Otra lielākā ASV naftas kompānija aiz Exxon Mobil – Chevron - iegādājusies 50% daļu Lietuvas privātā kapitāla naftas un gāzes izpētes uzņēmumā LL Investicijos, raksta pasaules mediji.

«Chevron ir kompānija, kas nebaidās ienākt Gazprom ietekmes laukā,» komentējot LL Investicijos daļu iegādes darījumu, norādīja Lietuvas premjers Andrjus Kibiļus.

«Lietuvas kompānijas iegāde ietilpst Chevron reģionālajā stratēģijā,» pauda Dereks Magness, Chevron Eiropas sauszemes operāciju ģenerāldirektors. Darījuma nosacījumi netika atklāti, tomēr kompānijas pārstāvis neizslēdza iespēju, ka nākotnē Chevron varētu palielināt savu ietekmi LL Investicijos.

Kopš slānekļa gāzes ieguves uzsākšanas, ASV dabasgāzes tirgus ir ievērojami transformējies, raksta The New York Times. Uzņēmums Chevron uzskata, ka visā Eiropā, sākot no Baltijas valstīm līdz Vidusjūrai atrodas liela josla slānekļa gāzes atradņu. Chevron jau iegādājies zemi Polijā un Rumānijā, kur uzsāks slānekļa gāzes izpētes darbus.

Naftas cenas pieaugums un šī resursa ieguves izmaksu apcirpšana var vilināt investorus uz lielo šī resursa ieguves kompāniju akciju iegādi

Naftas cena pēc divu mēnešu pauzes atkal sākusi flirtēt ar 70 ASV dolāru par barelu atzīmi. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena kopš februāra vidus ir pieaugusi jau par 11,5%.

Naftai kļūstot dārgākai, var uzlaboties tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Piemēram, ietekmīgā ASV investīciju banka Goldman Sachs šonedēļ paudusi prognozi, ka Rietumvalstu naftas nozares milži ir pārdzīvojuši eksistenciālu krīzi un pašlaik tie esot zemā starta gatavībā smelt labumus. Šogad gan lielo naftas kompāniju akcijas investoriem pārsvarā nesušas sarūgtinājumu – to vērtība ir sarukusi aptuveni par 10%. Arī trīs gadu skatījumā ASV Enerģijas sektora vērtspapīru indekss ir vienīgais no kādu nozari raksturojošajiem indikatoriem, kura vērtība šajā termiņā ir sarukusi. Cerības gan pastāv, ka pēc sliktiem laikiem nāks šo akciju renesanse.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

ASV žurnāla Fortune izveidotā 500 lielāko kompāniju sarakstā esošie uzņēmumi pēro gadu noslēguši ar rekordlielu peļņu – 825 miljardiem ASV dolāru. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn kompāniju peļņa augusi par 16%.

Žurnāls norāda, ka, neskatoties uz recesiju un iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ASV kompānijas turpina audzēt peļņu. «Pretēji ASV ekonomikai, kompānijas demonstrējušas pārsteidzošu piemērošanās spēju,» akcentē Fortune.

Fortune saraksta 500 kompānijas visā pasaulē kopumā nodarbina 25,8 miljonus cilvēku. ASV šīs kompānijas nodarbina gandrīz 17 miljonus cilvēku un netieši ietekmē miljoniem citu kompāniju darbinieku.

Žurnāla izveidotā saraksta galvgali ieņem naftas gigants Exxon Mobil. Pērn kompānijas apgrozījums bijis 453 miljardu ASV dolāru apmērā. Otrajā vietā iekļuvusi mazumtirdzniecības veikalu ķēde Wal-Mart (447 miljardu dolāru liels apgrozījums), bet trešajā - Chevron ar 245 miljardu dolāru lielu apgrozījumu.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Piecas pasaulē lielākās naftas pārstrādes kompānijas šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājušas gan savu izdevumu apmērus, gan ražošanas apjomus, reaģējot uz pieprasījuma un cenu kritumu tirgū, raksta "Reuters".

Degvielas pieprasījums pasaulē sarucis par vairāk nekā 30%.

Vairāku naftas uzņēmumu vadītāji prognozē, ka pieprasījums arī tuvākajos ceturkšņos saglabāsies mazāks nekā pirms pandēmijas, ņemot vērā, ka cilvēki gan ceļo mazāk, gan dodas citos izbraucienos mazāk nekā iepriekš.

Vājais pieprasījums nozīmē, ka naftas ražotājiem ir jāpārskata savi biznesa plāni, norāda konsultāciju kompānijas "Alarez & Marsal" rīkotājdirektors Lī Maginnis.

"Exxon Mobil" plāno savas produkcijas apjomus plāno samazināt par 20% jeb 4,4 miljoniem barelu dienā, savukārt "BP" paziņojis, ka kopējos naftas ražošanas apjomus līdz 2030.gada beigām plāno samazināt par 1 miljonu barelu. Patlaban ražošanas apjomi sasniedz 3,6 miljonus barelu.

Situācija obligāciju tirgū 2016. gadā palielina atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem, dinamika, kas varētu pasliktināt ASV ekonomikas atgūšanos, jo mazākām un ne tik augstu novērtētām kompānijām pieaug papildus kapitāla iegūšanas izmaksas, uzskata LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Bagātākās ASV kompānijas šogad gandrīz vispār nav cietušas, investoriem izvēlēties ar mazāku risku apveltītus darījumus ņemot vērā vājākus ekonomiskos rezultātus un globālo ekonomisko situāciju. Investori pirmdien iegādājās 12 miljardu dolāru vērtas AAA novērtēto Exxon Mobil un Anheuser-Busch InBev NV obligācijas, bet tās nav vienīgās, jo arī citu ar AAA reitingu novērtēto kompāniju obligācijas šogad piesaista lielu uzmanību.

Augsta reitinga korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms šo divu mēnešu laikā ir manāmi pieaudzis salīdzinot ar pērno gadu un jau pagājušais gads iezīmēja ceturto gadu pēc kārtas, kad šāda tipa jaunu korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms pieauga.

Uz zemākas naftas cenas fona daudzas pasaules lielākās kompānijas vairs nesola tik lielu peļņas palielināšanos. Šādos apstākļos vairāki ļoti ietekmīgi investori lēmuši izdarīt likmes pret minētā sektora kompāniju vērtspapīriem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamā informācija liecina, ka uz pagājušā gada beigām gan pasaulslavenais investors Vorens Bafets (pareizāk sakot, kompānija Berkshire Hathaway), gan arī Džordžs Soross (jeb Soros Fund Management) izpārdevuši visas savu stūrēto uzņēmumu īpašumā esošās enerģijas nozares milža Exxon Mobil akcijas.

Jāpiebilst, ka Berkshire Hathaway pagājušā gada ceturtajā ceturksnī līdz ar naftas cenas samazināšanos pārdevusi 41 miljonu Exxon akciju gandrīz četru miljardu ASV dolāru vērtībā. Agrāk šāds akciju skaits Berkshire Hathaway padarīja par vienu no lielākajiem minētās enerģijas kompānijas akcionāriem. Tāpat pagājušā gada izskaņā Bafeta vadītā kompānija lēmusi pārdot daļu savu ConocoPhillips un National Oilwell Varco akciju. Tiesa gan, leģendārais investors enerģijas nozarē saskatījis arī atsevišķas iespējas un iegādājies Phillips 66 un Kanādas naftas smilšu uzņēmuma Suncor Energy vērtspapīrus. Interesanti, ka Bafets palielinājis savus ieguldījumus IBM, Deere & Co un 21st Century Fox.

Neraugoties uz to, ka iPhone un iPad panākumi uz brīdi bija padarījuši Apple par vērtīgāko publisko uzņēmumu pasaulē, akciju cenu pārmaiņas biržā pirmo vietu vērtības ziņā atdevušās tās iepriekšējam īpašniekam ASV naftas kompānijai Exxon Mobil.

Kā liecina finanšu portāla Finviz.com., informācija saskaņā ar pēdējām akciju cenu izmaiņām Exxom Mobil akciju kapitalizācija sasniedz 401,27 miljardus ASV dolārus, savukārt Apple kapitalizācija ir par pusotru miljardu dolāru mazāka.

Galvenais iemesls Apple atkritienam uz otro vietu ir kompānijas vājāki nekā iepriekš analītiķi prognozēja finanšu dati trešajā ceturksnī. Kopš septembra, kad kompānijas akcijas cena sasniedza maksimumu, to vērtība ir kritusies apmēram par 40%, atrodoties pie 425 dolāru atzīmes.

Raugoties no kapitalizācijas viedokļa trešas vērtīgākās ir Google akcijas, kuru vērtība sasniedz 274,07 miljardus dolāru, savukārt ceturtās vietas ieguvējs ir finanšu kompānija Berkshire Hathaway ar 255,19 miljardioem dolāru, bet vērtīgāko kompāniju piecinieku noslēdz Ķīnas naftas kompānija PetroChina, kuru kapitlaa daļu tirgus vērtība ir 251,78 miljardi ASV dolāru.

Pirmo reizi kopš 2006. gada Ķīnas uzņēmumi izkrituši no saraksta, kurā iekļautas pasaules desmit lielākās kompānijas pēc tirgus vērtības, raksta Bloomberg.

To veicinājusi likviditātes krīze, zemāka izaugsme un lielākais ASV kompāniju akciju cenu pieaugums pēdējā desmitgadē.

Ķīnas naftas ražotājs PetroChina, kas vēl maijā bija sestā lielākā kompānija, šomēnes zaudējis 35 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, sarūkot līdz 214 miljardiem dolāru un ierindojoties 12. vietā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Tāpat Industrial&Commercial Bank of China nokritās par četrām vietām līdz 13. vietai, zaudējot 28 miljardus dolāru savas tirgus vērtības.

Rezultātā visas pirmās desmit vietas ieņem ASV kompānijas, jo iepriekšminēto uzņēmumu vietā ienācis ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotājs Johnson&Johnson un finanšu gigants Wells Fargo & Co.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena sasniegusi rekordaugstu atzīmi, pārspējot 2012. gadā sasniegto līmeni, jo investoru uzmanība ir vērsta uz jaunajiem produktiem, piemēram, liela ekrāna iPhone un rokaspulkstenim līdzīgai ierīcei, kas atkal var palielināt uzņēmuma ienākumus, raksta Bloomberg.

Apple akcijas cena pakāpās par 1,4% līdz 100,53 dolāriem. Iepriekšējais rekords bija 100,3 dolāri un tas tika sasniegts 2012. gada 19. septembrī – tieši pirms iPhone 5 tirgošanas sākšanas. Šajā gadā akcijas cena ir augusi par 25%.

Kopš 2007. gada, kad tirgū debitēja pirmais Apple viedtālrunis, uzņēmuma akcijas cena vairāk nekā septiņkāršojās, taču gada laikā pēc iPhone 5 izlaišanas akcija zaudēja trešdaļu savas vērtības, jo tirgus dalībnieki bažījās, ka uzņēmumam sāk trūkt ideju bez tā līdzdibinātāja Stīva Džobsa dalības. Tomēr cenas virziens atkal mainījās, un analītiķi paredz rekordlielus pārdošanas apjomus jaunajam iPhone, kas tirgū tiks laists šā gada nogalē.

ASV biržu indeksi piektdien kritās pēc bažām, ka ASV ekonomikas izaugsme ir sasniegusi augstāko punktu.

Eiropas biržu indeksi piektdien pieauga, ko sekmēja saspīlējuma mazināšanās tirdzniecības konfliktā starp ES un ASV. Londonas biržas indeksa palielināšanos par 0,5% veicināja telekomunikāciju grupas BT akcijas cenas kāpums par vairāk nekā 5% pēc negaidīti labas pirmā ceturkšņa peļņas.

ASV ekonomika otrajā ceturksnī pieauga par 4,1% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni, atbilstoši analītiķu prognozēm, un to daļēji veicināja lieli patērētāju tēriņi. Tā bija straujākā izaugsme gandrīz četru gadu laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps nosauca šo izaugsmi par «amerikāņu ekonomikas brīnumu» un solīja vēl iespaidīgāku pieaugumu turpmāk.

ASV investoriem tomēr bija cits viedoklis, tāpēc akciju cenas kritās, sevišķi tehnoloģiju kompāniju sektorā.

Tehnoloģiju kompānija Apple pirms kāda laika sadalīja savas akcijas, un arī Google darīja to pašu. Kopš tā laika akcijas cenas karos Apple ir viennozīmīgi vinnējusi, raksta portāls 24/7 Wall. St.

Tirgus dalībnieku iPhone6 gaidas ir pārspējušas prieku par Google izaugsmi interneta reklāmas tirgū.

Rezultātā pēdējo trīs mēnešu laikā Google akcijas cena ir augusi par 8%, bet Apple – par 16%.

Abi tehnoloģiju giganti arī ierindojas trīs vērtīgāko ASV biržās kotēto kompāniju vidū, balstoties pēc tirgus kapitalizācijas. Apple tirgus kapitalizācija ir 439 miljardi ASV dolāru, bet Google – 257 miljardi. Otrajā vietā ierindojas Exxon Mobil, kura vērtība ir 403 miljardi dolāru.

Google gan pārspēj Apple ieņēmumu izaugsmē. Pēdējā ceturksnī Google ienākumi pieauga par 23% līdz 16 miljardiem, bet Apple – par 6% līdz 37,4 miljardiem.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas pieauga pirms viesuļvētras, kura apdraud ASV naftas rūpniecības infrastruktūru.

Investori novēroja ASV tirdzniecības attiecības dažādās frontēs, kamēr Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda otrdien atgriezās Vašingtonā uz jaunām tirdzniecības sarunām ar ASV, bet jauna sarunu kārta starp ASV un Eiropas amatpersonām pirmdien noslēdzās bez vienošanās.

Ķīna plāno nākamnedēļ lūgt Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) atļauju noteikt sankcijas pret ASV par antidempinga pasākumiem, kas veikti pret dažiem Ķīnas ražojumiem. Šis konflikts iezīmē jaunu fronti strīdā starp abām pasaules lielākajām ekonomikām.

«Saspīlētās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir pieņēmušas jaunu pavērsienu,» sacīja CMC analītiķis Deivids Medens. Viņš uzskatīja, ka šāds Ķīnas solis «varētu izraisīt prezidenta [Donalda] Trampa reakciju, un investori tā rezultātā atbrīvojas no akcijām».

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.

Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

Investorus iedrošināja ziņa, ka ASV un Ķīnas līderi atsāk centienus atrisināt tirdzniecības karu pirms šomēnes plānotas sanāksmes Argentīnā.

«Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo sacīja, ka ASV uzņēmumu akciju cenas var pieredzēt spēcīgus kāpumus gada beigās, ja investori noticēs ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās iespējamībai un ja naftas cenas turpinās pieaugt.

ASV akciju cenas kopš pagājušās nedēļas bija sarukušas, investoriem samazinot aktivitāti pēc bažām par pieprasījuma vājināšanos, naftas cenu kritumu un globālās izaugsmes palēnināšanos.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas biržā nedaudz pieauga pēc 12 dienas ilguša krituma. Naftas kompāniju «Exxon Mobil» un «Chevron» akciju cenas palielinājās attiecīgi par 1% un 2%.

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu.

Vēl nosacīti nesen šķita, ka šis gods stabili piederēs Apple, kura kapitalizācija pārlēca pāri pat viena miljarda ASV dolāru atzīmei. Tiesa gan, drīz pēc tam nāca vispārējs akciju cenu samazināšanās vilnis, un bažas par spēju augt līdz tam ierastajos tempos smagāk iekrāvušas tieši Apple akcijai. Rezultātā Apple uz brīdī kapitalizācijas ziņā izdevās pārspēt Microsoft. Uz papēžiem šajā ziņā mina vēl arī Alphabet un Amazon. com, un tieši pēdējai šā gada sākumā izdevies nonākt vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā.

Kā nekā – Amazon akcijas cena divu gadu laikā palēkusies teju par 120%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sliktāki uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītāji draud radīt jaunus satricinājumus pasaules finanšu tirgos

Mēdz runāt, ka visi procesi ekonomikā ir cikliski, taču katru kritumu noslēdz jauns pieaugums un otrādi. Tāpat ir dzirdēts, ka cikla aptuvenais garums sasniedz septiņus gadus, turklāt gandrīz šāds laika posms ir pagājis, kopš finanšu tirgu sabrukuma 2008. gada rudenī. Protams, cikla garums nav akmenī iecirsts, jo kādu saimnieciskās darbības procesu ietekmē cikls var pastiepties garāks, tāpat kā sarauties. Pateicoties tam, ka pasaules lielās centrālās bankas veic ekonomikas stimulēšanu ar iespaidīgām naudas injekcijām, tādējādi turot procentu likmes zemas, ļaujot lētāk realizēt dažādus projektus, teorētiski cikls šoreiz var pastiepties garāks.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, nedēļai sākoties ar dažu ASV uzņēmumu vājiem peļņas rādītājiem, ko ietekmēja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Šonedēļ ir paredzēta arī ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunu atsākšana Vašingtonā.

Ekonomisti uzskata, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības karš ar muitas tarifiem un citi tirdzniecības konflikti smagi ietekmē globālo izaugsmi, sevišķi Ķīnā.

ASV rūpniecības milža «Caterpillar» akcijas cena pirmdien kritās par 9,1% pēc negaidīti vājas peļņas prognozes, ko daļēji noteica noieta samazināšanās Ķīnā.

Vāja Ķīnas ekonomikas perspektīva skāra arī mikroshēmu ražotāju «Nvidia», kuras akcijas cena saruka par 13,8% pēc peļņas prognozēm, kuras radīja vilšanos.

«Šī ir ļoti svarīga nedēļa. Ķīna tagad ir vissvarīgākais temats tirgū,» sacīja «Hinsdale Associates» analītiķis Bils Linčs.

Britu valdība katram gadījumam jau priekšlaikus atsit apetīti British Petroleum kārotājiem , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no pasaulē lielākajām naftas kompānijām British Petroleum (BP) pēdējos gados ir piedzīvojusi neveiksmju ķēdi, kas to ir būtiski novājinājusi un padarījusi vārīgu pret iespējamiem pārņemšanas mēģinājumiem no konkurentu puses.

Nelaime nenāk viena

Ar tādu biznesa konsultāciju kompāniju kā Morgan Stanley u.c. palīdzību kompānija jau veic «kara spēles» oportūnisku pārpirkšanas piedāvājumu scenāriju izstrādei, ziņo Bloomberg. Ticamākie BP kārotāji visdrīzāk varētu būt ASV naftas kompānijas Exxon Mobil un Chevron.

Britu naftas milzim veiksme uzgrieza pakausi pirms pieciem gadiem, kad tās Makondo atradnēs Meksikas līcī notika traģiskā eksplozija, izraisot vērienīgu ekoloģisko katastrofu. BP dažādās soda naudās un kompensācijās ir izmaksājusi 41,5 miljrd. USD, lēš The Guardian. Drīzumā ASV tiesai jānāk klajā ar vēl vienu spriedumu, kas par nodarīto piesārņojumu varētu no BP prasīt vēl 13,7 miljrd. USD. Kompānija tiesai jau pieteikusi pieļaujamās soda naudas griestus – 2,3 miljrd. USD, jo augstāka summa tās ASV meitas kompāniju nostādīs maksātnespējas priekšā, raksta Ņūorleānas The Times Picayune.

Dienas kārtībā jau atkal varētu būt jauni akciju rekordi

Šīs nedēļas sākumā riska aktīvu cenu stutēja jaunumi, ka ASV prezidents Donalds Tramps vēl uz laiciņu atlicis plānoto tarifu piemērošanu Ķīnas precēm. To tirgus dalībnieki tulkoja kā zīmi, ka tiek panākts progress lielvalstu tirdzniecības sarunās, un, bremzējoties ekonomikai, iespējams, neviens negrib īsti riskēt ar papildu trauksmes radīšanu.

Nākamā pietura - rekordi

Rezultātā ASV akciju tirgus indeksi jau atkal pietuvojušies rekordiem, kam būtu jāliecina par visai lielu investoru ticību ekonomikas spēkam. Straujāk palielinās tieši ciklisko uzņēmumu akciju vērtība, un no ASV lielas kapitalizācijas akciju indeksa Dow Jones Industrial Average biedriem spējāks pieaugums vērojams tādu uzņēmumu kā Boeing, Goldman Sachs Group un Exxon Mobil akciju cenai. Kopumā šī indeksa vērtība palielinājusies jau deviņas nedēļas (to skatījumā) pēc kārtas, kas ir ilgākais šāds periods kopš 1995. gada. Minētajā posmā Dow indeksa vērtība ir palēkusies par 16%. Pirms tam tā no oktobra sākuma līdz Ziemassvētkiem bija sarukusi par 19%, kas gandrīz pārtrauca tā saucamo buļļu tirgus skrējienu (lai šo tendenci pārtrauktu, Dow bija jāsarūk vismaz par 20%).

Neskatoties uz konstanti paaugstinātām tirgus dalībnieku gaidām attiecībā uz Apple finanšu rezultātiem, šī kompānija turpina pozitīvi pārsteigt savus investorus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik viss notiekošais liecina, ka Apple ir ceļā uz arvien jaunu gigantisku korporatīvo rekordu sasniegšanu. Kompānija par 10,6% paaugstināja šogad izmaksājamo dividenžu apjomu – līdz 12,1 miljardam USD. Tas nozīmē, ka Apple pārspējusi Exxon Mobil un kļuvusi arī par lielāko dividenžu maksātāju pasaulē.

Apple skaidras naudas apjoms tās kontos pieaudzis līdz 194 miljardiem USD, kas ir vairāk nekā Jaunzēlandes gada IKP. Apple peļņa sešos mēnešos sasniegusi 31,6 miljardu USD, kas ir vairāk nekā, piemēram, Tesla Motors tirgus vērtība (29,3 miljardi USD). Apple vērtība pēc kapitalizācijas pašlaik tuvojas 800 miljardu ASV dolāru atzīmei. Visai iespējams, ka šī kompānija kļūs par pirmo vēsturē, kuras kapitalizācija pārsniegs viena triljona ASV dolāru atzīmi.

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.