Pēc sabiedrisko attiecību kompānijas P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības lēmuma pārtraukt attiecības ar savu līdzšinējo klientu SIA Homburg Zolitūde, kompānija SIA PR Holding šorīt publiski – ar mediju starpniecību - paudusi vēlmi «uzņemties komunikācijas vadību un strādāt, lai atjaunotu Homburg Zolitūde un pārējo ar to saistīto uzņēmumu reputāciju».

Taču saskaņā ar biznesa portāla db.lv rīcībā esošo informāciju SIA Homburg Zolitūde šāda PR Holding palīdzība nebūs nepieciešama.

P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības mājaslapā publicētajā paziņojumā iepriekš pauda cerību, ka šis lēmums veicinās un apstiprinās labu sabiedrisko attiecību praksi Latvijā. Kompānija pirms tam informēja, ka ar Zolitūdes traģēdiju saistīti vairāki aģentūras klienti.

Kā vēstīts, investīciju uzņēmums Homburg Zolitūde attīstīja pagājušās nedēļas ceturtdienas pēcpusdienā sagruvušā lielveikala Maxima projektu. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki un vēl daudzi guva ievainojumus.

Laba reklāma ir kā izdevies pirmais randiņš, bet prasmīgi veidotas sabiedriskās attiecības – kā draudzība mūža garumā

Tā par šīm abām jomām izsakās Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska. Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijis stratēģiskas komunikācijas mugurkauls, bet īpaši to loma ir pieaugusi līdz ar integrētās komunikācijas kampaņas pieejas attīstību pasaulē. Praktiski tas nozīmē uzņēmumu komunikācijas budžetu pārdali par labu sabiedriskajām attiecībām, kas pēc būtības ir ne tikai lētāks risinājums (nekā reklāma), bet arī investīcija kvalitatīvā saturā, viņa turpina.

Strādā ilgtermiņā

«Vērtējot Latvijas sabiedrisko attiecību nozari aizvadītajos divos gados un prognozējot tās attīstību nākotnē, gribas citēt nu jau par klasiku kļuvušo Bila Geitsa teicienu: «Ja man būtu atlicis tikai dolārs, es to iztērētu sabiedriskajām attiecībām.» Morāle: ja ir jāizvēlas – investēt saturā vai tā pārdošanā –, vienmēr investējiet pirmajā, jo labs saturs noteikti atradīs kanālu,» prāto E. Ansonska. Lai arī Latvijā jau sen nozarē tiek lietots šis termins, praksē par patiesi integrētu ilgtermiņa komunikāciju varot runāt tikai pēdējos gados. Praktiski tas nozīmē komunikācijas vīzijas veidošanu uzņēmuma/organizācijas vadības līmenī, kur komunikācijas eksperti ir neatņemama vadības komandas daļa, bet komunikācijas stratēģija ir daļa no biznesa stratēģijas. Ikdienā tas nozīmē nevis sabiedrisko attiecību, reklāmas un mediju speciālistu sadarbību, bet darbu komandā, kur saturs, radošie risinājumi un komunikācijas kanālu izvēle veido vienotu sinerģiju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts, secinājuši Valsts kontroles revidenti Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, kurā īpaša uzmanība pievērsa valsts budžeta izdevumu pozīcijai «Atalgojums».

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp «turīgākām» un «mazāk turīgām» ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 eiro, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 eiro, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas - 19 314 eiro. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas - piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu - īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas - no 0 eiro VARAM līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti - no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 705 eiro Finanšu ministrijā.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijai šā gada sākumā ir pievienojies jauns dalībnieks - SIA Communications & Strategies.

Viesturs Deksnis, Communications & Strategies stratēģiskais partneris konsultants, komentē: «Rietumvalstīs sabiedrisko attiecību nozīmīgā loma komunikācijas stratēģijas veidošanā jau daudzus gadus ir pašsaprotama, taču Latvijā izpratne par PR nepieciešamību organizāciju iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšanā ir neviennozīmīga. LSAKA kā nozares asociācijai svarīgi ir veikt pastāvīgu izglītošanas darbu par to, kas ir sabiedriskās attiecības un kādus ieguvumus tās sniedz. Šis aspekts ir svarīgs arī Communications & Strategies, tāpēc izlēmām pievienoties asociācijai, lai virzītos uz šo mērķi kopā.»

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

Robežas starp komunikācijas nozares disciplīnām izzūd un savstarpēji integrējas, pielāgojoties jauniem apstākļiem un prasībām

Tā secināms no DB aptaujāto sabiedrisko attiecību speciālistu teiktā. «Kopumā šobrīd esam lēnas, bet stabilas attīstības posmā, kas pašreizējā situācijā ir labs rādītājs. Ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē arī sabiedrisko attiecību nozari,» teic Arnis Marcinkēvičs, McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs. LEAD. Korporatīvā komunikācija valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska norāda, ka nozare piedzīvo loģisku kāpumu. «Man šķiet, ka arvien pamatīgāk nostiprinām patieso sabiedrisko attiecību funkciju – sarunu un attiecību veidošanu ar iesaistītām pusēm, nozīmīgi balstot organizāciju mērķu sasniegšanu. No šāda skatupunkta nozare veiksmīgi strādā interešu pārstāvniecībā, digitālā vidē, spējot integrēt korporatīvo saturu un veidot dialogu, B2B (bizness biznesam) segmentā, lobēšanā un izmanto, protams, arī citas komunikācijas metodes. Tomēr ne jau viss ir ideāli, piemēram, joprojām ik pa laikam ieraugām prasību pēc publicitātes, kas izteikta reklāmas izmaksu ekvivalentā, kā galvenā darba efektivitātes kritērija,» saka I. Latkovska.

Ķīnas tūristu piesaistei jāsadarbojas visām Baltijas valstīm, komentējot Latvijas un Ķīnas savatarpējās attiecības tūrisma jomā, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

Viņa skaidroja, ka Ķīnas tirgus Latvijas tūrisma statistikā nav ieņēmis noteicošo vietu. Tostarp tā bijis gan pirms pandēmijas, gan arī tagad, kad, ņemot vērā stingros nosacījumus, tūristu plūsma no Ķīnas joprojām nav atjaunojusies.

Graikste uzsvēra, ka pie iespējas atkal ir jāstrādā ar šo tirgu, bet, ņemot vērā tā specifiku un lidojumu iespējas, vēlams to darīt Baltijas valstīm kopā. "Vēl labāk būtu, ja pie tā kopīgi strādātu gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," norādīja LVRA izpilddirektore.

Jau vēstīts, ka, saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politologu veikto pētījumu, patlaban Baltijas un Ķīnas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem, kā arī drīzs attiecību uzlabojums nav paredzams.

No Eiropas viedokļa Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās sagādātu papildu raizes Centrālās un Austrumeiropas reģionam, kā arī tā varētu iedvesmot Eiropas populistu partijas, norāda tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī Hilarijas Klintones uzvara Eiropai var nenest cerētos augļus, un atzīmē, ka problēma Eiropas attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums.

ASV prezidenta vēlēšanas allaž ir interesantas arī eiropiešiem. Šis gads nav izņēmums, īpaši pateicoties Republikāņu partijas kandidātam Donaldam Trampam, kurš daudziem atgādina realitātes šova dalībnieku.

Nepiemērots laiks pārsteigumiem pie Eiropas robežām

Eiropieši var uzelpot, jo sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka, visticamāk, viņu ļaunākais murgs nepiepildīsies. Ja vien nenotiks pēdējā brīža pārsteigumi (to, ka tādi vienmēr ir iespējami, Eiropa bija spiesta mācīties no Lielbritānijas referenduma aizvadītajā jūnijā), paredzams, ka nākamā gada janvārī prezidenta Baraka Obamas pilnvaras pārņems Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone.

Bijusī Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa un bijušais žurnāla Klubs galvenais redaktors Juris Šleiers nodibinājuši kopuzņēmumu SIA Lejiņa un Šleiers, kas sniegs reputācijas menedžmenta pakalpojumus.

Kā atklāja D. Lejiņa, pamatā uzņēmums orientēsies uz premium klientiem, nodrošinot komunikācijas vadības pakalpojumus - reputācijas vadības stratēģijas un ieviešanu, ilgtspējīga biznesa pārvaldes konsultācijas, kā arī dažādas ikdienas komunikācijas konsultācijas. «Mēs strādāsim ar klientiem, kuri saprot reputāciju kā ilgtermiņa ieguldījumu un kuriem tikpat svarīgi kā labi biznesa rezultāti ir arī tas, kā tos sasniedz.»

Uzņēmums palīdzēšot klientiem izveidot un uzturēt attiecības gan ar saviem darbiniekiem, gan klientiem, gan arī ar investoriem vai piegādātājiem, gan sabiedrību kopumā, norāda D. Lejiņa.

Rīgas Tūrisma Attīstības birojs (RTAB) noslēdzis vairāk nekā 197 tūkstošu latu apjomīgu iepirkumu par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu Vācijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Lietuvā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Šos pakalpojumus RTAB nodrošinās SIA Hill and Knowlton Latvia, kuras piedāvājums atzīts par saimnieciski visizdevīgāko. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi sabiedrisko attiecību uzņēmumi.

Iepriekš RTAB paredzēja, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšana minētajās valstīs izmaksās aptuveni 200 tūkstošus latu.

Saistībā ar SIA Hill and Knowlton Latvia pasludināšanu minētajā konkursā sūdzību bija iesniegusi cita sabiedrisko attiecību nozares kompānija SIA P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības, kas vēlāk sūdzību atsauca. Uzņēmuma projektu direkotors Arnis Lapiņš sīkākus komentārus par atsaukuma iemesliem nesniedza, norādot vien ka savstarpējās attiecības ar nozares konkurentiem ir labas, ko nevar sacīt par šādu konkursu organizatoriem, iepriekš vēstīja 7guru.lv.

Nedz Nauris, nedz Sanita Strujeviči pirms ģimenes biznesa uzsākšanas šajā jomā nebija saistīti ar skaistumkopšanu.Tik vien, kā Nauris bija izbaudījis vīrietim paredzēto procedūru kādā bārberšopā. Tas izrādījās pietiekams impulss, lai dzimtu uzņēmējdarbības ideja.

Sajutu, ka tā ir reāli forša lieta. Ja neesi bijis,pat nevari iedomāties to, ka aiziet pie friziera, sakopt matus un bārdu nozīmē stundu atpūsties no dzīves mūžīgajām skriešanām, relaksēties,» stāsta Nauris.«Sievietēm vienmēr ir bijušas savas procedūras,lai atslābinātos. Veči parasti pa fikso nogriež matus un iet tālāk. Apjaušot šo atšķirību, sapratu, ka tā ir forša lieta, kuru būtu vērts popularizēt un attīstīt,» atceras The Beard Barbershop saimnieks. Un šis impulss ideāli sapasēja ar mūžīgi urdošo ieceri pamēģināt veidot kaut ko savu.

Divi vienā

Nauris un Sanita vienā kursā studēja sabiedriskās attiecības Biznesa augstskolā Turība, tagad komunikācijas prasmes palīdz uzņēmuma popularizēšanāun veidojot attiecības ar klientiem. Sākotnēji meklētas telpas Pārdaugavā, jo «vīriešu frizētavas Rīgas centrā radušās kā sēnes pēc lietus». Nauris sapratis,ka cilvēkiem, kuri nedzīvo galvaspilsētas centrā,bārberšopa apmeklējums rada zināmas neērtības– jātērē laiks braucienam, jāmeklē un jāapmaksā autostāvvieta. Saskaitot šos apgrūtinājumus kopā,Nauris secinājis, ka bārdaiņus varētu interesēt vīriešu frizētava tuvāk mājām. Un kāpēc gan ne Mārupē?Sākotnēji telpu meklējumi šaipus Rīgas robežas bijuši neveiksmīgi, tāpēc pieņemts lēmums veikt pirmo mazo soli pretim savai iecerei – nevis atvērt savu vīriešu frizētavu, bet sākt ar bārdas kopšanas kosmētikas ražošanu mājas apstākļos. Sākumā bija kosmētikas gatavošanas eksperimentu un testēšanas periods, līdz 2017. gada septembrī Mārupes centrā durvis vēra savs salons. «Pašiem sava kosmētikas līnija un savas vietas atvēršana ir absolūti saistīti. Mums šķita svarīgi, ka mūsu salonā klientiem sniedzam ne tikai pieredzi, bet arī izmantojam produktus, kurus paši esam savām rokām maisījuši un ko esmu izmēģinājis uz savas bārdas,» saka Nauris.Pašu no bioloģiski sertificētām izejvielām gatavotās bārdas eļļas un balzami ir kā pakalpojuma pievienotā vērtība, ko sniegt klientiem. The Beard Cosmetics produkcija atrodama dažos veikalos Rīgā un ārpus tās, iepriekš tirgojušies arī Norvēģijā. Savs bārberšops pamazām dos iespēju nopietnāk attīstīt arī kosmētikas līniju, uzskata Nauris.

«Swedbank» ne vēlāk kā 2017.gada maijā pārtraukusi attiecības ar klientiem, caur kuru kontiem notikušas transakcijas, kas izraisījušas aizdomas par naudas atmazgāšanu, par ko ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT, sākotnējā izmeklēšanā secinājusi finanšu izmeklēšanas un datu analīzes kompānija «Forensic Risk Alliance «, kurai «Swedbank» uzticējusi veikt izmeklēšanu par šīm aizdomām.

«Forensic Risk Alliance» analizējusi bankas sniegtos datus par 50 klientu kontiem, taču ne visos gadījumos spējusi noteikt, kas bijis iniciators attiecību ar klientiem pārtraukšanai.

Turpmākajā izmeklēšanā «Forensic Risk Alliance» plāno sīkāk pētīt «Swedbank» un aizdomīgo klientu attiecības.

Zviedrijas «Swedbank» uzraudzības padome pēc «Forensic Risk Alliance» sākotnējās izmeklēšanas rezultātu izskatīšanas paziņojusi, ka pilnībā uzticas bankas vadītājai Birgitei Bonnesenai un viņas spējām bankā vadīt cīņu pret naudas atmazgāšanu, paziņojis padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks.

Savukārt Bonnesena uzdevusi bankā izveidot specializētu finanšu izlūkošanas struktūrvienību.

Ja gribam spēlēt nerezidentu nišā, tad jāievēro ļoti augsti kvalitātes standarti, intervijā DB uzsver Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Par aktuālo saistībā ar banku skandālu. Kā raugāties, vai Latvijai jāturpina fokusēties uz nerezidentu apkalpošanu?

Vispirms jāizsaka nožēla par gadījumu ar ABLV, kas arī bija mūsu biedrs. Mēs saprotam, ka bankas likvidēšana ir tiešas sekas ASV Finanšu ministrijas paziņojumam, kas ir ļoti skarbs. Mani kā pilsoni un LTRK padomes priekšsēdētāju interesē konkrētie fakti, jo pašlaik ir paziņojums, bet nav faktu. Ja runājam par nerezidentu apkalpošanu, tad sabiedrībai ir jāizdara izvēle, kas saistīta ar biznesa kultūru. Nav problēmas nerezidentu naudā kā tādā. Uz to balstās Šveice un Lihtenšteina. Ja šo vektoru definējam kā stratēģiski svarīgu, kam ir sava jēga, tad ir būtiski izveidot filtrus, lai nodalītu «tīru» naudu no «netīrās». Jāsaprot, ka konkurence šajā tirgū ir ļoti nežēlīga un daudzi par šo ABLV gadījumu tikai priecājas, jo Latvija tiek stumta laukā no spēles.

Nepieciešamības gadījumā Havas Group varētu iegādāties arī citus uzņēmumus Latvijā vai Baltijā, taču konkrēti darījumi pagaidām netiek plānoti.

To intervijā DB norāda Havas Group prezidents un izpilddirektors Ziemeļvalstīs, Centrāleiropā, Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos Alberto Kanteli (Alberto Canteli). Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē Havas Group iegādājās mārketinga komunikāciju aģentūras Idea Group kontrolpaketi, tādējādi veicot lielāko investīciju Baltijas komunikāciju aģentūru vēsturē. A. Kanteli šo darījumu uzskata par veiksmīgu, norādot, ka kopumā Baltijas tirgum ir liels potenciāls.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat mediju aģentūru tirgu pasaulē – kā tas ir mainījies?

Reklāmas nozare sevi ir izsmēlusi, tāpēc jāatzīst, ka mēs pārstāvam biznesu, kas ir lielu pārmaiņu priekšā. Liela daļa mediju aģentūru savu darbību sāka kā reklāmas vietu nodrošinātāji un reklāmu izvietotāji, konsultējot un pārstāvot klientu intereses tiešajā reklāmā, taču, laikam ejot, situācija ir mainījusies – šobrīd aģentūras jau nodrošina pilnu servisu. Havas Group es strādāju jau 20 gadus, un jāatzīst, ka šo gadu laikā daudz kas ir mainījies. Manuprāt, pārmaiņas ir laba lieta, es piekrītu teicienam, ka pastāvēs tas, kurš mainīsies. Tieši pārmaiņas mūsu uzņēmumam ļāvušas kļūt par tirgus līderi, jo nereti citi tirgus spēlētāji vienkārši nespēj konkurēt ar mūsu piedāvājumu. Kamēr konkurenti iegādājās jaunas reklāmas aģentūras, palielinot tikai to skaitu, mēs esam rīkojušies gudrāk – esam apvienojušies ar pasaulē lielāko reklāmas, satura un tehnoloģiju aģentūru Vivendi, kas neapšaubāmi sniedzis mums jaunas iespējas tirgū.

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Par Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) prezidenti ievēlēta Egle Klekere, Deep White valdes priekšsēdētāja, savukārt jaunās padomes locekles būs Egita Māliņa, Hill+Knowlton Strategies vadības komandas locekle un projektu direktore, un Lita Grafa, Hauska & Partner direktore un vadošā partnere Latvijā.

Padome tiek ievēlēta uz vienu gadu, un tās pārziņā ir biedrības procesu uzraudzīšana.

Šogad padomes darbs galvenokārt tiks vērsts uz starptautiskā ikgadējā sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozares foruma Baltic PR Awards attīstīšanu. Forums, kura ietvaros notiks arī labāko 2014. gada kampaņu konkurss, notiks šā gada rudenī.

LSAKA kopš 2001. gada apvieno komunikācijas konsultāciju uzņēmumus Latvijā. LSAKA biedri ir šādi uzņēmumi: 2C, BPS PR, Deep White, Hauska & Partner, Hill+Knowlton Strategies, MRS Grupa, Nords Porter Novelli , P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības, Lead Korporatīvā Komunikācija, Repute, Komunikācijas Aģentūra/ Edelman Affiliate.

Pērn pasaules ārpakalpojumu sniedzēju sammitā ekonomisti bija veikuši aprēķinus, ka 2017. gadā tādās valstīs kā Malaizija un Singapūra lielākais ekonomikas pienesums būs tieši no ārpakalpojumu sniedzējiem, kas strādā ne vien valsts iekšienē, bet ar uzņēmumiem Āzijā un pasaulē.

Teju divdesmit gadu jubileju drīz svinēs pasaules ārpakalpojumu sniedzēju organizācija IAOP (Starptautiskā Ārpakalpojumu Profesionāļu asociācija), kuri, tiekoties uz ikgadējo sammitu, pārrunā aktualitātes un ekonomiskās pārmaiņas pasaules tirgos. Šogad, februāra beigās, sammita galvenais fokuss būs vērsts uz ārpakalpojumu industrijas attīstību un pakalpojumu sniegšanas nākamo paaudzi. Tikmēr Latvijā uzņēmēji ārpakalpojumus vairums gadījumos izmanto apstākļu spiesti, nevis stratēģisku lēmumu vadīti - uzlabot iekšējo organizācijas vidi vai palielināt darba ražīgumu, nemaz nerunājot par ekonomisko izdevīgumu.

Kur rodas pievienotā vērtība

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu. Tikmēr visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 16. maijā rīkoja pirmo lidsabiedrības Karjeras dienu, uz kuru aicināja visus interesentus, kas ir motivēti un meklē darba iespējas, kā arī studentus, kuri ir ieinteresēti iziet praksi airBaltic. Pirmo airBaltic Karjeras dienas pasākumu apmeklēja vairāk nekā 150 interesentu.

Šobrīd airBaltic strādā vairāk nekā 1 460 cilvēku no 30 valstīm ar atšķirīgu darba pieredzi un kompetencēm 16 dažādos departamentos. 2018. gadā airBaltic plāno darbā pieņemt vairāk nekā 350 profesionāļu.

Šī pasākuma laikā interesentiem bija iespēja tikties ar airBaltic departamentu pārstāvjiem neformālā gaisotnē, gūstot ieskatu viņu ikdienas darbā un piedaloties aktivitātēs, kurās tika novērtēta prasmju atbilstība departamenta darba vajadzībām.

Karjeras dienās viesiem bija iespēja iepazīties ar darba ikdienu tādos departamentos kā inženiertehnika, loģistika un kvalitāte, administrācija, grāmatvedība un juridisko jautājumu departaments, lidojumu un lidlauku operācijas, klientu aprūpe, ieņēmumu pārvalde un lidojumu tīkla plānošana, lidmašīnu apkalpojošais personāls, IT, sabiedriskās attiecības, mārketings un pārdošana, kā arī airBaltic Training un Pilotu akadēmija.

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas biedri (LSAKA) kopsapulcē ievēlējuši biedrības jauno vadību. Par LSAKA prezidenti ievēlēta Egle Klekere (Deep White valdes priekšsēdētāja), savukārt jaunās padomes locekles būs Egita Māliņa (Hill+Knowlton Strategies vadības komandas locekle un projektu direktore) un Lita Grafa (Hauska & Partner direktore un vadošā partnere Latvijā), informē vortāls 7guru.lv.

Saskaņā ar biedrības statūtiem padome tiek ievēlēta uz vienu gadu, un tās pārziņā ir biedrības procesu uzraudzīšana. Šogad padomes darbs galvenokārt tiks vērsts uz starptautiskā ikgadējā sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozares foruma Baltic PR Awards attīstīšanu, tādējādi vairojot labākās sabiedrisko attiecību prakses izplatīšanos un spēcinot komunikācijas nozari Latvijā. Forums, kas ietvers arī labāko 2014. gada kampaņu konkursu, notiks šā gada rudenī, vēsta vortāls.

Asociācijā darbojas 2C, BPS PR, Deep White, Hauska & Partner, Hill+Knowlton Strategies, MRS GRUPA, Nords Porter Novelli, P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības, LEAD Korporatīvā Komunikācija, Repute, Komunikācijas Aģentūra/Edelman Affiliate.