37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Lielbritānijai Eiropas Savienības (ES) budžetā būs jāiemaksā divi miljardi eiro, jo Londona ir pieļāvusi plaša mēroga ķīniešu krāpnieku darbību, ievedot Lielbritānijā Ķīnas preces, trešdien paziņojis ES krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF).

«Mēs rekomendējām, lai Eiropas Komisija (EK) atgūst naudu no Apvienotās Karalistes,» OLAF pavēstīja aģentūrai AFP.

Birojs vaino Lielbritāniju, jo tā esot ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju, kā rezultātā ES muitas nodevās ir zaudējusi 1,99 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

«Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem,» šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Lielbritānijas muitas dienests trešdien noraidīja Eiropas Savienības (ES) krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) prasību Lielbritānijai iemaksāt ES budžetā 1,987 miljardus eiro kā muitas nodevas, ko ES zaudējusi Lielbritānijas pieļautas ķīniešu krāpnieku darbības dēļ.

OLAF trešdien bija paziņojis, ka Lielbritānija ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju par valstī ievestām Ķīnas precēm, galvenokārt tekstilizstrādājumiem un apaviem, kā rezultātā ES muitas nodevās zaudējusi 1,987 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem," šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

No apcietinājuma atbrīvots restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā aizturētais restorāna IT speciālists Edgars Štrombergs, savā ierakstā sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja «Vairāk saules» līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras iemaksāšanas šīs personas tika atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Apcietinājumā atradās «Vairāk saules» IT speciālists Štrombergs, kuram pēc atkārtotas piemērotā drošības līdzekļa izskatīšanas šā gada 27.jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma to atstāt spēkā.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas rada nepamatotas priekšrocības krāpniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un pazemina godprātīgo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī apgrūtina valsts iespējas atbilstošā kvalitātē un apjomā uzlabot situāciju sociālās aizsardzības, izglītības, veselības aprūpes, drošības un sabiedrības aizsardzības jomās, kam valsts atbalsts un papildu finansējums šobrīd ir īpaši nozīmīgs un nepieciešams, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai mazinātu ēnu ekonomiku un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, VID turpinās aktīvi veikt kontroles pasākumus riska nozaru uzņēmumos. Sadarbībā ar Finanšu ministriju ir arī izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos ar mērķi pastiprināt krāpniecībā iesaistīto negodprātīgo komersantu atbildību un mazināt šādu pārkāpumu iespējamību turpmāk.

Viens no pēdējā laikā VID kontroles pasākumos arvien biežāk konstatētajiem virzieniem, kurā notiek apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir ļaunprātīga iejaukšanās elektroniskajos kases aparātos un sistēmās ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos patiesos ienākumus pilnā apmērā un tādējādi ievērojami samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu summu. VID veiktie nodokļu kontroles pasākumi un to rezultāti liecina, ka šāda veida pārkāpumi visbiežāk tiek konstatēti uzņēmumos, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, zobārstniecību, kā arī tirdzniecības uzņēmumos.

Restorānu tīkla «Vairāk saules» IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, pastāstīja Štromberga advokāts Mareks Halturins.

Jurists norādīja, ka tiesas sēdē, kurā tika pārskatīts IT speciālistam piemērotais drošības līdzeklis, tika nolemts nomainīt drošības līdzekli - apcietinājumu - pret drošības naudu. Štrombergs tiesai un izmeklētājiem ir piedāvājis veikt poligrāfa jeb melu detektora testu, kā arī kases aparātu ekspertīzi, taču abi viņa lūgumi neesot uzklausīti.

Halturins piebilda, ka patlaban Štrombergam nav piemēroti cita rakstura drošības līdzekļi, taču izmeklētājs jebkurā brīdī var lemt par tādu piemērošanu.

Ar sabiedrisko attiecību firmas starpniecību nosūtītā komentārā Štrombergs apgalvo, ka nekad nav nodarbojies ar kases aparātu datu grozīšanu. Komentējot policijas atteikšanos veikt poligrāfa testu, IT speciālists norādīja, ka «tā ir ļoti netipiska rīcība un met papildu aizdomu ēnu pār atsevišķu policijas darbinieku patiesajiem motīviem šīs lietas izmeklēšanā».

Finanšu krāpniecība ir industrija, un tā kļūs aizvien komplicētāka un profesionālāka, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Tāpat viņš norādīja, ka arī kiberuzbrukumi ir joma, kas nākotnē kļūs tikai aktuālāka.

