Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Paredzēts, ka MVU programmas ietvaros būs pieejami šādi atbalsta veidi:

– Tehnoloģiju biznesa centra projekts, ko īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projekta mērķis ir veicināt inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādi ar augstu pievienoto vērtību, nodrošinot uzņēmēju konsultācijas un sadarbību ar pētniecības iestādēm. Projekta ietvaros pieejamais finansējums ir 2 milj. EUR;

– Atbalsts dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju izstrādei, ar mērķi uzlabot dažādu sabiedrības grupu iekļaušanos, izstrādājot pielāgotus risinājumus, kas palīdz sekmēt ne vien dzīves kvalitāti, bet arī drošību un mobilitāti. Šim mērķim būs pieejams atbalsts 1,2 milj. EUR apmērā;

– Atbalsts zaļo inovāciju un IKT produktu un tehnoloģiju izstrādei, ar mērķi atbalstīt tādu produktu izstrādi, kas samazina ietekmi uz vidi, t.sk. veicina uzņēmumu digitalizāciju, modernu digitālo risinājumu ienākšanu tirgū. Paredzēts, ka šim mērķim būs pieejams atbalsts 1,7 milj. EUR apmērā;

– Atbalsts zaļo inovāciju un IKT produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanas procesā ar mērķi modernizēt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes procesus, tādējādi sniedzot ieguldījumu ietekmes uz vidi samazināšanā. Plānots, ka šim mērķim būs pieejams atbalsts 8,6 milj. EUR apmērā.

Vienlaikus koncepcija paredz arī sadarbības stiprināšanu ar Norvēģiju divpusējo aktivitāšu ietvaros, tai skaitā, uzņēmumu sadarbību ar Norvēģijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām.

2017.gada 14.decembrī starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku tika parakstīts Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā 2014.-2021.gada plānošanas periodā. Saskaņā ar šo vienošanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir noteikta par MVU programmas apsaimniekotāju un sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju izstrādā MVU programmas dokumentāciju, t.sk. MVU programmas koncepciju. MVU programmai kā sadarbības partneris ir noteikta Norvēģijas inovācijas aģentūra Innovation Norway.

Pēc MVU programmas koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā, Finanšu ministrija koncepciju iesniegs apstiprināšanai Norvēģijas Ārlietu ministrijai. Pēc Norvēģijas puses saskaņojuma, LIAA un Ekonomikas ministrija izstrādās MVU programmas līgumu, tostarp attiecīgos Ministru kabineta noteikumus programmas ieviešanai.

Tuvāk iepazīties ar Ministru kabineta apstiprināto rīkojuma projektu «Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» koncepcijas projektu» var Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskie iepirkumi kapitālā remonta gaidās

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 28.10.2019

«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK izmaksas varētu uzlikt CO2 piesārņojuma radītājiem transportā un enerģētikā

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai būtu atbilstoša «sloga» jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda (CO2) piesārņojuma jeb emisiju radītājiem, pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

OIK likvidēšana nozīmēs, ka «mēs to vairs neredzēsim savos rēķinos», paziņoja Nemiro. Politiķis skaidroja, - lai to panāktu, līdzekļi netiks ņemti tikai no budžeta, bet arī atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem ieviešot principu «piesārņotājs maksā». Kā to ieviest praksē, vēl tiks spriests, taču jau tagad tiek plānots attiecināt šo slogu jeb maksājumu uz piesārņotājiem transporta un enerģētikas jomā.

Tādā veidā piesārņotāji tikšot mudināti kļūt energoefektīvākiem un samazināt radīto CO2 piesārņojumu. Ekonomikas ministrija (EM) ziņojumu valdībā arī ar citiem mehānismiem paredzējusi iesniegt līdz 2020.gada vidum, kad paredzētas diskusijas par kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Taujāts, vai ziņojuma iesniegšana nav atlikta uz pārāk tālu laiku, Nemiro vērsa uzmanību, ka cita starpā nepieciešams laiks arī diskusijām ar nozares pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Ministrs: Ozola atkārtota apstiprināšana LIAA direktora amatā būs atkarīga no viņa darba izvērtējuma

LETA, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola atkārtota apstiprināšana amatā šā gada novembrī būs atkarīga no viņa darba izvērtējuma, piektdien žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Piektdien Ozols mediju pārstāvjiem paziņoja, ka pēc tam, kad intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» Nemiro sacīja, ka LIAA darbinieki iesaistīti Eiropas Savienības fondu izkrāpšanā, viņš nezina, kāda varētu izvērties abu sadarbība nākotnē.

