Mūkusalas ielā, kur patlaban notiek Gaismas pils infrastruktūras būvniecība, otrdien, pirms plkst. 11, tika atrasts sprādzienbīstams priekšmets, liecina informācija Latvijas armijas Twitter kontā.

Uz būvdarbu vietu devās Latvijas armijas Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vienība.

«NMN vienība noskaidrojusi, ka sprādzienbīstamais priekšmets ir Otrā pasaules kara Vācijas artilērijas lādiņš. » Db.lv pauda Latvijas armijas pārstāve Zanda Tamuļone. Pēc lādiņa izcelšanas NMN vienība policijas pavadībā devusies uz Ādažu poligonu, kur tas tiks iznīcināts.

Zemessardzes Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīru grupa, saņemot izsaukumu uz Jūrmalu, Dzintaru koncertzāli, kur remontdarbu laikā tika atrasti aptuveni 15 sprādzienbīstami priekšmeti, konstatēja, ka sešas no granātām vēl ir veselas, bet pārējās jau gandrīz sadalījušās.

Vienība devās uz notikumu vietu un konstatēja, ka ēkas remontdarbu laikā atrastās granātas ir dziļi zem grīdas dēļiem. Vienība konstatēja, ka tikai sešas granātas bija veselas, bet pārējās jau bija gandrīz sadalījušās. Šobrīd karavīru grupa ir devusies ceļā uz tuvāko drošo neitralizēšanas vietu, kur sprādzienbīstamie priekšmeti tiks neitralizēti.

Rudenī, kad aktīvi tiek veikti dažādi zemes apstrādes un remontdarbi, bieži tiek atrasti aizdomīgi priekšmeti, tāpēc Nacionālie bruņotie spēki (NBS) lūdz iedzīvotājus būt uzmanīgiem un, atrodot šādus priekšmetus, tos neaiztikt. Par tiem jāziņo tuvākajā policijas nodaļā vai pa telefonu 112. Pēc informācijas saņemšanas uz notikuma vietu dosies NMN speciālisti, kas atrastos priekšmetus neitralizēs.

Valsts policija pagājušajā nedēļā aizturējusi «melno arheologu», kurš bez attiecīgas atļaujas ārvalstu iedzīvotājiem bija sūtījis pa pastu kara laika munīciju, spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, izmantojot tiešsaistes interneta veikalu.

Pateicoties drošības sistēmām,sūtījumi tikuši izņemti jau pasta šķirošanas kompleksā, tā arī adresātus nesasnieguši. Kopumā kratīšanas laikā atsavināti vairāk nekā 150 spridzināšanas mehānismu, vairāk nekā 50 mīnu un to sastāvdaļu, vairāk nekā 60 granātu un to korpusu, ieroču sastāvdaļas un munīcija.

2019. gada sākumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Lidostas Rīga iecirknī tika saņemta informācija par personu, kura, iespējams, pārsūta kara laika munīciju,spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas bez attiecīgas atļaujas saņemšanas. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 1972. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs atkārtoti sūtījis Pirmā un Otrā pasaules kara laika spridzekļus iespējamiem pircējiem ārpus Latvijas Republikas, izmantojot pasta starpniecību.

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Tirdzniecības parkā Alfa šodien plkst. 12:01 tika sākta apmeklētāju un darbinieku evakuācija sakarā ar saņemtajiem spridzināšanas draudiem. Saskaņā ar drošības standartiem, tika evakuēti visi darbinieki un apmeklētāji, izsaukta policija un glābšanas dienesti, informē Linstow Center Management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

Pēc operatīvo dienestu veiktās pārbaudes, sprādzienbīstami priekšmeti netika konstatēti un TP Alfa darbība atjaunota plkst. 13:25.

Db.lv jau ziņoja, ka ceturtdien no tirdzniecības centra Alfa evakuēti apmeklētāji un darbinieki. Šobrīd tirdzniecības centrā strādā policisti, bet pie tā dežūrē arī ātrās medicīniskās palīdzības un VUGD darbinieki.

Evakuācija notikusi kāda telefona zvana dēļ.

Turpinot pamattrases projektēšanas darbus, Rail Baltica kopuzņēmumam un globālā projekta koordinatoram RB Rail AS, sadarbojoties ar Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, veikta sprādzienbīstamu priekšmetu pārbaude Daugavas gultnes virsējā kārtā Saulkalnes – Daugmales apkārtnē, kur plānots Rail Baltica pamattrases un autoceļa apvienotais šķērsojums pāri Daugavas upei.

Ņemot vērā Rail Baltica projekta mērogu, vietējo un starptautisko nozīmi, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki sniedza atbalstu upes gultnes virskārtas pārmeklēšanā militāro mācību ietvaros, izmantojot vizuālās un sonārās pārmeklēšanas metodes.

Upes gultnes virskārtā netika atrasti sprādzienbīstami priekšmeti, taču no tās tika izcelts aptuveni 30 kilogramus smags padomju laika kompresors, kā arī tika atrasta plastmasas caurule aptuveni piecu centimetru diametrā, kas, iespējams, šķērso Daugavu.

“Nacionālo bruņoto spēku ūdenslīdēju veiktā pārbaude apliecināja, ka Daugavas gultnes virskārta Saulkalnes – Daugmales apkārtnē pašlaik nav sprādzienbīstamo objektu, kas ļaus sekmīgi turpināt “Rail Baltica” pamattrases projektēšanas darbus. “Rail Baltica” projekts, kas ar dzelzceļu savienos Baltijas valstis ar citām Eiropas valstīm, ļaus primāri pasažieru pārvadāšanai paredzēto dzelzceļa infrastruktūru izmantot arī militārās tehnikas pārvietošanai. Savukārt militārā mobilitāte ir stratēģiski nozīmīga no valsts aizsardzības viedokļa gan miera laikā, tostarp, Latvijai uzņemot sabiedroto spēkus, gan krīzes situācijā, kad īpaši būtisks ir reaģēšanas ātrums,“ uzsver Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Tirdzniecības centrā Mols vērienīgās pretterorisma mācībās Hermejs 2017 izspēlēta ķīlnieku krīze un tajās piedalījušās valsts dienestu specvienības, šodien žurnālistiem pastāstīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkuss.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Mācībās, kas noslēdzās šorīt piedalījās Drošības policijas (DP), Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts robežsardzes, Ģenerālprokuratūras, kā arī Mols pārstāvji. Atbalstu mācību norisei sniedza arī Rīgas Pašvaldības policija. Kopumā mācībās piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki un tās notika aptuveni septiņas stundas.

Tāpat mācībās piedalījās valstī esošās specvienības - Valsts policijas pretterorisma vienība Omega, Speciālo uzdevumu bataljons, Valsts robežsardzi pārstāvēja helikopters specvienība Sigma, savukārt NBS pārstāvēja Speciālo uzdevumu vienība.

Pēc darījuma Datakom plāno aktīvāk piedalīties starptautiskos iepirkumos; bez puniem neiztikt, tomēr plinte krūmos netiks mesta

Tā DB intervijā norāda Latvijas IT uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. DB jau rakstīja (26.08.2015.), ka U. Semeiks ir kļuvis par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Atbilstoši Lursoft datiem, Datakom vienīgais īpašnieks ir uzņēmums SIA Datlex, kurš savukārt 100% pieder U. Semeikam. Datakom ir dibināts 1994.gadā. Uzņēmums ir IBM Corporation partneris kompleksu infrastruktūras sistēmu risinājumu, sistēmu pārvaldības jomā un palīdzības dienesta pakalpojumu nodrošināšanā.

Cik ilgi noritēja sarunas ar otru Datakom līdzīpašnieku? Vai sadarbība ir pilnībā pārtraukta?

Izmaiņas parāda Uzņēmumu reģistra dati. Sarunas ilga aptuveni trīs četrus mēnešus. Darījumam iemesli bija vairāki, bet detalizēti ar tiem neiepazīstināšu. Tāpat esam vienojušies par konfidencialitāti, varu pateikt tikai to, ka man ir citāds redzējums par uzņēmuma attīstību. Rezultātā panācām vienošanos.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Pēc vispasaules finanšu krīzes pārdzīvošanas ASV ietekme pasaulē samazināsies, bet lielāku ietekmi iegūs Austrumu valstis, savā pētījumā Diena pēc rītdienas prognozē PricewaterhouseCoopers.

Brīdinot, ka, krīzei ritot savu gaitu, biznesā aizvien lielāku lomu spēlēs valsts un nodokļu slogs tikai pieaugs, PwC speciālisti uzņēmējus aicina nekoncentrēt savu uzmanību uz šā brīža problēmām, bet gan domāt par to, ko un kā darīt pēc diviem trim gadiem, kad krīze būs beigusies.

Citējot katastroffilmu The Day After Tomorrow , pētījuma autori atgādina, ka "vētru pamatprincips nosaka – vētra turpinās tik ilgi, kamēr netiek neitralizēts disbalanss, kas to radījis."

Tomēr PwC eksperti neuzņemas prognozēt, kad disbalansu radījušie apstākļi tiks neitralizēti un spēku līdzsvars finansu sistēma atjaunosies.

"Nav precedentu šāda mēroga finanšu sistēmas svārstībām un, finanšu krīzei kļūstot aizvien dziļākai, kļūst skaidrs, ka situācija ir neprognozējama," norāda PwC.

Traģiskie notikumi Japānā ir ietekmējuši arī finanšu tirgus. Akciju cenas Japāna ir sarukušas par vairāk kā desmit procentiem, negatīvi ietekmējot arī finanšu tirgus Eiropā un ASV. Kā notikumi Japānā ietekmēs finanšu pasauli šodien un rīt? Dažas versijas.

- Zemestrīces radītais posts tiešā veidā negatīvi ietekmēs Japānas ekonomisko izaugsmi. Daudzu uzņēmumu darbība ir daļēji vai pilnībā apturēta, noteikti elektroenerģijas patēriņa ierobežojumi un ierobežota uzņēmumu darbība. Šie notikumi viennozīmīgi negatīvi ietekmēs uzņēmumu un patērētāju noskaņojumu, kas atsauksies arī uz to rīcību un kopējo patēriņu.

- Kad krīzes pirmais posms tiks pārvarēts un sekas apzinātas, sāksies apjomīgi atjaunošanas darbi. Pirmkārt, lai tos finansētu, Japānas valdībai nāksies aizņemties ievērojamas summas finanšu tirgos un audzēt arvien tālāk savu ārējo parādu, kas jau pašlaik ir bīstami augsts – ap 200% no IKP. Tas, visticamāk, apdraudēs Japānas kredītreitingu un sliktākajā gadījumā var pat izsaukt parāda finansēšanas problēmas - līdzīgas tām, kādas redzam pašlaik virknē Eiropas valstu. Kad ārējā parāda apjoms ir sasniedzis tik iespaidīgus līmeņus, pat neliels tā pieaugums var radīt nopietnas sekas.

Cilvēkiem vienmēr interesējušas lietas, kuras apvij leģendāri stāsti vai kuras piederējušas kādai slavenai personībai. Tas tradicionāli nozīmē, ka ap šīm lietām ir izveidojies zināms tirgus.

Proti, ja kolekcionārs grib iegādāties šādu priekšmetu, viņš to var arī darīt, piemēram, ar privātu vienošanos vai caurskatāmāku izsoļu palīdzību. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi slavena persona. Nesen par 340 tūkstošiem ASV dolāru tika pārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina "Fender Mustang" ģitāra, bet viņa jaka – par 334 tūkstošiem ASV dolāru. Pirms tam tika gaidīts, ka šis apģērba gabals tiks pārots par 200 līdz 300 tūkstošiem dolāru un interesanti, ka iepriekšējais tās īpašnieks 2015. gadā to bija iegādājies par 137,5 tūkst. ASV dolāru.

Par ievērojamām summām var pārdot arī dažādus Holivudas filmu priekšmetus. Finanšu ziņu portāls "Barrons" ziņo, ka 16. decembrī "Julien’s Auctions" organizētā izsolē liela interese varētu būt gaidāma par priekšmetiem no tādām filmām un seriāliem kā "Gredzenu pavēlnieks", "Supermens" un "Zvaigžņu ceļš" (Star Trek).

Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes darbinieki pasažiera bagāžā atraduši no aizsargājamas čūskas ādas izgatavotus galantērijas priekšmetus.

2008.gada 15.janvārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Rīgas muitas reģionālā iestāde pieņēmusi lēmumu uzlikt sešdesmit latu naudas sodu un konfiscēt izņemto preci fiziskai personai, kura grasījās Latvijā ievest no aizsargājamas čūskas ādas izgatavotu portfeli un maku.

2007.gada 25.novembrī ar reisu Stambula-Rīga lidostā Rīga ielidoja persona, kas robežu šķērsoja pa zaļo koridoru, apliecinot, ka tai piederošajā bagāžā nav deklarējamas preces, vai tādas preces, kuru pārvietošana pāri robežai ir aizliegta vai ierobežota.

VID darbinieki veicot minētās personas bagāžas apskati, konstatēja, ka personas bagāžā atrodas portfelis un maks no čūskādai līdzīga materiāla. Minētie priekšmeti iegādāti Taizemē.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iekšlietu sistēmas dienestu novēlotām vai nepilnīgām darbībām, novēršot eksplozijas draudus Kundziņsalā.

«Mūsu dienesti profesionāli novērsa katastrofu, darbinieki, kuri mūsu nabadzīgā budžeta dēļ nebija pilnībā ekipēti, veica savu darbu, evakuējot iedzīvotājus un lokalizējot katastrofas cēloņus,» uzsver L. Mūrniece.

Iekšlietu ministrijā (IeM) un atbildīgajos dienestos tiks precīzi analizēta notikumu gaita vakar fiksētajā tehnogēnajā katastrofā Rīgas ostā, Kundziņsalā, «Baltijas konteineru terminālī», taču Iekšlietu ministrijai nav pamata apšaubīt to, ka katastrofas gadījums ticis risināts profesionāli. Ir dots rīkojums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem ar iesaistīto institūciju speciālistiem veikt situācijas analīzi un pašu darba, kā arī sadarbības procedūru izvērtēšanu, jo notikušais būs laba pieredze un «mācību stunda» iekšlietu sistēmas speciālistu tālākajā darbā. Informācija tiks apkopota VUGD, vēlāk rīkojot kopēju dienestu sanāksmi. Tāpat pēc šīs informācijas tiks apzināti katastrofas novēršanas izdevumi un radītie zaudējumi, kurus Iekšlietu ministrija pieprasīs atlīdzināt katastrofas izraisītājiem.

Liepājas pievadceļu būvniecības laikā šorīt, 9. aprīlī, uzsprādzis traktors.

Universālais traktors, pie Liepājas robežas, ceļu būves laikā ap 11.00 uzbraucis sprādzienbīstamam priekšmetam, Db apstiprināja uzņēmumā SIA Aizputes ceļinieks. Jau dienu iepriekš šajā būvniecības vietā atrasti sprādzienbīstami priekšmeti. Cilvēki par laimi negadījumā nav smagi cietuši, slimnīcā nogādāts traktora vadītājs. Patlaban būvniecības vietā strādā policija, izsaukti sapieri. Saskaņā ar neoficiālu informāciju lādiņi šajā vietā saglabājušies no Otrā pasaules kara laikiem, kad te gāja frontes līnija.

Ņujorkas policija no Taimskvēra - vienas no tūristu iecienītākajām vietām pilsētā - evakuējusi tūkstošiem cilvēku, jo tur atrasta automašīna - bumba, ziņo BBC.

Gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs slavējuši Ņujorkas policijas departamenta ātro darbu.

Ņujorkas mērs informējis, ka bumba izskatījusies pēc amatiera darba, bet tā varēja arī eksplodēt, piebilstot, ka šis incidents ir atgādinājums par draudiem, ar kādiem saskaras ASV.

