8% 2012.gadā līdz 702 miljoniem cilvēku jeb 9,6% šogad.

Pasaules Bankas vadītājs Jims Jongs Kims sacījis, ka nabadzības līmenis strauji samazinājies spēcīgās ekonomiskās izaugsmes dēļ attīstītajās pasaules valstīs, tāpat arī to mazinājušas investīcijas cilvēku izglītībā, veselībā un sociālās drošības sistēmās, kas palīdzējušas cilvēkiem neļaut atgriezties nabadzībā. Tomēr viņš brīdina, ka pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un fakts, ka lielākā daļa nabadzīgo cilvēku dzīvo valstīs, kas ir konfliktu skartas, saglabā nabadzības samazināšanas mērķi kā ambiciozu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Tiesībsargs ceturto reizi brīdina valdību par neadekvātām vecuma pensijām

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā var gaidīt straujāko nabadzības līmeņa paaugstināšanos 16 gadu laikā

Žanete Hāka, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv risks, ka Krievijā nabadzības līmenis piedzīvos straujāko pieaugumu kopš 1998.-1999. gada krīzes, ņemot vērā, ka valstī pirmoreiz pieredzētā recesija trūkumā ir iedzinusi miljoniem cilvēku, norāda Pasaules Banka.

Nabadzības rādītājs, kurā iekļauti tie iedzīvotāji, kuru ikdienas iztikšanai paliek pāri ne vairāk par 5 dolāriem, šogad un nākamgad var pieaugt līdz 14,2%, salīdzinot ar 11,2% pērn.

Tādējādi šajā gadā zem nabadzības sliekšņa varētu dzīvot aptuveni septītā daļa iedzīvotāju jeb 20,3 miljoni cilvēku.

«Krievijas sasniegumi pēdējā desmitgadē nabadzības samazināšanā varētu būt apdraudēti,» norāda eksperti, piebilstot, ka Krievijai ir ierobežota fiskālā telpa, lai aizsargātu visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu.

Pasaules Banka paredz, ka Krievijas ekonomika šajā gadā saruks par 3,8%, bet nākamgad – par 0,3%. Savukārt patēriņš, kas veido aptuveni pusi no ekonomikas, varētu piedzīvo lielāko kritumu vairāk nekā 20 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien vienojās noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 40% apmērā no iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidējā skaitliskā vērtība no iedzīvotāju ienākumiem), informē Labklājības ministrija (LM).

Vienlaicīgi minimālā ienākuma līmeni plānots noteikt atbilstoši mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitam. Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, LM piedāvā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāto skalu, piemērojot to Latvijas situācijai. Proti, pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā minimālā ienākuma līmeni nosakot 100% apmērā, bet pārējiem, tai skaitā bērniem, – 70% apmērā.

«Daudz runājam par valstī pastāvošo ienākumu nevienlīdzību un salīdzinoši augsto nabadzības līmeni. Piedāvājam situāciju risināt, veidojot adekvātu, sociālekonomiski pamatotu sociālā atbalsta sistēmu, vienlaikus sekmējot izmaiņas nodokļu sistēmā, kas mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu tiktu palielināta minimālā pensija, neapliekamais minimums un pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, tādējādi mērķtiecīgāk sniedzot atbalstu cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī strādājošajiem ar zemu atalgojumu, palielinot to reālos ienākumus uz rokas. Tāpat izvērtēsim visus valsts sociālos pabalstus, lai tie pēc iespējas mērķtiecīgāk tiktu nodrošināti tām iedzīvotāju grupām, kurām ir paaugstināti sociālie riski, piemēram, ģimenēm ar bērniem. Esmu gandarīts, ka valdība ir vienojusies uzsākt šo nozīmīgo ceļu pareizajā virzienā, un jau tuvākajā laikā Labklājības ministrija veidos darba grupu, lai strādātu pie konkrētiem pasākumiem. Darbs norisināsies pakāpeniski un reālās izmaiņas sociālā atbalsta un nodokļu sistēmā gaidāmas sākot no 2017.gada, ņemot vērā nepieciešamību ieguldīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai,» skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sociālais lifts iestrēdzis

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bērni no nabadzīgām ģimenēm, paši sākot pelnīt, sasniegtu vidējo ienākumu līmeni valstī, nepieciešamas vidēji četras paaudzes.

