Jaunākais izdevums

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Otrs risinājums esot, ka noteikts parādu risks ir jāiekļauj jau apkures tarifā. Tas ir neviennozīmīgi vērtēts priekšlikums, pret ko iestājas apzinīgie maksātāji. Trešais variants - tiek paredzēts, ka 10% no iepriekšējās sezonas rēķiniem var būt vēl nesamaksāti, bet apkure tiek pieslēgta. Tas pārvaldniekiem došot laiku nodarboties ar parādu atgūšanu.

"Pašlaik mēs vienkārši esam iedzīti stūrī un faktiski esam padarīti par siltuma piegādātāju bezmaksas parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēju un kreditētāju," teica uzņēmuma vadītājs.

"Gadiem akumulēt parādus, kuri faktiski ir parādi citam uzņēmumam, nav normāla uzņēmējdarbības prakse. Kā var būt tā, ka siltuma piegādātājs pelna, bet parādi par siltumu paliek starpniekam, kurš pat teorētiski neko no tā negūst? Mums šī nauda, kura iziet cauri kontiem, pat netiek ierēķināta apgrozījumā. Bet parādi un problēmas paliek pie mums. Tāpat kā klientu neapmierinātība," skaidroja Neimanis.

Viņš norādīja, ka līdz apkures sezonai ir palikuši trīs mēneši aktīvai diskusijai un risinājumu meklēšanai. Visdrīzāk līdz septembrim gandrīz 2,5 miljoni eiro joprojām būs palikuši nesamaksāti, un tad būs iespēja diskutēt, kuram tie jāsedz.

Neimanis atzina, ka viens no risinājumiem varētu būt kredītlīnijas atvēršana bankā, lai segtu parādu un pieslēgtu apkuri. Taču esot jautājums, kādēļ šis kredīts būtu jāņem RNP? Šis kredīts iespējams esot jāņem "Rīgas siltumam" vai arī jāsedz parādi no pagājušā gada lielās peļņas. Tieši tāpat kā to iepriekšējos gados ir darījis RNP, sedzot atsevišķu klientu parādus no savas peļņas, lai siltumu saņemtu visi, kas ir godprātīgi maksājuši.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Rīgas pašvaldībai piederošais dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmums RNP 2019.gadā strādājis ar nepilnu 64 miljonu eiro apgrozījumu un 958 800 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums 2019.gadā nodarbinājis 2349 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siguldā plāno atteikties no gāzes apkures

Db.lv, 08.06.2022

Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit inflācijas gadi "saspiesti" vienā

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti saskata būtiskus trūkumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, tādēļ nestāsies spēkā Rīgas domes lēmums par dažādu veidu apkures iekārtu aizliegšanu.

VARAM norāda, ka nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ, piemēram, nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.

Regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses - pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās.

Neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāvot virkne trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity pamazām uzsākusi apkures atslēgšanu apsaimniekotajos objektos un secinājusi, ka aizvadītā apkures sezona bijusi dārgāka, jo šoziem ievērojami pieaudzis siltumenerģijas patēriņš, kaut tarifs kopumā ir krities.

2020/2021. gada apkures sezonā maksa par siltumenerģijas rēķiniem bijusi aptuveni par 7% lielāka nekā aizvadītajā sezonā. Kaut arī siltumenerģijas tarifs šajā sezonā bija pa 15% zemāks, patēriņš savukārt pieauga pa 15 %. Šī ziema Latvijā bija vēsākā kopš 2012./2013. gada , kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,4 °C, ar to arī skaidrojams apkures patēriņa pieaugums. Šogad pirmajās mājās apkure tika noslēgta 21. aprīlī , savukārt pagājušā gadā apkuri sāka atslēgt jau 8. aprīlī.

