Citas ziņas

Nodarbināt bēgļus būtu gatava gandrīz trešdaļa uzņēmēju

Dienas Bizness, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, savukārt 23,1% pauda, ka viņi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu. Taču problēmas var rasties, ja imigranti nezinās vismaz kādu no valodām, kādās runā vairums mūsu valstī, teikts LTRK paziņojumā medijiem.

LTRK veica aptauju biedru vidū, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, biedrība vēlējās noskaidrot, kādai jābūt Latvijas nostājai par bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju. Lielākā daļa jeb 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk sveštautiešu. Savukārt 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam jābūt proporcionāli samērīgam ar citām valstīm. Taču 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.

«Ir skaidrs, ka Eiropā bēgļu jautājums kļūst arvien aktuālāks un drīzumā arī mums ar to nāksies saskarties realitātē, nevis tikai amatpersonu dokumentos un izteikumos. Uzņēmējiem jau tagad jādomā, vai viņi ir gatavi dot darbu no kara skarto zonu atceļojušajiem cilvēkiem, kā arī to, kādas prasības un vēlmes tiks izvirzītas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēl LTRK vaicāja uzņēmējiem, kā tiek vērtēta iespējamā imigrantu ietekme uz Latvijas ekonomiku un darbaspēku tirgu, kur tika noskaidrots, ka 61,2% respondentu bija skeptiski, paužot viedokli, ka imigranti radīs papildu liekus izdevumus valstij. Pozitīvi situāciju vērtē 23,1% atbilžu sniedzēju, norādīt, ka šis ir potenciāls darbaspēka avots, bet 15,7% norādīja, ka bēgļi situāciju mainīt kopumā nemaz nevar.

Jautājot, vai uzņēmēji ir gatavi imigrantus izmantot kā darbaspēku savos uzņēmumos, 28,2% norādīja, ka jā, bet 71,8% pauda negatīvu nostāju. «Lai arī publiskajā telpā izveidojušās divas nometnes, kur vieni ir kategoriski pret bēgļu uzņemšanu, bet citi savukārt solidarizējas ar Eiropu un piekrīt, ka jāpilda apņemšanās un uzliktās kvotas, uzņēmēji ir tie, kuri skatās reāli. Ja darbaspēka trūkums ir tas, kas neļauj normāli attīstīties, tad imigranti, iespējams, to var aizpildīt, tādējādi noņemot no valsts milzīgos tēriņus, kā arī palielinot tautsaimniecību kopumā,» saka J.Endziņš, «tas, ka gandrīz trešdaļa uzņēmēju paudusi gatavību pieņemt imigrantus darbā, ir spēcīgs signāls, ka darbaspēka problēmas arvien pieaug, ko veicina gan emigrācija, gan dzimstības un mirstības rezultātā zaudētie cilvēki.»

LTRK aicina savlaicīgi risināt jautājumus, kas skar imigrantu valodas barjeru, jo, ja arī uzņēmējs piedāvātu, piemēram, samērā vienkāršu darbu ražošanas jomā, šim cilvēkam tāpat būtu jāparakstās par darba drošību u.c. saistītām lietām. Ja bēglis zinās vismaz angļu valodu, tad situācija ir risināma, taču problēmas var rasties tad, ja vienīgā valoda būtu sīriešu, jo diez vai Latvijā atradīsies pietiekošā skaitā tulku, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Tāpat LTRK rosina jau savlaicīgi domāt par latviešu valodas apmācībām, tādējādi palīdzot bēgļiem integrēties gan darba tirgū, gan sabiedrībā kopumā.

LTRK aptauju veica septembra beigās un tajā atbildes snieguši 255 uzņēmumu pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK: Latvijas dalība Expo 2017 Kazahstānā izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro

LETA, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina apturēt steidzamības kārtā skatāmos MK noteikumus par OIK

Armanda Vilcāne, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK prasa atbildīgi izturēties pret finanšu sektora problēmām; paredz ietekmi uz valsts budžetu

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Uzņēmēju aptauja: Valsts budžetā iespējams ieekonomēt līdz 20%

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā, informē LTRK.

Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.

Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. «Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, «kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Problēmas sagādā gan zema, gan augsta līmeņa kvalifikācijas darbaspēka atrašana

Lelde Petrāne, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

57% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru norādījuši, ka darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Vien 4% no respondentiem darbaspēka pieejamību vērtē kā labu.

Kā ātrāk ieviešamos un efektīvākos risinājumus darbaspēka trūkuma novēršanai uzņēmēji galvenokārt min:

· darbaspēka no trešajām valstīm piesaistīšana;

· trūkstošo darbinieku aizstāšana ar tehnoloģijām vai iekārtām;

· reemigrācijas pasākumi;

· bezdarbnieku apmācība un iekļaušana darba tirgū;

· paaugstinot strādājošo vecāku piešķirtā pabalsta apmēru.

66,9% respondentu LTRK veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd vietējā darbaspēka piesaisti veicina ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. 32,7 % norādījuši, ka darbaspēka piesaisti veicina, nodrošinot transportu uz/no darba vietas, savukārt trešais biežāk sastopamais instruments darbaspēka piesaistei ir dzīvesvietas nodrošināšana, ko praktizē 14,8% aptaujāto LTRK biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstiprināta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jaunā valde

Lelde Petrāne, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uz turpmākajiem trim gadiem organizācijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprinājusi Jāni Endziņu, bet valdes locekļa amatā ievēlējusi līdzšinējo LTRK Politikas daļas direktora vietnieku Jāni Lielpēteri.

Līdzšinējais valdes loceklis Andris Vanags turpmāk būs LTRK valdes priekšsēdētāja padomnieks. Valdē darbu turpinās arī iepriekš apstiprinātā LTRK Politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

"Lai gan LTRK ir jau vairāk nekā 85 gadi, un arī pats šajā amatā neesmu pirmo dienu, šodienas darba dinamika ir liela un ir sajūta, ka LTRK kā lidmašīna vēl tikai ieskrienas - uzņem jaudu, ātrumu un augstumu, jo aizvien lielāks pulks uzņēmēju saprot kopīgā darba spēku un biedru rindas strauji aug. Savukārt ierēdniecība un politiķi aizvien vairāk un vairāk apzinās, ka ieklausīšanās spēcīgākajās uzņēmēju organizācijās ir gudra izvēle Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai," pauž J.Endziņš

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK: Mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu

Db.lv, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) vadība tikusies ar koalīciju veidojošajām partijām, lai pārrunātu plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā. Tikšanās laikā panākta vienošanās par nepieciešamajiem darbiem, lai palielinātu konkurētspēju gan nodokļu sistēmā, gan saistītajās darbaspēka izmaksās.

LTRK norāda, ka mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku iekasēto nodokļu apjoma pieaugumu un nodrošinot papildus ekonomisko aktivitāti un investīciju piesaisti. Tāpat ir nepieciešams straujāks darbaspēku nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā.

LTRK ieskatā valdībai būtu tūlītēji jāuzsāk darbs pie plāna izstrādes, kurā definēti precīzi soļi kā trīs gados sasniegt mērķi - konkurētspējīgākās darbaspēka nodokļu likmes un darbaspēka izmaksas Baltijas reģionā, darbaspēka iesaiste un nodokļu nomaksas veicināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana uzņēmumiem ir nepieļaujama

Zane Atlāce - Bistere, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Trešdien, 20.decembrī, šis jautājums tiks skatīts arī Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomē, kur LTRK argumentēs un skaidros šī lēmuma ietekmi uz biznesu kopumā.

Biedrība uzskata, ka EM ir jāatrod iespējas OIK diferencēšanas modeli mainīt tā, lai izmaksas nepieaugtu vidēji nevienai uzņēmumu grupai. Vēl šogad jāmaina līdz šim pieņemtie lēmumi, un ar steigu jāveic labojumi visos nepieciešamos regulējumos.Pašreiz Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija, ar ko iepazīstināta arī LTRK padome, liecina, ka izveidotas četras grupas, kur pirmā ir mājsaimniecības, otrā mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā – lielie un energoietilpīgie komersanti. Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 tūkstošiem pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kur maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs par vairāk nekā 10%, tādējādi papildu tiktu iekasēti 3,9 miljoni eiro gadā. Ņemot vērā to, ka elektroenerģijas rēķini, kas veidojas no elektrības cenas, pārvades un sadales, kā arī obligātās iepirkumu komponentes, Latvijā jau ir vislielākie, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tad šāds Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir pilnīgā pretrunā ar normālas konkurētspējas attīstību un drīzāk uzskatāms kā konkurētspēju graujošs faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar valsts palīdzību visus Covid-19 dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus nebūs iespējams glābt

LETA, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar valsts palīdzību visus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus glābt nebūs iespējams un valdībai būs jāspēj izšķirties par maksimāli efektīviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem Covid-19 radīto seku novēršanai, jo finanšu resursi nav neizsmeļami.

Tā izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš ieskicēja, ka LTRK apmēram nedēļas laikā grasās iesniegt savas rekomendācijas valdībai atbalsta pasākumu ieviešanai, par kurām patlaban organizācijas iekšienē vēl tiek diskutēts. "Tēma ir aktuāla un pavisam noteikti ir skaidrs, ka pašlaik no Covid-19 statistikas datiem var redzēt, ka ierobežojumi palielināsies, līdz ar to arī ekonomikai izaicinājumi paliks arvien lielāki," pauda Endziņš.

LTRK valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis laiks ir izaicinājumiem bagāts, jo paralēli centieniem lemt par Covid-19 atbalsta pasākumiem, jādarbojas arī ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTRK pārstāvji ASV meklēs investorus, eksporta un sadarbības partnerus

Dienas Bizness, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji devušies uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), lai Ņujorkā tiktos ar uzņēmējiem un runātu par sadarbības veicināšanu, investīciju piesaistīšanu un eksporta iespējām, informē LTRK.

Savukārt 29.septembrī Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Amerikā rīko augsta līmeņa brokastis jeb biznesa dialogu ar LTRK.

Delegācijā iekļauti vairāki uzņēmēji un LTRK prezidents Aigars Rostovskis, savukārt oficiālajās brokastīs piedalīsies arī Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns.

«Līdz šim LTRK lielu uzsvaru likusi uz eksporta veicināšanu, strādājot gan ar Eiropu, gan Krieviju un citām austrumos esošajām valstīm. Izveidots nozīmīgs pārstāvju tīkls, lai biedri saņemtu kvalitatīvas konsultācijas un ieteikumus. Paplašinot uzņēmēju iespējas, LTRK uzsāk attīstīt sadarbību ar ASV,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, «Latvijai pašreiz būtiski meklēt alternatīvus eksporta tirgus, jo daudzi uzņēmēji cietuši no Krievijas sankciju sekām. Tas ietekmē arī lielu daļu Eiropas valstu ražotājus, tāpēc «jāskatās plašāk»».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība neizmantoja iespēju novērst trūkumus un kļūdas budžeta projekta paredzētajās nodokļu izmaiņās.

LTRK jau iepriekš ir vairākkārt vērsusi gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un politisko partiju uzmanību, ka dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem. Nozīmīgākās problēmas ir saistītas ar minimālās VSAOI ieviešanas kārtību un nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, bet atsevišķi nesamērīgi likmes pieaugumi paredzēti arī citos nodokļos.

Lai gan LTRK atbalsta virzību uz to, lai lielāks cilvēku skaits Latvijā būtu pilnvērtīgāk sociāli apdrošināti, veids kādu valdība piedāvā, nav pieņemams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK aicina saprātīgi regulēt elektronisko cigarešu nozari

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecības un tirdzniecības kamera (LTRK) rosina Veselības ministriju izvērtēt iespēju elektroniskajām cigaretēm noteikt samērojamu akcīzes nodokli un izstrādāt tādu regulējumu, lai šī joma nenonāktu ēnu ekonomikas zonā, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Izvērtējot Latvijas elektronisko cigarešu biznesa vidi, LTRK aicina Veselības ministriju iestrādāt elektronisko cigarešu regulējumu atbilstoši ES Tabakas direktīvai un kopīgi ar Finanšu ministriju izvērtēt iespēju noteikt samērīgu akcīzes nodokli elektroniskajām cigaretēm. «Vēlamies norādīt, ka šo produktu tirdzniecībai nav nepieciešami aizliegumi, bet gan regulējumi. Arī šajā jomā strādā uzņēmumi ar darbiniekiem, maksā nodokļus un attīstās,» pirmdien, sadarbībā ar Beztabakas nozares asociāciju, rīkotajā seminārā norādīja LTRK Politikas nodaļas eksperte Irēna Krustozoliņa.

LTRK vērš amatpersonu uzmanību arī uz to, ka viens no racionālākajiem risinājumiem elektronisko cigarešu biznesa vides ierobežošanai tiek minēta uzņēmumu pašregulācija. «Daudzās valstīs līdzās uzraugošajām iestādēm veiksmīgi darbojas tautsaimniecības nozaru pašregulācijas mehānismi. LTRK redzējumā, ar pašregulācijas palīdzību tautsaimniecības nozares ieguvēji, pirmkārt, būtu patērētāji, jo nozares paškontrole neaizstāj valsts uzraudzības iestāžu darbību, bet tikai to papildina. Otrkārt, ieguvējs būtu valsts pārvalde, jo nozare pati saviem spēkiem risinātu problēmsituācijas, tādējādi ļaujot valsts pārvaldei koncentrēties uz citu jautājumu risināšanu,» skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, bilstot, ka ir gandarījums par Beztabakas nozares asociācijas darbu jautājuma par nozaru pašregulācijas stiprināšanas aktualizēšanu Latvijā. LTRK aicinās arī citas nozares nākt klajā ar priekšlikumiem, kā ar pašregulācijas mehānismu palīdzību var rast risinājumu aktuāliem nozaru jautājumiem bez valsts pārvaldes iejaukšanās vai speciālu likumu pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTRK izveidota Pārtikas komiteja

Zane Atlāce - Bistere, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpmāk strādātu pie pārtikas nozares regulējumu izstrādes gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Padome atbalstījusi Pārtikas komitejas izveidošanu, informē LTRK.

Biedrība aicina pārtikas ražotājus aktīvi iesaistīties un kļūt par komitejas locekļiem, lai kopā veidotu LTRK nostāju un viedokļus dažādos jautājumos. Pārtikas komiteja darbosies LTRK Eksporta padomes ietvaros, apvienojot lielākos pārtikas ražotājus Latvijā. «Pašreiz izveidojusies situācija, ka daudzi Eiropā pieņemti lēmumi tiek realizēti Latvijā, nediskutējot par to ietekmi uz ražotājiem, tādēļ plānojam sadarboties ar organizāciju FoodDrink Europa, lai kopā aizstāvētu mūsu valsts intereses,» saka LTRK Eksporta padomes vadītājs Enno Ence.

LTRK uzdevums ir apkopot biedru sniegto informāciju un vajadzības, iesaistoties politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādē. Tāpat biedrība organizē biedru tikšanās ar politiķiem un ierēdņiem, realizējot nozaru aizstāvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK neatbalsta solidaritātes nodokli; rosina atcelt atvieglojumus par darbspējīgiem pieaugušajiem

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ministru prezidente Laimdota Straujuma un valdība kopumā turpina uzstāt uz to, ka jāievieš solidaritātes sociālais nodoklis, lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, uzskatot, ka līdzvērtīgus budžeta ieņēmumus iespējams gūt atsakoties atvieglojumiem par apgādības iespējas darbaspējīgiem pieaugušajiem.

«Kāpēc jāievieš jauns nodoklis, ja iespējams situāciju ar budžeta ieņēmumiem risināt citādi, jo īpaši tad, ja tas nodrošinās līdzvērtīgu ieguvumu?» neizpratni pauž LTRK viceprezidente Lienīte Caune.

LTRK vēlas norādīt, ka jaunu nodokļu ieviešana ir klajā pretrunā ar Ministru Kabineta deklarāciju, kas paredz nodrošināt prognozējamību nodokļu politikas attīstībā, kā arī pārkāpj vienošanos ar Finanšu ministriju, kas tika parakstīta pērnā gada nogalē, paredzot, ka darbaspēku nodokļa slogs tiks samazināts, kā arī tiks ievērotas rekomendācijas pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu un netiks ieviesti jauni nodokļu objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2.decembrī galīgajā lasījumā apstiprināja 2021. gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņas, ignorējot uzņēmējus, kuri praktiski būs spiesti Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos tikt galā arī ar valdības mestajiem izaicinājumiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība nav sadzirdējusi 84%* Latvijas uzņēmēju viedokli krīzes laikā nodokļu reformu neveikt. Saeimas apstiprinātās nodokļu izmaiņas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 vīrusa izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Saeima ilgstošajās diskusijās nav sadzirdējusi LTRK iebildumus, ka šobrīd nav īstais brīdis ieviest minimālo VSAOI un noteikt, ka tā apmēra nodrošināšana ir darba devēja pienākums. Likums arī nenodrošina iespēju iemaksu veicējam paredzami plānot savu darbību attiecībā uz minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā, kā arī nepiedāvā minimālo VSAOI ieviest pakāpeniski gan attiecībā uz spēkā stāšanās termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.

Krīzes laikā neprofesionāli lēmumi nav pieļaujami 

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja...

LTRK vērš uzmanību, ka katrai personai pašai ir jānodrošina minimālo VSAOI veikšana, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Tāpat Saeimas apstiprinātajā likumā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumā paredzētajām izņēmumu kategorijām. Tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā, un tādējādi pašreizējie aplokšņu algu saņēmēji paliks ēnā un nepiedalīsies nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā.

“Nav atbalstāms, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana notiek šobrīd – pašā krīzes epicentrā un ar tādu steigu. Tāpat nav skaidrs, kādēļ krīzes laikā jālikvidē mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms, kas sevi pierādīja kā teicamu mehānismu, lai cilvēkiem krīzes laikā būtu vieglāk iesaistīties biznesā un pelnīt naudu sev pašiem. Saeima un valdība cenšas “apkarot” MUN režīmu, argumentējot ar nodokļu optimizēšanas shēmu iespējamību. Vai tādēļ ir jānoliek zem sitiena aptuveni 37 000 uzņēmēju, kam šis nodokļu maksāšanas režīms palīdz gūt ienākumus? Šis valdības teorētiski uz papīra izstrādātais un Saeimas apstiprinātais eksperiments dzīvē var beigties ar lielāku ēnu ekonomiku, samazinātiem ienākumiem valsts budžetā un lielāku bezdarbu,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Arī darba devēji norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

“Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK uzskata, ka šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.

LTRK savukārt atgādina, ka Covid-19 vīrusa izplatības laikā, kad valdība ar saviem lēmumiem ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību un aicina uzņēmumus un iedzīvotājus strādāt attālināti, valdība un Saeima neatbalstīja LTRK priekšlikumus palielināt ar iedzīvotāja ienākuma nodokli neapliekamos limitus darbinieku ēdināšanas izdevumu segšanai un ar attālināto darbu saistīto izdevumu kompensēšanai. Šie priekšlikumi sniegtu atbalstu gan uzņēmumiem, kuru darbība ir ierobežota, gan tiem, kas atbildīgi seko valdības aicinājumam īstenot attālināto darbu un pilnā apmērā kompensē savu darbinieku papildu izdevumus.

LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim. Nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos.

Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – samazinot VSAOI likmi par 1%.Taču biedrība vienlaikus vēlas norādīt, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paviljona būvniecība jāuzsāk 2020. gada janvārī, tāpēc jaunas iepirkuma procedūras izstrādei un pabeigšanai atlikuši pāris mēnešu

Valdības sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums vienoties par līguma izbeigšanu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par Latvijas dalības starptautiskajā izstādē EXPO 2020 Dubai organizēšanu, jo LTRK pašreizējā deleģēšanas līguma ietvaros nevar nodrošināt izstādes organizēšanu.

«LTRK jau kopš šā gada sākuma konsultējās ar EM par iespējām nodrošināt Latvijas dalību EXPO 2020 Dubai. Līdz šim esam veikuši visas nepieciešamās darbības, tomēr būvniecības fāzē ir nepieciešama straujāka reaģēšanas spēja, ko pašreizējais līgums nepieļauj. Šobrīd vēl ir laiks, vismaz divi mēneši, noslēgt jaunu iepirkuma procedūru būvniecībai,» Dienas Biznesam sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LTRK: patēriņa kredītu reklāmas aizliegums būtiski ietekmēs reklāmas nozari

Db.lv, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Latvijas Republikas Saeimai par likumprojektu «Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā», aicinot atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisiju nevirzīt grozījumus par reklāmas aizliegumu patēriņa kreditēšanas pakalpojumiem balsojumam Saeimā trešajā - galīgajā lasījumā.

LTRK uzskata, ka tie nav pilnvērtīgi un aptveroši diskutēti un radīs būtisku ietekmi reklāmas nozarei un mediju videi Latvijā. «LTRK nav pieņemams, ka būtiski un konceptuāli ierosinājumi likumos tiek iesniegti diskusijā tikai pirms trešā un noslēdzošā balsojuma parlamentā,» uzsver biedrībā.

LTRK aicina atgriezt grozījumus izskatīšanai atbildīgajā komisijā. Biedrības ieskatā, lai sasniegtu vēlamos mērķus nozares problemātikas sakārtošanā, tiesiskā regulējuma izmaiņām ir jābūt sistemātiskām un balstītām visaptverošā analīzē, kas ļautu izdarīt objektīvus secinājumus par kopējo ietekmi. LTRK uzskata, ka priekšlikums par patēriņa kredītu reklamēšanas aizliegumu, pirmkārt, nesekmēs likumprojekta izstrādes sākotnējo mērķi, otrkārt, nav pietiekami analizēts un tam nav veikts sākotnējās ietekmes izvērtējums uz tautsaimniecības attīstību, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina politiķus mainīt politisko kultūru, kad par aktuāliem tautsaimniecības jautājumiem tiek runāts nevis ar uzņēmēju un citām organizācijām, bet gan šaurā lokā, risinot problēmas ar atsevišķiem uzņēmējiem vai to grupām. Tādējādi tiktu veicināts pieņemto lēmumu caurspīdīgums un to ietekmi varētu veiksmīgāk komunicēt sabiedrībai.

LTRK uz šo brīdi ir vairāk kā 1500 individuāli biedri un vairāk kā 50 uzņēmēju biedrības, savukārt, LTRK biedru kopējais apgrozījums 2014.gadā pārsniedza 17,5 miljardus eiro. 2015.gadā LTRK bija rekordliels jauno biedru skaits – 418. «Rekordlielais jauno biedru skaits norāda arī uz to, ka uzņēmēji ir neapmierināti ar Latvijas biznesa vidi, un vēlas līdzdarboties tās pilnveidošanā,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Diemžēl, biedrība regulāri saskaras ar to, ka vēl arvien ir politiķi, kuri lēmumus pieņem nevis caurspīdīgā dialogā ar uzņēmēju biedrībām, bet gan konsultējoties ar atsevišķām politiskajām organizācijām pietuvinātiem cilvēkiem un partiju sponsoriem. To apliecina arī Finanšu ministra J.Reira teiktais piektdien LTV. «Mūs dara bažīgus tas, ka problēmas netiek risinātas pie galda un atklātās sarunās vai diskusijās, bet gan kaut kur «pa pakšiem», pēc tam to pasniedzot publiski kā uzņēmēju viedokli,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka Latvijas politiskā kultūra ir nepieņemama, jo partijas pārāk bieži izpatīk sponsoriem, «LTRK apvienojušies ļoti dažādi biedri, pārstāvot visas tautsaimniecības nozares, visus reģionus, visus uzņēmumu lielumus, tāpēc bieži vien viedokļi atšķiras. Katram tas ir individuāls, bet sarunu gaitā nonākam pie kopsaucēja, tāpēc varam pārstāvēt uzņēmējus kā veselumu, virzot dažādas iniciatīvas.»

Komentāri

Pievienot komentāru