Jaunākais izdevums

Tuvojoties būvniecības noslēgumam, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludina iepirkumu topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā apsaimniekošanai uz 3 gadiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Centralizētajā prokuratūras namā jau drīzumā darbu uzsāks desmit Latvijas Republikas prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās 5 dažādās Rīgas vietās ar kopumā ap 230 darbiniekiem. "Izmantojot BIM tehnoloģijas, esam paaugstinājuši būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi identificējot vairāk nekā 200 problēmvietas, kas ļāva īstenot būvdarbus bez pārtraukumiem, būvdarbu gaitā laikus novēršot nepilnības, kas valstij izmaksātu vismaz 140 000 eiro.

Šobrīd, aktualizējot modeļus atbilstoši būvprojekta izmaiņām un informācijai no būvlaukuma, izstrādājam digitālo dvīni ar vērtīgu informāciju par ēku un tās sistēmām, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku būves pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Vēsturiskās ēkas pārbūvē īstenoti arī energoefektivitātes risinājumi, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkai samazināsies uz pusi, līdz ar to kopumā atjaunotā būve būs labs paraugs efektīvai pārvaldīšanai, iestāžu centralizācijai un līdzekļu taupīšanai ilgtermiņā," uzskata R. Griškevičs.

Atbilstoši iepirkumam piegādātāja uzdevums būs nodrošināt visu inženierkomunikāciju, tai skaitā vadības automatizācijas, elektroapgādes, ventilācijas, klimata, siltumapgādes un ugunsdrošības sistēmu un citu iekārtu apkalpošanu, nodrošinot to nepārtrauktu darbību un atrašanos ekspluatācijas kārtībā.

Interesenti aicināti iegūt vairāk informācijas un pieteikties iepirkumam līdz 2. jūnijam šeit.

Kādreizējās policijas ēkas pārbūve prokuratūras vajadzībām Aspazijas bulvārī šobrīd atrodas būvniecības noslēguma stadijā - pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana un izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā.

"Pateicoties konstruktīvai sadarbībai ar būvnieku SIA "Abora" un BIM tehnoloģiju izmantošanai, un neskatoties uz COVID-19 pandēmijas izraisītajām grūtībām, esam tuvu projekta noslēgumam. Pie optimistiskākā scenārija ēku nodosim ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā," atklāj R. Griškevičs.

"No pamestas, nolaistas ēkas tā ir pārvērsta moderni iekārtotā, funkcionālā ēkā, tajā pat laikā saglabājot ēkas vēsturisko izskatu. Ēkas nodošana ekspluatācijā dos iespēju 230 prokuroriem un prokuratūras personālam, kuri šobrīd strādā piecās dažādās ēkās, veikt savus darba pienākumus vienā ēkā, tādejādi ekonomējot budžeta līdzekļus. Liela nozīme, protams, ir tam apstāklim, ka daudzi prokurori beidzot varēs strādāt labiekārtotos kabinetos, atšķirībā no tiem darba apstākļiem, kādi ir šobrīd - sliktā stāvoklī esošajā ēkā Dzirnavu ielā 113, " norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kopējās projekta izmaksas ir 11,5 miljoni eiro, tai skaitā būvdarbu izmaksas – 10,6 miljoni eiro, informē VNĪ. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kā veicas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldību jaunajos apstākļos

Jānis Goldbergs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) saņēmusi gan valsts mēroga atzinību, gan pieaudzis uzņēmuma projektu portfelis, kas liecina par augošu uzticību uzņēmuma spējām. Vienlaikus pēdējie divi gadi aizvadīti pandēmijas ierobežojumu ēnā, augot būvmateriālu izmaksām, darbaspēka pieprasījumam būvlaukumos un līdztekus arī darba apjomam.

Kopš 2020. gada 6. janvāra VNĪ valdes priekšsēdētājs ir Renārs Griškevičs, tādēļ jautājumi viņam par uzņēmuma prioritātēm, izaicinājumiem un gaidām.

