Aviokompānijas Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs atklāj milzīgos plānus nākotnē un stāsta par mērķi Latvijā apsteigt airBaltic.
Kāds ir vizītes mērķis Rīgā?
Es pats sev uzdevu šo jautājumu, kad šodien piecēlos no rīta. Patiesībā man ir paredzēta tikšanās ar jūsu valsts satiksmes ministru, lai pārrunātu iespējas izveidot Rīgā Ryanair bāzi. Mēs ceram, ka šajā jautājumā panāksim kādu progresu. Mēs patiesībā vēl arvien neesam līdz galam vienojušies par bāzes izveidi Rīgā - vēl arvien viss nav skaidrs par izmaksām un nosacījumiem. Tomēr es ceru, ka pārrunās ar ministru tiks panākts progress šajā jautājumā.
Kādas perspektīvas pavērtu šādas bāze izveide Rīgai un Ryanair?
Pirmkārt, mums Rīgā bāzētos 2 līdz 4 lidmašīnas. Tādējādi visi maršruti no Rīgas tiešām arī sāktos no Rīgas un pavērtu plašas iespējas jauniem maršrutiem. Mazākā bāze, kas mums šobrīd ir, gadā apkalpo divus miljonus pasažieru. Jums bāzes atvēršana nozīmētu vismaz 2,5 līdz 3 miljonus apkalpotu Ryanair pasažieru. Tas būtu milzīgs pieaugums apkalpoto pasažieru ziņā Rīgai. Un tie nebūtu tikai latvieši, kas dodas darbā uz Eiropu. Tie būs daudzi simti tūkstošu tūristu, kas dosies uz Latviju. Tādējādi tas būtu milzīgs uzrāviens Latvijas tūrismam un ekonomikai kopumā.
Redzot Ryanair panākumus, jāsecina, ka šobrīd avionozarē galvenais ir izmaksas!
Tieši tā! Jebkurai aviokompānijai izmaksas izšķir visu. Aviokompānijas neatšķiras no lielveikaliem vai ātrajām ēstuvēm. Ja mēs varam ietaupīt kaut vai desmit centus uz katru pasažieri, tas kopumā dos milzīgu finansiālo ieguvumu. Ryanair gadā pārvadā 50 milj. pasažieru jeb vienu miljonu pasažieru katru nedēļu. Pat mazākais ietaupījums uz vienu pasažieri ir liela nauda.
Kas bija galvenie iemesli, kas lika savulaik Ryanair izšķirties par ienākšanu Latvijas tirgū?
Tajā laikā Latvijā nebija daudz lidojumu. Tie lidojumi, kas tika piedāvāti, bija ļoti dārgi, un mēs redzējām iespēju izaugsmei. Redzējām iespēju iespraukties tirgū, piedāvājot ļoti labas cenas. Īstenībā Ryanair tolaik nebija drošs par to, ka maršrutos no Rīgas būs liels latviešu skaits, kas vēlēsies izmantot mūsu aviopakalpojumus. Toreiz vairāk rēķinājāmies ar lielu tūristu pieplūdumu no Rietumeiropas. Un šīs prognozes piepildījas. Bet, ja godīgi, tad mēs tiešām negaidījām, ka šeit būs tik liels latviešu skaits, kas dosies strādāt uz Īriju un Angliju vai Skandināviju. Tas dod papildu stimulu mūsu biznesam, jo reisi ir labi aizpildīti abos virzienos.
Dzirdēts, ka Ryanair apsver iespēju sākt biznesu arī Krievijā un ka Rīgai šajos plānos varētu būt nopietna loma?
Pašreizējā stadijā tās ir tikai baumas, bet mēs esam runājuši ar dažām lidostām Krievijā. Tomēr lielākā daļa mūsu izaugsmes potenciāla ir Centrāleiropā, nevis Krievijā. Kaut vai Rīgā. Mums šeit ir astoņi maršruti un drīz - aprīlī būs devītais uz Brēmeni. Neviens no maršrutiem neved uz Krieviju. Bet, ja mums tiešām tiks izveidota bāze Rīgā, tad pieļauju, ka mēs varētu vairāk pievērsties Krievijas tirgum. Tiesa, jūsu nacionālā aviokompānija airBaltic jau ļoti aktīvi strādā šajā virzienā, tāpēc šobrīd šis tirgus mums nešķiet tik ļoti svarīgs.
Cik liela nozīme bija izmaksām Rīgas lidostā, kad nolēmāt ienākt šajā tirgū?
Izmaksas tolaik nebija nemaz tik zemas Rīgā, tomēr jūsu amatpersonas daudz ātrāk nekā jebkurā citā lidostā saprata, kā iespējams nodrošināt attīstību. Centrālajā Eiropā ir ļoti daudz dārgu lidostu, kas atrodas pilsētas centrā. Rīgas amatpersonas ātrāk nekā citi saprata, ka ir vērts strādāt ar zemo izmaksu aviokompānijām un nodrošināt attiecīgas iespējas, nosacījumus un zemas izmaksas lidostā.
Patiesībā, lai kur arī mēs sāktu lidot, mēs paceļam visu avionozari un tirgu. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka tirgū vidējās aviobiļešu cenas ir starp 150 un 200 eiro. Ryanair savukārt piedāvā cenas par 40 eiro. Arī Rīgā mums ir milzīga izaugsme, un jau drīz Ryanair pēc apkalpoto pasažieru skaita apsteigs airBaltic. Ja mēs atvērsim bāzi Rīgā, Ryanair 12 mēnešu laikā apsteigs airBaltic.
Turpmāko piecu gadu laikā Ryanair vēlas dubultot savu pasažieru skaitu visā Eiropā. Mēs vēlamies atvērt vismaz 12 līdz 15 jaunas bāzes, no kurām dažas būs Austrumeiropā, tomēr lielākā daļa bāzu būs lielajās Rietumeiropas pilsētās. Līdz 2012. gadam mēs dubultosim lidmašīnu skaitu no 140 līdz 280 lidmašīnām. 2012. gadā Ryanair pārvadās 85 līdz 90 milj. pasažieru un tādējādi kļūs par lielāko aviokompāniju Eiropā. Mēs apsteigsim Lufthansa, British Airways (BA), Air France. Un mēs apsteigsim airBaltic.
Vai lielajām aviokompānijām būs jāmainās, lai izdzīvotu aviotirgū?
Nākamajos piecos gados Lufthansa, BA, un Air France arvien būs trīs lielākās aviokompānijas Eiropā, bet būs arī Ryanair, kas konkurēs zemo cenu tirgū. Šīs trīs lielās kompānijas pārņems citas mazākas aviokompānijas, un tāpēc samazināsies to aviokompāniju skaits, kas savā starpā konkurēs. Tomēr šie milzeņi arvien mazāk lidos īsajos reisos un arvien palielinās starpkontinentālo maršrutu skaitu. Viņi centīsies "pabarot" savas lielās lidostas ar starpkontinentālajiem reisiem. Īsajos lidojumos šīs aviokompānijas vairs nevarēs konkurēt ar zemo cenu aviokompānijām. Tās vienkārši izņems lidmašīnas no reģionālajiem lidojumiem un pārcels tās lidojumiem uz Āfriku, Latīņameriku, ASV u.c. tālajiem maršrutiem. Vecās aviokompānijas redz savu nākotni garajos lidojumos, jo nespēj konkurēt ar mums tuvajos reisos.
British Airways nesen pārstāja lidot no Rīgas.
Godīgi sakot, nedomāju, ka Rīga jebkad būtu bijusi labs punkts savienojumu lidojumiem uz Londonu. Rīgā nevarētu savākt lielu pasažieru skaitu, kas lidotu uz Londonu, lai pēc tam dotos uz Ķīnu u.c. šādiem tāliem galamērķiem. Tāpēc uzskatu, ka no BA puses tas bija gudrs stratēģisks solis.
Un kā ir ar konkurenci ar citām zemo cenu aviokompānijām?
Nav citu zemo cenu aviokompāniju. Ir gan virkne aviokompāniju, kas sevi sauc par zemo cenu aviokompānijām. Tomēr neviena cita aviokompānija cenu līmeņa ziņā nelīdzinās Ryanair. Paskatīsimies kaut vai uz easyJet. Pat viņi atzīst, ka nevar konkurēt ar Ryanair cenām, tāpēc easyJet izaugsme arvien vairāk ir virzīta uz lidojumiem lielajās lidostās. Varbūt ar laiku easyJet sāks paplašināt darbību Rīgā, tomēr viņi nevarēs atvērt bāzi Rīgā un palaist 12 maršrutus no šejienes.
Vai jūs pats gaidījāt tādus panākumus Rīgā?
Jā. Jo panākumi ir sakarā ar zemajām cenam. Pat ja nebūtu šis lielais latviešu skaits, kas dodas uz Eiropu un atpakaļ, būtu un būs simtiem tūkstošu tūristu, kas dosies uz Rīgu kā tūrisma metropoli. Drīzumā tiks atvērts devītais maršruts no Rīgas līdz Brēmenei. Neesam droši, vai tas būs veiksmīgs, jo abas pilsētas ir ļoti tuvu viena otrai. Ryanair labprāt redzētu, ka Vācija atver savu darba tirgu, un tad latvieši daudz vairāk lidotu un strādātu Vācijā.
Satiksmes ministram Aināram Šleseram ir vīzija, ka Rīgas lidosta tuvāko gadu laikā varētu sasniegt līmeni, kad tā apkalpo 10 līdz pat 15 miljonus pasažieru. Kā jums šķiet, vai tas ir iespējams?
Tas ir ļoti ambiciozs plāns. Nezinu, vai tas ir reālistiski. Bet, lai iegūtu jau 10 miljonus pasažieru, Rīgai būs vajadzīga Ryanair bāze šeit Rīgā. Zinu, ka Šleseram ir vīzija izveidot Rīgu kā lidojumu centru un pārsēšanās punktu lidojumiem no Krievijas un Āzijas. Šāds modelis vairs nedarbojas. Mūsdienās ir grūti cilvēkiem pierādīt nepieciešamību lidot ar pārsēšanos, jo neviens to vairs nevēlas. 50. un 60. gados tā varēja, jo lidmašīnas nebija spējīgas lidot tik ilgi bez nolaišanās. Tagad lidmašīnas var veikt lielus attālumus bez apstājas, tāpēc arī pasažieri izvēlas lidot pa tiešo.
Ja Rīgas lidosta šobrīd apkalpo 2.5 milj. pasažieru, tad jau 3 gados jūs sasniegsiet 6 milj., kas ir Dublinas līmenī. Pēc tam sasniegt 9 līdz 10 milj. pasažieru varētu būt jau daudz grūtāk.
Ryanair sper soli tuvāk savas bāzes izveidei Rīgas lidostā
Ryanair ir gatava izveidot bāzi Rīgā, ja vien Rīgas lidosta nodrošinās zemas izmaksas un nepieciešamo infrastruktūru.
To paziņojis Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs pēc tikšanās ar satiksmes ministru Aināru Šleseru. Tikmēr satiksmes ministrs Ainārs Šlesers paziņojis, ka lidostas attīstībā, jauna pasažieru termināļa un skrejceļa būvē plānots ieguldīt no 500 līdz 600 miljoniem latu, kas būtu līdz šim lielākās investīcijas infrastruktūras attīstībā Latvijā. Tādējādi gan Ryanair, gan SM ir atraduši "kopēju valodu" jautājumā par lidostas turpmāko attīstību.
Šobrīd Īrijas aviokompānijai visā Eiropā ir 19 bāzes. Šādas bāzes izveide prasīs prāvas investīcijas - lidmašīnu iegāde, angāru un piegulošās teritorijas izbūve varētu izmaksāt 300 miljonus ASV dolāru.
Ja Ryanair bāze Rīgā tiešām tiktu atvērta, tas pavērtu jaunas biznesa iespējas pašai aviokompānijai, jo tādējādi tā varētu atklāt jaunus maršrutus. Kā nākamos virzienus lidojumiem no Rīgas O'Līrijs minēja Spānijas, Itālijas, Francijas, kā arī Skandināvijas lidostas.
Līdz ar to Ryanair pārvadāto pasažieru skaits Rīgas lidostā tuvāko trīs gadu laikā varētu sasniegt trīs miljonus. Tāpat tiktu izveidotas 1500 jaunas darbavietas un dubultotos iebraucēju iztērētās naudas apjoms Latvijā.
Lai arī O'Līrijs uzsver, ka lidostas izmaksas nav pats galvenais faktors, tomēr Ryanair pārstāvji jau iepriekš norādījuši, ka izmaksām Rīgas lidostā ir jāpaliek zemām, citādi aviokompānija var pārskatīt savus plānus Latvijā. Tādējādi liela nozīme būs strīda iznākumam starp Satiksmes ministriju un Konkurences padomi jautājumā par Rīgas lidostas nodevu atlaižu sistēmu. Ministrija gan sola, ka gadījumā, ja atlaižu sistēma galu galā būtu jāatceļ, tiks izstrādāti alternatīvi varianti, kā lidostā nodrošināt zemas izmaksas.
