91,5% viesu nama "Nītaures Dzirnavas" viesu kopējo novērtējumu savam pasākumam, ieskaitot sajūtas un emocijas, uzkata par pārsteidzoši labu un aptaujā novērtējuši ar augstāko atzīmi - 10. Pie tam 94% respondentu, kuri izmantojuši viesu nama izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanas pakalpojumus atzīst, ka labprāt izmantotu arī citus "Nītaures Dzirnavu" piedāvājumus un ieteikuši jau to darīt saviem paziņām un draugiem.

Redzams, ka viesu nams "Nītaures Dzirnavas" savā pirmajā pastāvēšanas gadā ir veiksmīgi atradis savu biznesa nišu. Pie tam, ar uzviju izpildot viesu un korporatīvo klientu cerības, atsauksmēs atzīmēts kā viesu nams ar dizaina "odziņu" katrā telpā. Kā vieta, kas dabīgi iekļaujas skaistajā ainavā,kur ir viesmīlīgs personāls kur pavāriem ir dabas dots talants un tādēļ ik reizi gastronimisks baudījums ir garantēts.

Kā izklaidēt kolektīvu vakarā pēc semināra, kā ģimenes svētkos radīt vienreizīguma sajūtu? Šie jautājumi kļuva par viesu nama attīstības plāna vadmotīvu. Nodefinējot, ka viesu nama "Nītaures Dzirnavas" mērķauditorija ir korporatīvie klienti, nemitīgi tiek strādāts, lai pilnveidotu piedāvājumu, radītu unikālus piedāvājumus, kurus, kā redzam ļoti atzinīgi ir novērtējuši arī mūsu klienti.

«Katram Eiropas putniņam – Latvijā ražotu būrīti,» tāds labos laikos bija Liepājas SIA Jaunliepājas dzirnavas sauklis. Tad eksports bijis 95% no produkcijas, tomēr arī tagad pusi no saražotā uzņēmums eksportē.

Šeit top putnu būrīši un barotavas, arī mēbeles pēc pasūtījuma, bērnu rotaļu laukumu koka iekārtas, jo nosaukums ir tikai vēsturiskais mantojums – bija laiks, kad Liepājā, Tirgus ielā patiešām darbojās dzirnavas. Pēc tam, kad tās izdega, graudi tur vairs nav malti. Padomju laikos dzirnavās bija viens no metālizstrādājumu rūpnīcas Liepāja cehiem – te šuva ratiņu kulbas. Kopš 1992. gada nav vairs arī bērnu ratiņu rūpnīcas Liepāja. Taču daži tās kādreizējie darbinieki privatizēja bijušās dzirnavas un pamanījās atjaunot ražošanu. Sākumā bija mazs šūšanas cehs – paliekas no bijušās godības. Tas kļuvis par SIA Alias–V un šuj un labo darba un formas apģērbus, gultasveļu un matracīšus bērnudārziem, dažādus jaukus nieciņus pēc pasūtījuma. Pārējās telpās darbojas SIA Jaunliepājas dzirnavas, kas ir arī telpu saimnieks.

Гостевой дом «Нитаурес Дзирнавас» напоминает – В году ДНЕЙ СТОЛЬКО, СКОЛЬКО ИХ ЕСТЬ! Почему именно вашему мероприятию, в нашем календаре могло бы не хватить места?

Не отвлекая по напрасно себя от работы - организацию вечеринки закажите «Нитаурес Дзирнавас»! Так Вам будет и дешевле.

Если на вечеринку не хватает времени, то можно объединить приятное с полезным; днём – познавательный семинар для работников, вечером - развлекательная программа с сюрпризами и весельем.

Каждый руководитель предприятия желает придумать что-то оригинальное (особенно с приближением окончания года), чтобы удивить и мотивировать своих работников к новым трудовым начинаниям. Чтобы работники могли энергичней продолжать свою работу, доверьте заботу об организации мероприятий коллективу гостевого дома, по сколько мы готовы без посредников взять на себя все радости и хлопоты, связанные с организацией вашего мероприятия.

Šajā piektdienā portāls db.lv lasītājiem turpina piedāvāt ieskatīties Rūjienas uzņēmumu ražošanas aizkulisēs, apciemojot Ķoņu dzirnavas, kur tiek šūtas siltas aitu vilnas segas.

Dzirnavas šajā vietā bijušas jau aptuveni 200 gadus, tikai laika gaitā tām mainījušies īpašnieki.