Tomēr Nemiro mediju pārstāvjiem sacīja, ka viņam neesot personiska nepatika pret Ozolu. «Esam tikušies un izrunājuši turpmākās darbības. Es viņu vērtēju kā pieredzējušu cilvēku,» atzina Nemiro.

Tajā pašā laikā aicināts vērtēt Ozola izredzes šā gada novembrī atkārtoti tikt apstiprinātam LIAA direktora amatā, ekonomikas ministrs norādīja, ka šis jautājums būs atkarīgs no Ozola darba izvērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai uzdots veidot valsts kopējo tēlu, kas vairāk saistīts ar eksporta virzienu un ekonomisko pievilcību.

Šodienas bildi Latvijas ekonomikā Dienas Biznesa Uzņēmēju kluba pirmajā tikšanās reizē pēc vasaras pārtraukuma ieskicē īpašais viesis – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Būt vai nebūt investīcijām

Bez OIK atcelšanas Ekonomikas ministrijas (EM) šī brīža dienaskārtības karstais kartupelis ir atbalsts eksportam, produktivitāte un inovācijas, ko plānots spēcināt ar dažādiem pasākumiem. Piemēram, daudzi uzņēmēji nezina, ka droši var vērsties diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, lai runātu par sadarbības iespējām ārvalstīs. Tiek organizētas arī starptautiskas valsts amatpersonu vizītes. «Nesen tikāmies ar kuplu Indijas delegāciju, ko pārstāvēja arī uzņēmēji. Tā rezultātā varam runāt par iespējamām investīcijām,» gandarījumu pauž R. Nemiro. Un tieši investīciju jautājumā uzbango trauksmainas diskusijas vilnis. Tā SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs vēlas precizēt, ko valsts varētu darīt, lai pozitīvā gaismā parādītu Latvijas investīciju vidi. Savukārt, akcentējot banku attieksmi, Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons puspajokam vaicā – vai maz indieši varēs atvērt kontu Latvijas bankās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no "Tet" klientiem – mazā un vidēja biznesa pārstāvjiem – šobrīd strādā attālināti visu nedēļu vai vismaz dažas dienas nedēļā, un darbā tie ir saskārušies ar tehniskām problēmām ar datortehniku vai programmatūru.

Par to liecina jaunākā "Tet" klientu aptauja, kas tika veikta jūnijā. Pilnībā attālināti strādā 17% Tet MVU (mazie un vidējie uzņēmēji) segmenta klienti, savukārt nepilna trešdaļa (29%) dažas dienas pavada birojā un dažas strādā no mājām. Ceturtdaļa no tiem, kuri šobrīd vēl turpina strādāt birojā (22%), plāno pāriet uz attālinātu darbu nākotnē.

Gandrīz 40% no aptaujātajiem ārkārtas situācijas laikā saskārās ar tehniskajām problēmām, un visbiežāk tās bija saistītas ar novecojusi tehniku vai programmatūru un nepareizajiem iestatījumiem gan ierīcēs, gan programmatūrā. Savukārt tehnisko atbalstu, darbiniekiem strādājot no mājām, nodrošina mazāk nekā puse uzņēmumu (46%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus

Db.lv, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka vairāk nekā puse (58%) šo uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus.

Aptuveni 90% no tiem MVU, kuri aktīvi izmanto sociālos tīklus, atzīst, ka aktivitātes tajos ir veicinājušas uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu.

Visbiežāk MVU izmanto tādus sociālos tīklus kā "Facebook" (92%) un "Instagram (42%), lai piesaistītu jaunus klientus (63%) un veidotu uzņēmuma atpazīstamību (60%).

"Latvijā ir vairāk nekā 1 miljons sociālo tīklu lietotāju un šī mazo un vidējo uzņēmēju aptauja labi parāda, cik vēl ir liels potenciāls uzņēmējiem izmantot sociālos tīklus, lai pastāstītu par sevi, saviem produktiem vai pakalpojumiem. Dažādi starptautiskie un vietējie pētījumi rāda, ka aptuveni 70% klientu ietekmējas no sociālajiem medijiem pirms veic pirkumus," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nolēmusi vairs nepagarināt līgumu ar pašreizējo Latvijas investīciju un attīstība aģentūras (LIAA ) ilggadējo direktoru Andri Ozolu. Viņš lēmumam nepiekrīt un būtu gatavs turpināt strādāt, šovakar informē LNT ziņas.

EM izvērtē vairāku tās pakļautībā esošo iestāžu amatpersonas un pirmais izvērtējums nupat pabeigts par LIAA ilggadējo vadītāju Andri Ozolu. Lai arī konstatēts, ka viņa 15 gadus vadītā aģentūra Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un eksportspējas, ārvalstu investīciju apjoma pieaugum sekmēšanai, uzrādījusi samērā labus rezultātus, tomēr nolemts, ka iestādes attīstības dēļ būtu vērts nepagarināt līgumu ar pašreizējo LIAA vadītāju, LNT atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka A.Ozols, iespējams, varētu būt noderīgs citas valsts iestādes darbu.

«Komisija ir vērtējusi vairākus aspektus un viens no būtiskajiem motīviem, manuprāt, saistīts vispār ar katru personu, kura strādā jau ilgstoši vienā darba vietā, tā ir rutīna un uz attīstību ne tik daudz vērsta darbība. Tas ir normāli, ja notiek rotācija. Rotācijai nav mērķis atbrīvoties no cilvēka, tās mērķis ir atsvaidzināt citu iestādi, ar citu skatījumu, tāpat arī dot cilvēkam izaugsmes iespējas, tas ir drīzāk tāds jauna izaicinājums formāts,» tā R. Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dalībai EXPO 2020 Latvija īrēs Apvienoto Arābu Emirātu būvētu paviljonu

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākta konceptuāla vienošanās par Latvijas dalības formu EXPO 2020, kur Latvija īrēs Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) būvētu paviljonu, informē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

15.-16. decembrī ministrs darba vizītē apmeklēja Abū Dabī, kur norisinājās Latvijas-AAE Apvienotās ekonomiskās komitejas pirmā sēde. Sēdes laikā pārrunātas turpmākās abu valstu sadarbības iespējas. Sēdi vadīja ekonomikas ministrs R.Nemiro un Apvienoto Arābu Emirātu ekonomikas ministrs Sultans bin Saeds Al Mansūri (Sultan bin Saeed Al Mansoori).

Sēdes laikā abu valstu pārstāvji pārrunāja dažādus sadarbības jautājumus, vienojoties par galvenajiem virzieniem. Starp sadarbības potenciālajiem virzieniem jāmin tirdzniecības un investīciju, digitālā un inovāciju, mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu, transporta un loģistikas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, tūrisma, veselības, enerģētikas un kultūras jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz šim ne īpaši labi veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā.

DB rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijai līdz šim gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti vien 4,7%. Plānots, ka līdz 2030.gadam varētu sasniegt 7%, bet, ja tiks izmantotas jaunas tehnoloģijas, iespējams, šos skaitļus sasniegsim ātrāk.

Transporta enerģētika veido aptuveni trešdaļu no kopējā enerģētikas apjoma, un runājot par zaļināšanu, uz šo sektoru jāskatās vairākos virzienos. Tomēr process nevar notikt uzreiz, un tam jānotiek pakāpeniski, viņš uzsvēra.

"Skatoties uz klimata mērķiem, kas jāsasniedz, ir skaidrs, ka mums būs jāmaina savi paradumi. Stāvot sastrēgumos un palūkojoties apkārt, redzams, ka cilvēki bieži vien automašīnās brauc vieni, tāpat sabiedrība pietiekamā apmērā neizmanto sabiedrisko transportu, kas, protams, ne vienmēr ir ideāls," viņš sacīja, piebilstot, ka ir būtiska CO2 izmešu atšķirība, ja 40 cilvēki brauc kopā autobusā, nevis katrs savā automašīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta beigām tiktu atcelta obligātā iepirkuma komponente (OIK), šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš sacīja, ka nākamnedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) valdībai sniegs gala ziņojumu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā OIK atcelšanai, taču jau tagad bažīgu dara fakts par potenciālajiem trīs riskiem, kas varētu rasties, ja OIK atceltu marta beigās.

