«Nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam,» ierosina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par priekšlikumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju regulēšanas mehānisma izveidei valdībai norādīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam.

Ekonomikas ministrija skaidro: «Ekonomiskās krīzes apstākļos patērētāji papildus naudas līdzekļu meklējumos var viegli kļūt par upuri negodīgiem kredītu devējiem, kas piešķir aizdevumu par paaugstinātām aizdevuma likmēm, neadekvātiem nodrošinājumiem vai ķīlām, iekļaujot līgumā netaisnīgus vai patērētāja tiesības ierobežojošus noteikumus. Īpaši bīstama šāda komersantu darbība var izrādīties attiecībā pret noteiktām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem vai nestrādājošiem jauniešiem, kuru spēja izprast līguma noteikumus var būt ierobežota. Ņemot vērā problēmas nopietnību, patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai ir nepieciešams papildus mehānisms to kredītu devēju darbības pastiprinātai uzraudzībai un kontrolei, kas nav uzskatāmi par kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma izpratnē.»

2007.gada 12. jūlijā Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisija pieņēma lēmumu anulēt licenci Nr.93 SIA Tito un ko darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un licences Nr. 95 un Nr.96 SIA Baltijas darba centrs darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un Latvijas Republikā, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta Struktūrfondu un tiesiskā nodrošinājuma nodaļa jurists Rinalds Buškovs.

Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par licences anulēšanu, ja licences saņēmējs nav pildījis Noteikumos noteiktos pienākumus, radot būtisku apdraudējumu vai kaitējumu darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēja likumīgajām interesēm. Atbilstoši Noteikumu 24.8.punktam, licences saņēmēja pienākums ir uzturēt darba meklētāju datu bāzi, arī informāciju par darba meklētāju nodarbinātību Latvijā un ārvalstīs, bet Ministru kabineta 2005.gada 5.jūlija noteikumu Nr.491 Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 31.6.punkts nosaka, ka viens no licences saņēmēja pienākumiem ir līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniegt Aģentūrā pārskatus par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu iepriekšējā ceturksnī, kā arī Noteikumu 24.11.punkts nosaka, ka komersantam 10 darbdienu laikā rakstiski jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par izmaiņām iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos norādītajās ziņās.

Iekšlietu ministrija ceturtdien, 26.jūnijā, pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektus Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi un Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas apmēru.

Apsardzes darbības licencēšanas noteikumu projekts nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz un anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta

Preses centra vadītāja.

Projektā pēc būtības saglabāta pašreizējā apsardzes darbības licencēšanas kārtība un valsts nodevas apmērs, izņemot to, ka atbilstoši likuma prasībām vairs netiek paredzēta licences derīguma termiņa pagarināšana. Projektā paredzētas arī prasības, kas jāpilda apsardzes komersantam speciālās atļaujas (licences) darbības laikā.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Pēdējos gados intelektuālā īpašumtiesību aizsardzības jomā Latvijā ir notikuši būtiski uzlabojumi. Ja vēl 2002. gadā ar nožēlu nācās konstatēt, ka lielākais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējs bija valsts, tad pašreiz neatrisināts jautājums joprojām ir privāto programmatūras lietotāju izglītošana.

Kādreiz valdīja uzskats, ka nebūtu slikti, ja visi lietotu licencētas programmas, kaut gan visi lietoja nelicencētās. Šodien vismaz valsts un uzņēmējdarbības sektorā mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Ja uzņēmēji sākotnēji smīkņāja par prasību izmantot licencētu programmatūru, šobrīd attieksme ir mainījusies. Izņēmums paliek pašvaldības. Tās ilgstoši bijušas ārpus kontrolējošo orgānu redzes loka. Patiess gandarījums, ka augstāko mācību iestāžu vadītāji ir ļoti atsaucīgi. Tā šajā gadījumā arī ir viņu primārā interese, jo, lai, piemēram, piesaistītu struktūrfondu līdzekļus, šis ir viens no punktiem, kuram jābūt sakārtotam.

Lai saņemtu vai pagarinātu licenci nekustamā īpašuma vērtēšanai, vērtētājiem Īpašai komisijai jāatklāj dati par īpašumu vērtību.

To, ka Tieslietu ministrijas (TM) izveidotajai komisijai licenču izsniegšanai komersantiem nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai ir tiesības saņemt šādu informāciju, paredz šī gada septembra beigās pieņemtie Ministru kabineta noteikumi.

Klienti neapmierināti

Latvijas Vērtētāju asociācijas priekšsēdētājs Vilis Žuromskis stāsta, ka nekustamā īpašuma vērtētāju licencēšanas komisijai komersantiem ir jāiesniedz atskaite par katra nekustamā īpašuma vērtētāja veiktajiem darbiem. ·ajos sarakstos jānorāda gan vērtētā objekta adrese, gan kadastra numurs, gan noteiktā tirgus vērtība. Izmantojot šo informāciju un Kadastra reģistru, ieinteresētajām personām būtu ļoti viegli uzzināt, kas ir katra konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieks, skaidro Latvijas Vērtētāju asociācijas vadītājs.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

2007.gada 25.aprīlī notika Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisijas sēde, kurā tika pieņemts lēmums anulēt četru darbāiekārtošanas firmu licences, Db.lv informēja aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.

Pamatojoties uz MK noteikumu Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 34.1. un 34.2.punktu, tika anulēta SIA Algarve licence Nr.32 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā, jo tika konstatēts, ka SIA Algarve nepilda noteikumos paredzētos licences saņēmēja pienākumus, kā arī darbojas pretēji klienta likumīgajām interesēm. Šī gada laikā tika saņemtas piecas pamatotas klientu sūdzības par SIA Algarve sniegtajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem Lielbritānijā.

Vēl tika anulētas licences trīs komersantiem - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem - SIA Balt-land licence Nr.1 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā, SIA Olsi Plus licence Nr.102 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un SIA E-recrut servis VNV licence Nr.92 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā.

#Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.

Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums

To intervijā DB stāsta Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018. gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu sakārtošanā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?

Izaicinošs, kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija, grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar aprēķiniem.

6.novembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, db.lv informēja Ekonomikas ministrija. Šo noteikumu pieņemšana padarīs vienkāršāku un saprotamāku koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apriti tirgū, kā arī sniegs instrumentus un radīs izpratni par to, kā veicami aprēķini koģenerācijas stacijas efektivitātes noteikšanai.

Šie Ministru kabineta noteikumi noteiks kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas elektrostacijas tiek kvalificētas iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. MK noteikumi noteiks arī koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā. Tāpat noteiks kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kārtību, kādā komersants, kas ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, var saņemt izcelsmes apliecinājumu.

Ministru kabinets šodien pieņēma noteikumus par Tiesu informatīvās sistēmas (turpmāk - TIS) izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī par šajā sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu.

Noteikumi paredz, ka TIS ietver vienotu tiesu lietvedības programmatūru un tiesvedības datu bāzi tiesu vajadzībām. Tās mērķis ir automatizēt tiesu lietvedības ciklu, nodrošinot lietu datu reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu un pieejamību.

Sistēmas darbības un attīstības uzraudzībai projekts paredz ar tieslietu ministra rīkojumu izveidot TIS padomi. Padomi vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs un tās sastāvā būs rajona (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu pārstāvji un Augstākās tiesas pārstāvji, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvis. Nepieciešamības gadījumā padomes darbā varēs pieaicināt ekspertus.

Padomes uzdevums būs izvērtēt TIS darbu un lemt par nepieciešamajām funkcionalitātes izmaiņām vai papildinājumiem. Padome izstrādās sistēmas lietošanas instrukciju, apstiprinās sistēmas uzturēšanas izmaksas, iesniegs tieslietu ministram priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu, izskatīs pārskatu par sistēmas uzturēšanas gaitu, noteiks problēmziņojumu iesniegšanas kārtību, izskatīs un apkopos priekšlikumus un izmaiņu pieprasījumus, noteiks kārtību, kādā tiek izskatīti pieteikumi par tiesu datu saņemšanu, kā arī izstrādās TIS reorganizācijas projektu.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

23. novembrī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi, Db.lv informēja ministrija.

Noteikumu projekts noteiks dažādu pušu - elektroenerģijas tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem.

Ar šo Ministru kabineta noteikumu projektu plānots arī noteikt elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, publiskā tirgotāja iepirkuma izmaksu segšanas kārtību, kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi. Tāpat noteikumu projekts noteiks tirgotāju maiņas kārtību, elektroenerģijas piegādes kārtību saistītajiem lietotājiem, kā arī noteiktu lietotāju kategoriju tiesības saņemt universālo pakalpojumu elektroapgādē.

23. novembrī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi".

Noteikumu projekts noteiks dažādu pušu - elektroenerģijas tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem. Ar šo Ministru kabineta noteikumu projektu plānots arī noteikt elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, publiskā tirgotāja iepirkuma izmaksu segšanas kārtību, kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi. Tāpat noteikumu projekts noteiks tirgotāju maiņas kārtību, elektroenerģijas piegādes kārtību saistītajiem lietotājiem, kā arī noteiktu lietotāju kategoriju tiesības saņemt universālo pakalpojumu elektroapgādē.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi precizētus AS Latvijas Gāze izstrādātos noteikumu projektus - Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Akciju sabiedrības Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi. Lai uzzinātu tirgus dalībnieku viedokli par sagatavotajiem noteikumu projektiem, SPRK padome izsludina publisko konsultāciju, aicinot izteikt savus komentārus un priekšlikumus līdz šī gada 4. martam, informē SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

AS Latvijas Gāze noteikumu projektus izstrādāja saistībā ar aizvadītajā gadā veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Atbilstoši Enerģētikas likumam, regulators apstiprina dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Vienlaikus, atbilstoši likumam, SPRK apstiprina sistēmas operatora izstrādātos balansēšanas aprēķinu noteikumus, kuriem jābūt pārskatāmiem un nediskriminējošiem attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, un garantiju pieprasīšanas kritērijus un kārtību, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā, kurā aicināti piedalīties un licenci saņemt Latvijas un ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve.

Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Ministrijā skaidro, ka tādējādi valsts no ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas, kuras likme naftai tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu, iegūtu 15% no mēnesī iegūtās naftas daudzuma vērtības katrā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā.

2007. gada pirmajā pusgadā VID Informatīvā tālruņa (67211011) pakalpojumus izmantojuši 28 413 nodokļu maksātāji (2006. gada 1.pusgadā 24 513), Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Vidēji dienā sniegtas atbildes aptuveni uz 200 nodokļu maksātāju jautājumiem. 2007. gada 1.pusgadā visvairāk jautājumu nodokļu maksātāji ir uzdevuši par iedzīvotāju ienākuma nodokli, uz šiem jautājumiem ir sniegtas 7305 atbildes (26%), t.sk., par attaisnoto izdevumu piemērošanu, gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

Uz 3749 jautājumiem (13%) ir sniegtas atbildes par pievienotās vērtības nodokli. Visbiežāk nodokļu maksātāji ir vēlējušies saņemt atbildes uz jautājumiem par pievienotās nodokļa piemērošanu darījumos ar ES personām un reģistrācijas kārtību ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 2. augustā, tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN). Ar izmaiņām likumā no nākamā gada plānots noteikt saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru, līdz kuram saimnieciskās darbības veicēji var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, kā arī fiksētā ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Vienlaikus izstrādāti saistīti grozījumi likumā par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu.

Šobrīd saimnieciskās darbības veicēju darbības uzsākšanu un aktivitātes pieaugumu kavē novecojusī patentmaksu sistēma un zināšanu trūkums par grāmatvedības kārtošanas noteikumiem un nodokļu normatīvajiem aktiem. Normatīvie akti arīdzan uzliek par pienākumu maksāt patentmaksu - ikgadēju fiksētu maksājumu neatkarīgi no saimnieciskās darbības rezultāta, kas ir IIN avansa maksājumu sastāvdaļa. Līdz ar to ir nepieciešams likumā ietvert normas, kas paredzētu fiksētā ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību, lai atvieglotu saimnieciskās darbības veicējiem IIN samaksas kārtību un saskaņotu likumā noteikto atbildību par nodokļu pārkāpumiem ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

Ministru kabinets šodien akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk - APK), kuri izstrādāti, lai atrisinātu būtiskākās praksē konstatētās nepilnības APK regulējumā par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas procesuālo kārtību.

Projektā risināti tikai tie jautājumi, kuri konceptuāli nemaina spēkā esošo regulējumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 28. jūlija rīkojumu jauna Administratīvo sodu procesa likuma projektu Tieslietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2009. gada 1. augustam

Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti sadarbībā ar rajonu tiesu un Administratīvās apgabaltiesas pārstāvjiem.

Grozījumi precizēs kārtību, kādā administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas iestādē. Ar grozījumiem tiks noteikta kārtība, kādā iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā varēs apstrīdēt augstākai institūcijai un tiks precizēta protokola sastādīšanas kārtība, paredzot arī kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma protokolu sastāda bez personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, klātbūtnes. Izstrādātie grozījumi noteiks kārtību, kādā iestāde, kura izskatīs administratīvā pārkāpuma lietu, paziņos par lietas izskatīšanas laiku un vietu un saskaņos APK paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus ar Administratīvā procesa likumā paredzētajiem termiņiem.