Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Konkurence ceļu būvdarbu iepirkumos Latvijā turpina pieaugt, ceturtdien VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) rīkotajā ceļu būves konferencē sacīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

Viņš informēja, ka pagājušajā būvdarbu sezonā iepirkumos bija vidēji 4,65 pretendenti, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. 2023.gadā izsludinātajos iepirkumos bija vidēji 4,27 pretendenti, 2022.gadā - 4,07 pretendenti, 2021.gadā - 3,67 pretendenti, bet 2018.gadā - 2,11 pretendenti.

Tiltu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 4,06 pretendenti, konkurencei arī šajā segmentā pieaugot vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2018.gadu, kad bija 1,77 pretendenti. 2023.gadā tiltu būvdarbu iepirkumos bija vidēji 3,2 pretendenti, bet 2022.gadā - 2,78 pretendenti.

Savukārt autoceļu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 3,78 pretendenti, kamēr 2023.gadā bija vidēji 4,21 pretendents, bet 2022.gadā - 3,04 pretendenti. Akimovs skaidroja, ka šajā nozares segmentā konkurences tendences ir mainīgas.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien lūdza Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru militārai, ekonomiskai un humānai palīdzībai Ukrainai nākamajiem pieciem mēnešiem.

Pakete ietver vairāk nekā 20 miljardus dolāru militārajai palīdzībai, 8,5 miljardus dolāru ekonomiskajai palīdzībai un trīs miljardus dolāru humānajai palīdzībai.

Baidens sacīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Kongress pēc iespējas ātrāk apstiprinātu viņa ierosināto papildu finansējumu.

Baidens norādīja, ka Ukrainas atbalstīšana "nav lēta", bet ASV nevar "stāvēt malā".

Viņš arī paziņoja, ka ASV neuzbrūk Krievijai, bet gan palīdz Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Pēc Baidena teiktā, ASV ir jau piegādājušas desmit ieroču sistēmas bruņutehnikas iznīcināšanai uz katru Krievijas iesūtīto tanku.

"Putins tieši tāpat kā izdarīja izvēli sākt šo brutālo iebrukumu, viņš var izdarīt izvēli to izbeigt," sacīja Baidens. "Krievija ir agresors, un pasaulei ir jāsauc Krievija pie atbildības."

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Konkursā par Pasta bankas izveidi pieteikušies trīs pretendenti, informēja Satiksmes ministrija. Uzzini, kas ir šie pretendenti!

Šodien, 20. novembrī noslēdzies pieteikšanās termiņš konkursā par stratēģiskā sadarbības partnera izvēli Pasta bankas izveidošanai. Pieteikušies trīs pretendenti – SIA Lattelecom, a/s DnB Nord Banka un SIA Mono.

Visi pretendenti apliecinājuši vēlmi izveidot Pasta banku un katram no pretendentiem ir savs skatījums uz tās izveidi un tālāko darbību. Tuvākajā laikā Satiksmes ministrija aicinās katru pretendentu uz pārrunām.

„Šādu nopietnu, dažādu nozaru kompāniju gatavība piedalīties Pasta bankas izveidošanā liecina, ka valdības lēmums atbalstīt Satiksmes ministrijas priekšlikumu Latvijas Pasta darbības uzlabošanai veidot Pasta banku, ir bijis pamatots,” uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

“Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai Rīgā, Miera ielā iesnieguši 12 būvuzņēmēji, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas”, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: pilnsabiedrība “AKN”, SIA “Buils-Invest Latvia”, SIA “Eltex”, SIA “Labā māja Latvija”, SIA “Marels Būve”, SIA “Newcom Construction”, pilnsabiedrība “P un S BŪVNIECĪBA”, personu apvienība “Multicentrs BL”, AB "Panevėžio statybos trestas", SIA “Pillar Contractor”, pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “REVOHAUS”.

Atkārtotajā iepirkumā ir pieteikušies 5 būvuzņēmēji, kuri iepriekš nebija pieteikušies Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstībai un 7 būvuzņēmēji, kuri bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Ja nebūs pārsūdzību, iepirkuma rezultāti būs zināmi jaunā gada sākumā.

Tiekoties ar Pasaules Bankas ekspertu grupu, Ministru prezidents Ivars Godmanis ierosinājis 400 miljonu eiro aizdevumu izmantot izglītības un veselības sistēmas pilnveidošanai.

Savukārt, lai pilnveidotu izglītības sistēmu un nodrošinātu izglītības pieejamību Latvijas reģionos pēc mazo skolu optimizācijas, daļa no līdzekļiem būtu jānovirza autobusu iegādei, kas visā Latvijas teritorijā nodrošinātu skolēnu vešanu no dzīvesvietas un mācību iestādi. Ministru prezidents I.Godmanis un Pasaules Bankas eksperti vienojās, ka Latvija regulāri informēs ekspertus par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem veselības un izglītības jomā, kā arī saņems Pasaules Bankas rekomendācijas.

Pasaules Banka ir viena no organizācijām, kura Latvijai sniedz starptautisko aizdevumu, un tās prioritāšu galvgalī ir efektīvas izglītības, veselības un valsts pārvaldes sistēmas izveide.

Eiropas Parlaments (EP) nākamnedēļ, 13.aprīlī, balsos par 2016.gada budžeta pirmajiem grozījumiem, lai piešķirtu 100 miljonus eiro ārkārtas palīdzībai bēgļiem Eiropas Savienības (ES) teritorijā, kā arī divus miljonus eiro papildu darbinieku pieņemšanai jaunajā Eiropas Terorisma apkarošanas centrā (ETAC), aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Papildu 100 miljoni eiro humānajai palīdzībai, ņemot vērā pašreizējo bēgļu un migrantu pieplūdumu, būs pirmā daļa no kopā plānotajiem 700 miljoniem eiro Eiropas Komisijas (EK) 2.martā ierosinātajam ārkārtas palīdzības instrumentam. Līdzekļus varēs izmantot pārtikai, neatliekamajai veselības aprūpei, mājokļiem, ūdenim, sanitārijai un higiēnai, aizsardzībai un izglītībai.

Saistībā ar nesenajiem teroristu uzbrukumiem vēl divus miljonus eiro piešķirs, lai pieņemtu vairāk darbinieku ETAC apkarošanas centrā, ko izveidoja 2016.gada 1.janvārī un kas būs galvenā iestāde terorisma apkarošanai ES.

Līdzekļus humānajai palīdzībai piešķirs, pārdalot ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda budžetu, savukārt ETAC finansējums nāks no Iekšējās drošības fonda.

Apsverot jautājumu par tiesību aizsardzību tiesā, vienmēr aktuāls ir jautājums par juridiskās palīdzības izmaksām. Šo izmaksu segšana tiesas procesos ir guvusi dažādu risinājumu. Civillietās kopumā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas motivē prasītājus nesniegt nepamatotas prasības, bet atbildētājus – laicīgi nokārtot savas saistības. Bažas raisa juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana tajos tiesas procesos, kuros privātpersona vēršas pret valsti.

Saeimā šobrīd tiek izskatīti interesanti grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Atbilstoši grozījumu projektam par mantisko zaudējumu neuzskata ne tikai laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai, bet arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Atklāti sakot, šāds likumprojekts šokē. Padomju laika izpratne par valsts rīcības nekļūdīgumu ir pagājusi un ir skaidrs, ka arī valsts var pieļaut kļūdas, radot privātpersonai tiesību aizskārumu. No tā nav pasargāts neviens. Bet nav saprotams, kāpēc kaitējuma atlīdzināšanas jautājumā valsts sevi grib nostādīt „vienlīdzīgākā” stāvoklī, salīdzinot ar pārējiem.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņojusi par 700 miljonu eiro piešķiršanu Grieķijai un citām bloka valstīm palīdzībai bēgļu krīzes risināšanā.

Summa tiks piešķirta trīs gadu laikā.

2016.gadā ārkārtas humānajai palīdzībai tiks atvēlēti 300 miljoni eiro, bet nākamajos divos gados pa 200 miljoniem eiro, paziņoja ES humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Krists Stiljanids.

Ja ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments apstiprinās šo Eiropas Komisijas (EK) plānu, nauda tiks piešķirta no palīdzības fondiem, kas normālos apstākļos tiktu izlietoti humānās palīdzības sniegšanai ārpus ES.

Pirmo reizi ES vēsturē palīdzības plāns tiks saskaņots ar ANO un citām palīdzības aģentūrām, paziņoja EK.

Stiljanids neatklāja, cik liela summa tiks piešķirta Grieķijai, kura lūgusi 480 miljonus eiro palīdzībai 100 000 bēgļu izmitināšanai. Tomēr iepriekš komisārs norādīja, ka galvenās bažas EK rada tieši Grieķija.

Zviedrijas banka Swedbank kļuvusi par pirmo banku, kas pieteikusies Zviedrijas valdības sponsorētajam finanšu sistēmas atbalsta plānam, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Šādu lēmumu Swedbank pieņēmusi, lai nodrošinātu stabilitāti un atjaunotu sastingušo finanšu tirgu tādu, kāds tas bija pirms finanšu krīzes.

Swedbank (Latvijā) valdes loceklis Toms Siliņš norāda, ka tā ir pozitīva ziņa, jo šis ir vēl viens papildu instruments, ko piedāvā Zviedrijas valdība, lai stabilizētu situāciju kopējā finanšu tirgū.

«Faktiski visām Zviedrijas bankām ir maz iemeslu, lai nepieteiktos plānam — pieteikšanās un piedalīšanās plānā neko nemaksā, jāmaksā tikai par faktiski lietotajām garantijām. Būtībā tas ļaus samazināt kopējās finansēšanas izmaksas,» tā viņš, pieļaujot, ka viens iemesls bankām vēl domāt par piedalīšanos ir prasība iesaldēt TOP5 labāk atalgoto vadītāju algas un bonusus. T. Siliņš piebilda, ka Swedbank vadītāja Jana Lidena atalgojums ir fiksēts. Pēc bankas pārstāvju teiktā, pieteikšanās plānā vēl nenozīmē, ka banka pieprasa naudu. Zviedrijas valdība pagājušā mēnesī paziņoja, ka finanšu institūcijām nodrošinās aizdevumus 1.5 trilj. SEK (106.9 mljrd. latu) apmērā, bet par to saņemšanu bankām jāmaksā nodeva, kas veidos vismaz 0.5 % no aizdevuma summas.

Ceturtdien Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksme. Tās laikā ministrijas pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumentu biroja un Norvēģijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas gaitu un programmu ieviešanas progresu 2014.-2015.gadā, informē FM.

Šobrīd notiek aktīvs projektu ieviešanas periods. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā paredzētais neto finansējums ir 67,1 miljons eiro. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Patlaban no kopējā finansējuma izlietoti 22% jeb 14,7 miljoni eiro. Paredzēts, ka visas programmas noslēgsies 2017. gadā.

Norvēģu finansējuma investīcijas Latvijā veicina mūsu iedzīvotāju labklājību un sniedz sabiedrībai reālus ieguvumus. Šo atbalstu izjūt ne tikai galvaspilsētā, bet arī tuvākos un tālākos Latvijas reģionos, kur ikdienā ar projektu starpniecību tiek veidotas jaunas darbavietas, daudzveidīgāki pakalpojumi, saglabāts un attīstīts kultūras mantojums. Iedzīvotāji novērtē Norvēģijas finansējuma sniegto atbalstu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tirdzniecības attīstībai starp Latviju un Norvēģiju ir potenciāls, pirmdien Norvēģijas-Latvijas biznesa forumā Gūtās mācības un nākotnes scenāriji teica Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs Rojs Angelviks.

Angelviks sacīja, ka abas valstis ir partneri, kas dala kopīgu vēsturi un intereses.

Pēc viņa sacītā, Latvija un Norvēģija ir biznesam draudzīgas valstis, ka dala arī vienas un tās pašas vērtības - smagu darbu, dotā vārda turēšanu un citas vērtības, kuras ir labs pamats biznesa attīstībai.

Viņš arī atzīmēja, ka Norvēģijas kompānijām ir interese investēt Latvijā. Tāpat pastāv potenciāls plašākai tirdzniecībai starp abām valstīm.

Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs teica, ka spēja kooperēties ar citām valstīm Ziemeļu un Baltijas valstīm ir svarīga. Viens no svarīgākajiem abu valstu uzdevumiem ir atbalsts Eiropas Digitālā vienotā tirgus stratēģijai, kam nepieciešami stabili investīciju priekšnoteikumi.

Degvielu par 60 miljoniem eiro piecus gadus ilgā periodā pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) piegādās SIA RDZ Energy, kas konkursa piedāvājumu pārvērtēšanas rezultātā atzīta par konkursa uzvarētāju.

Arī iepriekš degvielas iepirkuma konkursā SIA RDZ Energy tika atzīta par uzvarētāju, taču tam iebilda citi pretendenti, uzsverot, ka uzņēmums par uzvarētāju atzīts negodīgi, jo pēc piedāvājumu atvēršanas mainījis cenu.

Kā pastāstīja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, RS Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) uzdevumā pēcāk pārvērtēja visus atklātajam konkursam iesniegtos piedāvājumus, tostarp East West Transit (EWT) piedāvājumu, par kura nodokļa parāda faktu IUB uzdeva pārliecināties RS. Citu iebildumu saistībā ar konkursa norisi IUB neesot bijis.

Zaķis skaidro, EWT iesniegtie dokumenti apliecinājuši, ka uzņēmumam, piesakoties konkursam, nav bijis nodokļu parāda, tādēļ RS vēlreiz bija jāizvērtē visi konkursa piedāvājumi.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Pārbūve" pieteiktie objekti.

Īpašuma departamenta direktora amata pretendentu konkursa vērtēšanas darba grupa šodien, 2. jūnijā sāka izskatīt iesniegtos priekšlikumus. Pavisam pieteikušies 12 pretendenti.

Konkursam pieteikušies Austris Adumāns, kopš 1998.gada AS Jūras medicīnas centrs padomes loceklis, kopš 2007. gada Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas kultūras aģentūra Tehniskās nodaļas vadītājs, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pretendenti:

Jānis Kukainis, kopš 2007.gada Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas un datu izplatīšanas departamenta direktora vietnieks; Inārs Vaļums, kopš 2005.gada Austrijas kompānijas Glock Ges.m.g.H pārstāvis Latvijā;

Kārlis Bružuks, pēdējā darba vieta 2005.-2007. g. Rīgas domes Administratīvā komisija, vadītāja vietnieks;

Armands Stumbergs, kopš 2007.g. nodibinājuma Korporatīvo juridisko risinājumu un pētījumu palāta valdes priekšsēdētājs;

Uz maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas mantas izsoli, kas paredzēta otrdien, 20.martā, ir pieteikušies vairāki pretendenti, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

«Izsole rīt notiks un uz to ir pieteikušies vairāki pretendenti. Tāpat pretendenti ir reģistrējušies arī uz uzņēmuma nekustamo īpašumu un elektrotēraudkausēšanas krāsns elektroniskajām izsolēm,» sacīja Koris.

Velmētavas mantas izsole notiks 20.martā plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai - cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.