Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Jaunajiem biedriem mēs vaicājam, kāda ir motivācija, kāpēc nolēmuši iegūt valsts kvalitātes zīmi, kuras produkcijas atbilstību regulāri pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests. "Oma Food" godīgi atzina, ka lielākais izaicinājums šim gadam būs pārvarēt Covid-19 krīzes sekas, un uzņēmums cer, ka karotītes būs papildu palīgs krīzes pārvarēšanā. Zaļās karotītes simbols uz iepakojuma papildus popularizē un uzsver produkta kvalitāti, kā arī norāda izcelsmi. "Tas ir svarīgi gan esošajiem, gan potenciālajiem klientiem," iemeslus, kāpēc pieņemts lēmums veikt sertifikāciju dalībai Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, skaidroja Pārgaujas novada uzņēmums.

Ar karotītēm marķētie produkti ir ražoti tepat Latvijā, tie nesatur ģenētiski modificētus organismus un sintētiskās krāsvielas, un to kvalitāte tiek regulāri uzraudzīta, lai atbilstu standartiem. Atbildot uz jautājumu, kuru dažkārt saņemam, ko praktiski nozīmē karotīšu paaugstinātā kvalitāte, tad, piemēram, produktiem, kas marķēti ar valsts kvalitātes zīmēm, ir noteikti stingrāki sāls un cukura ierobežojumi, kas ir jo īpaši svarīgi bērnu uzturā. Tas nozīmē, ka produktu garšas īpašības tiek panāktas bez mākslīgiem garšas pastiprinātājiem, bez sintētiskām krāsvielām, kaitīgām e-vielām.

Savukārt gaļas produktiem karotītes kvalitātes zīme uz iepakojuma apliecina, ka gaļa nav iegūta mehāniskas atkaulošanas ceļā – tas ir aizliegts. Vienkāršiem vārdiem sakot, Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu kvalitātei izvirzītās prasības ir augstākas, nekā nosaka Latvijas un Eiropas Savienības normatīvi. Ņemot vērā, ka karotīšu produktu klāsts ir ļoti plašs, nu jau ir vairāk nekā 800 dažādu produktu, kas ir marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti, tad Ministru kabineta noteikumos ir detalizēti aprakstītas prasības pa produktu grupām.

Tāpat pie jaunajiem dalībniekiem vēl jāpiemin Cēsu maiznīca "Solo", mazā alus darītava "Brālis" un Durbes novada zemnieku saimniecība "Oliņi". Maiznīca "Solo" ir saņēmusi Bordo karotīti mājas rupjmaizei un saldskābmaizei, taču jau šogad plāno iegūt Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikātus arī citiem maiznīcas ražotajiem produktiem. Līdz ar pievienošanos karotīšu pulkam uzņēmums sagaida lielāku ieinteresētību no patērētājiem, kā arī lielāku ražošanas apjomu pieaugumu. Te jāpiebilst, ka vienu vai vairākas karotītes saviem produktiem ir ieguvuši teju visi lielākie Latvijas pārtikas ražotāji.

Zemnieku saimniecības "Oliņi" saimnieki Inguss un Kristīne Žīguri novērojuši, ka cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību un novērtē kvalitatīvākus, veselīgākus produktus, par kuriem ir gatavi arī attiecīgi maksāt. Zaļā karotīte zemnieku saimniecībai nodrošinās stabilāku konkurētspēju tirgū. Kopumā vairāk nekā 20% no visiem karotīšu dalībniekiem ir vietējās zemnieku saimniecības, kas kvalitātes zīmi ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem.

Iedzīvotājus Covid-19 laikā, kas pārtikas ražotājiem, lauksaimniekiem, zemnieku saimniecībām nav viegls, aicinām būt patriotiem, izvēloties augstvērtīgākos un kvalitatīvākos vietējos produktus. Mēs aicinām pircējus veikalos pievērst uzmanību produktu iepakojumam, jo kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte ir palīgs, kas palīdz vieglāk atšķirt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus. Kā par karotītēm izteicies maizes ceptuves "Lāči" saimnieks Normunds Skauģis: "Kvalitatīvi produkti ceļ pircēja pašapziņu un lepnumu par valsti. Izcili produkti nes mūsu valsts slavu pasaulē."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LPUF: Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas var pieaugt par 3-5%

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecībā Latvijā var pieaugt par 3-5%, kas ražotājiem būs smags trieciens, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Signāli ar iecerēm par nodokļu izmaiņām, kas tiek gatavotas, rada lielu satraukumu. Piemēram, ar "vides karogu" virzītās dramatiskās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs būs smags trieciens ražotājiem, ko uz savas ādas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo sekos neizbēgams cenu kāpums, pārtikas produktu cenām veikalu plauktos pieaugot par 3-5%," sacīja Šure.

Tāpat starp turpmākajiem nozares uzņēmumu galvenajiem izaicinājumiem viņa minēja valsts atbalstu eksportspējīgajiem uzņēmumiem, kas pandēmijas radītajos izaicinājumos ir būtisks.

"Lielie ražotāji ir galvenie eksportētāji valstī, tāpēc valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam," uzsvēra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas ražotāji iztur pircēju ažiotāžu un paradumu maiņu

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 31.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Paula Čurkste/LETA

Pārtikas industrija ir viena no tām, bez kuras nav iespējams iztikt nevienā sociāli ekonomiskajā sistēmā – ne karā, ne pandēmijas laikā, ne kādos citos īpašos apstākļos, tāpēc to uzskata par stratēģisku.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure žurnālam "Dienas Bizness" uzsver, ka kopumā Latvija ir labā stāvoklī, salīdzinot ar daudzām Eiropas valstīm, jo mums ir 25 lielie pārtikas ražotāji, kuru ražošanas jaudas pārsniedz valsts iedzīvotāju patēriņu.

I. Šure norāda, ka līdz ar Covid-19 izplatību ir būtiski pieaudzis arī pieprasījums no ārzemēm, uzsvars ir uz pārtikas produktiem ar ilgu derīguma termiņu. Daži ražotāji organizē papildu maiņas un ir spējuši kāpināt jaudas pat virs 100%. "Mūsu pārtikas ražotāji nodrošina ne tikai visus pasūtījumus Latvijā, bet arī trūkstošās piegādes Igaunijai, Lietuvai un daudzām Eiropas valstīm. Prioritāte jebkurā gadījumā ir vietējais tirgus," tā I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas uzņēmumu federācija: Novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām

Lelde Petrāne, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pārtikas produkcijas ražošana un piegādes veikaliem tiek veiktas pilnā apmērā, bet ir novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām. Šis jautājums ir jārisina, jo ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt situāciju ar pārtikas apgādi Latvijā, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Zemkopības ministrijā izveidota krīzes vadības grupa, kurā ir pārstāvēti gan lauksaimnieki un tirgotāji, gan pārtikas ražotāji un ministrijas pārstāvji. Krīzes vadības grupa katru dienu izvērtē situāciju un veic nepieciešamās darbības, lai palīdzētu uzņēmējiem kritiskos jautājumus novērst.

"Vēlos atgādināt, ka Latvijā ražotāji saražo vairāk pārtikas nekā valsts iedzīvotāji patērē. Mēs monitorējam situāciju nozarē un redzam, ka ražošana pašreiz norit bez aizķeršanās un piegādes tiek veiktas pilnā apjomā.

Skatoties ilgākā termiņā, bažas rada sarežģītā loģistikas situācija uz valstu robežām, kur stundām, pat diennaktīm garās rindās stāv kravas automašīnas ar izejvielām un saražoto produkciju. Ir nepieciešams organizēt speciālus robežšķēršošanas koridorus pārtikas piegādēm, kas arī valdības līmenī tiek risināts," skaidro I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Klientiem nogādās drošu pārtiku

Anda Asere, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar strauji augošo pieprasījumu pēc pārtikas un saimniecības preču iegādes attālināti, palielinājies arī jaunu tirgus spēlētāju skaits - šajā segmentā ienācis arī pārtikas preču interneta veikals Partikasprodukti.lv, informē tā dibinātāji Kaspars un Kristers Gulbji.