Sociālais lifts virzienā uz augšu ir ļoti lēns, lai neteiktu, ka apstājies. Tik skarbs ir OECD pētījums par sociālo mobilitāti, kurā analizēts, cik veiksmīgi cilvēki no zemu ienākumu grupas var pārvietoties uz augstāku. Pētījumā satraucoša ir nabadzības atražošanās, tas, ka jānomainās vairākām paaudzēm, lai pamestu nabadzības slazdu. Ja ir korelācija starp to, cik pārtikušā ģimenē piedzimst bērns, un to, cik viņš būs turīgs savā dzīvē, tas nozīmē tikai to, ka valsts nav izdarījusi savu galveno uzdevumu – nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no izcelsmes.

Svarīgi saprast, ka sociālo liftu nevar padarīt straujāku ar pabalstiem, tas panākams vien ar izglītību. Jo nabadzīgu vecāku bērni paši kļūst nabadzīgi tāpēc, ka strādā slikti atalgotu darbu. Un strādā to tāpēc, ka ir zema izglītība. Līdz ar to viens no svarīgākajiem uzdevumiem, lai veicinātu sociālo mobilitāti un pārtrauktu nabadzību vairāku paaudžu garumā, ir nodrošināt, lai visiem bērniem būtu vienlīdz pieejama kvalitatīva izglītība. Jo tieši izglītība ir visātrākais lifts pa sociālās stratifikācijas kāpnēm. Tādēļ teju noziedzīga ir izglītības reformas bremzēšana, iecirtīgā iespītēšanās pret skolu tīkla optimizāciju. Ja lauku skolu eksāmenu rezultāti ir būtiski sliktāki nekā pilsētu skolās, tad mēs šiem jauniešiem atņemam cerības uz pārtikušu dzīvi nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju attīstību Latvijā kavē nabadzība, aprobežotība un zema pašapziņa

Dr. Ilona Baumane-Vītoliņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie secinājuma, ka ir trīs galvenie iemesli, kāpēc mūsu valsts vēl joprojām atpaliek no citām valstīm vairākos rādītājos.

Pirmais iemesls, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Vienkāršojot ir jāsaka, ka tā ir nabadzība, kas neļauj Latvijai pilnībā attīstīt inovatīvo potenciālu, kas mūsu valstī neapšaubāmi ir. Ar to domāju ne tikai finansējuma nepietiekamību jaunuzņēmumu sākuma fāzēs (pēdējo gadu laikā dažādu Eiropas Savienības fondu klātesamība situāciju ir krietni uzlabojusi), bet arī kopējo nabadzības līmeni valstī, kas neļauj daudziem talantīgiem bērniem tikt tālāk par sava pagasta slieksni un sapņot par ko vairāk nekā viesstrādnieka statusu Īrijā.

Interesanti ir tas, ka Latvijā, pēc SKDS aptauju datiem, aizvien pieaug cilvēku daļa, kas uzskata, ka nabadzības iemesls ir slinkums un cilvēku neuzņēmība. Šķietami loģisks uzskats, taču bieži vien netiek ņemts vērā tas, ka no nabadzības apburtā apļa ir ļoti grūti izrauties. Nesen lasīju interesantu pētījumu par to, ka ilglaicīga dzīvošana ierobežotu iztikas līdzekļu situācijā samazina IQ līmeni par 12 līdz 14 punktiem, kas salīdzināms ar alkoholisma vai bezmiega ietekmi uz mūsu spriestspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Liela daļa Latvijas iedzīvotāju riskē nonākt nabadzībā vai sociālā atstumtībā

Žanete Hāka, 03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nabadzības līmenis Latvijā joprojām ir ļoti augsts, jaunākajā ziņojumā norāda Eiropa Komisija (EK).

Latvija ir veikusi dažus pasākumus sociālās palīdzības sistēmas reformēšanai un pabeigusi apjomīgu sociālā nodrošinājuma sistēmas izvērtējumu, kas nodrošina stabilu pamatu uz pierādījumiem balstītai reformai. Tā ir ievērojami palielinājusi dažādus ar bērniem saistītus pabalstus un palielinājusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tomēr sociālās aizsardzības efektivitāte attiecībā uz nabadzības mazināšanu joprojām ir zema, un efektīvas sociālās drošības sistēmas izstrāde joprojām sagādā grūtības.

Kopumā liela daļa iedzīvotāju riskē nonākt nabadzībā vai sociālā atstumtībā, un bērniem šis rādītājs ir vēl augstāks, norāda EK. Ģimenes ar bērniem, bezdarbniekus, personas ar invaliditāti un lauku apvidu iedzīvotājus skar īpaši augsts risks nonākt nabadzībā un sociālā atstumtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

EK rekomendē Latvijai samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem

LETA, 22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) rekomendē Latvijai samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, pārceļot to uz citiem avotiem, kas ir mazāk kaitīgi izaugsmei un veicina nodokļu maksāšanu, teikts pirmdien publiskotajās Eiropadomes rekomendācijās Latvijas 2017.gada reformu programmai un tās viedokli par valsts Stabilitātes programmu.

EK norāda, ka ienākumu nevienlīdzība valstī ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES), bet Latvijas nodokļu sistēma ir mazāk progresīva nekā citās bloka dalībvalstīs, veicinot augsto nevienlīdzību un nodarbināto nabadzību.

Eiropadome rekomendē Latvijai šogad un nākamgad īstenot fiskālo politiku saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām, kas ietver sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķus 2018.gadā, ņemot vērā ar sistēmisko pensiju reformu un strukturālajām reformām saistītus izdevumus, kas pieļauj īslaicīgu novirzi.

EK publiskotās rekomendācijas aicina uzlabot sociālā nodrošinājuma tīkla pietiekamību un palielināt darbaspēka profesionālās prasmes, paātrinot mācību programmas reformu profesionālās izglītības jomā. Ziņojumā norādīts, ka pamata sociālā nodrošinājuma tīkla trūkumi veicina augstu nabadzības līmeni un nevienlīdzību, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un gados vecākiem iedzīvotājiem. Nabadzības līmenis starp cilvēkiem ar invaliditāti ir viens no augstākajiem Eiropā. Komisija skaidro, ka zemā ienākuma līmeņa reforma, par kuru tika paziņots 2014.gada, taču kas netika īstenota, negatīvi ietekmē trūcīgās mājsaimniecības, lai arī vidēja termiņa plāni par minimālā ienākuma atbalstu ir izstrādes procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atjaunot apsīkušo ilgtermiņa uzkrāšanas tendenci

Jānis Abāšins - Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz teju 20 miljoniem

LETA--AFP, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedzis teju 20 miljonus, kas ir augstākais rādītājs desmitgadē, ekonomikai ciešot no sankcijām par iebrukumu Ukrainā un sarukušajām naftas cenām, liecina oficiālie dati.

Zem minimālā ienākumu līmeņa dzīvo 19,8 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 13% Krievijas iedzīvotāju, salīdzinot ar 19,5 miljoniem 2015.gadā, liecina Krievijas oficiālās statistikas aģentūras Rosstat dati.

Krievijā ienākumi sezonās mēdz ievērojami atšķirties un nabadzības robeža ceturtajā ceturksnī bija noteikta 9691 rubļu (162 eiro) līmenī.

2014.gadā pirms Krievija ieslīdēja recesijā krītošo naftas cenu un Rietumu noteikto sankciju dēļ nabadzībā dzīvoja 16,1 miljons Krievijas iedzīvotāju.

Recesiju pavadīja cenu kāpšana, kas smagi ietekmēja patērētāju pirktspēju, lai arī rubļa kurss pēdējos mēnešos ir pieaudzis.

