Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uz Sadarbības sanāksmi virzīs atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieguma izmaksu mazināšanai galalietotājiem. Piedāvājuma kopumu plānots skatīt pirmdien, 17. janvārī.

“Situācija ar šī brīža elektrības, gāzes un siltuma rēķiniem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem ir dramatiska. Ieviestie atbalsta mehānismi elektrības rēķiniem situāciju risina tikai daļēji. Patērētājus satrauc gala rēķins, kas šajā apkures sezonā ir nepieredzēti liels. Katra maksājuma kaut neliela samazināšana ir būtisks nosacījums iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai,” uzsver ekonomikas ministrs.

Konsultējoties ar pašvaldībām, runājot ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, Vitenbergs atkārtoti aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt EM piedāvājumu samazināt PVN elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai, kurināmajai koksnei līdz 5% likmei uz laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas mazinās energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas kara, Rietumvalstu sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi būvniecības nozarē un materiālu piegāžu ķēdēs, kas rada izaicinājumus pašvaldībām nodrošināt to pārziņā īstenojamo būvniecības projektu sekmīgu izpildi.

Gan karadarbības Ukrainā un no tās izrietošo sankciju, gan arī Covid-19 pandēmijas un citu ārējo apstākļu un risku ietekmē ir manāms izejvielu sadārdzinājums būvniecības nozarē. Lai sekmīgi īstenotu ES fondu un citu finanšu instrumentu līdzfinansētos, t. sk. ar aizņēmumiem, pašvaldību būvniecības projektus, vakar notika LLPA tiešsaistes tikšanās ar ekspertiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA).

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Kā atzīst LLPA pārstāvētās valstspilsētas, tad šī brīža situācijā jau ir manāms vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās, kas var mainīties atkarībā no ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas.

Lai sabiedrībai un vietējām kopienām svarīgie būvniecības projekti netiktu apturēti, LLPA un FM turpinās strādāt pie iespējām rast risinājumus piesaistīt finansējumu objektīvu sadārdzinājumu segšanai, kas plānots pašvaldību aizņēmumu formā. Ņemot vērā, ka valstspilsētu un pašvaldību īstenotie būvniecības projekti ir dažādi, ar daudz mainīgajiem apstākļiem, tad paredzēts ar CFLA un Iepirkumu uzraudzības biroja palīdzību sagatavot vadlīnijas, kas sniegtu skaidrojumu un palīdzētu pieņemt lēmumu par sabiedrībai un pašvaldībām labāko risinājumu līgumu izpildē, ko ietekmē būtiskas cenu svārstības.

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu 

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes...

"Pieejot katram gadījumam un projektam individuāli, ir nepieciešama skaidra un saprotama rīcība, kā pašvaldības var novērtēt objektīvu sadārdzinājumu būvniecības projektos, lai tiktu nodrošināta maksimāls caurspīdīgums lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc ir nepieciešami kādi standarti, kas pašvaldībām palīdzētu šos sadārdzinājumus vērtēt," par vadlīniju un labās prakses piemēru nepieciešamību uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Esošā situācija var atstāt iespaidu uz projektu, kuros izmantoti ES fondu līdzekļi, īstenošanas termiņiem, kas atsevišķos gadījumos varētu būt jāpagarina. Kā norāda LLPA, tad Eiropas Komisija izprot izaicinājumus, ar kuriem saskarās pašvaldības, un ir gatava izskatīt priekšlikumus, lai rastu ietvaru atsevišķos gadījumos pagarināt projektu īstenošanas termiņus, kas neatstātu iespaidu uz projektos iesaistītajiem ES fondu līdzekļiem.

LLPA ir gatava izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus un aicina atbildīgās ministrijas sniegt atbalstu šo priekšlikumu tālākai virzībai Eiropas Komisijā.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Trešdien LLPA tiekas ar vairāku ministriju, tostarp ZM pārstāvjiem. V.Valainis teica, ka viens no asociācijas priekšlikumiem ZM pat paredz variantu, ka pašvaldībām valsts mežos tiek nodrošināti izejmateriāli šķeldai, tādā veidā nodrošinot energoneatkarību.

Ar ZM arī plānots pārspriest, kā var ierobežot šķeldas eksportu. Valainis sacīja, ka tā pašlaik ļoti daudz tiek eksportēta, tajā pašā laikā vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts". Viņš uzskata, ka ārkārtējā situācijā, kādā pašlaik esot pašvaldības, ierobežojumi būtu vietā.

LLP 27.jūlijā plkst.11 rīko sanāksmi par enerģētikas krīzi un energoresursu pieejamības problēmām pašvaldībās.

Sanāksmē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns. ZM sanāksmē pārstāvēs ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Saeima 21.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc vietvaru nākamajām vēlēšanām noteiks pienākumu pašvaldībām pielaidei valsts noslēpumam pieteikt pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus.

Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts - ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.

Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.