Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Paredzēts, ka MVU programmas ietvaros būs pieejami šādi atbalsta veidi:

– Tehnoloģiju biznesa centra projekts, ko īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projekta mērķis ir veicināt inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādi ar augstu pievienoto vērtību, nodrošinot uzņēmēju konsultācijas un sadarbību ar pētniecības iestādēm. Projekta ietvaros pieejamais finansējums ir 2 milj. EUR;

– Atbalsts dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju izstrādei, ar mērķi uzlabot dažādu sabiedrības grupu iekļaušanos, izstrādājot pielāgotus risinājumus, kas palīdz sekmēt ne vien dzīves kvalitāti, bet arī drošību un mobilitāti. Šim mērķim būs pieejams atbalsts 1,2 milj. EUR apmērā;

– Atbalsts zaļo inovāciju un IKT produktu un tehnoloģiju izstrādei, ar mērķi atbalstīt tādu produktu izstrādi, kas samazina ietekmi uz vidi, t.sk. veicina uzņēmumu digitalizāciju, modernu digitālo risinājumu ienākšanu tirgū. Paredzēts, ka šim mērķim būs pieejams atbalsts 1,7 milj. EUR apmērā;

– Atbalsts zaļo inovāciju un IKT produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanas procesā ar mērķi modernizēt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes procesus, tādējādi sniedzot ieguldījumu ietekmes uz vidi samazināšanā. Plānots, ka šim mērķim būs pieejams atbalsts 8,6 milj. EUR apmērā.

Vienlaikus koncepcija paredz arī sadarbības stiprināšanu ar Norvēģiju divpusējo aktivitāšu ietvaros, tai skaitā, uzņēmumu sadarbību ar Norvēģijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām.

2017.gada 14.decembrī starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku tika parakstīts Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā 2014.-2021.gada plānošanas periodā. Saskaņā ar šo vienošanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir noteikta par MVU programmas apsaimniekotāju un sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju izstrādā MVU programmas dokumentāciju, t.sk. MVU programmas koncepciju. MVU programmai kā sadarbības partneris ir noteikta Norvēģijas inovācijas aģentūra Innovation Norway.

Pēc MVU programmas koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā, Finanšu ministrija koncepciju iesniegs apstiprināšanai Norvēģijas Ārlietu ministrijai. Pēc Norvēģijas puses saskaņojuma, LIAA un Ekonomikas ministrija izstrādās MVU programmas līgumu, tostarp attiecīgos Ministru kabineta noteikumus programmas ieviešanai.

Tuvāk iepazīties ar Ministru kabineta apstiprināto rīkojuma projektu «Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» koncepcijas projektu» var Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prasmju trūkums rada nopietnas problēmas ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

LETA, 16.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Tajā konstatēts, ka kvalifikācijas trūkuma problēma gadu gaitā ir pieaugusi, un tagad tā skar visas ES dalībvalstis un visas ekonomikas nozares.

Pētījums tika prezentēts ikgadējā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā, ko organizēja Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Spānija un kas no pirmdienas līdz trešdienai notika Spānijas Basku zemes galvaspilsētā Bilbao. Asambleja ir ES galvenais MVU veltītais pasākums, kurā piedalās simtiem politikas veidotāju.

Pētījums ļauj izprast prasmju trūkuma ietekmi uz MVU, un tas tiks izmantots EK politikas veidošanā.

"Eirobarometra" pētījumā secināts, ka prasmju trūkums ir nopietna problēma gan mazajos, gan vidējos Eiropas uzņēmumos, un par tādu to uzskata 53% mikrouzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieku), 65% mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) un 68% vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalstam MVU digitālajai transformācijai ir jābūt atkarīgam no uzņēmuma lieluma

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šā gada septembrī sagatavojusi piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vienkāršošanai ārvalstīs, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels.

Pašreiz situācijā, ja mikro, mazie un vidējie uzņēmumi vēlas veikt pārrobežu darbību, tiem jāmaksā nodokļi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiklīdz to darbībai ārzemēs tiek nodibināts pastāvīgs uzņēmums. EK piedāvājuma mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu MVU, kas darbojas pārrobežu tirgos.

Atvieglojumu ieviešanas gadījumā MVU aprēķinātu nodokļus, pamatojoties tikai uz tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu noteikumiem, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs.

MVU iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju savas valsts nodokļu administrācijai, kas pēc tam šo deklarāciju nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kurās MVU darbojas. Pēc tam katra dalībvalsts pārskaitītu arī visus no nodokļiem gūtos ieņēmumus valstīm, kurās atrodas pastāvīgie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieaudzis uzņēmumiem izsniegtais SEB finansējums reģionos

Db.lv, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzē pērn no ES finanšu instrumentiem MVU sniegts 29 miljardu eiro atbalsts

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Parādsaistības un neparedzami ieņēmumi krīzes laikā īpaši apgrūtina MVU darbu

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, pasliktinoties tirgus situācijai, vājinās daudzu uzņēmumu asinsrite jeb likviditāte, un tas rada vajadzību pēc apgrozāmajiem līdzekļiem.

Vienlaikus Latvijā turpinās kreditēšanas tempu kritums, kas nozīmē, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūti piesaistīt finansējumu, ko veicina arī banku striktās kreditēšanas prasības. Viens no būtiskiem riskiem, ar ko krīzē sastopas MVU, ir neparedzami ieņēmumi un nevēlamas parādsaistības. Kādas ir iespējas mazināt šos riskus, lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi?

Svarīgas garantijas un darījumu drošība

Izvērtējot 2020. gadu, kas pavadīts pandēmijas ēnā, Factris analīze liecina, ka lielākie zaudētāji bijuši tie MVU, kas nespēja izpildīt pārdošanas apjomu mazā pieprasījuma un pirktspējas dēļ, neizmantoja jaunus pārdošanas kanālus un uzturēja dīkstāvē darba spēku, telpas un iekārtas. Tāpat lielākam riskam krīzē pakļauti uzņēmumi, kas izmantojuši banku aizdevumus, kuri nenodrošina pret riskiem, kā arī uzņēmumi, kam pietrūka līdzekļu izejvielām un ražošanai nepieciešamajiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm.

Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 8 % Latvijas mazo un vidēju uzņēmumu vadītāju uzskata, ka par uzņēmēju var kļūt ikviens cilvēks, liecina "Tele2" un SKDS veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauja.

Uzņēmēji atzīst, ka, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, svarīgākas ir cilvēka personīgās īpašības nevis profesionālās zināšanas, kas iegūtas mācoties un uzkrājot pieredzi.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 37 % MVU vadītāju nezina, cik liels ir uzņēmuma apgrozījums. Kā atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts, tad šis parāda to, ka šie vadītāji visticamāk ņem aktīvu līdzdalību dažādu praktisko darbu veikšanā, piemēram, paši piedalās produkta izgatavošanā vai pakalpojuma sniegšanā, mazāk vērību pievēršot grāmatvedības skaitļiem.

"Mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji atzīst, ka sekmīgam uzņēmuma vadītājam ir gandrīz vienlīdz aktīvi savs laiks jāvelta gan uzņēmuma vadīšanai, gan arī jāņem aktīva līdzdalība dažādu praktisko darbu veikšanā. Saprotami, ka, palielinoties darbinieku skaitam uzņēmumā, palielinās to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri uzskata, ka svarīgāk ir veltīt laiku vadīšanas procesiem," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskie iepirkumi kapitālā remonta gaidās

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 28.10.2019

«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK izmaksas varētu uzlikt CO2 piesārņojuma radītājiem transportā un enerģētikā

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai būtu atbilstoša «sloga» jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda (CO2) piesārņojuma jeb emisiju radītājiem, pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

OIK likvidēšana nozīmēs, ka «mēs to vairs neredzēsim savos rēķinos», paziņoja Nemiro. Politiķis skaidroja, - lai to panāktu, līdzekļi netiks ņemti tikai no budžeta, bet arī atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem ieviešot principu «piesārņotājs maksā». Kā to ieviest praksē, vēl tiks spriests, taču jau tagad tiek plānots attiecināt šo slogu jeb maksājumu uz piesārņotājiem transporta un enerģētikas jomā.

Tādā veidā piesārņotāji tikšot mudināti kļūt energoefektīvākiem un samazināt radīto CO2 piesārņojumu. Ekonomikas ministrija (EM) ziņojumu valdībā arī ar citiem mehānismiem paredzējusi iesniegt līdz 2020.gada vidum, kad paredzētas diskusijas par kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Taujāts, vai ziņojuma iesniegšana nav atlikta uz pārāk tālu laiku, Nemiro vērsa uzmanību, ka cita starpā nepieciešams laiks arī diskusijām ar nozares pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Ministrs: Ozola atkārtota apstiprināšana LIAA direktora amatā būs atkarīga no viņa darba izvērtējuma

LETA, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola atkārtota apstiprināšana amatā šā gada novembrī būs atkarīga no viņa darba izvērtējuma, piektdien žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Piektdien Ozols mediju pārstāvjiem paziņoja, ka pēc tam, kad intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» Nemiro sacīja, ka LIAA darbinieki iesaistīti Eiropas Savienības fondu izkrāpšanā, viņš nezina, kāda varētu izvērties abu sadarbība nākotnē.