Tās pagājušā gadsimta pirmajā pusē barona Menzenkampfa pēcteči pārdeva igaunim Ernestam Lāmanim. Dzirnavās turpinājās vilnas kāršana, vērpšana un šķeterēšana, labības malšana un bīdelēšana. Saimniecība pelnījās arī ar jumta dēlīšu zāģēšanu. Piemēram, 1936. gadā Ķoņu dzirnavās bija nodarbināti 4 cilvēki un gada laikā viņi pārstrādāja ap 5 tūkst. kg vilnas, gandrīz 400 tonnu labības un izgatavoja 70 tūkst. jumta dēlīšu. Kad sākās īpašumu atgūšanas laiks no kolhoza Cīņa dzirnavas atguva E. Lāmaņa dēls Arnolds Lāmanis. Viņš tajās saimniekoja septiņus gadus, taču, tā kā viņš bija ārzemnieks, tad viņu dažkārt izmantoja, jo viņš nezināja vietējo situāciju. Būdams gados, 1999. gadā viņš pārdeva dzirnavas un atgriezās pie ģimenes Austrālijā. Kopš tā laika dzirnavu īpašnieki ir Mirdza un Ilgonis Čākuri.

Rucavas novada teritorijā līdz mūsdienām saglabājušās Ķāķišķes un Lukāžu dzirnavas. Abas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Īstenot ieceres gan pašvaldībai, gan privātpersonām liedz līdzekļu trūkums.

Ķāķišķes jeb Vidussila vējdzirnavas atrodas netālu no Rucavas pagasta centra – Ķāķišķē – un šobrīd pieder pašvaldībai. Rucavas novada domes izpilddirektors Guntis Ratnieks stāsta, ka pašvaldība, apsekojot dzirnavas, secinājusi, ka tās ir bīstamas dzīvībai, tāpēc šobrīd ēkas durvis ir aiznaglotas. Pirms kāda laika viens pārgalvis gājis bojā, visas kāpnes ir sapuvušas.

Neskaidrs ir arī Lukāžu dzirnavu liktenis Sikšņos.

Šobrīd Lukāžu dzirnavas atrodas uzņēmuma EuroEnergy Biogāze Latvija īpašumā.

Vakar notikušajā SIA Iecavnieks mantas vairāksolīšanā piedalījās trīs pretendenti – Swedbank, SIA Vegatable Oil Product Group Latvia un SIA Dēseles dzirnavas, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Līdz izsolei uzņēmumu apsaimniekoja un ražošanas procesu saglabāja iepriekšējā līmenī SIA Vegatable Oil Product Group Latvia.

Vairāksolīšanas sākumcena bija noteikta 1 620 573 lati, kaut gan visas mantas jeb, juridiskā valodā runājot, lietu kopība tika novērtēta par 2 388 673 latiem.

Par minēto sākumcenu īpašumu nosolījusi SIA Dēseles dzirnavas. Kaut gan līdz vairāksolīšanai Iecavnieka ražošanu nodrošināja un bija gatavs to nopirkt uzņēmums Vegatable Oil Product Group Latvia, turklāt šī uzņēmuma valdes loceklim Arnoldam Babrim bija skaidra tālākā eļļas ražotnes attīstība – bankrota procedūra radīja šķērsli. Proti, pēc Maksātnespējas likuma 47. panta 2. daļas noteikumu 23. nodaļas Maksātnespējas procesa īpatnības pirkuma pirmtiesības ir pretendentam, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu vai pārstrādi un tā esošie zemes īpašumi robežo ar parādniekam piederošo zemes gabalu. Saskaņā ar šo nosacījumu vienīgais pretendents uz Iecavnieku bija SIA Dēseles dzirnavas, kuras zemes gabals Podziņas atrodas līdzās Iecavnieka zemes īpašumiem, skaidro laikraksts.

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus šogad par 2,074 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks ceļu būves kompānijas A.C.B., Binders un Ceļu pārvalde, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Tostarp A.C.B. atjaunos Gramzdas, Melnsila, Kapseļu, Ernestīnes ielas posmu un Motoru ielas segumu par 704,9 tūkstošiem latu bez PVN.

Maskavas, Krustpils, Augšielas, Stadiona, J.Asara, Rušonu, Rītupes un Rasas ielas posmu seguma periodiskās atjaunošanas darbus veiks Binders par 701,3 tūkstošiem latu bez PVN, bet Ceļu pārvalde veiks Krišjāņa Valdemāra, Juglas, Ropažu ielas posmu un Sniedzes un Nītaures ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbus par 667,4 tūkstošiem latu bez PVN.

