2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?
Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.
Nacionālo interešu objektam tiek noteikta arī tā funkcionēšanai nepieciešamā teritorija un aizsargjosla, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos, kā arī šā objekta izmantošanas nosacījumi. Objekta izveidei var netikt piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, un šādā gadījumā attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.
Kad pieņemts lēmums par nacionālo interešu objekta izveidi, tiek uzsākts tā būvniecības process. Klasiskā gadījumā saskaņā ar Būvniecības likuma 15. pantu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).
Taču Būvniecību likums paredz izņēmumu, proti, ja būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu, tad šāda atbilstība netiek vērtēta.
Turklāt nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Proti, pat ja kāda persona vai personu grupa – zemes īpašnieki, vides aktīvisti, apbūvei pakļauto teritoriju iedzīvotāju biedrības u.c. – ir neapmierināti ar šāda objekta būvniecību, tās, protams, var vērsties tiesā un apstrīdēt būvatļauju, bet būvniecības process turpinās un, visticamākais, līdz lietas pilnīgai izskatīšanai tiesā objekts jau būs uzbūvēts. Analoģijai lieliski der sakāmvārds “Suņi rej, bet karavāna iet tālāk”.
Vēl būtu uzsverams, ka gadījumā, ja nacionālo interešu objekta ierīkotājs ir energoapgādes komersants, tad saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. pantu objekta ierīkošanas nosacījumi nav pat jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, pietiekami ir vien to informēt par šāda objekta ierīkošanu. Šādā gadījumā gan ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.
Tādējādi nacionālo interešu objekta būvniecībai patiešām tiek piemērots paātrināts un atvieglots būvatļaujas iegūšanas un - strīda gadījumā – arī būvniecības process, kā arī energoapgādes komersantiem iespēja veikt būvniecību bez strīdiem ar zemes īpašnieku.
No valsts puses šī atvieglotā procedūra ir saprotama un loģiska – ja tiek skartas nacionālās intereses, tad valstij ir jābūt iespējai operatīvi reaģēt un strauji virzīties uz priekšu, jo šādās situācijās „laiks negaida”.
Savukārt no iedzīvotāju skatupunkta viss nav tik viennozīmīgi – nacionālo interešu objekta ierīkošanas procesā tām personām, kuru tiesības un intereses tas skar, faktiski ir liegtas jebkādas iespējas apturēt šāda objekta ierīkošanu vai kādā citādā veidā ietekmēt šī projekta realizāciju. Protams, tiesā var vērsties katrs, kuram ir kāda pierādāma interese, piemēram, zemes īpašnieks vai vides aizstāvju biedrība. Taču, ņemot vērā, ka jebkurš tiesas process – un administratīvā tiesa nav izņēmums – ilgst vismaz 2 līdz 3 gadus, tad jebkuras sūdzības iesniegšana būs tikai formāla tiesību realizācija, jo būvatļaujas darbība netiks apturēta.
Proti, kamēr norisināsies tiesvedība, notiks arī objekta ierīkošana un būvniecība, kas atbilst arī termināļa attīstītāju redzējumam. Proti, 2022. gada 12. augustā portālā www.db.lv publicēts raksts “Virši-A”: LNG terminālim jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss”, kurā pausts AS “Virši-A” valdes priekšsēdētāja Jāņa Vības viedoklis: „ [..] nav runa par kādiem valsts garantētiem sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, vai cita veida valsts atbalstu. Vības ieskatā valsts varētu palīdzēt plānotajam terminālim, noņemot birokrātiskos šķēršļus un piešķirot nacionālo interešu objekta statusu. Šādā gadījumā “Skulte LNG Terminal” varētu uzbūvēt termināli viena vai pusotra gada laikā.”
Turklāt pat ja tiesvedības rezultātā tiks atklāti kādi pārkāpumi, maz ticams, ka jau uzbūvētais nacionālo interešu objekts tāpēc varētu tikt nojaukts. Secināms, ka šajā gadījumā varētu būt ierobežotas privātpersonu iespējas ietekmēt nacionālo interešu objekta ierīkošanas un būvniecības procesu, kas var aizskart šo personu pamattiesības. Piemēram, paaugstinātas bīstamības objekta tuvums var ietekmēt personu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē vai īpašuma tiesības, ja samazināsies objekta tuvumā esošo īpašumu vērtība vai pievilcība.
Tāpat arī objekta teritorijā vai aizsargjoslā var tikt iekļauts zemes gabals, attiecībā uz kuru tā īpašniekam ir pavisam citi izmantošanas plāni un ieceres. Iespējams, par šādiem ierobežojumiem būtu nepieciešams paredzēt kompensāciju, kas varētu būt viens no turpmāko diskusiju vai normatīvā regulējuma priekšmetiem. Ja privātpersonas vēlēsies izteikt iebildumus, administratīvajai tiesai vai pat Satversmes tiesai būs jāvērtē, vai šāds pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai tas noteikts ar likumu, vai šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam, tas ir, vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi. Mums jāapzinās, ka arī demokrātiskā sabiedrībā personas tiesības var ierobežot, bet tikai tad, ja konkrētais ierobežojums ir sociāli nepieciešams un, salīdzinot sabiedrības ieguvumu ar privātpersonas zaudējumu, ieguvums būs ievērojami lielāks.
Turklāt jāpārliecinās, ka konkrēto mērķi nav iespējams līdzvērtīgā kvalitātē sasniegt ar citiem, privātpersonu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Gribētos cerēt, ka valsts, termināļa attīstītājs un sabiedrība atradīs kompromisu šī objekta izveidē un tiks panākts līdzsvars starp visu iesaistīto personu interesēm. Tomēr to rādīs laiks, vai ar Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa ierīkošanu kādas sabiedrības grupas vai atsevišķu personu tiesības tiks skartas tādā mērā, ka tiks uzsākts administratīvais process tiesā vai iesniegts pieteikums Satversmes tiesā.
Katrā ziņā Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis nav pirmais un vienīgais nacionālo interešu objekts Latvijā, šāds statuss ir piešķirts, piemēram, Gaisa spēku Aviācijas bāzei, vairākiem reģionālajiem militārajiem poligoniem un Nacionālo bruņoto spēku vienību objektiem, projektiem ”Kurzemes loks”, “Igaunijas–Latvijas 3. starpsavienojums”, “330 kV elektropārvades līnija Rīgas TEC-2–Rīgas HES” u.c.
No sabiedrībā plašāk zināmiem objektiem būtu jāpiemin arī “Rail Baltica”, par kura ierīkošanu izskanējis ne mazums iebildumu, VAS “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Mucenieki”, Daugavas stadiona teritorija un Mežaparka Lielās estrādes teritorija.
#1/2
