Jaunākais izdevums

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, saistībā ar tās ilggadējiem centieniem izskaust pasaulē ķīmiskos ieročus.

Pirmā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika aktīvi izmantoti. Pēc Ženēvas konvencijas pieņemšanas 1925. gadā ieroču izmantošana tika aizliegta. Tas gan neattiecas uz ķīmisko ieroču ražošanu vai uzglabāšanu. Otrā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika izmantoti Hitlera paveiktajās masu slepkavībās.

Deviņdesmito gadu sākumā – 1992. – 1993. gadā tika izstrādāta konvencija, kas aizliedza ķīmisko ieroču izgatavošanu un uzglabāšanu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Kopš tā laika Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija daudzās pasaules valstīs veikusi inspekcijas, iznīcinājusi ķīmisko ieroču arsenālu un citos veidos īstenojusi konvencijas noteikumus.

Nesenie notikumu Sīrijā, kad tika izmantoti ķīmiskie ieroči, no jauna apstiprina nepieciešamību pēc šādas organizācijas, norāda Nobela komiteja. Joprojām ir valstis, kas nav Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dalībnieces, savukārt citas valstis nav ievērojušas termiņu ķīmisko ieroču iznīcināšanai, kas tika noteikts līdz 2012. gada aprīlim. Īpaši tas attiecināms uz ASV un Krieviju, norāda Nobela komiteja.

Komiteja arī norāda, ka pasniegusi neskaitāmu daudzumu balvu cīnītājiem pret kodolieročiem. Atzīstot Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas nopelnus, komiteja vēlas dot arī savu ieguldījumu ķīmisko ieroču iznīcināšanā.

Aizvadītajā gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Eiropas Savienībai. Db.lv jau vēstīja, ka ar Nobela prēmiju medicīnā pirmdien aizsākās prestižo apbalvojumu piešķiršanas nedēļa.

Nobela prēmiju medicīnā par atklājumiem, kas ļauj izprast hormonu transporta mehānismus šūnu iekšpusē un starp tām, saņēmuši amerikāņu zinātnieki Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens, kā arī vācietis - Tomass Zīdhofs. Prēmiju fizikā saņēma Lielbritānijas fiziķis Pīters Higss un Beļģijas zinātnieks Fransuā Englērs par tā sauktā Higsa bozona atklāšanu. Nobela prēmija ķīmijā piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi. Savukārt Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta kanādiešu kanādiešu īso stāstu rakstniecei Alisei Manro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par šūnu transporta sistēmu pētījumiem

Jānis Rancāns, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmiju medicīnā par atklājumiem, kas ļauj izprast hormonu transporta mehānismus šūnu iekšpusē un starp tām, saņēmuši amerikāņu zinātnieki Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens, kā arī vācietis - Tomass Zīdhofs.

Zinātnieku darbs sniedz jaunu ieskatu tādās slimībā kā diabēts un Alcheimera slimība. Nobela komiteja norādījusi, ka zinātnieku darbs ir atstājis lielu ietekmi uz neiroloģisku saslimšanu pētīšanu, vēsta Reuters.

«Ar saviem pētījumiem Dž. Rotmens, R. Šekmens un T. Zīdhofs ir atkājuši ārkārtīgi sarežģītos mehānismus. Bez šīs apbrīnojamās organizācijas šūna iegrimtu haosā,» norādījuši Nobela komitejas pārstāvji, zinātniekiem piešķirot naudas balvu astoņu miljonu kronu (1,2 miljonu ASV dolāru) apmērā. Prēmiju paredzēts vienlīdzīgi sadalīt starp visiem trijiem tās saņēmējiem. Iepriekš Nobela prēmija bija desmit miljonu kronu apmērā, bet tika samazināta ekomomiskās krīzes iespaidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela komitejas pasniegto Zviedrijas Valsts bankas prēmiju ekonomikā šogad saņēmuši trīs ASV ekonomisti – Jūdžins Fams, Larss Pīters Hansens un Roberts Šillers.

Prēmiju ekonomisti saņēmuši par saviem pētījumiem un izveidotajām teorijām akciju un obligāciju cenu ilgtermiņa prognozēšanai. Ekonomisti atklājuši, ka akciju cenas īstermiņā ir ļoti sarežģīti prognozēt, jo tās ātri reaģē uz jaunu informāciju. Tomēr ilgtermiņā akciju cenām ir tendence samazināties, kad tās ir augstas, un palielināties, kad ir zemas. Šādā veidā iespējams prognozēt ne tikai akcijas, bet arī obligācijas.

Lai gan pētnieku darbu šķir gadu desmiti (J. Fams savus atklājumus veica sešdesmitajos, bet R. Šillers astoņdesmitajos gados), ekonomistu pētījumi ietekmējuši ne tikai teorētiskos pētījumus, bet arī vērtspapīru tirgu. Viens no šādiem piemēriem ir akciju indeksu rašanās, kura izveidei liels nopelns ir Jūdžina Fama darbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmija literatūrā piešķirta kanādiešu rakstniecei Alisei Manro, kas pazīstama ar saviem īsajiem stāstiem. Nobela prēmijas komiteja rakstnieci nodēvējusi par «mūsdienu īso stāstu meistari».

A. Manro, dzimusi 1931. gadā, rakstīt stāstus sāka pusaudžu gados, bet viņas pirmā grāmata – stāstu krājums «Laimīgo ēnu dejas» iznāca 1968. gadā. A. Manro saņēmusi atzinības par savu stāstu rakstīšanas stilu, kuram raksturīgs domas skaidrums un psiholoģiskais reālisms.

Rakstnieces stāstu sižeti bieži norisinās nelielās pilsētās, kur cilvēku vēlme pēc sev pieņemamas eksistences izvēršas morālos konfliktos un saspringtās attiecībās ar līdzcilvēkiem. Rakstniece bieži pievēršas cilvēka eksistences trauslumam.

Db.lv jau vēstīja, ka ar Nobela prēmiju medicīnā pirmdien aizsākās prestižo apbalvojumu piešķiršanas nedēļa. Paredzēts piešķirt prēmijas par sasniegumiem literatūrā, fizikā, ekonomikā un ķīmijā. Nobela Miera prēmiju iecerēts pasniegt 11. oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi.

Nobela prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki bijuši vieni no pirmajiem, kas sākuši izmantot datormodeļus, kas attēlo ķīmiskās reakcijas. Pētnieku darbs sniedz lielu ieguldījumu sarežģītos zāļu izgudrošanas procesos.

«Ķīmiskās reakcijas notiek gaismas ātrumā. Elektroni pārlekšana starp atomu kodoliem ir paslēpta no zinātnieku acīm. Prēmijas saņēmēji, izmantojot datorus, ir panākuši to, ka tagad varam izveidot noslēpumaino ķīmijas ceļu karti. Procesu detalizētāka izpratne ļauj pilnveidot dažādus katalizatorus un zāles,» skaidroja Nobela prēmiju piešķiršanas komiteja.

Zinātnieku darbs bezprecedenta ar to, ka viņiem izdevās panākt, lai ķīmisko reakciju modelēšanā datorprogramma izmantotu gan Ņūtona klasisko fiziku, gan arī atšķirīgo kvantu fiziku. Iepriekš ķīmiķiem nācās izvēlēties vienu vai otru. Klasiskās fizikas stiprā puse ir vienkāršie aprēķini un ar tās palīdzību varēja modelēt lielas molekulas. Tomēr nebija iespējams veikt ķīmiskās reakcijas. Šim nolūkam ķīmiķi izmantoja kvantu fiziku, bet šie aprēķini prasīja milzīgus datoru resursus un tāpēc bija iespējams radīt sīku molekulu modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmija fizikā piešķirta Lielbritānijas fiziķim Pīteram Higsam un Beļģijas zinātniekam Fransuā Englēram par tā sauktā Higsa bozona atklāšanu.

Prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki snieguši teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina izpratni par atomu elementārdaļu masas izcelsmi. Higsa bozona eksistence tika arī pierādīta 2012. gada vasarā, veicot eksperimentus ar Eiropas kodolpētniecības centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) palīdzību.

Abi zinātnieki teoriju par Higsa bozona eksistenci izstrādāja 1964. gadā neatkarīgi viens no otra. Teorija ir tā sauktā standartmodeļa sastāvdaļa. Saskaņā ar standartmodeli matēriju un enerģiju veido elementārdaļiņas, kuras masu iegūst no sadursmes ar Higsa lauku. Standartmodeļa teorijas pareizums bija atkarīgs no Higsa bozona un Higsa lauka eksistences pierādīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Maskavas tiesa nosacīto cietumsodu Navaļnijam nomaina uz reālu

LETA/RFE/RL/MEDUZA, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz sprieduma stāšanās spēkā Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.

Navaļnija advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) pēc tiesas lēmuma aicinājis cilvēkus nekavējoties doties uz Maskavas centru un pulcēties Manēžas laukumā.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Šorīt Rīgā galvenokārt mākoņains, gaisa temperatūra +10 grādi.

Latvijā

Šorīt laikraksts Dienas Bizness raksta par piespiedu nodokli valdes locekļiem, kuri strādā par velti sabiedrībās bez darbiniekiem. Uzņēmēji norāda, ka šāda ideja vērtējama negatīvi, jo tādējādi pieaugs izmaksas, kuru kompensācijai nāksies meklēt naudu citur.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sola uzraudzīt situāciju ar Lietuvas piena produktiem. Dienests izvērtēs tā rīcībā esošo informāciju par Krievijas Rospotrebnadzor atklātajiem pārkāpumiem un nepieciešamības gadījumā rīkosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Piektdienas rītā debesis Latvijā ir lielākoties apmākušās un daudzviet ir bieza migla. Galvaspilsētā Rīgā gaisa temperatūra +11 grādi.

Latvijā

Laikraksts Dienas Bizness iegriežas Gleznotāju ielā, kurā teju neiespējami nesajust vīraka smaržu, kas vilina arī sameklēt vietu, no kurienes tā plūst. Tālu gan nav jāmeklē, jo ieliņā veikalu nav daudz, bet katrs ir ar savu odziņu. Pirms trīspadsmit gadiem uz šīs ielas esošajā viesnīcā viesojies arī Dalailama.

Lai gan prokuratūra, atbrīvojot kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski, nav viņam uzlikusi kādu citu drošības līdzekli, tomēr Centrālcietumā viņam likts parakstīt dokumentu par palikšanu Latvijā, piektdienas rīta intervijā Latvijas Televīzijai pastāstījis D. Čalovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Mandelas veselības stāvoklis kritisks; iedzīvotāji pulcējas, lai paustu atbalstu

Jānis Rancāns, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela atrodas kritiskā, bet stabilā stāvoklī, atklājusi viņa mazmeita Ndileka Mandela. Tikmēr valsts iedzīvotāji aizvien lielākā skaitā ierodas pie slimnīcas, lai paustu savu atbalstu leģendārajam brīvības cīnītājam.

Dienvidāfrikas republikas (DĀR) pirmais melnādainas prezidents un cilvēktiesību aktīvists slimnīcā tika ievietots 8. jūnijā ar plaušu infekciju. Pēdējo dienu laikā viņa veselības stāvoklis pasliktinājies, liekot esošajam valsts prezidentam Jakobam Zumam atcelt ārvalstu vizītes un ierasties slimnīcā, kur uzturas N. Mandelas ģimene.

Tikmēr slimnīcas ārpusē pulcējas valsts iedzīvotāji, kas ieradušies atbalstīt N. Mandelu. Slimnīcas ārpusē sanākušie izvieto puķes un atstāj vēlējumus bijušajam prezidentam izveseļoties pēc iespējas ātrāk.

DĀR valdība arī kritizējusi ārvalstu medijus, kuri izteikuši dažādas spekulācijas par 94. gadus vecā N. Mandelas drīzo nāvi. DĀR prezidenta birojs atzinis, ka pēdējo dienu laikā N. Mandelas veselības stāvoklis ir pasliktinājies, tomēr brīdinājis nepaļauties dažādām spekulācijām, bet uzticēties oficiālai informācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru