Jaunākais izdevums

Līdz septembra vidum bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies līdz 8%, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Pēc Simsones sniegtās informācijas, augusta beigās bezdarba līmenis Latvijā bijis 8,1%, bet pašlaik operatīvie dati liecinot, ka bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8%.

Joprojām augstākais bezdarba līmenis ir Latgalē, bet viszemākais - Rīgā, lai arī Covid-19 krīzes laikā tieši galvaspilsētā bezdarbs auga visstraujāk. NVA sagaida, ka rudenī un ziemā bezdarba līmenis Latvijā atkal varētu augt, vēl jo vairāk tāpēc, ka situāciju ekonomikā negatīvi ietekmē Covid-19 izplatība.

Aģentūrā novērots, ka pieaug pieprasījums pēc kvalificētākiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmo reizi kopš Covid-19 parādīšanās novērojams neliels bezdarba sarukums

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone stāstīja, ka patlaban reģistrētā bezdarba līmenis ir 7,6% jeb ap 69 000 iedzīvotāji patlaban aktīvi meklē darbu.

Arī šīs krīzes radītās izmaiņas, kad lielākais bezdarba pieaugums bija novērojams Rīgā un Pierīgā, nav mainījis kopējo ainu, un Latgales reģions joprojām saglabājas ar visaugstāko reģistrēto bezdarba līmeni, viņa stāstīja.

NVA direktore skaidroja, ka rudenī un ziemā tradicionāli reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, arī ne krīzes apstākļos, un arī šogad tas tiek sagaidīts. "Jautājums ir pat to, cik lielā apjomā. Vai šīs krīzes radītās sekas ļoti spēcīgi ietekmēs arī reģistrētā bezdarba līmeni," viņa atzina.

Vaicāta, ar kādu bezdarba līmeni NVA ir gatava tikt galā, operējot ar esošajiem cilvēkresursiem, Simsone teica, ka ir grūti sniegt komentāru šādā griezumā, tomēr īstermiņa prognozes liecina un tam notiek gatavošanās, ka līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%. "Un tas ir arī apjoms, ko mēs spējam akumulēt," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijā par 0,4 procentpunktiem pret aprīli pieaudzis faktiskā bezdarba līmenis, sasniedzot 9,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir 8,4 %, un salīdzinājumā ar aprīli pieaugums arī ir par 0,4 procentpunktiem. Bezdarba pieaugums pret pērnā gada maiju ir – 3,3 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 2,3 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

50% no tūrismā strādājošajiem bez darba 

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas...

2020. gada maijā Latvijā bija 93,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4 tūkstošiem vairāk nekā aprīlī un par 32,6 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pēdējo 3 mēnešu laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas salīdzinājumā ar 2020. gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 22,5 tūkstošiem.

Reģistrētā un faktiskā bezdarba līmeni aprēķina, izmantojot NVA datus un CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma datus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no COVID-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū, norāda "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6% no 6% pērnā gada nogalē. Tas ir ievērojams pieaugums un bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, taču bezdarba kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks nekā gaidīts šīs krīzes sākuma posmā, kad Latvijā tik prognozēts bezdarba pieaugums virs 10%. Tāpat bezdarba pieaugums Latvijā otrajā ceturksnī būtiski neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, un labā ziņa ir tā, ka bezdarba kāpums Latvijā, visticamāk, jau ir beidzies.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū COVID-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Uz to netieši norāda arī izmaiņas nodarbinātībā. Salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni Latvijā vislielākais nodarbinātības kritums bija starp cilvēkiem ar vidējo izglītību un sieviešu nodarbinātība šajā krīzē ir cietusi vairāk nekā vīriešu nodarbinātība. Tikmēr nodarbināto skaits starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību ir palicis iepriekšējā gada līmenī, kas liek domāt, ka citās nozarēs situācija jau ir būtiski uzlabojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,8 %, kas salīdzinājumā ar maiju ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,6 %, un salīdzinājumā ar maiju pieaugums ir par 0,2 procentpunktiem. Arī salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju bezdarba līmenī vērojams pieaugums – 3,5 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 2,6 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2020. gada jūnijā Latvijā bija 95,2 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,7 tūkstošiem vairāk nekā maijā un par 34,4 tūkstošiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pēdējo četru mēnešu laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas, salīdzinot ar 2020. gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 24,2 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 izplatībai noteikti bija negatīva ietekme uz darba tirgu, tas nebija apstājies nevienu brīdi, un šobrīd darba tirgū vērojama attīstība, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk pieauga bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits, norāda Simsone. Iztirzāti skaidrojot situāciju darba tirgū pēdējo trīs mēnešu laikā,

NVA direktore norāda, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām. Tagad, pēc NVA direktores paustā, situācija sāk stabilizēties, un jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits samazinās - ja aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, tad no 1. līdz 27.maijam - 7713.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saņemti 15 uzņēmumu pieteikumi par plānotu kolektīvo atlaišanu

LETA, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 15 uzņēmumu pieteikumus par plānotu kolektīvo atlaišanu, kas skars kopumā apmēram 3000 nodarbināto, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja aģentūras direktore Evita Simsone.

Viņa informēja, ka lielākais atbrīvojamo darbinieku skaits, kā arī visvairāk uzņēmumu, kuri plāno atlaist darbiniekus, ir Rīgā un Rīgas reģionā.

Tāpat Simsone minēja, ka kolektīvās atlaišanas paredzētas samērā plašā nozaru spektrā, tostarp tūrismā, pasažieru pārvadājumos, citos transporta un loģistikas pakalpojumos, kā arī atkritumu apsaimniekošanā u.c

Simsone atzina, ka pagaidām nevar runāt par nozīmīgām izmaiņām reģistrētā bezdarba datos. "Šobrīd mēs vēl nevaram runāt par nozīmīgām izmaiņām bezdarba statistikā - bezdarba līmenis ir cēlies nedaudz, sasniedzot 6,4% līdzšinējo 6,3% vietā," viņa sacīja.

NVA vadītāja norādīja, ka aprīļa vidū, kad beigsies šobrīd noteiktais ārkārtējās situācijas termiņš, varētu būt redzams, cik strauji valstī ir audzis reģistrētā bezdarba līmenis. "Šobrīd mēs atturamies no jebkādu prognožu izteikšanas," sacīja Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā jūnijā bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES vidēji

LETA, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnijā bezdarba līmenis bija 10,1%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūnijā bijis vien Spānijā - 15,6%. Latvijai seko Kipra - 9,8%, Lietuva - 9,4%, Zviedrija - 9,3%, Horvātija un Itālija - abās valstīs 8,8%, kā arī Francija un Luksemburga - abās valstīs 7,7%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Čehijā - 2,6%, Polijā - 3%, Vācijā un Maltā - abās valstīs 4,2%, kā arī Nīderlandē - 4,3%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, jūnijā pieaudzis līdz 7,1% salīdzinājumā ar 7% maijā.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarbs jūnijā palielinājās līdz 7,8% salīdzinājumā ar 7,7% pirms mēneša.

"Eurostat" aplēses liecina, ka jūnijā blokā bez darba bija 15,023 miljoni cilvēku, no kuriem 12,685 miljoni bezdarbnieku bija eirozonas valstīs. Salīdzinājumā ar maiju bezdarbnieku skaits pieaudzis par 281 000 ES un par 203 000 eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis Latvijā neatbilst Satversmei, šādu spriedumu 25. jūnijā pasludināja Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST). Tiesas secinājumos norādīts, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājumus.

ST nolēma, ka apstrīdētā GMI norma ir spēkā neesoša jau no nākošā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka likumdevējam steidzami jāstrādā pie jauna regulējuma.

Lietas būtība ir par to, ka Latvijas tiesībsarga apstrīdētajā normā GMI līmenis neatbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principiem. ST GMI normas atbilstību Satversmei izskatīja atbilstoši Satversmes 1. pantam un Satversmes 109. pantam.

Latvijas Tiesībsarga tīmekļvietnē norādīts, ka pēc jaunākās statistikas 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas, savukārt tikai 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kurām bērni – 3165, un vecuma pensijas personas – 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darba tirgus nākotne ir gaiša

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās.

Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2.ceturksnī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Labā ziņa — darba meklētāju īpatsvars 2.ceturksnī bija ievērojami zemāks, nekā vēstīja prognozes šī perioda sākumā. Operatīvie dati liecina, ka darbu zaudējušajiem ir labas cerības atkal tikt uz zaļa zara. Reģistrētais bezdarbs stabilizējās jūlijā, bet kopš augusta sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 998 cilvēkiem, mēneša pirmajās 17 dienās ir reģistrētas jau 3502 jaunas vakances. Darbaspēka apsekojuma datu detaļas vēstī, ka šī krīze ir “sekla”, radot īslaicīgu bezdarba pieaugumu, bet ne ilglaicīgas sekas. Piemēram, ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Tāpat 2.ceturksnī turpināja sarukt gan ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, gan tā viņu daļa, kas ir zaudējusi cerības atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādi un ES fondu iekšējām pārdalēm COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Lai pēc krīzes noritētu veiksmīga ekonomikas atveseļošanās, prioritāri jānodrošina veselības aizsardzības sistēmas un infekcijas prevencijas pasākumi strādājošajiem, jāizveido uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalsta sistēma. Pats būtiskākais uzdevums ir nodrošināt sociālo mieru. Tādēļ mums kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sociālekonomiskās sekas un nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību un tautsaimniecības attīstību."

Kā galvenos rezultatīvos rādītājus jau ar šo gadu ir jānosaka: nodarbinātības līmenis, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija 2019.gada nogalē - pirms Covid-19 krīzes), kā arī migrācijas saldo - ne vairāk par 5 000 (situācija 2018.gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.

Likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā. Nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā - par 744 miljoniem eiro vairāk nekā šī gada budžetā.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Tāpat zināms, ka par kolektīvo atlaišanu jau ir ziņojuši 16 darba devēji par kopumā 3156 darbinieku plānoto atbrīvošanu. Par atlaišanām ziņojušas transporta un uzglabāšanas, administratīvo un apkalpojošo dienestu, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, atkritumu apsaimniekošanas, apstrādes rūpniecības, nekustamo īpašumu tirgus, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji.

Tikmēr kritums novērojams brīvo vakanču kopskaitā, kuru daudzums martā sarucis par 2449, tādējādi patlaban NVA ir pieejamas 28 301 vakance. Tomēr aģentūrā joprojām tiekot reģistrētas jaunas vakances.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc krīzes būsim iemācījušies strādāt daudz efektīvāk

LETA, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija no Covid-19 saslimšanas izraisītās krīzes izies salīdzinoši ātri, gada otrajā pusē jau atkal varētu būt pieprasījums pēc darbiniekiem, prognozēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Pašlaik notiek pārgrupēšanās darba tirgū, un nozares, kurās līdz šim bija ļoti izteikts darbaspēka pieprasījums un varbūt pat iztrūkums, šobrīd ir būtiski sabremzējušās vai pat apstājušās. Līdz ar to tā ir iespēja citiem iegūt labus darbiniekus. Taču, ja no šīs krīzes iziesim salīdzinoši ātri, tad jau gada otrajā pusē pieprasījums pēc darbiniekiem atkal būs," sacīja Simsone.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka prognozes pašlaik ir ļoti aptuvenas.

"Skatīsimies, kā notikumi attīstīsies, un gribu teikt, ka tas arī lielā mērā ir atkarīgs no mums visiem, cik godprātīgi izturēsimies un ievērosim ierobežojumus, tik ātri mums izdosies apturēt vīrusa izplatību un atgriezties pie normālas ikdienas," teica NVA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Austrālija sāk vērienīgu darbinieku pārkvalificēšanas programmu

LETA--AFP, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija ceturtdien paziņoja par divus miljardus Austrālijas dolāru (1,23 miljardus eiro) vērtas programmas uzsākšanu darbinieku pārkvalificēšanai, kurus skārusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze, kuras dēļ bezdarbs valstī sasniedzis augstāko līmeni vairāk nekā divās desmitgadēs.

Premjerministrs Skots Morisons paziņoja, ka finansējums radīs vairāk nekā 300 000 vietu apmācību programmās, kuru mērķis ir novirzīt to beidzējus un jaunos bezdarbniekus uz "izaugsmes" nozarēm.

"Daudziem austrāliešiem tas ir apbēdinoši, ka nozarēs un vietās, kur viņi strādāja, viņiem būs ļoti grūti atrast darbu," sacīja Morisons. "Un tāpēc mēs vēlamies nodrošināt, ka viņiem ir iespēja atrast darbu citās nozarēs, lai viņi varētu virzīties uz priekšu ar savu dzīvi."

Saskaņā ar Austrālijas statistikas biroja datiem jūnijā bezdarba līmenis pieaudzis no 7,1% līdz 7,4% un bez darba ir teju viens miljons no valsts 25 miljoniem iedzīvotāju.

Tas ir valsts augstākais bezdarba līmenis kopš 1998.gada, bet vienlaikus Austrālija virzās uz pirmo recesiju teju 30 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zema inflācija Latvijā saglabāsies līdz gada beigām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos.

Komentāri

Pievienot komentāru