«Pagaidām varu runāt pieļāvuma formā, jo gala ziņojums būs zināms tikai nākamnedēļ, bet no tā, kas man ir stāstīts varu droši teikt, ka pēc OIK atcelšanas marta beigās var rasties trīs būtiski riski, kurus Latvija nevar atļauties. Proti, viens miljards eiro lieli zaudējumi tiesvedībās pret Latvijas valsti, kā arī tūlītējs elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu kāpums,» sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Digitalizācijas virziens izgaismo problēmas

Jānis Goldbergs, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas uzņēmumos nav atraujamas no to kreditēšanas un uzņēmumu labas sadarbības ar bankām

Savukārt banku darbība kreditēšanā ir nepietiekama – tā Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā konferencē Digitalizācija un automatizācija – uzņēmumu konkurētspējas atslēga 21. gadsimta tirgū secināja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Tiesa, diskusijas pamattēmu sākumā pilnībā aizēnoja AML (anti money loundering) prasību radītie blakusefekti.

Runājot līdzībās ar deju, kurā vieni no partneriem ir uzņēmēji, bet otri ir bankas, K. Danēvičs norādīja, ka šobrīd uzņēmēji ir aktīvākais un stiprākais partneris, bet bankas uzvedas nogaidoši un mudināmi. 17. oktobra konferences paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki tomēr atklāja arī ar digitalizāciju un automatizāciju saistītos izaicinājumus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vidēji mēnesī vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju interneta pārlūkošanai izmanto mobilos telefonus, vairāk nekā puse (54%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji atzīst, ka viņu uzņēmumu mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm.

To atklāj mobilo sakaru operatora "Tele2" pētījums.

Kā galvenie iemesli, kādēļ mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm, tiek minēti argumenti, ka klienti jau labi tiek galā ar esošo mājas lapas versiju, nav bijis laika to izdarīt un tas ir dārgi.

MVU aptaujā arī noskaidrots, ka gandrīz visi uzņēmēji (90%), kuriem uzņēmuma mājas lapas dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm, par lielāko ieguvumu uzskata nepārtrauktu pieejamību, 22% no viņiem atzīst, ka tas ir veids, kā iegūt vairāk klientu, 19% kā ieguvumu uzsver atzinību no klientu puses, savukārt 12% uzņēmēju norādījuši, kas tas rada viņiem lielākus ienākumus.

"Dati liecina, ka deviņi no desmit mūsu pamata tarifu plānu lietotājiem izmanto internetu savā telefonā. Tas ir kļuvis neaizvietojams palīgs dažādu ikdienas jautājumu risināšanā – arī preču un pakalpojumu iegādē, līdz ar to uzņēmējiem ir būtiski sekot līdzi šīm tehnoloģiju un iedzīvotāju paradumu attīstības tendencēm. Piemēram, šogad jūlijā cilvēki daudz biežāk interneta pārlūkošanai izmantoja telefonu, nevis datoru. Arī mēs esam par to pārliecinājušies, piemēram, "Tele2" mobilās lietotnes lietotāju skaits pēdējā pusgada laikā pieaudzis par 500%, jo klientiem ir ātrāk un vienkāršāk dažādus jautājumus atrisināt ar viedtelefona palīdzību. Turklāt tas ir milzīgs ieguvums arī uzņēmumam – tā ir iespēja uzlabot klientu servisu, kas asas konkurences apstākļos ir ļoti būtisks faktors," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tikai 20% maza un vidēja lieluma uzņēmumi savas preces vai pakalpojumus klientiem piedāvā iegādāties tiešsaistē, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Savukārt Lietuvā elektroniskos kanālus pārdošanai izmanto 22%, bet Igaunijā 25% uzņēmumu. No trim Baltijas valstīm Latvijā ir arī mazākais to MVU īpatsvars, kas tuvākajā laikā plāno uzsākt tirdzniecību internetā – 13%. Lietuvā savas preces vai pakalpojumus tiešsaistē drīzumā piedāvās 17%, bet Igaunijā – 21% maza un vidēja lieluma uzņēmumu.

«Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% maza un vidēja lieluma uzņēmumu Latvijā neizmanto interneta iespējas savu preču vai pakalpojumu pārdošanai. Šis fakts mani dara bažīgu, jo tendences liecina, ka klientu vēlmes ir pilnīgi pretējas. Aizvien vairāk cilvēku vēlas iepirkties elektroniskajos kanālos. Tādēļ, ja uzņēmums savus pakalpojumus nepiedāvā internetā, tas pats ierobežo savu klientu skaitu gan vietējā tirgū, gan eksportā, jo ārzemju klientiem elektroniskie kanāli visbiežāk ir vienīgā iespēja iegādāties Latvijas uzņēmumu ražojumus,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru