Ekonomists Nuriels Rubini (Nouriel Roubini) brīdinājis par ilgstošu lejupslīdi un lēnu atveseļošanos no koronavīrusa pasaules mērogā, ziņo "BBC".

Profesors Rubini, kurš saistībā ar savām prognozēm jau ieguvis iesauku Dr. Pastardiena, tagad paredz, ka atsevišķas darba vietas pēc šīs krīzes vairs neredzēsim.

Pat ja pasaules ekonomika šogad atgūsies no koronavīrusa ietekmes, tā būs "anēmiska".

N. Rubini prognozē, ka sagaidāms "U" veida vai pat tuvāk "L" veida atveseļošanās scenārijs, ko viņš dēvē par "Lielāku depresiju".

"U" veida atveseļošanās nozīmē, ka izaugsme samazināsies un tikai pēc ilgstoša lēnas izaugsmes vai bezizaugsmes perioda gaidāma ekonomikas augšupeja. "L" formas scenārijs ir vēl dramatiskāks - straujš kritums un šāds stāvoklis ilgstoši.

Šādas prognozes saistītas ar darba vietu pazušanu gan bagātajās, gan nabadzīgajās valstīs, noslēdzot ekonomikas, jaunā vīrusa apkarošanas laikā.

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Bitkoins ir lielākais burbulis cilvēces vēsturē un šis burbuļu burbulis beidzot sabrūk, intervijā Bloomberg sacījis Roubini Macro Associates īpašnieks Nuriels Rubīni.

Tirgū nav tikai bitkoins, pastāv vairāk nekā 1300 kriptovalūtas vai sākotnējie monētu piedāvājumi, un daudzi no tiem ir daudz sliktākā situācijā nekā bitkoins, viņš uzsver.

Blokķēde ir pastāvējusi aptuveni 10 gadus, un vienīgais tās papildinājums ir kriptovalūtas, kas ir krāpniecība, piebildis ekonomists. Citos izteikumos, kas mērķēti uz kriptovalūtu buļļiem, bitkoins ir ekoloģiska katastrofa, viņš uzsvēris, atsaucoties uz tā augošajām enerģijas izmaksām.

? http://www.db.lv/diskusija/vai-kriptovalutam-ir-nakotne

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Globālā ekonomika šobrīd saskaras ar izteikti pesimistisku obligāciju tirgu, pieaugošu nenoteiktību tirdzniecības un ģeopolitisko jautājumu dēļ, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Ilgstošs rūpniecības kritums un pieaugošie tirdzniecības kari liks globālajai izaugsmei samazināties no gandrīz 4% 2018. gadā līdz nedaudz virs 3% laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Tomēr ekspertu galvenais skatījums ir tāds, ka pasaule no recesijas izvairīsies. Zema inflācija sniedz iespēju centrālajām bankām stimulēt ekonomiku, un ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) savlaicīga procentu likmju samazināšana ļauj nodrošināties pret pārmērīgi negatīvu scenāriju attīstību Finanšu tirgi pēdējos mēnešos ir bijuši ļoti nervozi. Tas, pirmkārt, attiecas uz radikālu cenu pārvērtēšanu obligāciju tirgū.

Tomēr reālās ekonomikas attīstība tik dramatiska nav bijusi. Lai gan apstrādes rūpniecība turpinājusi vājināties un pasaules tirdzniecības izaugsme ir stagnējusi, iekšzemes ekonomika lielākajā daļā valstu ir saglabājusi spirgtu garu. Taču bažas rada ilgstošais rūpnieciskās aktivitātes kritums. Apvienojumā ar tirdzniecības kara eskalāciju globālā IKP pieauguma prognoze 2019. gadam samazināta līdz 3,1% un 3,2% nākamgad. Šīs lejupejošās korekcijas galvenokārt attiecas uz strauji augošo valstu ekonomikām un eirozonu, ko primāri nosaka Ķīnas ekonomikas palēnināšanās un vācu «eksporta» buksēšana.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Attālināšanās no krīzes bedres nav notikusi tik strauji, kā cerēts, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neraugoties uz to, ka vēl pavisam nesen Eiropas Komisija bija palielinājusi Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozes šim gadam, globālā ekonomiskā izaugsme vēl aizvien ir atkarīga no centrālo banku aktivitātēm, kas nes sev līdzi ne vien iespējas, bet arī dažādus riskus. Papildu problēma ir samērā negribīgā ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanās pārejas ekonomikas valstīs, kas arī nav labs signāls tam, lai globālā tautsaimniecība piedzīvotu strauju un noturīgu izaugsmi. Latvijas apstākļos pagaidām varam priecāties par izaugsmi, kuras tempi varētu palielināties. Taču tas ir saistīts ar samērā nelielo tautsaimniecības apjomu, un rūpnieku spēja iespraukties «ejošās» tirgus nišās zināmā mērā var stabilizēt ekonomisko situāciju valstī arī tad, ja globālā tautsaimniecība sāk piedzīvot krīzes pazīmes.

Krāsa ir kā kosmētika – iespēja vienkāršā ceļā uzlabot mājokļa izskatu, tam iegūstot jaunu «seju»

Tā intervijā DB norāda Pireta Minna (Piret Minn), Igaunijas krāsu un koka apdares līdzekļu ražotāja Akzo Nobel Baltics AS ģenerāldirektore. Kompānija tirgū pārstāv divas uzņēmējdarbības jomas – «dari pats» (Do it Yourself – DIY), kur galvenā pircēju daļa ir privātpersonas, mājokļu īpašnieki, un industriālais bizness, kur klienti ir citi uzņēmumi, piemēram, mēbeļu, logu ražotnes u.tml.

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais pēckrīzes periodā – apgrozījums pieauga līdz 64,5 miljoniem eiro. Saistībā ar notikumiem Ukrainā šogad iespējams apgrozījuma samazinājums. «Gada sākums bija diezgan labs, bet martā un aprīlī, kad sezonai vajadzēja sākties, tā nenotika,» saka P. Minna. Domājot par nākotni, viņa norāda, ka krāsu biznesā būs svarīgi spēt sekot līdzi vides un drošības standartiem. «Mūsu biznesā ir izaicinoši censties atstāt mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu, jo joprojām galvenokārt darbojamies cenas jutīgā segmentā. Ir jāspēj izskaidrot pircējiem, kāpēc tas ir svarīgi,» stāsta P. Minna.

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības) 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Pēdējos mēnešos skatījums uz globālās ekonomikas izredzēm ir uzlabojies, taču pieaugošās politiskās turbulences riski rada daudz jautājumu par tās turpmāko ietekmi, norāda SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Visticamāk, ka tuvākajā laikā protekcionisma un izolacionisma vēsmas līdzsvaros optimisma pieaugums, kaut skaidrs, ka šis gads būs prognozējami neprognozējams. ASV turpināsies laba izaugsme, bet galvenokārt ne Tramponomikas (Trampa ekonomiskās politikas) dēļ. Tikmēr strauji augošās ekonomikas ir sasniegušas izaugsmes zemāko punktu. Tikmēr Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste ir nonākušas politiskajās un ekonomiskajās krustcelēs, ko ieskauj liela nenoteiktība par Brexit procesu, bet ES saskaras arī plaša mēroga izaicinājumiem.

Neskatoties uz valstu daudzajiem iekšzemes un ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, ekonomiskie signāli kopumā ir pozitīvi. IKP prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir kļuvušas nedaudz labvēlīgākas, tajā pašā laikā D. Trampa ekonomikas politikas ietekme, visticamāk, būs pieticīga. Tuvākajos divos gados OECD valstu IKP pieaugums sasniegs 2,1%. Noskaņojuma rādītāji, kam globāli ir cieša mijiedarbība, ir augstākajā līmenī kopš 2011. gada. Tas daļēji atspoguļo lielās cerības uz fiskālajiem stimuliem, kas īstenosies kā nodokļu samazināšana un ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī politikas pārmaiņām enerģētikas un finanšu sektoros. Pozitīvās tendences saistās arī ar strauji augošo ekonomiku perspektīvu uzlabošanos, kas izriet no izejvielu cenu pieauguma un spēcīgāku kapitāla izdevumu ciklu, jo jaudu noslodze turpina pieaugt.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.