Finanses

Patlaban no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu finansējuma izlietoti 22%

Žanete Hāka, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Ceturtdien Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksme. Tās laikā ministrijas pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumentu biroja un Norvēģijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas gaitu un programmu ieviešanas progresu 2014.-2015.gadā, informē FM.

Šobrīd notiek aktīvs projektu ieviešanas periods. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā paredzētais neto finansējums ir 67,1 miljons eiro. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Patlaban no kopējā finansējuma izlietoti 22% jeb 14,7 miljoni eiro. Paredzēts, ka visas programmas noslēgsies 2017. gadā.

Norvēģu finansējuma investīcijas Latvijā veicina mūsu iedzīvotāju labklājību un sniedz sabiedrībai reālus ieguvumus. Šo atbalstu izjūt ne tikai galvaspilsētā, bet arī tuvākos un tālākos Latvijas reģionos, kur ikdienā ar projektu starpniecību tiek veidotas jaunas darbavietas, daudzveidīgāki pakalpojumi, saglabāts un attīstīts kultūras mantojums. Iedzīvotāji novērtē Norvēģijas finansējuma sniegto atbalstu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Norvēģijas pārstāvji, uzklausot FM ziņojumus, augstu novērtēja sadarbību, attieksmi un ieguldīto darbu programmu ieviešanā. Norvēģijas pārstāvji informēja, ka Latvija joprojām uzrāda vienu no labākajiem sniegumiem programmu ieviešanā starp citām instrumentu saņēmējvalstīm.

Abas puses apzinās, ka ir iespējams sasniegt vēl vairāk, mācoties no pieredzes un mērķtiecīgi fokusējoties uz rezultātu, vienlaikus vienkāršojot dažādas procedūras. Norvēģijas puse akcentēja būtisko nozīmi bilaterālo attiecību stiprināšanā dažādās jomās, aicinot Latviju pielikt visas pūles šī mērķa sasniegšanā, īpaši EEZ/Norvēģijas finansētajās programmās un projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunajā EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu periodā Latvijai būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē otrdien, 20. decembrī paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par oficiālo divpusējo sarunu uzsākšanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā periodā no 2014. līdz 2021. gadam.

Šajā laikā Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu (donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5 % rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c.), savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu projektu lielākie klupšanas akmeņi - publiskie iepirkumi

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotās Eiropas Savienības (ES) fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm, informē FM.

«Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinetā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā.

Atbilstoši saprašanās memorandiem EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros kopumā būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā, kas, rēķinot par abiem instrumentiem kopā, ir par 29,15 miljoniem eiro jeb 40 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Oficiālā memorandu parakstīšana norisināsies 14. decembrī.

Investīciju plānošanā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pabeigta 84% EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu ieviešana

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2016. gada otrā pusgada informatīvo ziņojumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanas statusu, informē FM.

Šobrīd turpinās 7 EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu ieviešana, kuru ietvaros Latvijas tautsaimniecībā investētais finansējums sasniedza 60,2 miljonus eiro jeb 80,2% no kopējā Latvijai pieejamā EEZ/Norvēģijas finansējuma. Kopumā līdz pārskata perioda beigām no 339 projektiem ir pabeigta lielākā daļa - 84% jeb 283 projekti. Atlikušie projekti jāpabeidz līdz 2017. gada 30. aprīlim.

2017. gada 30. aprīlī kā pirmā tiks noslēgta programma NVO fonds, kā rezultātā tika īstenoti 205 projekti. Liela daļa projektu tika īstenoti ar mērķi stiprināt demokrātiskās vērtības, bet daļa no tiem bija vērsti arī uz rasisma, ksenofobijas, homofobijas mazināšanu un romu iekļaušanu sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa LMT atceļ viesabonēšanu internetam Eiropā (EEZ*).

LMT maina Internets telefonā pakalpojuma struktūru un paaugstina pieejamo datu apjomu. Tādējādi par izdevīgāku cenu var izmantot lielāku interneta apjomu — 1 GB datu, tai skaitā 0,84 GB citās EEZ valstīs, pieejami par 3,99 EUR mēnesī. 3 GB, tai skaitā 1,67 GB citās EEZ, — par 7,99 EUR mēnesī. Neierobežotais tarifu plāns Latvijā un vēl 2,51 GB, ceļojot citās EEZ valstīs, pieejami par 11,99 EUR mēnesī. Pieejamais datu apjoms citās EEZ valstīs ir noteikts saskaņā ar Eiropas Savienības Viesabonēšanas regulu un periodiski mainīsies atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumiem.

Klienti no 1. aprīļa var pieslēgt kādu no jaunajiem tarifu plāniem, un no 1. maija tie stāsies spēkā visiem LMT klientiem, informē uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā patlaban tiek īstenotas 7 EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu programmas par 67,1 miljonu eiro

Žanete Hāka, 08.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 7. aprīlī, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards tikās ar Islandes vēstnieci Latvijā Kristīnu Adalbjorgu Arnadotiru (Kristín Aðalbjörg Árnadóttir) un Norvēģijas vēstnieku Latvijā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), lai pārrunātu EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanas progresu Latvijā un jaunā perioda fokusu, informē Finanšu ministrija.

Kā atzina visi klātesošie, valstu līdzšinējā sadarbība EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014. gada perioda ieviešanā bijusi sekmīga un sniegusi būtisku atbalstu gan Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem, gan valstu savstarpējo bilaterālo attiecību stiprināšanā. Šī perioda projekti pilnībā tiks pabeigti līdz 2017. gada aprīļa beigām, tāpēc jau tagad būtiski ir gatavoties jaunajam finanšu instrumentu periodam un kopā ar donorvalstīm noteikt tā prioritātes.

Tāpat gan FM valsts sekretāres vietnieks, gan vēstnieki atzina to, ka jaunajā periodā jātiecas uz ilgtspējīgu un visai sabiedrībai būtisku projektu atbalstīšanu, kā tas bijis līdz šim, tomēr finansējuma piešķiršana varētu būt vēl mērķētāka, lai panāktu maksimālu efektu un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Kā arī papildus būtu jādomā par finanšu instrumentu vienkāršošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

MiFID II - vai efektīva atbilde krīzes cēloņiem un vai gala investīciju patērētāji būs labāk pasargāti?

Deloitte Lavija Konsultāciju nodaļas direktora vietnieks Andris Liepiņš, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Sniega krabju" lieta noslēgusies ar Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgu rezultātu

LETA, 08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Mūzikas instrumentus rada pat no caurulēm un tukšiem gāzes baloniem

Monta Glumane, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājas spēkā regulējums, kas stiprinās klientu aizsardzību ieguldījumu jomā

Žanete Hāka, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

  • Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti.Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas – Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North, kas ir reģistrēta kā daudzpusējas tirdzniecības sistēma, turpmāk ES finanšu tirgū ienāks arī jauni licencējamie subjekti – datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji.

  • Labāka pārredzamība. Ar jauno regulējumu pastiprinās pārredzamības prasības, kuras jāpiemēro pirms un pēc finanšu instrumentu tirdzniecības, piemēram, kad tirgus dalībniekiem ir jāpublicē informācija par finanšu instrumentu cenām. Atkarībā no finanšu instrumenta veida šīs prasības ir noteiktas atšķirīgi.

  • Ierobežotas spekulāciju iespējas. Tiek ierobežots finansiālu darījumu veids, kas var izraisīt pamatproduktu (piemēram, lauksaimniecības produktu) cenu krasu palielināšanos — ieviešot saskaņotu ES sistēmu, kas nosaka preču atvasināto instrumentu veidā glabājamo pozīciju ierobežojumus. Valstu iestādes var ierobežot pozīcijas lielumu, ko attiecīgie tirgus dalībnieki var glabāt preču atvasināto instrumentu veidā.

  • Noteikumu pielāgošana jaunām tehnoloģijām. Ir paredzētas arī specifiskas prasības, kas saistītas ar inovācijām finanšu sfērā, piemērām prasības tādiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā automatizētās konsultācijas (robo-advice), vai algoritmisko tirdzniecību.Saskaņā ar jauno regulējumu ir jāievieš kontrolpasākumi tirdzniecības darbībām, ko ļoti lielā ātrumā veic elektroniski, piemēram, «augstas intensitātes tirdzniecību» (tirdzniecības veids, kurā izmanto datorprogrammas, lai veiktu tirdzniecības darījumus lielā ātrumā, izmantojot ātru finanšu datu atjaunošanu). Tehnoloģiju plašākas izmantošanas radītos potenciālos riskus mazina, apvienojot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šīs tirdzniecības metodes neapdraudētu pienācīgu tirgus darbību.

  • Ieguldītāju aizsardzības stiprināšana.Ievērojamas izmaiņas paredzētas arī klientiem sniedzamajā un pakalpojumu izmantošanas laikā pieejamajā informācijā. Klientiem turpmāk būs jāsaņem daudz detalizētāka informāciju par plānotajiem un faktiskiem izdevumiem un izmaksām, kas ir saistīti ar pakalpojumu, tajā skaitā summētā veidā, lai atvieglotu dažādus pakalpojumu salīdzināšanas iespējas. Tāpat papildus jau ierastai produkta piemērotības un atbilstības vērtēšanai pirms sniegt pakalpojumu, MiFID II nosaka prasības produktu pārvaldībai, lai izstrādātais un izplatītais investīciju produkts tiktu pielāgots gala klienta vajadzībām. Turklāt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm jānodrošina, lai to darbinieku atalgojums vai izpildes novērtējumi nekādā veidā nebūtu pretrunā klientu interesēm. Piemēram, tas var notikt gadījumā, kad atalgojums vai izpildes mērķi rada stimulu darbiniekiem ieteikt kādu konkrētu finanšu produktu, nevis citu, kas labāk atbilstu klientu vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā ir zemākā Covid-19 saslimstība ES un EEZ valstu vidū