Uzņēmums secinājis, ka šajā sezonā cilvēki bijuši apzinīgāki un maksājumi par siltumenerģiju ir samaksāti laicīgi, kā arī dzēsti daudzi vecie parādi. Uzņēmums to skaidro ar to, ka pandēmijas laikā ir mainījušies cilvēku ieradumi naudas tērēšanai, piemēram, lielākā daļa nedodas ceļojumos, tādējādi uzkrājās vairāk līdzekļu. Arī komunālo pakalpojumu rēķinus iedzīvotāji vairumā gadījumu apmaksā laicīgi un pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās pazīmes, kas liecināja par to, ka ar māju kaut kas nav kārtībā, parādījās jau dažus gadus pēc ievākšanās. Lai gan māja bija jauna, iemītnieki ievēroja, ka ir samazinājusies grīdas apkures efektivitāte un grīdas vietām ir acīmredzami nosēdušās. Kaut kas ar šo jauno ēku noteikti nebija kārtībā.

Izsauktais būvspeciālists uzstādīja mājai diagnozi, kas sākotnēji iemītniekiem šķita pilnīgi bezcerīga – mājas grīdas bija nosēdušās, un pastāvēja reāli draudi, ka tālākas nosēšanās rezultātā var tikt pilnībā sabojāta grīdas apkure.

Iemītniekiem stāvēja priekšā izvēle starp sliktu un vēl sliktāku scenāriju. Ķerties pie dārga remonta, uz kura laiku ģimenei uz kādu laiku būtu jāpamet mājas, vai atlikt problēmas risināšanu uz nenoteiktu laiku, apzinoties, ka situācija pastāvīgi pasliktinās. Turklāt šajā gadījumā nebūtu bijusi saprātīga grīdas uzlaušana un atkārtota betonēšana, jo betons žūst salīdzinoši ilgi, un uz darbu laiku ģimenei būtu jāmeklē pagaidu dzīvesvieta. Papildu izlīdzinošā slāņa uzklāšana tikai palielinātu slodzi uz jau tā nenoturīgo grunti, un tādējādi veicinātu vēl lielāku nosēšanos. Tāpat izlīdzinošā kārta samazinātu grīdas apkures efektivitāti. Ko darīt? Par laimi viens no speciālistiem ieteica vērsties pie URETEK, lai noskaidrotu, vai viņi var palīdzēt šajā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumi vai izejviela – ko iesākt ar mūsu darbības pārpalikumiem? Un cik ilgi mēs būsim atkarīgi no Eiropas fondiem?

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas noteiktais Zaļais kurss ir nepielūdzams, un tas liks mums visiem mainīt dzīvesveidu, jo jaunajā politikā daudz plašāk tiek runāts par kopējo produkta radīšanas ciklu un ietekmi uz apkārtējo vidi.

Svarīgi kļūst ne tikai jautājumi, no kā produkts ir radīts, bet arī kādas tehnoloģijas ir tikušas izmantotas izejmateriālu ieguvē, cik efektīva ir ražotne, kā izmanto resursus ražošanas procesos, kāda ir loģistikas ķēde, kāds iepakojums un tā pārpalikumi, un galu galā – cik ilgs ir preces mūžs un kur, kā un par ko tā tiks pārstrādāta lietošanas cikla beigās. Līdz ar to rodas jautājums – vai tiešām atkritumi un pārpalikumi ir problēma, vai arī tie joprojām ir neizmantots resurss? Pētījumi rāda, ka uzņēmumi, kuri ir aizdomājušies par šo problēmu un rīkojušies, palielināja savu apgrozījumu, bet katrs sestais norāda uz izdevumu samazināšanos.

Jaunā Eiropas politika liks mums daudz intensīvāk domāt par atkritumu neradīšanu un maksimālu to tālāk izmantošanu. Tas attiecas ne tikai uz mūsu radītajiem sadzīves atkritumiem, bet arī uz preču ražošanas procesa pārpalikumiem, uzliekot vēl lielāku atbildību par radītajiem atkritumiem uz ražotāju. Eiropas politika jau sen vērš ražotāju uzmanību uz resursu tālāk-izmantošanas nozīmi biznesa konkurētspējas celšanā un darbības dekarbonizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Zaļais kurss: no apmātības uz pragmatisku pieeju

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 9,9 miljonu eiro apmērā Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam "Kaamos". Finansējums paredzēts dzīvojamo māju projekta "Moho Park" būvniecībai Mežaparkā, kur kopumā plānots ieguldīt 15 miljonus eiro.