"Ideja par pārtikas un saimniecības preču e-veikalu ar piegādi un mājām un birojiem radās, sekojot tirgus aizvien augušajam pieprasījumam un liekot lietā mūsu ilggadējo pieredzi pārtikas nozarē. Tā kā abi ar mūsdienu tehnoloģijām esam uz "tu", šis šķita tikai loģisks solis. Aktīvi strādājam pie tā, lai ik nedēļu papildinātu un paplašinātu Partikasprodukti.lv preču sortimentu, turklāt uz citu līdzīgu e-veikalu fona atšķiramies ar zemāku minimālā groza summu, piegādes ātrumu, kā arī ar iespēju izveidot savu iepirkumu sarakstu un iepirkties, izmantojot viedtālruni. Ticam, ka arī pašreizējās konkurences apstākļos tirgū aizvien ir vieta jauniem spēlētājiem," komentē uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālajā zemnieku tirgū "svaigi.lv" kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās ievērojami pieaug pircēju aktivitāte.

Iepriekšējās dienās uzņēmums saprata, ka tirgū ir milzīgs pieprasījums un arī produktu piedāvājums, bet iztrūkst posma, kas savieno abas puses. "Mums iet ļoti spraigi. Pasūtījumu skaits pieaug," saka Elīna Novada, "Svaigi.lv" saimniece.

Pagājušajā nedēļā pēc paziņojuma par ārkārtējo stāvokli valstī, uzņēmumā sāka ienākt tik daudz pasūtījumu, ka vienā brīdī tika apstādināta to pieņemšana. Bija pāris dienas laika pieņemt lēmumu – vai nu apstāties un darīt tik, cik var, vai arī visu pārstrukturēt un palielināt pasūtījumu pieņemšanas un izpildes kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus, bet vērtē cenas

Lelde Petrāne, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu institūta" pētījums.

Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina neatlaist darbiniekus, bet aizdot tos

Monta Glumane, 21.03.2020

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina aizdot darbiniekus, nevis viņus atlaist.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist tos.

Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos uzņēmums steidzami meklē darbiniekus, kas ir gatavi palīdzēt īstermiņā. Esošajiem 200 darbiniekiem nepieciešami papildspēki - 80 darbinieki.

Nosaukums:
SIA "Karavela"
Nozare:
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana
Uzņēmuma īpašnieks:
Bite Jānis (56%), Bite Andris (24%), Endele Jānis (20%)
Apgrozījums:
41,616 miljoni eiro (2018. g.)
Strādājošo skaits:
202 (2018. g.)
Atrodas:
Rīga
Reģistrācijas datums:
16.10.2001
Avots:
Lursoft

"Neatkarīgi no tā, kas šodien notiek Latvijā un pasaulē, darījumi ir krietni pieauguši. Mums jebkurā gadījumā būtu nepieciešams papildu darbaspēks vai risinājumi, kā saražot pieprasīto produkciju. Pieprasījums pēc mūsu produkcijas vai konserviem - pēc visa tā, ko var ilgi glabāt, - ir pieaudzis burtiski pēdējās trīs, četrās nedēļās. Tas ir ļoti strauji kāpis," atklāj SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Uzņēmums novērojis, ka Baltijā, kas ir uzņēmuma mazākais tirgus, pieprasījums pieaudzis uz pusi. "Ja skatāmies uz rietumiem, tad šajā brīdī nav svarīgi, cik ir pieaudzis, bet tas, cik mēs varam izpildīt. Ideja, kā piesaistīt īstermiņā papildu darbaspēku, varētu atbilst citu godīgu, labu uzņēmumu aktuālai problēmai – mums īstermiņā ir nepieciešams papildu darba resurss, kurš, iespējams, nebūs nepieciešams pēc mēneša vai diviem. Kopā tiek saliktas divas līknes - mums tā šobrīd iet uz augšu, savukārt citur viss iet uz leju. Tātad, lai cilvēkiem dotu mēnesi saprašanai, kas notiek, mēs piedāvājam šādu iespēju," komentē J.Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportā un importā lielākais kritums 10 gadu laikā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību.

Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība aprīlī samazinājās par 13.9%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tik straujš kritums nebija reģistrēts kopš 2009. gada oktobra. Kritums bija vērojams gan eksporta apjomos, gan cenās. Eksporta vērtība samazinājās aptuveni divās trešdaļās no 99 preču grupām. Līdzīgi kā martā arī aprīlī eksportu visvairāk uz leju vilka kritums koksnes produktu (‑16%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-60%), kā arī naftas produktu (-38%) eksportā. Arī pārtika un lauksaimniecības produkti, kas ar savu iepriecinošo sniegumu iepriekš līdzēja kopējo kritumu mīkstināt, aprīlī pieredzēja tendences maiņu, sarūkot par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā uzņēmēji plāno nākamā gada budžetu

Māris Ķirsons, Anda Asere, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

2021. gads daudziem uzņēmumiem būs izaicinājumu pilns laiks – kā uzdevums ar daudziem nezināmajiem, kuru risināšanā būs jāspēj ātri reaģēt uz radušos situāciju, tomēr ir uzņēmumi, kuri plāno lielākus ienākumus un investīcijas ražotnēs.

"Politiķi rāda, ka 2021. gads ir absolūti prognozējams, taču ne Latvijas, nedz arī ārvalstu uzņēmēju pusē šādas pārliecības nebūt nav, taču tas jau nenozīmē patēriņa neesamību,” vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis.

Viņš nezinot, kur Latvijas politiķi redzot IKP pieaugumu 2021. gadā 5% apmērā, kaut arī pats vēlētos iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 10%. “Strādājam tikai uz pasūtījumiem, bet tie pārskatāmi īstermiņā, jo ir sava veida panika, kura tad arī rausta ekonomiku, tas nozīmē saraustītas piegādes, ko bizness izjūt,” tā J. Griķis.

Viņaprāt, pašreizējā situācija ir pielīdzināma tādam gadījumam, kad jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem, kuri var mainīties. “Viens liels nezināmais ir potenciālo pircēju uzvedība ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas valstīs, otrs ir katras valsts vai pat atsevišķa reģiona ieviestie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, trešais – piegāžu jautājumi gan izejvielām, gan gatavajiem izstrādājumiem klientiem ārvalstīs,” uz lūgumu nosaukt svarīgākos nezināmos atbild J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo sestdien, 7. martā, notiks gada lielākais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums "Cits Bazārs", kurā ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 skolēnu mācību uzņēmumi no visas Latvijas.

"Cits Bazārs" notiek Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projekta "Inovāciju motivācijas programma" ietvaros, un to skolēniem rīko izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia".

""Cits Bazārs" ir iespēja skolēniem pārliecināties par savu preču vai pakalpojumu dzīvotspēju, novērtēt potenciālo pircēju atsauksmes un interesi. Pircēju atgriezeniskā saite ir dzinējspēks, kas iedvesmo jaunos uzņēmējus turpināt darboties, attīstīt ne tikai uzņēmējdarbību, bet arī savas individuālās - komunikācijas, pārdošanas un prezentācijas prasmes," norāda "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Skolēnu radītos darinājumus varēs iegādāties astoņās kategorijās: interjera preces, elektropreces un gaismas objekti, suvenīri, dāvanas un sezonas preces, apģērbi un aksesuāri, spēles un preces bērniem, pakalpojumi un izklaide, pārtika un preces virtuvei, kā arī skaistumkopšana un bižutērija.

Komentāri

Pievienot komentāru