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kurās līdz šim reģistrēti Covid-19 pacienti, Latvijā patlaban ir viszemākā Covid-19 saslimstība, sociālajā platformā "Twitter" atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Rēķinot gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem, Latvijā šis ir rādītājs ir 3,6, kamēr kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā atbilstoši - 12,5 un 7,1 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Tikmēr Polijā, kur, līdzīgi kā vairumā ES un EEZ valstu, vērojams saslimstības pieaugums, atklāto inficēšanās gadījumu skaits pieaudzis līdz 25,9 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka, vadoties pēc Slimību profilakses un kontroles centra aktuālajiem valstu saslimstības rādītājiem, divu nedēļu pašizolācija Latvijā būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 21 ES vai EEZ valsti, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 24 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro ERAF līdzekļu

LETA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā konstatējusi, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

VK atgādina, ka no ERAF 2004.-2006.gada plānošanas periodā atbalstītajiem projektiem uzņēmējdarbības un inovāciju jomā vismaz 30% komersantu, kas saņēma atbalstu 50,5 miljonu eiro apmērā, darbību neturpina. Jaunākajā revīzijā VK atzīst, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - nav pietiekami ņēmušas vērā 2004.-2006.gada periodā «gūtās mācības», jo arī ERAF 2007.-2013.gada perioda atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomā nav nodrošinājis iespējami maksimālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav pievērsta pietiekama uzmanība atbalstīto projektu ilgtspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LMT atceļ viesabonēšanu un maksu starptautiskajiem zvaniem visā Eiropā

Lelde Petrāne, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. novembra Latvijas Mobilais Telefons (LMT) atceļ robežas sarunām Eiropā*. LMT klienti par fiksētu mēneša maksu un bez papildu maksas par vienību neierobežoti varēs zvanīt un sūtīt īsziņas visās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs, kā arī veikt starptautiskās sarunas uz jebkuru EEZ valsti.

Sarunas un īsziņas neierobežotā apjomā visā Eiropā par fiksētu maksu 12,90 eiro mēnesī no 1. novembra būs pieejamas ar paplašināto tarifu plānu Brīvība.

LMT gatavo jaunu piedāvājumu arī datu pārraidei EEZ valstīs, ko plāno ieviest tuvākajā laikā.

* EEZ valstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas infrastruktūra nav pietiekama ES pilsoņu pastiprinātai pārbaudei, neradot ievērojamas rindas

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Radīts Latvijā pirmais saksofona modelis

Monta Glumane, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pret Covid-19 vakcinētām personām pēc ceļošanas ļaus neievērot pašizolācijas prasību

LETA, 13.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 vakcinētām personām, kas Latvijā ieceļojušas no jebkuras Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts, Šveices vai Lielbritānijas, turpmāk nebūs jāievēro pašizolācijas prasība, apstiprinot grozījumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ceturtdien nolēma valdība.

Regulējums ir līdzīgs jau spēkā esošajai kārtībai, kas ļauj pašizolācijas prasību neievērot Covid-19 pārslimojušajām personām.

Noteikumi attieksies uz personām, kuras varēs uzrādīt apliecinājumu, ka ir pagājušas 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai jeb 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa saņemšanas. "Johnson & Johnson" vakcīnas gadījumā būs jāpaiet 15 dienām pēc pirmās un vienīgās devas saņemšanas.

Noteikumu iesniedzēja, Veselības ministrija (VM), anotācijā norāda, ka attiecībā uz vakcinētas personas statusu, personām ieceļojot Latvijā, ir atšķirīga pieeja, nekā paredzot izņēmumus personām, kas neizbrauc no valsts. Patlaban nav pierādījumu, ka "AstraZeneca" viena deva var nodrošināt pietiekamu aizsardzību pret inficēšanos ar Covid-19 paveidu, un, tā kā vairākās valstīs ārpus Latvijas šis jaunais vīrusa paveids ir izplatīts, lai novērstu šī koronavīrusa paveida ievešanu Latvijā, tiek noteikts, ka par pilnīgi vakcinētu tiek uzskatīta persona, kurai aizsardzību nodrošina divas vakcīnas devas vai jau minētā "Johnson & Johnson" viena deva.

Komentāri

Pievienot komentāru