Gramzdas, Melnsila, Kapseļu, Ernestīnes ielas posmu un Motoru ielas segumu un Krišjāņa Valdemāra, Juglas, Ropažu ielas posmu un Sniedzes un Nītaures ielas segumu atjaunošanai tika saņemts viens piedāvājums katrai, bet Maskavas, Krustpils, Augšielas, Stadiona, J.Asara, Rušonu, Rītupes un Rasas ielas posmu seguma atjaunošanai – divi piedāvājumi. Konkursā tika vērtēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieks" dzirnavas pilnvērtīgu darbību varētu atsākt novembra beigās, aģentūrai LETA sacīja "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Amsils norādīja, ka patlaban darbu atsākušas ir Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna.

"Vēl norit darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas un ugunsgrēka seku likvidēšanas - daļa iekārtu tiek rekonstruētas, bet daļa aizstātas ar jaunām. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību un ceram, ka mīksto kviešu dzirnavās miltu ražošanu varēsim atsākt līdz novembra beigām," norādīja Amsils.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka "Dobeles dzirnavniekam" spēkā ir vairākas apdrošināšanas polises un vēl noris ar nelaimes gadījumu saistīto izmaksu apkopošana.

Par A/S Rīgas dzirnavnieks ražošanas direktoru kļuvis Ivars Liepiņš.

1973.gadā dzimušais I.Liepiņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot inženiera kvalifikāciju pārtikas produktu tehnoloģijā. Visu savu karjeru I.Liepiņš veidojis viena uzņēmuma - A/S Rīgas dzirnavnieks ietvaros. 1994.gadā viņš sācis strādāt kā 4.kategorijas aparātu uzraugs putraimu rūpnīcā, kur pieredzējušu tehnologu vadībā apguvis pamatiemaņas ražošanas procesā.

1998.gadā kļuvis par inženieri - tehnologu rudzu auzu dzirnavās. 2002.gadā I.Liepiņš kļuva par vadītāju griķu dzirnavās, bet 2003.gadā par operatoru rudzu dzirnavās. No 2005.gada bijis meistars kviešu rudzu dzirnavās, bet no 2007.gada septembra iecelts par A/S Rīgas dzirnavnieks ražošanas daļas vadītāju. Jāatzīmē, ka I.Liepiņš savas karjeras laikā apguvis gandrīz visus miltu produktu ražošanas etapus un ir viens no labākajiem sava aroda meistariem Latvijā.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Miltu ražotājas un pārtikas un rūpniecības preču tirgotājas a/s Jelgavas dzirnavas apgrozījums pērn saglabājies 2011. gada līmenī un veidoja trīs miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2012. gadā veidoja 1226 latus.

Jelgavā, Bauskas ielā 2, reģistrētā uzņēmuma pamatkapitāls ir 60 tūkstoši latu. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Roberts Vilcāns.

2012. gada uzņēmumam nozīmīgāko notikumu vidū a/s Jelgavas dzirnavas vadība min projekta pieteikuma iesniegšanu rudzu un kviešu miltu ražotnes attīstībai. Lauku atbalsta dienests ir apstiprinājis projektu, un šogad uzņēmums uzsācis tā realizāciju, kuras gaitā paredzēts iegādāties jaunas iekārtas un veikt ražotnes būvniecību.

A/s Jelgavas dzirnavas pieder četri mazumtirdzniecības veikali Jelgavā.

Jaunajā mācību gadā 672 izglītības iestādēs skolas solos sēdīsies 218 773 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija. Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti pēc 5.septembra, kad skolas būs ievadījušas informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

Jaunajā mācību gadā pašvaldībās darbu sāks apmēram 40 sākumskolas, 235 pamatskolas, 277 vidusskolas, tajā skaitā ģimnāzijas, kā arī 44 speciālās izglītības iestādes, viena vakara un neklātienes skola un trīs profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes.

Šogad reorganizāciju piedzīvoja vismaz 33 skolas, bet vēl piecas skolas tika likvidētas. 17 reorganizācijas procesi saistīti ar izglītības iestādes pakāpes maiņu, 11 reorganizācijas procesos tiks apvienotas izglītības iestādes, pieci procesi beigsies ar skolas likvidāciju.

No 1.septembra īstenoto pakāpi maina Rīgas 19.vidusskola, kura turpmāk septembrī būs zināma kā Bolderājas Jaunā pamatskola. Rīgas 54.vidusskola maina īstenoto pakāpi un būs zināma kā Rīgas Baltmuižas pamatskola. Savukārt Rīgas 65.vidusskolai tiek samazināta pakāpe un turpmāk strādās kā pamatskola.

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieka" ugunsgrēkā bojātās dzirnavas ir pilnībā atsākušas darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus uzņēmumā atzīmēja, ka apdrošināšanas atlīdzība vēl nav saņemta.

Jau ziņots, ka jūlija vidū "Dobeles dzirnavnieka" ražošanas telpās izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā cieta uzņēmuma mīksto un cieto kviešu dzirnavas.

Novembra sākumā darbu atsāka Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna. Darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas bija ilgāks.

"Dobeles dzirnavnieks" pagājušajā gadā strādāja ar 231,261 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 34,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 76,8% un bija 6,851 miljons eiro.

Iespējams, nākošvasar Kuldīgas dzirnavu rats atsāks griezties un būs apskatāms kā tūrisma objekts.

Tā sarunā ar Db pieļāva viens no Kuldīgas vēsturisko dzirnavu īpašniekiem Rolands Anspuks. Šobrīd objekta saglābšanā ieguldīti jau vairāki desmiti tūkstoši latu, savedot kārtībā kanalizāciju, elektroapgādi, pamatu nostiprināšanu. Lai iegūtu priekšstatu par šāda veida dzirnavu rekonstrukciju, otrs objekta īpašnieks Gunārs Kārkliņš apmeklējis līdzīgas dzirnavas Šveicē.

Diemžēl šobrīd vēsturiskās celtnes īpašniekiem atteikts valsts līdzfinansējums, tomēr darbi netikšot pārtraukti, solīja R. Anspuks. Optimistiskajā scenārijā nākamajā vasarā varētu būt atjaunots dzirnavu rats, palaists kā apskates objekts. Par pašas ēkas lietošanas veidu vēl neesot skaidrība - sākotnējā iecere par viesnīcu šobrīd vairs neesot aktuāla ekonomiskās situācijas dēļ. "Jebkurā gadījumā tas būs sabiedrisks, apskatei pieejams objekts," norādīja R. Anspuks.

Ceturtdien, 11. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs latviešu dzejnieka, prozaiķa un politiķa Kārļa Skalbes (1879–1945) daiļradei veltītu sudraba kolekcijas monētu «Kaķīša dzirnavas».

Kolekcijas monētas «Kaķīša dzirnavas» grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Šī ir jaunās un talantīgās mākslinieces E. Brasliņas debija monētu mākslā. Plašākai sabiedrībai viņa ir pazīstama kā grāmatu ilustratore (izdots jau vairāk nekā 20 bērnu grāmatu ar E. Brasliņas ilustrācijām, t.sk. grāmatu sērija «Mākslas detektīvi»), un nupat uz kinoteātru ekrāniem parādījusies arī pirmā viņas animētā filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Jauno monētu no 11. aprīļa plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē un Latvijas Bankas kasēs. Monētas cena būs 46 eiro.

Bankrotējušās SIA Iecavnieks izsoles cena samaksāta, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējis uzņēmuma jaunā īpašnieka SIA Dēseles dzirnavas valdes loceklis Aldis Vīksne.

Administratore Ivita Baumane atturējusies sniegt kādu informāciju vai komentāru, aicinot pagaidīt līdz marta beigām, kad tiesai jāpieņem nolēmums par Iecavnieka izsoles rezultātu.

Savukārt A. Vīksne Bauskas Dzīvei apstiprināja, ka paredzētā summa - aptuveni 1,46 miljoni latu - noteiktajā termiņā līdz februāra beigām samaksāta. Viņš gan nav vēlējies atklāt, kas ir naudu piešķīrušais investors. Pašas SIA Dēseles dzirnavas rīcībā šādas naudas summas nebija, spriežot pēc pēdējo gadu finanšu rādītājiem un īpašumu saraksta. Firmas vadītāja Daila Vīksne-Pizika iepriekš atzina, ka naudas nomaksai tiek meklēts investors.

Vēsma Lēvalde, Db

SIA Kurzemes delikateses pēc vienošanās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) atlikusi jau atbalstīta projekta realizāciju - bioloģiskās pārtikas ražotnes celtniecību Liepājas rajona Embūtē.

"Krīzes dēļ bijām spiesti samazināt darbinieku skaitu, līdz ar to vairs neatbilstam projekta nosacījumiem. Arī kredītu neviens negrib dot," Db atzina projekta iniciators Aldis Vīksne. Tāpēc nolemts pagaidām atlikt ideju par bioloģisko produktu ražotni, pievēršoties aktīvāk komercdārzu stādījumiem. 22 ha zemes īpašumā jau pērn iedēstītas ābeles, plūmes, ķirši, avenes, zemenes, šogad plānots stādīt arī krūmu mellenes. SIA Kurzemes delikateses saistītais uzņēmums - SIA Dēseles dzirnavas iesniedzis projektu viesu nama Dēseles dzirnavas rekonstrukcijai, jo komercdārzi stādīti kā pašlasīšanas dārzi viesu nama iemītniekiem. "Mūžīgi jau krīze neilgs, tāpēc jādomā par nākotni," uzskata A. Vīksne.

Vietējo produktu veikaliņš, mājražotāju darbnīca un lauku darbu demonstrācija – tā ir daļa no jaunā satura, ko krīzes laikā pieklusušajam, bet šogad dzīvību atguvušajam atpūtas centram «Rožmalas» plāno piešķirt jaunie saimnieki.

«Rožmalās» Bauskas novada Ceraukstes pagastā martā un aprīlī jau apmetušās pāris ārzemnieku grupas – biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA) starptautisko projektu partneri. Oficiālā atklāšana un darba atsākšana pilnībā paredzēta līdz ar sarīkojumu Muzeju naktī 16. maijā, reģionālajam laikrakstam Bauskas Dzīve stāsta viens no jaunajiem īpašniekiem Arnis Burmistris.

Ciemiņu uzņemšanai jau gatava viesnīca un kafejnīca. Zeļļu mājā būs birojs un kāzinieku istabas, Muzeju nakts sarīkojumam tiek gatavotas dzirnavas.

Centra direktore Anita Dzelzkalēja, viena no jauno saimnieku komandas, stāsta: «Vēl turpinām teritorijas sakopšanu, restaurējam mēbeles, kas bija atlikušas no iepriekšējiem īpašniekiem, iegādājamies jaunas. Viesnīca iegūs mūsu seju. Tās būs tās pašas «Rožmalas», jo pamats šeit ir labs, bet ar jauniem vaibstiem.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Turpinās darbu veidošana mākslas un mūzikas festivāla Bildes 2009 izstādei Ergorapido un lidojošie paklāji, kas sākusies Bilžu vasaras nometnē viesu namā Nītaures dzirnavas. Bilžu mūziķiem un māksliniekiem var pievienoties arī citas radošas personības, kuras savas domas un idejas vēlas izpaust, veidojot interesantus un netradicionālus paklājus un mākslinieciskojot Ergorapido putekļu sūcējus.

Šā gada Bilžu izstādes galvenais objekts būs firmas Electrolux bezvadu putekļu sūcējs Ergorapido, kas no ikdienišķa priekšmeta kļūs par kolorītu mākslas darbu un interesantu izstādes eksponātu.

Izstādes dalībnieku domu lidojums un pasaules skatījums tiks iekrāsots, ievērpts un iešūdināts arī paklājos.

Starp izstādes darbu autoriem ir mūziķi Raimonds Bartaševičs, Ieva Akuratere, Olga Rajecka, Sandra Bula, Ilze Kalve, Āris Ziemelis, Aldans Milzarājs un Jānis Vanadziņš, mākslinieki Guntars Ošenieks, Linda Stepēna, Zanda Milzarāja, Marta Krasta, Maija Rezenberga, Sigis Kreivaitis, Ināra Garklāva un Arvīds Plokšta, fotogrāfs Valts Kleins, aktieris Varis Vētra un citi.

Padomju gados populārā kafejnīca Daugavas krastā pārvērtusies līdz nepazīšanai, bijušajā kulta vietā slejas plašs atpūtas komplekss, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Ario & Partneri 2011. gada sākumā izsolē par aptuveni 160 tūkstošiem eiro iegādājās nekustamo īpašumu, kurā padomju gados darbojās restorāns Klidziņa. No pagājušā gadsimta 90. gadiem līdz 2001. gadam Klidziņā saimnieciskā darbība nav veikta, telpas nostāvējušas tukšas. SIA Kliga Lat atjaunojusi vien kafejnīcu, taču bizness nav veicies un objekts pārdots SIA Ario & Partneri.

Ēka bijusi sliktā stāvoklī; veikta esošo telpu rekonstrukcija, kā arī izbūvēts otrais stāvs, kurā atrodas viesnīca. Pašlaik kompleksu apsaimnieko viesnīcu un restorānu operators SIA Sorella, kura pārziņā ir arī otrs SIA Ario & Partneri īpašums – viesu nams Nītaures dzirnavas.