Pakalpojumi

Olimpiskais sporta centrs palielinājis apgrozījumu; noslēdz gadu ar zaudējumiem

Gunta Kursiša, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

SIA Olimpiskais sporta centrs 2013. gadā apgrozīja 1,87 miljonus eiro, kas ir par 13,26% vairāk nekā 2012. gadā. Gads noslēgts ar zaudējumiem 60 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums ir biedrībai Latvijas Olimpiskā komiteja piederošā Olimpiskā sporta centra apsaimniekotājs.

Lai arī gads noslēgts ar mīnusa zīmi, ieņēmumu apjoms ir audzis visās pozīcijās, norādījusi uzņēmuma vadība. Sezonas laikā sporta centrs darbojies ar gandrīz maksimālu jaudu gan telpu iznomāšanā, gan peldbaseina noslodzē.

Olimpiskais sporta centra kopējā platība ir 23 924,63 m2. Centrā ir sešas sporta zāles, trenažieru zāle, divas aerobikas zāles, peldbaseins un piebūve, kurā atrodas sporta federāciju biroju telpas. Olimpiskajā sporta centru dienā var izmantot vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Centrs ir paredzēts valsts un starptautiska mēroga basketobola, volejbola, rokasbumbas, futbola, vieglatlētikas, vingrošanas u.c. sporta veidu sacensībām un treniņu procesa nodrošinājumam. Centrā trenējas basketbola klubi TTT Rīga un VEF Rīga. Olimpiskais Sporta centrs tiek izmantots dažādu publisku pasākumu - konferenču, sanāksmju, korporatīvo pasākumu organizēšanai. Ievērojamākais notikums, kas norisinājies centrā , ir NATO samits 2006. gada novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Elektrum Olimpiskais centrs» apsaimniekotājs SIA «Olimpiskais sporta centrs» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 1,825 miljonu eiro apmērā, kas bija par 19,4% mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi mazliet samazinājušies - tie pērn bija 379 tūkstoši eiro.

2016.gadā sporta centra neto apgrozījums bija 2,263 miljoni eiro, taču tas strādāja ar zaudējumiem 389 tūkstošu eiro apjomā.

2017.gadā «Elektrum Olimpiskajā centrā» notika vērienīga modernizācija un renovācija, kā rezultātā būvniecības darbi ēkā un pieguļošajā teritorijā ietekmēja visus centra procesus un rādītājus. Uz būvniecības periodu bija jāslēdz esošais peldbaseins.

Celtniecības darbi ietekmēja arī sporta zāļu darbību, īpaši menedžmentu un norišu loģistiku. Joprojām lielu daļu zāļu noslogojuma (līdz 70%) veido bērnu sporta klubi, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Elektrum Olimpiskais centrs «uzlec uz» Skanstes rajona lielā attīstības viļņa; ieguldīs 3 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum Olimpiskajā centra (EOC) ir uzsākta modernizācija, kas paredz izveidot Peldēšanas attīstības centru, papildinot esošo piedāvājumu ar diviem peldbaseiniem, fiziskās attīstības zonu bērniem, papildu ģērbtuvēm, kā arī plānots paplašināt peldbaseina informācijas centru. «Skanstes rajons ir liela attīstības viļņa priekšā un mēs, kā vieni no vecākajiem Skanstes rajona iemītniekiem, nevaram atpalikt,» saka SIA Olimpiskais sporta centrs valdes locekle Zane Grundiņa-Arāja.

Kopējo investīciju apmērs ir ap 3 miljoniem eiro, kas tiek finansēts no uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem, izmantojot aizņemto kapitālu no kredītiestādes.

Peldbaseini būs paredzēti peldētapmācībai bērniem, sākot no sešu mēnešu vecuma, bērniem ar kustību traucējumiem, grūtniecēm, vispārējās fiziskās sagatavotības treniņiem pieaugušajiem, kā arī brīviem peldējumiem ģimenēm. «Tas būs pirmais tāda mēroga peldēšanas centrs Latvijā,» uzsver SIA Olimpiskais sporta centrs vadītāja.

Projekta ietvaros EOC teritorijā tiks ierīkotas papildu autostāvvietas, velosipēdu novietne un jauna iebrauktuve, kas atvieglos automašīnu plūsmu teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rekonstruētais peldbaseinu komplekss Elektrum Olimpiskajā centrā

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izbūvēti divi jauni peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa u.c.

Trešdien, 24.janvārī pēc rekonstrukcijas tiek atklāts jaunais Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinu un atpūtas komplekss, kura modernizācijā ieguldīti 3,2 miljoni eiro.

No kopējā finansējuma 2,45 miljoni eiro ir aizņēmums no AS Swedbank, 214 tūkstoši eiro pamatkapitāla palielinājums no Latvijas Olimpiskās komitejas (valsts budžeta līdzekļi), kā arī 536 tūkstoši eiro pašu finansējums, informē Elektrum Olimpiskajā centra Komunikācijas un attīstības daļas vadītāja Ieva Aile.

Modernizācijas darbu ietvaros izbūvēti divi peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa, ģērbtuves, sanitārie mezgli u.c. telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz divus turpmākos gadus Rīgā zināmais Olimpiskais sporta centrs tiks dēvēts par Elektrum Olimpisko centru, jo to paredz noslēgtais divu gadu sadarbības līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un AS Latvenergo.

Kā aģentūrai LETA minēja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, noslēgtais reklāmas pakalpojumu līgums paredz 370 000 eiro atbalstu, no kā daļa summas tiks novirzīta Latvijas sportistiem, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.

Taujāts, vai arī reģionālajiem olimpiskajiem centriem tiks mainīti nosaukumi, Vrubļevskis skaidroja, ka nosaukumu maiņa notiks tikai Rīgā, jo Olimpiskais sporta centrs 100% pieder LOK, savukārt Ventspils un Liepājas olimpiskajiem centriem īpašnieks ir arī pašvaldība.

Atklājot Olimpiskā centra jauno nosaukumu, LOK prezidents sacīja, ka 90.gadu beigās vairāku gadu garumā LOK jau bijusi sadarbība ar Latvenergo. Sadarbība atkal bijusi iespējama, pateicoties tam, ka pagājušajā gadā tika atvērts elektroenerģijas tirgus. «Latvenergo ir stabils partneris, un mēs ceram, ka sadarbība turpināsies ne tikai divus gadus, bet arī vēl pēc tam,» pauda Vrubļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Liepājas olimpiskais centrs pakalpojumus pārvērtis par eksporta preci

Elīna Pankovska, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs no nākamā gada var nesaņemt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) finansējumu, Latvijas Televīzijas raidījumā Tiešā runa sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Štrombergs, kā arī Edžus Treimanis Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensības beidza jau ceturtdaļfināla fāzē.

«Štrombergs šogad nav izpildījis LOV kritērijus. Domāju, ka viņam, tāpat kā visiem, kuri piedalījās olimpiskajās spēlēs un neiekļuva labāko sešpadsmitniekā, būs priekšā balta lapa un plāns uz nākotni, ko tu darīsi, - sportosi vai nē, tiksi vai nē,» raidījumā teica Vrubļevskis.

Atbildot uz žurnālista Gunta Bojāra jautājumu, vai balta lapa nozīmē arī tukšu kontu, Vrubļevskis atbildēja apstiprinoši. «Arī tukšs konts, sākot ar 1.janvāri. Tālāk tas ir sportista, federācijas un treneru sadarbības jautājums, kā turpmāk viņa darbību finansēt, ja viņš vēlas nodarboties ar sportu,» atbildēja LOK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Investējot 10 miljonus eiro, Ventspilī būvēs jaunu baseinu

Monta Glumane, 04.03.2019

Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ledushalli Liepājas metalurgs un SIA Ledushalle Liepājas metalurgs kapitāla daļas savā īpašumā iegūst SIA Liepājas Olimpiskais centrs, kas iesniedzis izdevīgāko finanšu piedāvājumu – iegādāties halli ar firmas kapitāla daļām par 500 tūkstošiem eiro, raksta liepajniekiem.lv

Tādu lēmumu ir pieņēmis maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers. Pirkumu Liepājas dome jau bija plānojusi, vēloties saglabāt ledushalli par pilsētai svarīgu sporta objektu. Tādēļ septembrī dome nolēma palielināt LOC pamatkapitālu par 100 tūkstošiem eiro. Par halli LOC norēķināsies, ņemot kredītu, savukārt, lai to Olimpiskajam centram palīdzētu atdot, pašvaldība turpmākos četrus gadus par tādu pašu summu katru gadu palielinās uzņēmuma pamatkapitālu. Darījums ar "Liepājas metalurgu" vēl būs jāapstiprina domei.

Liepājas ledushalli vēlējies pirkt vēl kāds pretendents – SIA R89, kurš piedāvājis vien 141 tūkstoti eiro. Ja piedāvājumi ir tik atšķirīgi, vai pašvaldība nav stipri pārmaksājusi, Kurzemes Vārds jautāja domes izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam, kurš skaidroja, ka otra pretendenta cena nebija adekvāta. Iepriekš Latio pēc bankas Citadele pasūtījuma bija vērtējis īpašumu, un tā summa bija krietni virs Liepājas domes minētās summas. Arī pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikti divi atsevišķi īpašuma vērtējumi, un Citadelei pierādīja, ka piedāvājums ir visadekvātākais – tā ir ātrās realizācijas cena, tur notika diezgan liela tirgošanās ar Citadeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vanags: Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības kompānija LNK Group oktobrī sākusi demontēt bijušo sporta namu Skanstes ielā, informē uzņēmums.

Nākotnē ēkas vietā būs moderns medicīnas centrs, kura izveide tiks finansēta par privāto investoru līdzekļiem.

LNK Group informē, ka jaunā medicīnas centra būvniecība tiks pabeigta jau 2019.gadā, un jaunā ēka iekļausies Skanstes rajona apbūves ainavā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar Rīgas attīstības plānu, līdz 2030.gadam Skanstes ielai jākļūst par pilsētas vizītkarti – biznesa konferenču norises vietu, plānots, ka tajā notiks pasaules slavenu mūziķu koncerti, sporta un kultūras pasākumi, kā arī atradīsies augstas klases daudzstāvu ofisa ēkas un dārgi dzīvokļi. Patlaban rajonā jau atrodas Arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, starptautisku kompāniju biroji un daudzstāvu dzīvojamās ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas olimpiskās delegācijas izmaksas šajā sezonā ir 4,22 miljoni eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

Nākamā gada februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā norisināsies XXIII ziemas Olimpiskās spēles, kurās startēs arī Latvijas Olimpiskā komanda. Tikmers skaidroja, ka sportistu sagatavošanās notiek vairāku gadu garumā un tas prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. LOK aprēķinājis, cik izmaksā Olimpiskā delegācija vienā sezonā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, aprēķinos neņemot vērā arī individuālos sportistu reklāmas līgumus un personīgo finansējumu.

Aptuveni piektdaļa izdevumu jeb 855 132 eiro tiek segti no LOK finansējuma. Šajā summā pamatā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar dalību Olimpiskajās spēlēs.

Piemēram, ekipējuma komplektu nodrošināšanai Olimpiskajai delegācijai paredzēti 387 425 eiro, savukārt vēl 34 500 eiro paredzēti kompensāciju izmaksai federācijām par starta formu izveidi. Izmitināšana Olimpisko spēļu laikā izmaksās 7480 eiro, delegācijas ceļa izdevumi uz Saeulu ekonomiskajā klasē būs 161 000 eiro, ceļojuma apdrošināšanai, ņemot vērā, ka apdrošināšanu Olimpisko spēļu laikā nodrošina Starptautiskā olimpiskā komiteja, vajadzīgi 2600 eiro, bet rāciju, medicīniskā un saimnieciskā aprīkojuma nomai - 8500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar privātajiem investoriem nākamo gadu laikā ievērojami labiekārtos Skanstes apkaimi. Līdz 2024. gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, piektdien projekta attīstības ieceres prezentācijas pasākumā uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

«Mēs šo teritoriju attīstīsim visi kopā – pašvaldība un uzņēmēji, piesaistot ES finansējumu, iegūstot jaunu un modernu Rīgas apkaimi. Jau tagad uzņēmēji Skanstes apkaimē veikuši lielus ieguldījumus – 245 miljonus eiro - ir uzbūvēta arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, vairākas biroju un dzīvojamās ēkas. Līdz 2024.gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, tiks uzbūvēta koncertzāle, konferenču centrs, laikmetīgās mākslas muzejs, kā arī daudz biroju un dzīvokļu,» norādīja N.Ušakovs.

Savukārt pašvaldība, izmantojot ES naudu, palīdzēs sakārtot infrastruktūru – būvēs ielas, tramvaja līniju, komunikācijas, līdz ar to te izveidosies jauns Rīgas centrs, kas turklāt būs zaļākā un skaistākā apkaime pilsētā, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Kaifs izskaitļot biznesa veiksmi

Lāsma Vaivare, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vasaras nodarbinātības pasākumos iesaistīts 4051 skolēns

Žanete Hāka, 19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā līdz augusta vidum ir iesaistīts 4051 skolēns, informē NVA.

Visvairāk bērnu ir nodarbināti Rīgas reģionā – 1167 un Kurzemes reģionā – 1131.

Vasaras darbos līdz šim jaunieši lielākoties strādāja par palīgstrādniekiem – 1303, labiekārtošanas strādniekiem – 388, pārdevēja palīgiem – 213, sezonas lauksaimniecības strādniekiem – 148, sētniekiem – 135. Tāpat skolēni strādāja tādās profesijās kā, piemēram, sporta instruktors (50), skolotāja palīgs (44), pavāra palīgs (38), lidostas avio drošības dienesta darbinieka palīgs (33) un citās profesijās.

Šovasar visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā Liepājas pašvaldības aģentūra Nodarbinātības projekti – 101, SIA Olimpiskais centrs Ventspils – 91, AS Diāna – 81, Tukuma novada dome – 75, AS Rīgas piena kombināts – 72, Jēkabpils pilsētas pašvaldība – 72, SIA Maxima Latvija – 69, VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 56, Dagdas novada pašvaldība – 54, kā arī Rīgas sociālais aprūpes centrs Gaiļezers, Rīgas Dzemdību nams, uzņēmums Lido, Rēzeknes gaļas kombināts un daudzi citi Latvijas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Olimpisko spēļu lielās cerības un skaistuma defekti

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī olimpiskās spēles ir izcilu sportisko sasniegumu demonstrēšanas svētki, aizkulisēs galveno lomu nereti spēlē politika un nauda

Līdz ar to, lai cik ļoti mēs arī fanotu par saviem sportistiem un sportu kā tādu, kopumā politika un bizness jau sen nekādi nav nošķirami no šī vērienīgā pasākuma. Ja reiz tā, tad Latvijai to, protams, vajadzētu censties izmantot savās interesēs, ko Latvijas prezidents Andris Bērziņš varbūt arī darīs, jo viņš atšķirībā no vairāku citu valstu vadītājiem Soču olimpiādi tomēr apmeklē. Ja vēl mūsu sportistiem būs labi rezultāti, tad kaut kas no tā varētu atlēkt arī Latvijas biznesam, piemēram, uzņēmumam AB Metal, kas ražo Latvijas skeletona izlases ragavu slieces.

Šķiet, ka nevienam politiskās scēnas vērotājam nav šaubu, ka Soču olimpiskās spēles patiesībā varētu saukt par Putina olimpiādi, kurā viņš iecerējis mirdzēt pilnā godībā. Ne jau velti viņš šo spēļu rīkošanai izvēlējās par Krievijas Rivjēru sauktos Sočus, turklāt, pēc paša sacītā, šo lēmumu viņš pieņēma jau savas pirmās prezidentūras laikā, braukājot džipā pa šo apvidu. Tāpēc laikam arī likumsakarīgi, ka Soču olimpiāde ir visdārgākā visā olimpisko spēļu vēsturē – oficiāli šo spēļu izmaksas sasniegušas 54 miljardus eiro, lai gan vairāki eksperti norāda, ka patiesās izmaksas jau pārsniegušas 60 miljardus eiro. Turklāt kritiķi piebilst, ka vismaz 20% no šīm izmaksām jau nonākušas oligarhu un citu Kremlim draudzīgu cilvēku kabatās. Jāteic, ka Putins nav pirmais politiskais līderis, kas vēlējies izcelties tieši ar olimpiskajām spēlēm – 1936. gadā Berlīnē to darīja arī Ādolfs Hitlers, ar miermīlīgu sporta spēļu šovu cenšoties slāpēt dažās valstīs radušās aizdomas par saviem patiesajiem nolūkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks - fotogrāfijās

Uldis Andersons, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks drīzumā cer iekļūt populārāko Valmieras tūrisma objektu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdztekus jau tagad valmieriešu un pilsētas viesu iecienītajai Sajūtu parka baskāju takai un vairākām skriešanas un nūjošanas trasēm šovasar plānots to papildināt ar jaunu aktīvās atpūtas objektu – taku kokos. Takas montāžu plānots sākt jau šomēnes, un apmeklētājiem tā tiks atvērta jūlija vidū. Sajūtu parka apsaimniekotājs ir SIA Vidzemes Olimpiskais centrs, kurš arī finansē takas izveidi. Projekta izmaksas paredzētas gandrīz 40,3 tūkst. eiro (ar PVN). Takas elementu un konstrukciju projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu veic SIA Ežu tornis.

Mežs pilsētā

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks darbojas trešo sezonu, tas izvietots līdzās J. Daliņa stadionam esošajā mežā. Kā stāsta J. Daliņa Sporta Rehabilitācijas centra vadītāja Iluta Urbanoviča, teritorijas sakopšanā ticis ieguldīts milzīgs darbs. «Kad sākām apsaimniekot stadionu un viesnīcu, pamanījām, ka līdzās atrodas arī mežs, un sapratām, ka varam to izmantot kā vietu, kur cilvēkiem nākt un izbaudīt dažādas sajūtas, ko sniedz daba. Ieejot mežā, cilvēks iedarbina visas savas maņas – tausti, ožu, garšu. Te apkopots sajūtu gammu spektrs,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmierā taps Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām atbilstošs peldbaseins

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā taps peldbaseins, kuru plānots veidot atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un Peldēšanas federācija atzītu sasniegtos rezultātus, aģentūru LETA informēja SIA Vidzemes Olimpiskais centrs valdes priekšsēdētājs Artis Jansons.

Pie Vidzemes Olimpiskā centra (VOC) sākušies pirmie sagatavošanas darbi Valmieras jaunā peldbaseina celtniecības ieceres realizēšanai. Stāvlaukuma vietā tiks izbūvēts baseins, tāpēc tagad tiek iekārtota teritorija, kur transportlīdzekļus novietot pēc jaunbūves atvēršanas.

Peldbaseina plānotais garums ir 25 metri (m). Tam būs astoņi celiņi, baseina dziļums no 1,2 līdz 2,3 m. Tiek plānots izveidot arī divus mazāka izmēra bērnu baseinus dziļumā līdz 0,9 m, tribīnes, kurās sportistiem līdzi just varēs 300 skatītāju, rehabilitācijas zonu ar baseiniem, vannām, pirtīm un terapijas kabinetiem, sauso treniņu zonu, 300 vietu ģērbtuves, medicīnas kabinetus, kā arī telpas tehniskajām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum Olimpiskais centrs Rīgā ir vienīgais, kurš 100% pieder Latvijas Olimpiskajai komitejai; tā šādu situāciju uzskata par nepareizu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Arī Rīgas olimpiskajam centram vajadzīgi vismaz «divi vecāki», saka Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis. Viņš klāsta, ka visi pārējie – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Daugavpilī un Valmierā – tiek uzturēti sadarbībā ar pašvaldībām. «Un tur mums sirds ir mierīga, jo galvenokārt jāuzrauga sporta darba saturs. Savukārt pašvaldībām jānodrošina šo centru saimnieciskā patstāvība. Rīgā situācija ir citāda. LOK ir vienīgais Elektrum Olimpiskā centra īpašnieks, kas nav pareizi. Ir taču skaidrs, ka bāze lielākoties kalpo rīdzinieku vajadzībām, tādēļ, manuprāt, arī Rīgas pašvaldības līdzdalība būtu nepieciešama,» spriež A. Vrubļevskis. Turklāt LOK pieder tikai pati ēka, bet zeme – pilsētas domei, kas par tās lietošanu no komitejas iekasē nomas maksu. Kā informē Elektrum Olimpiskā centra valdes locekle Zane Grundiņa-Arāja, tās apmērs mēnesī ir 2822 eiro, bet gadā teju 34 tūkst. eiro, ieskaitot PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar piemērotu laikapstākļu iestāšanos, slēpošanas kalni un trases šonedēļ sākuši darbu, bet vairākās vietās turpina ražot sniegu, lai trases varētu atvērt tuvāko dienu laikā.

Siguldā ir uzsākta aktīva sniega ražošana un kopš otrdienas, 29.decembra, ir atvērta 400 metru gara distanču slēpošanas trase Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā, informē Siguldas novada pašvaldība.

Sniega ražošana uzsākta arī Siguldas un apkaimes kalnu slēpošanas trasēs.

Gada pēdējā dienā – 31.decembrī – pirmās kalnu slēpošanas trases plānots atvērt Kaķīškalnā, Kordes trasē un Reiņa trasē, savukārt Siguldas Pilsētas trase varētu tikt atvērta nākamās nedēļas nogalē.

Cēsu novada pašvaldība informē, ka, ņemot vērā, ka gada nogalē tiksim lutināti ar ziemai atbilstošu gaisa temperatūru, Žagarkalns, Ozolkalns, kā arī Cēsu Olimpiskais centrs strādā pie savu trašu sagatavošanas. Trešdien tiks atvērtas vairākas slēpošanas trases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknes budžeta ieņēmumus prognozē 31,2 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 20.janvārī, Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par Rēzeknes pilsētas 2016.gada budžetu, informē dome.

Prioritātes, tāpat kā iepriekšējos gadus, ir saglabāt un attīstīt izglītības, kultūras un sporta iestāžu tīklu un to sniegtos pakalpojumus, saglabāt sociālo pabalstus maznodrošinātajai sabiedrības daļai, kā arī pabeigt uzsākto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu un sagatavot tehnisko dokumentāciju jauniem projektiem, lai attīstītu un sakārtotu pilsētas infrastruktūru.

Rēzeknes pilsētas konsolidētā budžeta ieņēmumu kopējais apjoms 2016.gadā tiek prognozēts 31,2 miljoni eiro, Konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2016.gadā plānots 31,5 miljoni eiro. Rēzeknes pilsētas budžeta finansēšanas daļa ir 255 216 eiro, kuru veido budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā – 1,3 miljoni eiro, ko plānots novirzīt budžeta izdevumu finansēšanai, starpība starp plānotiem un atmaksājamiem aizņēmumiem – 889 tūkst. eiro, kā arī izdevumi līdzdalībai komersantu pašu kapitālā – 151 tūkst. eiro (plānotais ieguldījums SIA Olimpiskais centrs Rēzekne un SIA Rēzeknes slimnīca pamatkapitāla palielināšanai).

Komentāri

Pievienot komentāru