Projekts paredz divas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem, un plānots, ka pirmos dzīvokļus pircēji saņems 2023. gada sākumā. Šis ir otrais Kaamos projekts Rīgā, ko finansē SEB banka.

"Moho Park"(mo-ho – modern homes) ir jauns dzīvojamo māju projekts Mežaparkā, kura celtniecība tika uzsākta šī gada vasarā.

Projektā energoefektivitāti nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltās grīdas apkure, kā arī ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī. Iedzīvotājiem būs pieejama arī elektroauto uzlāde.

""Moho Park" Kaamos grupai ir nozīmīgs projekts, jo šīs ēkas atbilst visiem nākotnes pieprasījuma standartiem. Arvien vairāk tiek likts uzsvars uz emisiju samazināšanu gan ēkas būvniecības laikā, gan arī pēc tam – ēkas lietošanas laikā," komentē "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem rekordaugstā līmenī

Armanda Vilciņa, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan varētu šķist, ka daudzu potenciālo pircēju pozīcija esošajā situācijā varētu būt nogaidoša, dažos gadījumos uz vienu īpašumu pretendē pat desmit pircēji, stāsta Ksenija Ijevleva, SIA Latio tirgus analītiķe.

Pašlaik pieprasījums pēc jauniem nekustamajiem īpašumiem, sevišķi mūsdienīgiem un energoefektīviem, ir ļoti augsts, bet piedāvājums – ierobežots, teic K. Ijevleva, uzsverot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā interesi par īpašumu pirkšanu un pārdošanu bija apturējis tikai īslaicīgi. Daži pircēji un pārdevēji atcēla darījumus, bija arī atsevišķi interesenti, kas paziņoja par to, ka vairs nevēlas iegādāties īpašumu Latvijā, jo mēs atrodamies pārāk tuvu kara zonai, taču šādas tendences bija novērojamas vien aptuveni trīs nedēļas, atzīmē Latio tirgus analītiķe.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un strauji augošo inflāciju, kā kopumā mainījies pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgā aizliedz apkurē izmantot akmeņogles un nosaka visu apkures iekārtu reģistrēšanu

LETA, 30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvoklis kā investīcija: vērtība augs, bet īpašumam jāatbilst šodienas prasībām

Mārtiņš Kusiņš, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital Latvia valdes loceklis un izpilddirektors, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi, kas nerisina ilgtspējas jautājumus, riskē zaudēt investoru interesi

Db.lv, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un nodarbināto skaitu (īpaši uzņēmumos, kas paši pelna līdzekļus, nevis ir no budžeta finansēti), nāk prātā Čikāgas piecīšu savulaik dziedātā dziesma, kuru šeit varētu citēt teju vai visu, bet kuras zīmīgākie vārdi ir: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls taktisks vai daudziem tīri praktisks, bet fakts ir, ka vairāk mūs’ nav.”

Turklāt pamats satraukumam ir nevis par to, ka mūsu nekļūst vairāk, bet gan par to, ka apdzīvotība un nodarbinātība mazinās, ekonomiskā aktivitāte nav tik strauji augoša, kā būtu nepieciešams mūsu situācijā, un patēriņa tirgus sarūk ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā varat pārliecināties 7. jūnija Dienas Biznesā, uzņēmumos nodarbināto skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam sarucis no 773 774 līdz 709 595 cilvēkiem. Ja tas būtu stāsts par robotiem, kas aizstājuši cilvēku darbu, varētu priecāties, ka modernizējamies, dzīvosim labāk, bet saprotam, ka gluži tā nav. Tātad valsts uzturēšanas izmaksas gulstas uz, tā teikt, mazāka skaita pelnītāju pleciem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grestes ielā, Rīgā durvis vēris jauns "Maxima X" formāta veikals. Tā izveidē investēti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro un radītas 13 jaunas darba vietas, informē "Maxima Latvija".

"Šī brīža ārkārtējā situācija valstī ļauj ikvienam novērtēt tuvumā esošos pārtikas veikalus, un tagad Pļavnieku iedzīvotājiem mūsu piemājas formāta veikalā būs iespēja iegādāties ikdienai nepieciešamus produktus, tādējādi izvairoties no lieku citu sabiedrisku vietu apmeklēšanas. Šī iemesla pēc mēs koncentrējām virkni resursu, lai pagūtu vēl šogad atvērt jaunu veikalu, mazinot cilvēku blīvumu citos veikalos, un lai šajā ekonomiski grūtajā laikā nodrošinātu arī jaunas darba vietas," komentē Gunita Ķiesnere, "Maxima Latvija" personāla vadības un tirdzniecības tīklu direktore.

Jaunā "Maxima X" formāta veikala telpas 285 m2 platībā tika pielāgotas tirdzniecības vajadzībām, izveidojot jaunu telpu apdari un instalējot inženierkomunikācijas. Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai pilnībā nomainīts un siltināts jumts, kā arī siltinātas fasādes un izbūvēta gāzes apkure. Veikalā izmantots jauns energoefektīvs LED apgaismojums, kā arī ierīkota jauna ventilācija ar siltuma atgūšanas funkcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nav pietiekama pieprasījuma pēc viesnīcas standarta pakalpojumiem, viesnīcu tīkls Mogotel apsver dažādus variantus, lai izdzīvotu, un nesen uzsācis viesnīcu Rixwell Elefant Hotel, Rixwell Hotel Konventa Sēta, Rija VEF Hotel numuriņu izīrēšanu ilgtermiņā par zemām cenām.

Piemēram, viena mēneša īre vienai personai izmaksā no 300 līdz 400 eiro atkarībā no izvēlētās viesnīcas, turklāt cenā iekļautas visas ērtības.

Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna stāsta, ka interese par šādu piedāvājumu ir ļoti maza un tas ir tikai kā papildu pārdošanas mehānisms. Kopumā šādi pārdotas vien dažas viesnīcas istabas viesnīcu tīklā. Viesnīcu tīkla izpilddirektore norāda, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir stabila, neskatoties uz to, ka uzņēmums cieš operacionālos zaudējumus viesnīcās.

J. Stirna stāsta, ka aizvērtas viesnīcas operacionālā uzturēšana izmaksā no 5000 līdz 20 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra. Šajā aprēķinā nav iekļauti kredītmaksājumi, NĪN, NĪ apdrošināšana, amortizācija u.c. izdevumi. Strādājošas viesnīcas izdevumi šobrīd ir no 20 000 līdz 120 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija pirmdien, 17.janvārī vēl nav vienojusies par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka energoresursu cenas strauji kāpj visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro.

Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas enerģētikas ministrs: Strādājam, lai ziemā apkure nekļūtu dārgāka

LETA--BNS, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība kopā ar siltumenerģijas un gāzes piegādātājiem un tirgus regulatoriem šobrīd strādā, lai apkure nākamajā ziemā nebūtu dārgāka nekā pagājušajā, pirmdien žurnālistiem sacījis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Pēc ministra teiktā, zemākas gāzes cenas var nodrošināt, iegādājoties krājumus ziemai iepriekš, kamēr tirgus cenas ir zemākas.

“Pašlaik cenas tirgū ir kritušās un, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, gāzi ziemai var sagādāt gandrīz par pašreizējām cenām. Tā arī rīkojamies,” viņš pastāstījis.

Vienlaikus Kreivis norādījis, ka tiek domāts arī par to, kā amortizēt biokurināmā cenas.

Ministrs uzsvēris, ka šobrīd Lietuva reģionā ir enerģētiskās drošības donore, eksportējot gāzi uz Somiju, Latviju un Igauniju. Viņš atgādinājis, ka arī Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL) jau strādā ar pilnu jaudu un gāze plūst abos virzienos, tāpēc gadījumā, ja ziemā reģionā rastos gāzes deficīts, daļu nepieciešamās gāzes varētu iegādāties, izmantojot šo cauruļvadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Pillar Contractor" pabeidzis rekonstrukcijas 2. kārtas darbus viesnīcā "Konventa Sēta". Tās ietvaros atjaunotas divas ēkas ar kopējo platību nedaudz vairāk kā 1100m2, tai skaitā renovēti 34 viesnīcas numuriņi, informē uzņēmums.

Renovācijas darbi vēsturiskajā ēkā ilga no 2020.gada februāra līdz 2021. gada februārim.

Rekonstrukcijas darbu ietvaros tika demontētas starpsienas un vietās, kur tas nepieciešams plānojuma maiņai, izbūvētas jaunas. Veikta arī ģipškartona griestu izbūve, apdares darbi, no jauna izbūvēti iekšējie inženiertīkli: elektrotīkli, apkure, ventilācija, dzesēšana, ūdensvadi un kanalizācija, vājstrāvas TV tīkli, datu tīkli, telefonlīnijas, piekļuves kontroles sistēma, video novērošanas sistēma un ugunsgrēka atklāšanas trauksmes signalizācija.

Atjaunojot abu ēku fasādes, izbūvētas pandusu piekļuves cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī viesnīcā izbūvēti 2 numuriņi cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Tāpat izbūvēts bēniņos apdzīvojams jumta stāvs ar 3 jauniem numuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir vienādās domās par to, ka valstij jāsniedz mērķēts atbalsts iedzīvotājiem, pēc abu savstarpējās tikšanās pavēstīja Valsts kancelejā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka atbalsts jāsniedz tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Valsts kanceleja informē, ka tuvākajā laikā valdība skatīs Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto piedāvājumu mērķēta atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, ko plānots īstenot no septembra.

Atbalsts visiem bez izņēmuma vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem 

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk...

Kariņš un Kazāks trešdien tikušies, lai pārrunātu tautsaimniecības aktualitātes, Krievijas īstenotā kara Ukrainā izraisīto energoresursu cenu pieaugumu un tā ietekmi uz inflāciju, atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Kā ziņots, LM iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts paredz, ka nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma - 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,16 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,10 eiro par kilovatstundu.

Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,16 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 kilovatstundas - 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 kilovatstundas - 25% apmērā.

Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 eiro, ja patēriņš ir līdz vienai megavatstundai.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu - automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Jau rakstīts, ka Ministru prezidents bija uzdevis LM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš "līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai". Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingkompānijas AmberStone Group, AS viesmīlības biznesa virziena uzņēmums AmberStone Hotels, SIA uzsācis tās pārvaldībā esošās viesnīcas “Rixwell Konventa sēta” trešo rekonstrukcijas kārtu.

Viesnīcas rekonstrukcijas noslēdzošajā kārtā tiks rekonstruēti 6 ēku korpusi ar 94 viesnīcu numuriņiem.

Līdz šim AmberStone Hotels viesnīcas “Rixwell Konventa sēta” pirmajās divās rekonstrukcijas kārtās ieguldīja vairāk nekā 5 miljonus eiro, rekonstruējot 3 ēku korpusus ar 67 numuriņiem. Noslēdzošajā rekonstrukcijas kārtā plānots ieguldīt līdz 6,5 miljoniem eiro.

Rekonstrukcijas darbus turpinās būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, kas veica arī otrās kārtas darbus. Par šo darbu īstenošanu Pillar Conctractor būvniecības konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2020” nominācijā “Pārbūve” ieguva 3. vietu. Godalga tika saņemta arī Latvijas Būvniecības savienības rīkotajā konkursā “Latvijas būvniecības gada balva 2020”.

Komentāri

Pievienot komentāru