Pērn nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits bija lielākais kopš 2006.gada, kad ar ienākumiem zem minimālās robežas dzīvoja 21,6 miljoni cilvēku. Tomēr nabadzības līmenis ir divreiz zemāks nekā 2000.gadā, kad oficiāli nabadzībā dzīvoja 40 miljoni cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nabadzībā nonākuši vēl 100 miljoni strādājošo

LETA/AFP, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēl vairāk nekā 100 miljoni strādājošo pasaulē nonākuši nabadzībā, liecina trešdien publiskots ANO Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) ziņojums.

ILO brīdina, ka pandēmijas radītā krīze darba tirgū vēl nebūt nav pārvarēta, un nodarbinātība līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms šīs krīzes, atgriezīsies, agrākais, 2023.gadā.

"Covid-19 nav bijusi tikai veselības krīze, bet arī nodarbinātības un cilvēces krīze," norāda ILO vadītājs Gajs Raiders.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu vēl 108 miljoni cilvēku pasaulē klasificēti kā nabadzīgi vai ārkārtīgi nabadzīgi, kas nozīmē, ka viņiem un viņu ģimenēm nākas iztikt ar mazāk nekā 3,2 dolāriem uz vienu cilvēku dienā, vēsta ILO.

"Nabadzības līmenis ir dramatisks," saka Raiders, piebilstot, ka piecos gados panāktais progress attiecībā uz strādājošo nabadzības izskaušanu ticis likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tadžikistāna nevēlas investīciju projektus pilnībā atdot ārvalstu kapitālam un pārvaldībai

Centrālāzija ir viena no Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritātēm, tomēr sausais atlikums dažās sadarbības pozīcijās mēdz būt nulle. Vietējās investīciju politikas sapratne tomēr varētu šķist interesanta arī uzņēmīgākiem latviešiem, pieļauj Minskā rezidējošais Tadžikistānas vēstnieks Latvijā Kozidavlats Koimdodovs.

Tikai pērn rudenī Tadžikistānā bija pirmā starptautiskā investoru konference. Kāpēc tik ilgi vilcinājāties?

Lielos vilcienos ar biznesa piesaisti Tadžikistānai mēs kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā esam nodarbojušies vienmēr. Jo PSRS laikos mūsu budžeta deficītu sedza Maskava, bet pēc tam bija pašiem jādomā, kur ekonomikai ņemt naudu. PSRS laiku nesabalansētība bija plānveida ekonomikas dēļ, kas paredzēja, ka Tadžikistāna pārējos nodrošina ar kokvilnu, un nebija svarīgi, cik tas uz vietas ir ekonomiski sabalansēti un ka cieš citas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes dēļ aptuveni 115 miljoni cilvēku visā pasaulē šogad varētu nonākt galējā nabadzībā, trešdien brīdināja Pasaules Banka (PB).

Vēl augustā tika prognozēts, ka šis skaits tika lēsts ap 100 miljoniem, līdz ar to realitāte rādās būt krietni drūmāka.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri (1,60 eiro) dienā.

"Pandēmija un globālā recesija var izraisīt vairāk nekā 1,4% pasaules iedzīvotāju nonākšanu nabadzībā," teic PB prezidents Deivids Malpass.

Neņemot vērā pandēmiju, globālais galējās nabadzības līmenis šogad būtu sarucis līdz 7,9%. Taču esošajos ārkārtas apstākļos tas prognozējams pat 9,4%.

Galējās nabadzības līmeņa pieauguma temps ir atkarīgs no globālās ekonomikas prognozēm, kurās PB paredz kritumu no 5% līdz 8%.

PB eksperti aprēķinājuši, ka teju ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju spiesti iztikt ar mazāk kā 3,20 dolāriem dienā, bet vairāk nekā 40% jeb gandrīz 3,3 miljardi cilvēku - ar mazāk nekā 5,50 dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.

OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.

Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.

Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

Komentāri

Pievienot komentāru