Fragments no intervijas

Nosauciet VNĪ attīstības trīs galvenos aspektus pēdējos divos gados?

No mums kā no lielākā sabiedriskā pasūtītāja klients gaida atbildīgu attieksmi, atbildīgu projektu īstenošanu, atbildīgu attieksmi pret vidi, un mēs šajā periodā esam aktīvi strādājuši, lai šos aspektus ieviestu uzņēmuma pamatdarbībā. Šogad šis process ir noslēdzies ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta atzinību – esam saņēmuši platīna godalgu, kas patlaban ir augstākais vērtējums. Ir arī dimanta kategorija, bet to pagaidām neviens no uzņēmumiem nav ieguvis. Šī atzinība ir par mērķtiecīgu un ilgstošu darbu – uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, tiem kļūstot saprotamiem, caurskatāmiem gan sabiedrībai, gan uzraugošajām iestādēm. Lēmumi ir pamatoti ar sabiedrības vajadzībām un balstīti aprēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi nomaksas pirkuma līgumu zemesgabalam Andrejsalā

Db.lv, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi zemesgabala Andrejostas ielā 17 nomaksas pirkuma līgumu ar pirmpirkuma tiesīgo personu – uz zemesgabala esošo būvju īpašnieci SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi", informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Nomaksas pirkuma līgums par valstij piederošā zemesgabala Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, 93175 m2 platībā iegādi ar pirmpirkuma tiesīgo personu SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" noslēgts šī gada maijā. Zemesgabala nosacītā cena – 5,8 miljoni eiro apstiprināta šī gada martā, pamatojoties uz eksperta SIA "Latio" veikto atzinumu. Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi 580 tūkstoši eiro avansa samaksu apliecinošu dokumentu, līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam – pirmpirkuma tiesīgajai personai, kas zemesgabalam Andrejostas ielā 17 ir SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" un "Rīgas Brīvostas pārvalde". Uzņēmums "Rīgas Brīvostas pārvalde" no zemesgabala daļas atsavināšanas tiesībām atteicās. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VNĪ nav juridiska pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" pieprasījumam atsavināt zemesgabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome VNĪ valdes locekļa amatā ir ievēlējusi augsta līmeņa vadības eksperti Jeļenu Gavrilovu, kuras atbildības joma uzņēmumā būs nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošana un būvniecības procesu vadība.

Darbu VNĪ jaunā valdes locekle uzsākusi 2022. gada maijā.

Gavrilovai ir plaša pieredze darbā ar liela mēroga projektiem, nekustamā īpašuma finansēšanu, valsts iepirkumiem un zaļās enerģijas jautājumiem, kuru no 2010. gada guvusi finanšu sektorā “SEB” grupas uzņēmumos. Kopš 2016. gada viņa ieņēma SIA “SEB Līzings” valdes priekšsēdētāja amatu, bet iepriekš no 2014. gada Gavrilova bija AS “SEB Banka” Nekustamā īpašuma finansēšanas pārvaldes vadītāja, kur īstenoja lielu nekustamo īpašumu , tajā skaitā tirdzniecības centru “Origo” un “Galerija Centrs”, finansēšanas projektus.

Gavrilova 2011. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē un 2016. gadā maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Rīgas Biznesa skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesentu trūkuma dēļ šodien nenotika VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātā atkārtotā elektroniskā izsole ēkai Rīgā, Raiņa bulvārī 27, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, informēja VNĪ.

Izsoles sākumcena bija noteikta 2,25 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Ņemot vērā to, ka vairākās atkārtotās izsolēs, tostarp izsolē, kas noslēdzās šodien, neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ nolēmis uz laiku pārtraukt īpašuma izsoļu organizēšanu.

VNĪ plāno pārskatīt izsoles nosacījumus un turpināt īpašuma izsoļu rīkošanu 2021.gadā, kad nekustamā īpašuma tirgū situācija varētu būt pamainījusies.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2019.gada 24.septembrī atļāva VNĪ izsolē pārdot ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā.

Daļa no nekustamā īpašuma ir iznomāta - atbilstoši 2018.gada 19.martā noslēgtajam telpu nomas līgumam SIA "OC Vision" līdz 2023.gada 31.oktobrim un līdz brīdim, kad pēc līguma termiņa notecējuma puses ir pilnībā izpildījušas savas saistības, iznomātas ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 118,7 kvadrātmetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad 9 mēnešos pārdevuši 66 valsts pārvaldei nederīgus īpašumus par kopējo summu - 2,68 miljoni eiro, dodot iespēju tiem iegūt jaunu elpu. VNĪ nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieauguši par 43,6%, informē VNĪ.

"Kopumā šobrīd vērojama augoša interese par valsts īpašumu iegādi konkrētā segmentā - mūsu gadījumā redzam, ka tirgus ir joprojām aktīvs," komentē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un "Lēnu" pils Skrundas novadā (70 300 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome apstiprinājusi izmaiņas uzņēmuma valdē.

Līdzšinējā VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre pēc vairāk nekā divu gadu darba no 27. decembra nolēmusi pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus. S. Janvāres vadībā VNĪ uzlaboti klientu apkalpošanas un pārvaldības procesi, izstrādāta un uzsākta ieviest IT stratēģija, arvien plašāk izmantoti digitālie risinājumi, kā arī veicināta inovāciju kultūras attīstība valsts kapitālsabiedrībā, izstrādāti priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidei publisko iepirkumu jomā, notikusi VNĪ neraksturīgo funkciju nodošana ārpakalpojumā (arhīva, transporta, uzkopšanas pakalpojumi), kā arī uzsākta uz klientiem vērstas personāla attīstības un motivācijas sistēmas attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādi ar mērķi optimizēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpas un pielāgot ēku Valsts policijas vajadzībām.

Projekta iecere paredz Valsts policijas struktūrvienības, kas pašlaik atrodas septiņās dažādās ēkās, pārvietot uz divām blakus esošām ēkām vienā adresē, un policijas darbiniekiem nodrošināt mūsdienīgus un energoefektivitātes prasībām atbilstošus darba apstākļi, uzlabot struktūrvienību sadarbību un komunikāciju, informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta izstrāde uzsākta ar mērķi Valsts policiju centralizēt divās blakus esošās ēkās vienā adresē iepriekšējo septiņu ēku vietā trīs adresēs. Ēkās, kuras šobrīd lieto valsts policijas iestādes – Stabu ielā 89, Gaujas ielā 15 k-1 un Klusā ielā 12, 12 k-1, 12 k-2, 12 k-3 ir zema energoefektivitāte un to vidējais nolietojums ir 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra darbu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdē sāks jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, informē VNĪ.

Par viņa iecelšanu šajā amatā VNĪ padome lēma pagājušā gada 11.oktobrī.

R.Griškevičam ir pieredze operatīvās darbības, finanšu un investīciju uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā un iepirkumu pārraudzībā, kā arī lielu uzņēmumu vadībā Latvijā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Vairāk nekā desmit gadu strādājis dažādās būvmateriālu ražotāja "Cemex" (tagad "Schwenk Latvija") struktūrvienībās, tostarp bijis "Cemex Baltic’s & Finland" valdes loceklis, "Cemex Baltic Cement Russia" un "Cemex Hungary" vadītājs.

VNĪ valdē R.Griškevičs būs atbildīgs arī par finanšu vadību, investīciju finansēšanu un uzraudzību.

DB jau vēstīja, ka pagājušā gada nogalē darbu VNĪ valdē valdē atstājusi valdes locekle Sigita Janvāre. Viņas vietā uz laiku valdē iecelts kompānijas Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sākta projekta izstrāde ģenerālprokuratūras ēkas atjaunošanai Kalpaka bulvārī

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā sākta projekta izstrāde vēsturiskās ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūvei un pielāgošanai Ģenerālprokuratūras vajadzībām 3D būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) vidē.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar uzņēmumā izstrādātajiem ilgtspējas pamatprincipiem – papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ projektētājiem izvirzījusi ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa rīcības plānā norādīto informāciju ēku būvniecība un ekspluatācija izmanto 40 % no kopējās patērētās enerģijas. Vadlīniju izstrādē VNĪ ņēmusi vērā starptautisko praksi.

Saskaņā ar VNĪ izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro tādas prasības kā atkārtoti izmantojamu konstrukciju un būvniecības materiālu izvēle, ergonomiskas prasības darba vietas mēbelēm un materiāliem, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem, telpu klimata regulācija, zaļais transports, ūdens patēriņa mazināšana un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) uz laiku VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomē iecēlusi divus pagaidu padomes locekļus - Ievu Braunfeldi un Jāni Garisonu, informēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Šā gada 27.decembrī no amata atkāpās VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, kā rezultātā VNĪ padomē bija palikusi tikai tās locekle Inta Komisare.

Līdz ar to VNĪ padome bija kļuvusi rīcībnespējīga, jo tikai viena padomes locekļa dalība padomes sēdēs nenodrošina kvorumu un iespēju pieņemt lēmumus.

Pirmdienas, 30.decembra, akcionāra lēmumu rezultātā ir nodrošināts, ka VNĪ padome ir rīcībspējīga. Tajā darbu turpina Komisare. Tāpat kapitāla daļu turētājs līdz brīdim, kamēr publiskā konkursa kārtībā tiks izraudzīti citi kandidāti, VNĪ padomes locekļu amatā iecēla FM Administrācijas vadītāju Braunfeldi un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Garisonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākti sagatavošanās darbi Valsts drošības dienesta ēkas (VDD) būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

"Ņemot vērā, ka valdība 2017. gada 3. augustā pieņēma lēmumu par VDD ēkas būvniecības nepieciešamību Brīvības gatvē 207 un Saeimas rekomendācija bija turpināt ieceres realizāciju, mums jāuzsāk projekta izpilde. Spēkā esošais valdības lēmums, projekta termiņi un valsts drošības intereses VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistoši," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš informē, ka teritorijā tiks maksimāli saglabāti esošie koki - tiks saglabāti vismaz 25 koki, tai skaitā ozols un liepu stādījuma rinda gar Ropažu ielu, kā arī plānoti papildus apzaļumošanas pasākumi.

"Ņemot vērā to, ka Teika ir rajons ar blīvu apbūvi, VNĪ saprot sabiedrības vēlmi pēc parka. Respektējot aktīvistu lūgumu un sabiedrības intereses, VNĪ pildīja doto solījumu nesteigties ar būvniecības uzsākšanu, līdz jautājums atkārtoti tiks izskatīts valdībā un Saeimā. VNĪ kā atbildīga kapitālsabiedrība rīkojas atbilstoši pieņemtajam lēmumam – apstiprinātā Saeimas, valdības lēmuma un pilsētas plānojuma ietvaros. Veiksim darbības objektā atbilstoši saskaņotam būvprojektam, par ko saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, un valsts drošības interesēm," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā.

Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro veiks Citrus Solutions

Db.lv, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātajā cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi SIA "Citrus Solutions", kuras iesniegtais piedāvājums atkārtoti bija ar kopumā visīsāko projekta īstenošanas termiņu un zemākajām izmaksām, kas ir īpaši svarīgi valsts drošības nodrošināšanai, informē VNĪ.

Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro (ar PVN) - ir lielāks par SIA "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu (38,09 miljoni eiro). Projekta jaunais īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022.gada nogalei, trīs posmos līdz 2023.gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023.gada februāra beigām. Izvērtējot divus iespējamos scenārijus - cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām -, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2022.gada 8.martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās 6 būvkomersanti, kuri bija iesnieguši savus piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām. Pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi bija ar kopumā garākiem projekta īstenošanas termiņiem un augstākām piedāvājumu summām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru