Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2007. gada 1. ceturksni liecina, ka tikai 4,1% darba ņēmēju saņēmuši pēcnodokļu algu, kas pārsniedz 500 latus.

Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Nodarbinātības statistikas daļa.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Katrs desmitais (9,7%) Latvijas iedzīvotājs nopelna algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,2 % darba ņēmēju saņem algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,6%) ir tādu, kas saņem algu virs 1000 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gandrīz divas trešdaļas (64,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 71%, bet sieviešu – 59,3%. 2006.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,2%. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1100,3 tūkst. cilvēku (60,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 6,2 tūkst. cilvēku (0,6 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 4.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 4.ceturksnī tas bija 1047,8 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 4.ceturksnī šis rādītājs veidoja 57,8%).

2006.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu palielinājies par 4.4%, liecina CSP apkopotā informācija. Katrs desmitais (9.8%) darba ņēmējs šajā periodā saņēma algu 300.01-500.00 latu robežās, 2.4 % saņēma algu 500.01-1000.00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0.5%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka gandrīz divas trešdaļas (65.9%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2006.gada 3.ceturksnī bija ekonomiski aktīvi (ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu) - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73.5%, bet sieviešu – 59.2%.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1118.8 tūkst. cilvēku (61.8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5.8% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 7.7 tūkst. cilvēku (0.7 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 3.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 3.ceturksnī tas bija 1043.6 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 3.ceturksnī šis rādītājs bija 57.6%).

Aptuveni puse ES dalībvalstu pilsoņu pārvalda vismaz vienu svešvalodu tādā līmenī, lai spētu uzturēt sarunu (56 %), norādīts TNS Latvia pētījumā. Trešdaļa (28 %) prot divas svešvalodas un aptuveni katrs desmitais var sarunāties vismaz trīs svešvalodās (11 %). Tomēr gandrīz puse ES iedzīvotāju neprot nevienu svešvalodu (44 %). Savukārt absolūtais vairākums Latvijas pilsoņu prot vismaz vienu svešvalodu tādā līmenī, lai varētu uzturēt sarunu (95 %). Aptuveni puse spēj sarunāties divās svešvalodās (51 %) un mazliet vairāk kā desmitā daļa prot uzturēt sarunu vismaz trīs svešvalodās (14 %). Tikai 5 % Latvijas pilsoņu neprot nevienu svešvalodu. Visbiežāk prastā svešvaloda Latvijā ir krievu valoda, kuru prot 70 % no svešvalodu pratējiem. Aptuveni 2/5 svešvalodu pratēju spēj sarunāties angļu valodā (39 %) un gandrīz piektā daļa pilsoņu, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, spēj sazināties latviešu valodā (23 %).

Uzņēmēji ir tie, kas Latvijai rada bagātību, maksājot nodokļus un tādā veidā uzturot dažādas publiskā sektora sfēras, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" 27.janvārī norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atsaucoties uz viņam raidītajiem pārmetumiem par izteikumiem, ka "sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību"', premjers pauda, ka šajā gadījumā varētu būt pārprasts.

"Atvainojos, ja kāds būtu kaut ko pārpratis vai ja es būtu, pilnīgi iespējams, ne tā izteicies. Man teju katru dienu ir kādas intervijas," sacīja Kariņš.

Kā ziņots, publiski atvainoties Latvijas uzņēmējiem par izteikumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējdarbību premjeru, aicinājis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Trešdien Kariņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja, ka sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.

Viņš pauda viedokli, ka notiek pieprasījuma maiņa, sabiedrības uzvedības maiņa, un pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem sabiedrība nedaudz citādi patērē. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka valsts palīdz nozarēm, kas Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ nevar strādāt.

"Bet nozares, kuras ir atvērtas, kuras drīkst strādāt, viņām arī jāskatās, kā iespējams pārveidot savu darbības modeli, jo mēs kā sabiedrība no saviem nodokļiem nevarēsim mūžīgi uzturēt uzņēmējus," teica politiķis.

Premjers arī atgādināja, ka parasti ir otrādi, un uzņēmēji, strādājot un maksājot nodokļus, palīdz uzturēt veselības aprūpes sistēmu, izglītību un citas jomas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis informāciju par to, ka atklātas šādas bīstamas preces: Slovākijas tirgū atklāts atslēgu piekariņš-lāzerstarojuma rādāmais kociņš HI-OUTPUT KEY LASER, ar 5 maināmiem uzgaļiem lāzera stara veidošanai. Ierīces lietošana var būt bīstama, jo starojums pārsniedz pieļaujamo intensitāti. Izcelsmes valsts Turcija, ražotājs nav zināms. Slovēnijas tirgū atklāts uz spoles uztīts 25 metrus garš kabelis Brennenstuhl, modelis BAT 25m, art.no.1097156, kura lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama un ugunsnedroša. Izcelsmes valsts Vācija, ražotājs Hugo Brannenstuhl GmbH&Co. Ungārijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: Pārnēsājama lampa “LENA”, modelis IP40, kuras lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājs nav zināms. Pie sienas stiprināma lampa SZARVAS, modelis SZV-2892-07, kuras lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ungārija, ražotājs SZARVASI VAS-FEMIPARI RESZVENYTARSASAG. Galda lampa ar spuldzi A-LIGHT, modelis AL-150, kuras lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs Shangyu Dongshun El. Appl. Decoration Ltd. Piecvietīgs sadalītājs, kura lietošana var būt bīstama. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājvalsts Ķīna, ražotājs Shangyu Dongshun El. Appl. Decoration Ltd. Trīsvietīgs sadalītājs Seldur TM, kura lietošana var būt bīstama. Ierīce ir elektrotriecienbīstama; Ražotājvalsts Ķīna, ražotājs Shangyu Dongshun El. Appl. Decoration Ltd. Akumulatora lādētājs elektriskajam skrejritenim SPEEDY GO, kura lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājs America – Basel Hamad, ražotājvalsts Bulgārija. Ventilators ar statni Eurotec Germany, modelis 4867, kura lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. Preču fotoattēlus var apskatīt mājas lapā www.ptac.gov.lv, sadaļā “Aktualitātes”

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis informāciju par to, ka Ungārijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: 1) elektroskrejritenis E-SCOOTER, kura lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājs un izcelsmes valsts nav zināma. 2) pulkstenis ar radio Eurotec Germany, modelis EU 5789, kura lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir ugunsnedroša. Ražotājs un izcelsmes valsts nav zināma. 3) kafijas vārāmais trauks AFG, 3 porcijām, kura lietošana var būt bīstama, jo trauka pārklājums neatbilst drošuma standartiem. Ierīce var radīt savainošanās risku. Ražotājs nav zināms, izcelsmes valsts Austrija. 4) akumulatora lādētājs skrejritenim, modelis CJ-058, kura lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājs ZHE JIANG Chuangjia ELECTRIC, ražotājvalsts Ķīna. 5) akumulatora lādētājs, modelis LB-32, kura lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājs Individual merchant: America- Basel Hamad, ražotājvalsts Bulgārija. 6) lustra ar ventilatoru Windsor, modelis WS-3100, kuras lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājs ZHE JIANG Chuangjia ELECTRIC, ražotājvalsts Ķīna. 7) pārnēsājama lampa STL-01 (ar 75W spuldzi, metāla āķi un speciālu slēdzi), kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājs ZHE JIANG Chuangjia ELECTRIC, ražotājvalsts Ķīna. 8) pārnēsājama lampa ar sietu, modelis WLP 260, kuras lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājs un izcelsmes valsts nav zināma. 9) elektrisks rokas mikseris EUROTEC, modelis EU-5289, kura lietošana var būt bīstama, jo ierīces konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce ir elektrotriecienbīstama. Ražotājs Abramczuk I PLUTA, izcelsmes valsts nav zināma. Preces fotoattēlu var apskatīt mājas lapā www.ptac.lv, sadaļā “Aktualitātes”.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Konkurences likuma grozījumu stāšanās spēkā no 1. oktobra ir iemesls, kāpēc šobrīd aktīvi notiek līgumu pārslēgšana starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.

Kā liecina Db aplēses, lielajām tirdzniecības ķēdēm jāpārslēdz vairāk nekā tūkstotis līgumu ar piegādātājiem. Kas notiks, ja līgumi netiks pārslēgti, pagaidām nezina neviens. Ražotāji par līgumiem un līgumu pārslēgšanas procesu runā ļoti izvairīgi vai arī lūdz neminēt viņu vārdus presē, baidoties nokaitināt lielās tirdzniecības ķēdes. Tomēr liela daļa ir vienisprātis, ka jaunie līgumi ir smagi un nenāks par labu ne patērētājam, ne ražotājam.

Negrib komentēt

Sarunas ar tirgotājiem ir procesā, negribam neko plašāk komentēt, lielākoties tāda bija ražotāju paustā atbilde. Uzņēmēji arī sacīja, ka īsajā laikposmā, kas palicis līdz 1. oktobrim, iztrūkušas savstarpējas diskusijas, lai varētu vienoties. A/s Smiltenes piens Konkurences likuma grozījumu stāšanās spēkā no 1. oktobra ir iemesls, kāpēc šobrīd aktīvi notiek līgumu pārslēgšana starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

2007.gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 3 541 cilvēks no 66 valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 4 183 cilvēki uz 80 valstīm, liecina informācija Centrālajā statistikas pārvaldē.

Jāatzīmē, ka 2007. gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 642 cilvēkiem, kas ir daudz mazāk nekā 2006.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šā faktora dēļ saruka par 2451 cilvēku.

Interesants ir fakts, ka no Latvijas iedzīvotājiem, kas 2007.gadā strādāja ārzemēs, 60% pirms aizbraukšanas no Latvijas bija nodarbināti. Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem, trīs piektdaļas no mūsu valsts iedzīvotājiem, kas 2007. gadā strādāja ārzemēs, pirms aizbraukšanas no Latvijas bija nodarbināti, katrs piektais (18,3%) bija skolēns vai students, katrs sestais (17,4%) bija darba meklētājs.

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Savukārt katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs, kurš remontu jau veicis vai to īsteno patlaban, mājokļa atjaunošanai un uzpošanai izmantojis bankas aizdevumu.

Izmantojot vēl pēdējos gaišos rudens vakarus, katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs patlaban veic mājokļa remontu. 15% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Teju vienāds respondentu skaits mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 16% un 17%).

Patlaban mājokli visbiežāk remontē tieši gados jauni respondenti – vairāk nekā katrs ceturtais (27,4%) respondents vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt teju katrs trešais (37,7%) Latvijas iedzīvotājs vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem mājokli ir remontējis senāk nekā pirms pieciem gadiem.

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot Tūrisma krīzes vadības komitejas aicinājumu demisionēt finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma", sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa paustā, ar minēto nozari jāstrādā ekonomikas ministram, nevis demisijas aicinājumā minētajiem.

"Tas nav ne veselības, ne finanšu, tas ir ekonomikas ministrs, viņam ir jāstrādā ar savām nozarēm. Tas izaicinājums, kas mums kā sabiedrībai ir, ka mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, ja uzņēmējdarbība nav īpaši pieprasīta," komentēja valdības vadītājs.

Viņš uzskata, ka notiek pieprasījuma maiņa, sabiedrības uzvedības maiņa, un pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem sabiedrība nedaudz citādi patērē. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka valsts palīdz nozarēm, kas Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ nevar strādāt.

"Bet nozares, kuras ir atvērtas, kuras drīkst strādāt, viņām arī jāskatās, kā, iespējams, pārveidot savu darbības modeli, jo mēs kā sabiedrība no saviem nodokļiem nevarēsim mūžīgi uzturēt uzņēmējus," aicināja politiķis.

Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti par 2006.gadu liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1087,6 tūkst. cilvēku (60,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem), Db.lv informēja Nodarbinātības statistikas daļā.

Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 8,1 tūkst. cilvēku (0,7 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2006.gadā palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gadā tas bija 1035,9 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gadā šis rādītājs bija 57,1%).

2006.gadā nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk kā sieviešu, attiecīgi 51,4% un 48,6%.

No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (15,6%) strādāja tirdzniecībā, tikpat daudz bija nodarbināti apstrādes rūpniecībā, katrs devītais (10,8%) - lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs desmitais (9,5%) – būvniecībā, katrs vienpadsmitais (9,3%) strādāja transporta un sakaru nozarē, katrs divpadsmitais (8,1%) - valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, tikpat daudz bija nodarbināti izglītības jomā, katrs astoņpadsmitais (5,6%) strādāja operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas, datorpakalpojumu, zinātnes un citu komercpakalpojumu jomā, tikai 4,7% bija nodarbināti veselības un sociālas aprūpes sfērā, nedaudz mazāk (4,5%) strādāja sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sfērā.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Kamēr tirgū vēl nav parādījusies Indijas superlētais Tata Nano, žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar pašlaik tirgū pieejamām piecām pasaulē lētākajām automašīnām.

Iegādāties pasaulē lētākās automašīnas neapšaubāmi var Āzijā. Tur jaunu automašīnu iespējams iegādāties arī zem 4 000 ASV dolāriem.

Jāpiemin, ka Tata Nano, kas pēc iepriekš izteiktajiem solījumiem par tās cenu šajā topā pārliecinoši ieņemtu pirmo vietu, pārdošanā būs sākot ar šī gada septembra vidu.

5. Hafei Minyi - neizšķirts

Cena: 4 372 ASV dolāri

Ražotājs: Hafei Automobile Group (Ķīna)

Dzinējs: 1 litrs

5. Geely Haoqing - neizšķirts