Pirmais to, ka draud briesmas, pamanījis kāds pārdevējs, kurš redzējis, ka no Nissan Pathfinder ceļas dūmi. Transportlīdzeklim darbojies motors un mirgojušas avārijas gaismas.

Policija bloķējusi apkārtni un transportlīdzekļa logi izsisti ar robota palīdzību. «Tur bija sprādzienbīstami elementi, ieskaitot pulveri, benzīnu, propānu un vadus, kas bija pievienoti pulkstenim,» stāstījis policijas pārstāvis Pols Brauns.

10. novembrī satiksmei atklās jauno Liepājas ostas auto pievedceļu, kas savienos autoceļu A9 jeb Liepājas - Rīgas šoseju ar Liepājas ostu (Pulvera ielas apli).

Jaunais autoceļš uzbūvēts paralēli dzelzceļa līnijai, un tā mērķis ir uzlabot smagā transporta plūsmu uz un no Liepājas ostas. Liepājas ostas auto pievedceļš ir ES Kohēzijas fonda infrastruktūras projekta Liepājas ostas pievedceļi pēdējā no trim sadaļām. Projekta ietvaros izbūvēts pilnīgi jauns autoceļa posms 2,7 km garumā, no kuriem 2,1 km ir divu joslu ceļš, bet pievadu Pulvera ielas aplim veidos divas braukšanas joslas abos virzienos jeb tā sauktās ieskriešanās joslas aptuveni 600 m garumā. Izbūvētas arī caurtekas, jo plānotajā teritorijā ir sarežģīta lietus ūdeņu un kanalizācijas sistēma, kā arī apgaismojuma sistēma, pārbrauktuves un autobusa pietura.

Getliņi vēlas apiet ES prasību par poligonos noglabājamo pūstošo atkritumu apjomu samazināšanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas un Stopiņu pašvaldībām piederošais atkritumu poligons SIA Getliņi Eko izsludinājis konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai. Paredzēts, ka šī konkursa uzvarētājs Getliņos būvēs 7-20 milj. eiro vērtu atkritumu šķirošanas rūpnīcu. Formālais šī konkursa izsludināšanas mērķis ir ES prasība, kas paredz, ka poligonos jāsamazina biodegradablo jeb pūstošo atkritumu daļa, kas, pēc Getliņu datiem, veido ap 35% no kopējā atkritumu apjoma. ES direktīvā paredzēts, ka metānu izdalošie pūstošie atkritumi, kas ne tikai piesārņo vidi, bet izdalītā metāna dēļ ir arī sprādzienbīstami, nevis turpina atrasties poligonos, bet gan tiek pārstrādāti.

Izpētes urbumus ogļūdeņražu meklēšanai jūrā varēs veikt tikai pēc sprādzienbīstamo priekšmetu monitoringa.

Bez šāda monitoringa nekādas aktīvas darbības jūrā veikt nedrīkst, jo Baltijas jūras teritoriālie ūdeņi ir paaugstinātas bīstamības zona, DB apliecināja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis. Tā kā šādas operācijas ir jāieplāno, jūras ieguves zonas atmīnēšana nav iespējama ātrāk kā 2013.gadā, norādīja A. Rikveilis. Lai gan Baltijas jūrā regulāri notiek starptautiskās militārās mācības, kuru laikā tiek meklēti un iznīcināti sprādzienbīstami priekšmeti, ogļūdeņražu iespējamās ieguves vietas nav mācību plānos, atzina AM pārstāvis.

Monitorings būtu jāfinansē komersantam, kurš ieguvis licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, paredz MK noteikumu projekts. DB rakstīja, ka noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi Ekonomikas ministrija sola tuvākajā laikā iesniegt MK komitejā izskatīšanai. Saskaņā ar EM sniegto informāciju iepriekš, licenciāts Balin Energy grasās jau šovasar sākt izpētes urbumu.

Valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds līdz šā gada 31. jūlijam kopumā piešķīris 151 aizdevumu par kopējo summu 4,8 miljonu latu apmērā. Lielākā daļa aizdevumu (49) piešķirti Kurzemes reģionā.

Tikmēr Zemgalē piešķirti 48, Vidzemē – 28, Latgalē – 18, bet Rīgas reģionā – astoņi aizdevumi. Lielākoties zemnieki vēlējušies savā īpašumā iegādāties līdz šim nomāto zemi. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 4156 hektārus zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1140 lati par hektāru.

Apstiprināto aizdevumu summa ir no diviem līdz 100 tūkstošiem latu (par maksimālo summu apstiprināti četri aizdevumi). No 151 apstiprinātā aizdevuma 114 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 40 tūkstošiem latu, pieprasītākā aizdevuma summa - līdz 25 tūkstošiem latu. Aizdevumu termiņš ir robežās no trim līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš – 15 gadi.

Labklājības ministre Iveta Purne(ZZS) norāda, ka pēdējā laikā izskanējušais ierosinājums vecāku pabalstu algas apmērā maksāt līdz bērna 3 gadu vecumam, var ierobežot vecāku iespējas atgriezties darba tirgū, tāpēc valstij un pašvaldībām ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu bērnus ar bērnudārziem, kā arī jāsekmē citu bērnu aprūpes formu, piemēram, aukļu dienestu veidošanu.

I. Purne norāda, ka pastāv virkne būtisku iemeslu, kāpēc pabalsts algas apmērā tiek maksāts tikai pirmajā dzīves gadā. Pirmkārt, pētījumi par situāciju Latvijā atklāj – jo ilgāk persona ir izkritusi no darba tirgus, jo grūtāk tajā ir atgriezties. Gads ir maksimālais periods, kuru persona var atļauties nestrādāt, būtiski nezaudējot profesionālo kvalifikāciju.

Otrkārt, sabiedrības aptaujas un statistika rāda, ka lielākā daļa vecāku atgriežas vai vēlētos atgriezties darba tirgū brīdī, kad bērns ir sasniedzis gada vecumu vai īsi pēc tā.

Treškārt, Latvijā bērnu aprūpe tiek uzskatīta galvenokārt par sieviešu pienākumu. Savukārt ar pastāvošo regulējumu Labklājības ministrija rosina sievietes ātrāk atgriezt darba tirgū un meklēt radošākus risinājumus bērnu aprūpē, kur liela loma ir otram partnerim.

Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) perspektīvā var stāties solidaritātes nodokļa vietā

Tā secināms pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kurā tika vērtēti iespējamie solidaritātes nodokļa alternatīvie risinājumi. Pusvērtēts gan tika tikai viens — progresīvais IIN.

Liela starpība

Pēc Finanšu ministrijas (FM) speciālistu aplēsēm, lai solidaritātes nodokli aizstātu ar progresīvo IIN un nemainītos kopējie ienākumi, likmei būtu jābūt 31,68% apmērā. FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka, darba ņēmējam maksājot IIN + sociālo nodokli + solidaritātes nodokli, zaudējums būs mazāks nekā tad, ja maksās IIN ar papildlikmi + sociālo nodokli. Piemēram, darba ņēmējs ar 100 tūkst. eiro gada ieņēmumiem, maksājot IIN ar papildlikmi + sociālo nodokli, būs spiests papildus samaksāt 16 281 eiro, bet, maksājot IIN + sociālo nodokli+ solidaritātes nodokli – tikai 4156 eiro. «Tādējādi pieaug nodokļu slogs darba ņēmēju pusē,» uzsvēra I. Šņucins. Viņš atzina, ka nezina nevienu valsti Eiropā, kur būtu regresīva nodokļu sistēma darba ņēmējiem, kāda tā ir Latvijā cilvēkiem, kuru darba alga ir lielāka par 4000 eiro mēnesī (tas ir slieksnis sociālā nodokļa maksāšanai). Pēc FM ziņām šādu solidaritātes nodokļa maksātāju skaits Latvijā esot 4700. Saeimas deputāts Imants Parādnieks kritizēja ministrijas pieeju rēķināt progresīvo IIN tikai darba algai, kaut arī klasiski tas nozīmējot rēķināt visus ienākumus un tad tos pakļaut attiecīgai likmei. «Tā ir cita ar nodokli apliekamā bāze,» tā I. Parādnieks.