Cērps atzīmēja, ka gan bankas, gan arī Finanšu nozares asociācija ļoti aktīvi strādā, lai izglītotu cilvēkus par riskiem, kas ir saistīti ar dažādu veidu krāpšanām, tomēr krāpniecības apmēri joprojām ir lieli un tie aug.

Tostarp pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro un mēnesī šādu krāpniecības gadījumu ir nedaudz vairāk kā 400, savukārt investīciju krāpšanā vidēji mēnesī tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro un šādu gadījumu mēnesī ir aptuveni 260, sacīja Cērps, piebilstot, ka šajā gadījumā katram cilvēkam ir jāpadomā arī par savu atbildību, lai aizsargātu savu īpašumu un nepaļautos uz cilvēkiem, kuri sola kaut ko nereālistisku.

Vērienīga vairāku gadu garumā īstenota krāpniecība ar nodokļiem ļāvusi bankām no vairākām Eiropas valstu kasēm aizplūdināt 55 miljardus eiro, ceturtdien vēsta mediji.

Šī krāpniecība paļāvusies uz sarežģītām nodokļu blēdībām, kas ļāvušas akciju īpašniekiem pieprasīt vairākkārtīgas atmaksas saistībā ar nodokli, kas tikai vienu reizi samaksāts par dividenžu izmaksu, investoriem ļaujot piesavināties nodokļu maksātāju naudu.

Līdz šim aplēses par radītajiem zaudējumiem bijušas atšķirīgas, Vācijas Finanšu ministrijai vēstot, ka tie veido 5,3 miljardus eiro, bet mediji iepriekš ziņojuši par 30 miljardiem eiro.

Taču Eiropas mediju kopīgi veiktā izmeklēšanā konstatēts, ka no 11 valstīm - Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas, Beļģijas, Austrijas, Somijas, Norvēģijas un Šveices nozagti vismaz 55,2 miljardi eiro.

Foto: pixabay.com

Jau pavasarī, kad bija vērojami Covid-19 pirmie uzplūdi, tika runāts par to, ka vīruss varētu būt radījis ideālus apstākļus, lai zeltu krāpniecība.

Daudzas lietas nu tiek darītas internetā, un ne visiem ir nepieciešamā pieredze, lai šādas darbības veiktu droši.

Krāpniecība parasti mēdz uzplaukt līdz ar dažādām katastrofām, jo tās sev komplektā nes papildu emocionālos satricinājumus, finansiālās grūtības, mazāk stingru uzraudzību, potenciālu vientulību un ierastā atbalsta trūkumu. Kopumā krāpšanas galvenie veidi Covid-19 laikmetā palikuši tie paši vecie. Mainījies gan konteksts, kā šo shēmu īstenotāji vēršas pret saviem upuriem, – daudzas lietas nu griežas par un ap Covid-19. Attīstoties tehnoloģijām, arī krāpniekiem ir iespēja tikt pie arvien gudrākiem rīkiem, lai sasniegtu savus mērķus.

Izkrāpj arī valdību stimulus

Latvijā uz vienu jaunu auto tiek pārdoti aptuveni desmit lietoti auto, norādīja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Viņš informēja, ka 2013.gadā Latvijā kopumā pirmreizēji tika reģistrēti 44 574 lietoti automobiļi, turpretī jauni - 12 811. Arī šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā ir ievesti un pirmo reizi reģistrēti 18 417 lietoti pasažieru automobiļi, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā jauni pasažieru automobiļi - 5038. «Lietoto auto tirdzniecībā imports strauji palielinās, un jaunu auto imports šim apjomam līdzi netiek,» uzsvēra Rūtiņš.

Lietotu automobiļu kopējā tirgus aktivitāte tiek raksturota ne tikai ar pirmo reizi reģistrētajiem automobiļiem, bet arī ar darījumiem - īpašnieku maiņām iekšējā tirgū. Piemēram, 2013.gadā papildus 44 560 ievestiem auto tika veikti arī 68 326 īpašnieku maiņu darījumi, kas kopā veidoja gandrīz 113 000 kopējo darījumu.

Ķīna ir milzīgs dīķis, kur zvejot finanšu krāpniekiem

Pēdējo nedēļu laikā liela daļa finanšu tirgus uzmanības veltīta notikumu attīstībai Ķīnā. Ja šīs valsts akciju tirgū notiek straujāka izpārdošana, nekas labs tajā dienā nav gaidāms arī izejvielām un citiem lielākajiem akciju tirgiem.

Ķīna pašlaik mēģina nostaigāt pa savas ekonomikas pārstrukturēšanas taciņu. Tiek pieļauta iedzīvotāju lielāka brīvība, piemēram, naudas ieguldīšanas ziņā. Rezultātā daudziem ķīniešiem akciju tirgus iespējas ir bijis jaunums, ko tie naski ķērušies apgūt. Jau rakstīts, ka tieši ierindas ķīniešu lielā interese par ieguldījumiem akciju tirgū bijis viens no pamatiem, kādēļ šī valsts aizdzīvojusies līdz akciju cenu burbulim. Turklāt aptuveni divas trešdaļas no šīs valsts akciju tirgus jaunajiem investoriem bijuši tādi, kas nav spējuši pabeigt pat vidusskolu. Būtībā Ķīnas akcijas kļuvušas populāras masām, kas arī stimulēja to cenu pieaugumu, nevis kompāniju fundamentālie rādītāji. Jeb – jo augstākas kļuva akciju cenas, jo vairāk cilvēki tās pirka.

Bitkoins ir lielākais burbulis cilvēces vēsturē un šis burbuļu burbulis beidzot sabrūk, intervijā Bloomberg sacījis Roubini Macro Associates īpašnieks Nuriels Rubīni.

Tirgū nav tikai bitkoins, pastāv vairāk nekā 1300 kriptovalūtas vai sākotnējie monētu piedāvājumi, un daudzi no tiem ir daudz sliktākā situācijā nekā bitkoins, viņš uzsver.

Blokķēde ir pastāvējusi aptuveni 10 gadus, un vienīgais tās papildinājums ir kriptovalūtas, kas ir krāpniecība, piebildis ekonomists. Citos izteikumos, kas mērķēti uz kriptovalūtu buļļiem, bitkoins ir ekoloģiska katastrofa, viņš uzsvēris, atsaucoties uz tā augošajām enerģijas izmaksām.

? http://www.db.lv/diskusija/vai-kriptovalutam-ir-nakotne

ASV Tieslietu ministrija ceturtdien tiesā iesūdzējusi Šveices banku UBS, kurai izvirzītas apsūdzības krāpniecībā, pirms globālās finanšu krīzes pārdodot ar hipotēkām nodrošinātus vērtspapīrus.

Ministrija norāda, ka banka laika periodā no 2006.gada līdz 2007.gadam maldinājusi investorus par vairāku miljardu dolāru vērtu hipotēku kvalitāti.

«Investori, kuri no UBS iegādājās ar hipotēkām nodrošinātus vērtspapīrus, cieta katastrofiskus zaudējumus, kas ne tikai radīja tiešu kaitējumu šiem investoriem, bet arī veicināja 2008.gada globālo finanšu krīzi,» skaidro Ņujorkas austrumu apgabala advokāts Ričards Donohjū.

Banka gan uzstāj, ka šīs apsūdzības netiek atbalstītas nedz ar faktiem, nedz likumu.

Augsta riska hipotekārie kredīti, kas tika piešķirti aizņēmējiem, kuriem bieži vien bija slikta kredītvēsture vai nepietiekami ienākumi, tika apvienoti finanšu produktos un pārdoti investoriem.

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Gadījumi, kad saskaņotais paziņojums par notikušu avāriju apdrošinātājam tiek iesniegts dažu dienu laikā pēc OCTA polises iegādes, tiek īpaši rūpīgi izvērtēti, jo vairāk nekā puse šo pieteikumu raisa pamatotas aizdomas par krāpnieciskiem nodomiem, liecinot apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Pēc apdrošinātāja novērojumiem vistipiskākais iemesls iesaistīties krāpniecībā ir fakts, ka avārijas brīdī vienam no autovadītājiem nav OCTA polises. Šādā situācijā ar otru iesaistīto pusi, iespējams, tiek panākta vienošanās, ka saskaņotais paziņojums tiks aizpildīts vēlāk, nevis notikuma vietā. Tikmēr krāpšanas iniciators dodas iegādāties OCTA polisi.

«Bieži iemesls lēmumam piekrist šādai afērai varētu būt fakts, ka otra negadījumā iesaistītā jeb cietusī puse domā, ka nesaņems atlīdzību, ja vainīgajam nav OCTA polises. Tomēr tā nav. Atlīdzība cietušajai pusei tiks izmaksāta jebkurā gadījumā no Garantijas fonda, un pēc tam tā tiks piedzīta no vainīgās personas,» stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors. «Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa autovadītāju joprojām neapzinās, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu apdrošinātājam var tikt piemērota kriminālatbildība. Bieži vien krāpšanas fakts pat ir acīmredzams, jo autovadītāji kļūdās sīkumos, aizpildot saskaņoto paziņojumu.»

Viens no ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāja «Xerox Corp.» lielākajiem akcionāriem tiesā iesniedzis sūdzību, lai apstrīdētu Japānas fotopreču ražošanas uzņēmuma «Fujifilm Holdings Corp.» plānoto kompānijas pārņemšanu.

Sūdzību tiesā iesniedzis Dārvins Dīsons, kurš kopā ar Karlu Ikanu kopā kontrolē 15,2% «Xerox» akciju, liecina ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) iesniegtie dokumenti.

Dīsons «Xerox» un «Fujifilm» iesūdzējis Ņujorkas štata tiesā, apsūdzot kompānijas krāpniecībā.

Plānotais darījums paredz, ka «Xerox» pārņems jau esošs kopuzņēmums «Fuji Xerox» un tas nonāks «Fujifilm» kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas «Fujifilm» piederēs 50,1% «Fuji Xerox» akciju, salīdzinot ar 49,9% pašreizējiem «Xerox» akcionāriem, kuri saņems arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

«Xerox» padome šo darījumu atbalstījusi, neskatoties uz to, ka Dīsons norādījis, ka tas nav uzņēmuma un akcionāru interesēs.

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Norvik Banka ir iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, lūdzot atzīt par spēkā neesošu no reģistrācijas brīža SIA Winergy pamatkapitāla palielināšanu par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, vienlaicīgi lūdzot atzīt Aeolus Investments Ltd par 100% SIA Winergy kapitāldaļu īpašnieku.

Kā liecina bankas paziņojums, Aeolus Investments Ltd, vēl būdams SIA Winergy 100% kapitāldaļu īpašnieks, bija ieķīlājis par labu Norvik Bankai 100% SIA Winergy kapitāldaļu, tādējādi nodrošinot saistību izpildi pret Norvik Banku. Pamatkapitāla palielināšanas darījumā SIA Winergy un Aeolus Investments Ltd pārstāvēja Andrus Peterson un šīs pamatkapitāla palielināšanas vienīgais mērķis bija samazināt SIA Winergy par labu Norvik Bankai ieķīlāto kapitāldaļu apjomu, lai tādējādi apgrūtinātu Norvik Bankas iespējas atgūt SIA Winergy piešķirto finansējumu. Šāda pamatkapitāla palielināšana nevar tikt uzskatīta par veiktu labā ticībā un atzīstama par prettiesīgu.

Latvijas uzņēmums AMG eksports pieķerts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmās Slovākijā, vēsta Latvijas Televīzija.

Slovākijā izvērsies skandāls par vērienīgu krāpšanos ar PVN, no valsts budžeta izkrāpjot «daudzus desmitus miljonus eiro». Lietā esot iesaistīts arī Latvijas uzņēmums AMG eksports, kuru krīzes gados slavēja par spēju būtiski kāpināt apgrozījumu.

Starp krāpniekiem esot Mihaila Hovaneca kompānija Tatra Trade Corporation. 2011.gadā viņu arestēja kādas citas lietas sakarā, bet, lai mīkstinātu sodu, Hovanecs sācis runāt par nodokļu krāpšanos. Krāpniecība ilgusi vismaz četrus gadus - no 2007.līdz 2011.gadam. No valsts budžetiem Slovākijā, Čehijā un Ungārijā tādējādi izkrāpti aptuveni 80 miljoni eiro.

Izmeklēšanā izskanējuši arī Latvijas pilsoņu Anda Ābola un viņa sievas Gunitas Ābolas vārdi. Viņu uzņēmums AMG eksports krīzes gados uzrādīja strauju izrāvienu, 2008.- 2009.gadā sasniedzot apgrozījumu 41 miljons eiro, bet peļņu - miljons eiro. Laikrakstam Dienas Bizness stāstot par panākumu atslēgu, Ābola sacījusi: «Faktiski uzņēmums nodarbojas ar tā dēvētajiem trīs pušu darījumiem, kur starp ražotāju un patērētāju ir tirgotājs - AMG eksports.»