Tomēr Nemiro mediju pārstāvjiem sacīja, ka viņam neesot personiska nepatika pret Ozolu. «Esam tikušies un izrunājuši turpmākās darbības. Es viņu vērtēju kā pieredzējušu cilvēku,» atzina Nemiro.

Tajā pašā laikā aicināts vērtēt Ozola izredzes šā gada novembrī atkārtoti tikt apstiprinātam LIAA direktora amatā, ekonomikas ministrs norādīja, ka šis jautājums būs atkarīgs no Ozola darba izvērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai uzdots veidot valsts kopējo tēlu, kas vairāk saistīts ar eksporta virzienu un ekonomisko pievilcību.

Šodienas bildi Latvijas ekonomikā Dienas Biznesa Uzņēmēju kluba pirmajā tikšanās reizē pēc vasaras pārtraukuma ieskicē īpašais viesis – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Būt vai nebūt investīcijām

Bez OIK atcelšanas Ekonomikas ministrijas (EM) šī brīža dienaskārtības karstais kartupelis ir atbalsts eksportam, produktivitāte un inovācijas, ko plānots spēcināt ar dažādiem pasākumiem. Piemēram, daudzi uzņēmēji nezina, ka droši var vērsties diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, lai runātu par sadarbības iespējām ārvalstīs. Tiek organizētas arī starptautiskas valsts amatpersonu vizītes. «Nesen tikāmies ar kuplu Indijas delegāciju, ko pārstāvēja arī uzņēmēji. Tā rezultātā varam runāt par iespējamām investīcijām,» gandarījumu pauž R. Nemiro. Un tieši investīciju jautājumā uzbango trauksmainas diskusijas vilnis. Tā SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs vēlas precizēt, ko valsts varētu darīt, lai pozitīvā gaismā parādītu Latvijas investīciju vidi. Savukārt, akcentējot banku attieksmi, Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons puspajokam vaicā – vai maz indieši varēs atvērt kontu Latvijas bankās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no "Tet" klientiem – mazā un vidēja biznesa pārstāvjiem – šobrīd strādā attālināti visu nedēļu vai vismaz dažas dienas nedēļā, un darbā tie ir saskārušies ar tehniskām problēmām ar datortehniku vai programmatūru.

Par to liecina jaunākā "Tet" klientu aptauja, kas tika veikta jūnijā. Pilnībā attālināti strādā 17% Tet MVU (mazie un vidējie uzņēmēji) segmenta klienti, savukārt nepilna trešdaļa (29%) dažas dienas pavada birojā un dažas strādā no mājām. Ceturtdaļa no tiem, kuri šobrīd vēl turpina strādāt birojā (22%), plāno pāriet uz attālinātu darbu nākotnē.

Gandrīz 40% no aptaujātajiem ārkārtas situācijas laikā saskārās ar tehniskajām problēmām, un visbiežāk tās bija saistītas ar novecojusi tehniku vai programmatūru un nepareizajiem iestatījumiem gan ierīcēs, gan programmatūrā. Savukārt tehnisko atbalstu, darbiniekiem strādājot no mājām, nodrošina mazāk nekā puse uzņēmumu (46%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Baltijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums “SME Finance” jau aizdevis 1 miljardu EUR

Sadarbības materiāls, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance”, kas dibināts tikai pirms sešiem gadiem, kopš uzņēmuma darbības sākuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau izsniedzis aizdevumus 1 miljardu eiro apmērā. Aktīvākās nozares, kurās piešķirti aizdevumi ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, ražošana un pakalpojumu sniedzēji. Vislielākais klientu pieaugums fiksēts Latvijā un arī Igaunijā.

2022. gads “SME Finance” iesākās ar lieliskiem rezultātiem – 2021. gadā dubultots pārvaldītā kredītportfeļa apjoms, kā arī, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājušies ieņēmumi par 75 % – no 8 līdz 14 miljoniem EUR.

„Nepieciešamība pēc elastīga, ātra finansējuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ērti pieejams elektroniski, ir milzīga. Esam arī piesaistījuši vairāk investīciju, kas ļāvis paplašināt MVU elektronisko finansējuma pieejamību un pakalpojumu klāstu.

“SME Finance” klientu skaits gada laikā pieaudzis no 950 līdz vairāk nekā 2100 klientiem, savukārt kredītportfelis palielinājies no 55 līdz 120 miljoniem EUR. Papildus uzņēmums pārvalda 44 miljonus EUR vērtu kredītportfeli, kas piešķirts Covid-19 skartajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar lauksaimniecību, lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi u. c.”, stāsta “SME Finance” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumi nemaina attīstības plānus Euribor kāpuma dēļ, bet sākuši taupīt

Db.lv, 06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgalvo, ka Euribor procentu likmes paaugstināšanās dēļ nav mainījuši investīciju plānus uzņēmējdarbībā, savukārt 31% vēl nogaida un vēro situāciju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzīst, ka, visticamāk, būs jāsamazina izmaksas un 46% uzņēmēju to šogad jau sākuši darīt.

Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji nedaudz retāk atbildējuši, ka Euribor neietekmē to biznesa investīciju plānus, 39% un 41% attiecīgi, savukārt Igaunijā uzņēmumi krietni biežāk norādījuši, ka vēl novēro situāciju – 38%, kamēr Lietuvā tā atbildēja ceturtā daļa aptaujāto.

Ceturtā daļa (25%) uzņēmēju Latvijā norāda, ka plāni ieguldīt uzņēmējdarbībā, visticamāk, būs jāmaina, taču apsvērumi ir dažādi – citi atlikuši projektus, kuru īstenošanai nepieciešams aizdevums, daži vērtē, vai investīcijas šobrīd vispār ir nepieciešamas, vēl citi – daudz rūpīgāk izvērtē nākotnes plānus. Visvairāk tā apgalvo uzņēmumi Lietuvā (14%), savukārt Latvijā un Igaunijā – attiecīgi 8% un 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus

Db.lv, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka vairāk nekā puse (58%) šo uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus.

Aptuveni 90% no tiem MVU, kuri aktīvi izmanto sociālos tīklus, atzīst, ka aktivitātes tajos ir veicinājušas uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu.

Visbiežāk MVU izmanto tādus sociālos tīklus kā "Facebook" (92%) un "Instagram (42%), lai piesaistītu jaunus klientus (63%) un veidotu uzņēmuma atpazīstamību (60%).

"Latvijā ir vairāk nekā 1 miljons sociālo tīklu lietotāju un šī mazo un vidējo uzņēmēju aptauja labi parāda, cik vēl ir liels potenciāls uzņēmējiem izmantot sociālos tīklus, lai pastāstītu par sevi, saviem produktiem vai pakalpojumiem. Dažādi starptautiskie un vietējie pētījumi rāda, ka aptuveni 70% klientu ietekmējas no sociālajiem medijiem pirms veic pirkumus," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusotru gadu pēc pandēmijas sākuma gandrīz puse (45%) no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) turpina strādāt attālināti, tomēr vairāk nekā ceturtā daļa (28%) no tiem labprāt atgrieztos atpakaļ birojos.

Tas secināts jaunākajā Tet biznesa klientu aptaujā, kurā piedalījās 151 uzņēmums. Pilnībā attālināti strādā nedaudz mazāk kā piektdaļa (17%) no aptaujātajiem uzņēmumiem, savukārt 29% birojā pavada dažas dienas nedēļā.

Rādītāji saglabājas nemainīgi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet veica līdzīgo aptauju. Tomēr novērojams, ka šobrīd krietni mazāk uzņēmumu, nekā pērn plāno pāriet uz attālināta darba modeli.

"Neskatoties uz prognozēm par to, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu, aptaujas rezultāti MVU segmentā rāda, ka liela daļa uzņēmumu plāno nākotnē strādāt no birojiem. Ja 2020. gadā ceturtā daļa no tiem, kuri strādāja klātienē birojos, vēlējās ieviest attālinātu darbu, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – tikai 11% plāno to darīt nākotnē. Savukārt vairāk nekā 80% uzņēmumu nemaz neplāno attālinātu darbu," skaidro Tet IT drošības biznesa vadītājs un Tet grupas uzņēmuma Data experts izpilddirektors Deniss Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru