Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Pēdējos gados pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ko lielā mērā ietekmējusi COVID-19 pandēmija, tehnoloģiju attīstība un mainīgās patērētāju prasības.

Daudzi pakalpojumi nodrošinātāji ilgstoši bija apturējuši savu darbību un ne visi spēja atgriezties nozarē, kas pa šo laiku ir būtiski mainījusies. Šobrīd klienti lielākoties sagaida ilgtspējīgus risinājumus, elastību, personalizāciju un plašu piedāvājumu ikvienai gaumei – sākot no ekonomiskiem un vienkāršiem risinājumiem līdz pat augstās klases restorānu ēdināšanai.

Papildus tam izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi sniedzēji turpina saskarties arī ar personāla trūkumu, bet tas ir svarīgs aspekts, lai svētki izdotos un viesi būtu apmierināti. Ne visi izbraukuma ēdinātāji pārdzīvoja pandēmiju Pandēmijas sākumā, 2020. gadā, pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare piedzīvoja krasu kritumu, jo bija ierobežota iespēja rīkot lielus sabiedriskus pasākumus, svētkus un konferences.

TLG Global, vadošais aktīvu pārvaldības un attīstības uzņēmums, kas darbojas Eiropā un Āzijā, ir paziņojis par ienākšanu Latvijas tirgū, iezīmējot jaunu premium klases viesmīlības un nekustamā īpašuma attīstības vilni, ko nodrošina globāla pieredze un zīmola atpazīstamība.

Uzņēmums, kas ir oficiāls attīstības partneris Wyndham Hotels & Resorts, vienai no pasaules lielākajām un respektētākajām viesnīcu ķēdēm, aktīvi paplašina savu darbību Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Latvija ir identificēta kā galvenā stratēģiskā vieta gaidāmajiem projektiem, un tiek plānots uzsākt viesmīlības attīstības projektus valstī.

“Latvija piedāvā izcilas iespējas ilgtermiņa, augstas kvalitātes attīstībai,” sacīja TLG Global prezidents un izpilddirektors Rahims Lakhani. “Mūsu mērķis ir ne tikai ieviest pasaules līmeņa viesmīlības standartus, pateicoties sadarbībai ar Wyndham, bet arī investēt vietējā ekonomikā, talantos un tūrisma potenciālā šajā dinamiskajā un augošajā tirgū. Un mēs vienmēr meklējam jaunas un interesantas iespējas!”

Tūrismā prognozes par šo vasaru nav optimistiskas, ko lielā mērā ietekmē ne tikai viesu skaita lēnais pieaugums, bet arī novēlotais finansējuma piešķīrums tūrisma nozarei kopumā, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, ka Latvijas viesmīlības nozare šogad pirmajos piecos mēnešos nav piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu skaitam pieaugot minimāli. Šī tendence, kā uzsvēra Kalniņš, ir satraucoša, jo 2023.gadā Latvija tūrismā piedzīvoja aptuveni 25% samazinājumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni, ieņemot pēdējo vietu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

"Prognozes par šo vasaru arī nav optimistiskas, jo nav pārliecības, ka viesu skaits pārsniegs iepriekšējā gada rādītājus," norādīja LVRA vadītājs, piebilstot, ka situāciju galvenokārt izraisījis nepietiekams un novēlots valsts finansējums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta mārketinga aktivitātēm, kā arī ierobežotās iespējas piesaistīt jaunus tirgus bez papildu finansējuma.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Piketā pie Saeimas ceturtdien pulcējušies daži simti viesmīlības nozares pārstāvju, aicinot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji tur plakātus ar dažādiem saukļiem, piemēram, "Pārāk lieli nodokļi - tukši logi!", "Mēs vēlamies ēdināt visus, nevis nosmakt zem nodokļu parāda sloga!", "Ēdināšanas nozare nav Excel tabula!", "Ēdināšanas nozare ir valsts vizītkarte tūristiem - nenogalini to!", "Nenogalini ēdināšanas nozari - samazini PVN!", "Gribam dzīvot un strādāt Latvijā!".

Piketētāji vairākkārt atkārtoja saukli "Samaziniet PVN - gribam strādāt Latvijā!".

Tāpat pie Saeimas ēkas piketētāji novietojuši simbolisku auduma zārku ar zupas kausu, karoti un dakšu, un uzrakstu "ēdināšana".

LETA jau vēstīja, ka šodien no plkst.10.30 līdz 12.30 viesmīlības nozares pārstāvji piketā pie Saeimas lūdz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt PVN samazināto likmi 12% apmērā.

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Nav redzama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība ēnu ekonomikas samazināšanai viesmīlības nozarē, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

"Viesmīlības nozarē ēnu ekonomika ir liela problēma. To mēs neesam slēpuši un to mēs arī uzsveram," teica Kalniņš.

Viņš atzīmēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešana būtu labs mehānisms kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, izlīdzinot "spēles laukumu" starp godīgajiem un negodīgajiem uzņēmējiem.

Tajā pašā laikā Kalniņš norādīja, ka no VID puses ir uzskats, ka PVN samazinātās likmes ieviešana neveicinās ēnu ekonomikas samazināšanos, lai gan, piemēram, PVN samazinātās likmes piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem sekmēja ēnu ekonomikas samazināšanos šajā tirgū.

"Gribētu iemest akmeni VID lauciņā, jo par samazināto PVN likmi mēs cīnāmies jau kopš vismaz 2018.gada, bet ēnu ekonomika kāda bija tad, tāda pati ir arī šobrīd. Es neredzu, ka kaut kas tiktu darīts, lai tā tiktu samazināta," sacīja asociācijas prezidents.

Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu, aģentūru BNS informēja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Ēvalda Šiškauskiene.

Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.

"Mums visiem protesta akcija notiks vienlaikus," norādīja Šiškauskiene, kas organizē protesta akciju Lietuvā.

Šiškauskiene teica, ka nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Jelgavā, Ganību ielā 54, kur SIA “Jelgavas Īres Nami” būvē divus zemas īres maksas namus ar 116 dzīvokļiem, uzstādīta daļa no pirmās mājas modulārajām konstrukcijām.

Kā norāda attīstītājs, šāda mūsdienīga būvniecības tehnoloģija ļaus nepilnu divu nedēļu laikā uzbūvēt mājas pirmā korpusa visus piecus stāvus. Projekta pirmo kārtu ir paredzēts pabeigt un ēku nodot ekspluatācijā jau nākamvasar, lai rudenī varētu uzņemt pirmos dzīvokļu īrniekus.

Dzīvokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajai izīrēšanas kārtībai. Iedzīvotāji, kas atbilst nosacījumiem, jau šobrīd aicināti ar iesniegumu vērsties Jelgavas pašvaldībā un reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

“Esam izvēlējušies šo projektu realizēt modulārās būvniecības tehnoloģijā, kas īpaši populāra ir Skandināvijā un, manuprāt, atbilst vienai no augstākajām būvniecības meistarības pakāpēm. Būvējot šādā tehnoloģijā ļoti svarīgas ir ne tikai augstas prasmes un līdzšinējā pieredze, bet arī visu iesaistīto pušu - arhitektu, inženieru, projektētāju, tehniķu, konstrukciju ražotāju, montētāju, būvnieku un attīstītāja kopīga izpratne un spēja sadarboties jau ļoti agrīnā projekta stadijā. Šādi mēs spējam nodrošināt augstākās kvalitātes prasības ēkai un dzīvokļiem, jo modulārās konstrukcijas tiek ražotas slēgtās telpās, ar kontrolētu siltuma un mitruma līmeni, bez apkārtējās vides ietekmes uz konstrukcijām un telpu iekšējo apdari“ skaidro SIA “Jelgavas Īres Nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš.

Kompānijai SIA "Jelgavas augļi" izbeigts maksātnespējas process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Zemgales rajona tiesa šogad 28.maijā nolēmusi izbeigt "Jelgavas augļu" maksātnespējas procesu, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Kompānija par maksātnespējīgu tika pasludināta 2021.gada 15.februārī.

Kopējā iesniegtā un atzītā "Jelgavas augļu" kreditoru prasījumu summa, pēc kompānijas maksātnespējas administratores Argitas Jaunsleines vēstītā, bija 658 075 eiro, tostarp galvenais prasījums bija 618 608 eiro un blakus prasījumi bija 39 467 eiro apmērā. Visi prasījumi bija nenodrošināti.

LETA jau ziņoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) higiēnas prasību pārkāpumu dēļ 2019.gada septembra vidū apturēja "Jelgavas augļu" dārzeņu apstrādes ceha darbību, taču pēc dažām dienām atļāva atsākt darbību, jo uzņēmums bija novērsis neatbilstības.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group sadarbībā ar Eiropā lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu – korporāciju Accor - Budapeštā atvēris Mövenpick Hotel Budapest Centre – sešstāvu jūgendstila viesnīcu.

Tā ir pirmā Mövenpick premium zīmola viesnīca Budapeštā.

Pateicoties Mogotel Hotel Group un Accor sadarbībai, viesnīca ir ne tikai ieguvusi atjaunotu ēku, bet ir arī piemērs arhitektūras mantojuma un viesmīlības pakalpojumu moderno standartu apvienojumam. Vienlaikus projekts ir būtisks solis premium klases viesmīlības segmenta paplašināšanā un nostiprināšanā Ungārijas galvaspilsētā. Vienošanās ar Accor ir svarīgs posms Mogotel Hotel Group darbībā, kuras mērķis ir klātbūtnes paplašināšana reģionā un jauna pakalpojumu līmeņa nodrošināšana vidējās (midscale), augstākās vidējās (upper-midscale) un premium (upscale) klases viesnīcās.

"Atjaunot šo vēsturisko ēku un piešķirt tai jaunu elpu ir bijis aizraujošs un vērtīgs process. Mēs esam gandarīti par iespēju sveikt viesus telpās, kur harmoniski apvienojas vēsturiskais mantojums, mūsdienīgs komforts un jauns zīmola raksturs,'' stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Kamēr Lietuvas un Igaunijas vecpilsētās dzīve kūsā, Vecrīga, tūristu skaitam joprojām neatgriežoties 2019. gada līmenī, aizvien ir salīdzinoši klusa.

To DB norāda gan vairāki Vecrīgas uzņēmēji, gan Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis. Viņš atzīmē, ka, lai gan ēdināšanas un viesmīlības nozare šobrīd uzrāda rekordlielu apgrozījumu, peļņas rādītāji ir ievērojami samazinājušies. Apgrozījums pieaudzis uz inflācijas rēķina, taču realitātē klientu un čeku skaits nav palielinājies, teic J. Jenzis, aicinot pašvaldību un valdību pievērsties šīs situācijas risināšanai. Ir nepieciešamas gan mārketinga aktivitātes tūristu piesaistei, gan finansiāls atbalsts uzņēmējiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums ēdinātājiem, kas varētu būtiski uzlabot mūsu konkurētspēju Baltijas līmenī, spriež Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Lido valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa saņēmusi Latvijas tūrisma nozares balvu Gada cilvēks tūrismā 2024 kategorijā Uzņēmējs/vadītājs restorānu biznesā.

Šis apbalvojums apliecina Lido nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kulināro tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā. Gadu gaitā Lido ir kļuvis par latviešu virtuves vizītkarti, kuru tūristi arvien biežāk iekļauj savos ceļojumu maršrutos, apmeklējot Rīgu.

“Šis apbalvojums ir augsts novērtējums ne tikai man, bet visai Lido komandai, kas ik dienu strādā ar aizrautību un degsmi, lai celtu godā mūsu virtuves tradīcijas. Mēs lepojamies, ka Lido ir kļuvis par vietu, kur Latvijas iedzīvotāji katru dienu var baudīt labi pazīstamus ēdienus, savukārt ārvalstu viesi – iepazīt Latvijas garšu un viesmīlību. Ik dienu apkalpojot vairāk kā 20 tūkstošus cilvēku, mēs ar prieku un atbildību radām lielisku pieredzi ikvienam viesim. Šis novērtējums apliecina mūsu darba nozīmīgumu un dod motivāciju turpināt augt un pilnveidoties,” saka Rita Auziņa, paužot gandarījumu par saņemto augsto novērtējumu no nozares ekspertiem.

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Ēdināšanas uzņēmums AS "Lido" nākamā gada pirmajā pusē plāno atvērt jaunu ēdināšanas vietu Igaunijā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Investīcijas jaunās ēdināšanas vietas izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj, norādot, ka investīciju apjoms vēl tiek aprēķināts.

Auziņa atzīmēja, ka uzņēmums patlaban strādā pie Baltijas un Skandināvijas tirgus izpētes, kas saistīta ar uzņēmuma nākamo piecu gadu stratēģijas plānu.

"Ir nepieciešama pastiprināta un detalizēta izpēte gan par tirgus pieprasījumu, gan par ēdināšanas kultūru, gan dažādiem citiem jautājumiem," teica Auziņa, piebilstot, ka tuvākajā laikā pētījums tiks noslēgts un tiks veikta detalizēta rezultātu analīze, lai turpinātu uzņēmuma attīstību ārpus Latvijas un Igaunijas.

Finanšu gads, kas uzņēmumam ir no 2023.gada 1.maija līdz 2024.gada 30.aprīlim, bijis veiksmīgākais tā pastāvēšanas vēsturē gan apgrozījumā, gan peļņā, apgalvoja Auziņa, taču auditētie finanšu dati vēl nav publiskoti.

Latvijas investīciju banka Signet Bank turpina atbalstīt vietējo uzņēmumu attīstību, piešķirot 6,9 milj. eiro Liepājas viesmīlības nozares izaugsmei. Finansējums tiks novirzīts divu ievērojamu viesnīcu – “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” – turpmākai attīstībai, sekmējot augstas kvalitātes viesmīlības pakalpojumu pilnveidi pilsētā.

No kopējā finansējuma 4,7 milj. eiro ir paredzēti “Promenade Hotel”, savukārt 2,2 milj. eiro “Art Hotel Roma”.

"Liepāja ir nozīmīgs tūrisma un biznesa centrs gan vietējā, gan Baltijas mērogā, un Signet Bank ar gandarījumu atbalsta viesmīlības nozares attīstību ar stratēģiskiem ieguldījumiem. “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” ir izcilas viesnīcas, kas jau šobrīd piedāvā augsta līmeņa servisu un autentisku pieredzi. Ar piešķirto finansējumu veicināsim to tālāku attīstību, sekmējot arī pilsētas konkurētspēju. Liepāja ir viens no Baltijas jūras piekrastes vadošajiem tūrisma centriem, un mēs ticam, ka šīs investīcijas stiprinās vietējo ekonomiku. Sevišķs prieks ir par to, ka mijiedarbojoties ar klientu, mums izdevās izveidot finansēšanas risinājumus, kas ļauj mūsu klientam arī būtiski uzlabot abu viesnīcu rentabilitāti," norāda Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Latvijā ēdināšanas nozari nākamajā gadā būtiski ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja un pieaugošās izmaksas, pauda AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka pārtikas ražošanu ietekmēs globāli faktori, piemēram, klimata pārmaiņas, kas prasīs elastību un inovācijas nozarē. Līdztekus izaicinājumus uzņēmumam un nozarei sagādās spriedze darba tirgū, kā arī, pēc Auziņas ieskata, nākamajā gadā neuzlabosies tūrisma plūsma.

Ēdināšanas nozarei nākamajā gadā joprojām svarīgs jautājums būs arī nozares kopējā ilgtspēja un konkurētspēja, norādīja Auziņa, papildinot, ka viena no iespējām, kas varētu atvieglot situāciju un veicināt ēdināšanas nozares attīstību, ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātas likmes noteikšana.

"Tas būtiski mazinātu uzņēmumu izmaksu slogu, ļaujot ieguldīt kvalitātes uzlabošanā, inovācijās un darbinieku labbūtībā. Šāds solis dotu nozarei finansiālu stabilitāti un veicinātu Latvijas kā pievilcīga tūrisma un ēdināšanas galamērķa tēlu Baltijas un starptautiskā mērogā," viņa uzsvēra.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien skatīs iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 6/8.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Tāpat komisijas sēdē skatīs grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kā arī otrajam lasījumam virzāmo Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā un grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Saeima 18.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās iniciatīvu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un LVRA prezidents Andris Kalniņš sacīja, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Latvijā situācija ēdināšanas nozarē ir kritiska, tostarp daļa ēdinātāju ir palielinājuši cenas, lai pielāgotos situācijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka, veicot LRB biedru aptauju, 20% atzinuši, ka ir paaugstinājuši cenas par 10%, vēl 22% cenas kāpinājuši līdz 10%, kamēr 58% LRB biedru pēdējā laikā cenas nav mainījuši vai ir pat samazinājuši.

"Galvenie iemesli, kurus minējuši LRB biedri cenu palielinājumam, ir augstais nodokļu slogs," sacīja Jenzis, piebilstot, ka Latvijā ēdināšanas jomā vēl aizvien ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī augstākais darba spēka nodokļu slogs Baltijā.

Vienlaikus Jenzis skaidroja, ka ēdināšanas pakalpojumu cenas ietekmē arī darbaspēka trūkums un ar to saistītais algu kāpums, kā arī klientu, īpaši tūristu, trūkums. "Situācija ir ļoti bēdīga. Turklāt situāciju ar tūrismu Latvijā un Rīgā var novērot ar neapbruņotu aci - izejot nelielā pastaigā pa Vecrīgu var ātri saskaitīt daudzus slēgtus restorānus un izklaides vietas," teica Jenzis.