Sakarā ar akciju sabiedrības A.C.B. iesniegumu par asfaltbetona virskārtas ieklāšanas darbiem Bukultu ielā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka 19. jūlijā tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Bukultu ielā.

Akciju sabiedrībai A.C.B. uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas Bukultu ielā, transporta piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam un operatīvā transporta satiksmi, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Transportlīdzekļu satiksmi Bukultu ielā var atjaunot pirms rīkojumā minētā laika, ja darbi tiek pabeigti ātrāk. Ja meteoroloģisko apstākļu dēļ asfaltēšanas darbi tiks atlikti, tad asfaltbetona seguma ieklāšana tiks pārcelta uz 20. jūliju.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

AS Latvijas Gāze būtu gatava gazificēt vairākas pilsētas un pagastus, ja šim mērķim būtu līdzfinansējums no ES struktūrfondu līdzekļiem.

Ar šādu priekšlikumu pie Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ir vērsies AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Viņš norāda, ka šobrīd ir veikti tehniski ekonomiskie aprēķini Tukuma, Alūksnes, Gulbenes, Ludzas un Smiltenes pilsētu, kā arī Jūrmalas ciemu līdz Engurei un vairāku apdzīvotu vietu ap Saulkrastiem gazifikācijai.

Lieli kapitālieguldījumi

Pēc aptuvenām aplēsēm būvniecības izmaksas varētu sasniegt ap 38.8 milj. Ls, no kuriem Latvijas Gāze pēc akcionāru lēmuma ir gatava investēt 17.3 milj. Ls, bet no ES struktūrfondiem tādējādi būtu nepieciešami 21.5 milj. Ls. Šie cipari iegūti, vērtējot Latvijas Gāzes akcionāru uzstādījumu, ka uzņēmuma investīciju projektiem kapitāla atdeves diskonta likme ir 8.4% gadā. Kopumā būtu jāizbūvē gāzes vadi 336.8 km garumā. Pēdējo 5 gadu laikā AS Latvijas Gāze ir realizējusi vairākus gazifikācijas projektus, investējot 35 milj. Ls un uzbūvējot gāzes vadus nedaudz vairāk kā 1000 km garumā. Bez tam perspektīvā A. Dāvis pieļauj, ka tiks gazificēts viss Rīgas rajons, kurā tiek novērota strauja ekonomiskā izaugsme un ir ļoti liels pieprasījums pēc dabasgāzes.

Prokuratūra uzlikusi arestu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošā uzņēmuma AS «Projekts B10» mantai, tādējādi pagaidām liedzot Rīgas domei iegādāties vairākus Skanstes teritorijas atjaunošanai nepieciešamos zemesgabalus, noskaidroja aģentūra LETA.

Vēl pirmdien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja atbalstīja četru zemesgabalu iegādi, kuri nepieciešami projekta «Skanstes teritorijas revitalizācija 1.kārta» īstenošanai. Trīs no šiem zemesgabaliem daļēji pieder Sprūdam un ar viņa ģimeni saistītam uzņēmumam - «Projekts B10.» Sēdē tika skaidrots, ka no Sprūda kriminālprocesus uzraugošā prokurora ir saņemts akcepts darījuma veikšanai un, no tiesiskā viedokļa raugoties, nekādām problēmām ar darījuma veikšanu nevajadzētu būt.

Taču, kā aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte, departaments 22.augustā saņēmis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora lēmumu par to, ka neatliekamības kārtībā «Projekts B10» mantai ir uzlikts arests.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja otrdien, 20. augustā, atbalstījusi trīs zemesgabalu, kas nepieciešami Skanstes apkaimes atjaunošanas projekta realizācijai, piespiedu atsavināšanu.

Atsavināt paredzēts AS «Projekts B10» un uzņēmējam Mārim Sprūdam piederošus nekustamos īpašumus, kuriem prokuratūra uzlikusi arestu.

Komitejā atbalstītie lēmumprojekti paredz piespiedu kārtā atsavināt 5660 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bukultu ielā par 366 550 eiro, 782 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bukultu ielā par 70 340 eiro un 49 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Lapeņu ielā par 7015 eiro. Minētie zemesgabali paredzēti Lapeņu un J.Krūmiņa ielu izbūvei.

Lēmums par zemesgabalu piespiedu atsavināšanu vēl būs jāpieņem domes sēdē, bet pēc tam galīgo lēmumu pieņems Saeima.

Projekts «Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta» paredz, ka Skanstes apkaimei līdz 2022. gadam kardināli jāpārveidojas. Aizaugušu pamesto zemes gabalu un purvu vietā tur būs mūsdienīgs pilsētas rajons. Tiks atjaunota degradētā teritorija apmēram 18,7 ha platībā, kā arī izbūvēti un rekonstruēti Skanstes ielas un Ganību dambja posmi ar kopējo garumu 1,95 km.

SIA Domenikss pabeidzis sava jaunā tirdzniecības un servisa centra Salaspilī pirmās kārtas būvniecību. Šobrīd zemes iegādei, ēkas projektēšanas un celtniecības darbu veikšanai ieguldīti jau 2 miljoni latu. Kopumā projekta realizēšanai plānotas investīcijas 13 miljonu latu apmērā.

Jaunajā tirdzniecības un servisa centrā Salaspilī, kas būs vislielākais un modernākais šāda veida centrs Baltijas valstīs, jau pabeigta visas ēkas pamatu izbūve, ēkas administratīvajam korpusam izbūvētas monolītās dzelzsbetona un uzstādītas nesošās metāla konstrukcijas, kā arī turpinās dažādu komunikāciju – elektrības, gāzes, kanalizācijas un ūdens vada izbūve. Septembrī ir pilnībā pabeigta arī iekšējo ielu savienošana ar Rīgas - Daugavpils šoseju A6.

SIA Domenikss jaunā tirdzniecības un servisa centra projektu veidojis arhitektu birojs SIA Tectum, savukārt pirmās kārtas būvniecības darbus veica būvkompānija SIA Pucmeistars.

Daudziem ceļotājiem šogad būs iespējams ātrāk nonākt galamērķī, jo vairākās Eiropas valstīs tiks pabeigta svarīgu autostrāžu posmu celtniecība. Piemēram, Francijā autostrāde A 29 no St.Quentin līdz Le Havre būs pilnībā pabeigta, ja līdz gada beigām tiks izbūvēts 58 km garais posms starp Amiens (pieslēgums A 16) un Neufchatel-en-Bray (pieslēgums A 28). Šogad ir ieplānots arī pabeigt Rietumitālijas Alpu reģiona autostrādes A 5 no Aostas līdz Montblāna tunelim pēdējos četrus kilometrus starp Courmayeur un Entreves. Autostrāde no Turīnas līdz Ženēvai var teikt, ka ir jau pabeigta, tikai trūkst otrās braukšanas joslas no Morgex līdz Courmayeur. Horvātijā, atklājot 96 km garo posmu no Mala Kapela tuneļa līdz Gornija Ploca uz A 1 autostrādes, kas savieno Zagrebu un Zadaru, tiks pilnībā pabeigta būvniecība. Iztrūkstoši vēl ir četri kilometri. Šogad pabeigs arī 13,6 km autostrādes A 6 garu posmu starp Bosiljevo (pieslēgums A 1) un Vrbovski. Austrijā ceļotāju iecienītā autostrāde A 9 tiks pabeigta vēl līdz šī gada beigām. Iztrūkstošā 9,3 km ceļu posma būvniecību starp Incersdorfu un Šēnu jau ilgāku laiku tika aizkavēta dabas aizsardzības pārstāvju protestu rezultātā. Turpretī Čehijā plāno šogad pabeigt arī autostrādes D 5 otrās braukšanas līnijas izbūvi starp Ejpovice un Cernice, kur palicis vēl 8 km liels ceļa posms. Avots: Eiropa.lv

Turpinot Rīgas pils rekonstrukcijas darbus, ēkas samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija šobrīd ir būtiskākais uzdevums, kura veikšanai piesaistīti speciālisti no Vācijas. Rīgas pils rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, informē pilnsabiedrība SBRE.

Pēc papildu vienošanās noslēgšanas starp SBRE un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), ir palielināts kopējais projektā nodarbināto speciālistu skaits. Pašlaik objektā dienā vidēji strādā 160 speciālisti, bet vēl 90 nodarbojas ar dažādu Rīgas pilij nepieciešamo priekšmetu restaurāciju vairākās darbnīcās visā Latvijā.

Austrumu piebūvē tiek veikti pamatu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve, kas bija apturēti vēsturisku konstrukciju atklāšanas un izmainīto projekta risinājumu izstrādes dēļ. Tāpat tiek pabeigta pārseguma siju protezēšana un pastiprināšana.

Priekšpils daļā ir pabeigta jumta nesošo konstrukciju izbūve virs Rīgas pils konventa ziemeļu daļas, notiek nesošo konstrukciju izbūves darbi virs Parādes kāpņu telpas un uzsākti darbi virs Svētku zāles, savukārt Preses centra ēkai tiek mainīts māla kārniņu jumta segums.

Patlaban līdzās Rīgas 84.vidusskolai, Lielvārdes ielā 141, kas atrodas pie Deglava ielas kalna, tiek veidots sporta un atpūtas komplekss, kura lielākā daļa gan skolēniem, gan iedzīvotājiem būs pieejama jau šoruden, informē Rīgas dome.

Kā informē būvnieki, patlaban ir uzstādīti gandrīz visi trenažieri un aprīkojums bērnu rotaļu laukumos, tūlīt tiks pabeigta žoga izbūve, pabeigta asfalta klāšana stadionam, uz kura drīz tiks izveidots mīkstais segums, pabeigta aptuveni puse bruģēšanas un citu segumu ieklāšanas darbu, sākta apzaļumošana. Pēc būvnieku solītā, sporta un bērnu rotaļu laukumu būvniecība tiks pabeigta līdz septembra beigām, bet hokeja laukuma ierīkošanu plānots pabeigt līdz ziemas sākumam.

Šovasar Rīgas 84.vidusskolas teritorijā pie pērn izveidotā jaunā kalna Deglava ielā sākti būvdarbi, kuru gaitā taps sporta komplekss un atpūtas zona, kas tiks papildināta ar laikmetīgās mākslas darbiem. Teritorijā būs izveidoti un aprīkoti laukumi hokejam, skrituļošanai, skeitošanai, basketbolam un futbolam. Būs arī speciāls laukums ielu vingrošanai. Teritorija būs iežogota un tajā būs bruģēti laukumi un celiņi gan gājējiem, gan skrituļotājiem. Teritorijā darbosies speciālas ģērbtuves, inventāru nomas punkti, būs soliņi, apgaismojums un nodrošināta apsardze.

2004. gadā Rēzeknē kopējās būvniecības izmaksas bija 6, 099 milj. Ls, kas ir par 35 % vairāk nekā 2003. gadā (3, 959 milj. Ls). Pavisam pērn ir izniegtas 252 atļaujas projektēšanai, 103 būvatļaujas un 56 objekti pieņemti ekspluatācijā. Saskaņā ar Rēzeknes domes Pilsētbūvniecības un teritoriālplānošanas pāvaldes informāciju, būvniecības kopapjoma pieaugums saistīts ar vairāku lielu sabiedriski nozīmīgu objektu nodošanu ekspluatācijā — Rēzeknes Robežsargu skolas mācību kompleksa rekonstrukcijas pirmā kārta, VID Muitas kontroles punkts, kā arī tirdzniecības centrs Rimi, automazgātuve un tilta pār dzelzceļu rekonstrukcija. Pērn Rēzeknes pilsētas būvvaldē akceptēti 139 projekti, no kuriem nozīmīgākie ir boulinga centra būvniecība, vecās viesnīcas rekonstrukcija, Poļu skolas sporta zāles būvniecības projekts, autoserviss, kā arī virkne pilsētas ielu rekonstrukcijas projektu. Pamatā 2004. gadā Rēzeknē dominēja sabiedrisko un darījumu iestāžu ēku būvniecība (kopā 58 % no kopējā objektu skaita), savukārt samazinājusies tendence dzīvokļu pārbūvei par komercobjektiem (tikai 2 %). Otrajā vietā ir savrupmāju būvniecība un rekonstrukcija (17 %). Pērn ir pieaudzis arī jaunās būvniecības īpatsvars — apmēram 32 % (2003. gadā — 10 %). Celtniecības noslēguma stadijā atrodas boulinga centrs Upes ielā, uzsākta Rēzeknes pilsētas gazifikācija — pirmajā kārtā paredzēts pievienot gāzes vadu pilsētas katlumājām, projekta izstrādes stadijā ir daudzfunkcionālās sporta halles komplekss, tirdzniecības centri pilsētas ziemeļu mikrorajonā, kā arī turpinās investīcijas pilsētas infrastruktūrā ūdensapgādes jomā.

Apmeklējot Rēzekni un tiekoties ar pašvaldības un a/s «Rēzeknes siltumtīkli» vadību, vides ministrs Raimonds Vējonis un Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis solīja sekmēt gāzes vada būvniecības un pilsētas gazifikācijas projektu, kas ļautu pilsētai izmantot apkurei dabas gāzi. Kā zināms, Rēzekne un Ventspils pašlaik ir vienīgās pilsētas Latvijā, kur apkurei izmanto tikai mazutu. Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka Latvija kā ES dalībvalsts no 2004. gada 1. maija apkurē vairs nevarēs izmantot mazutu, kurā sēra daudzums pārsniedz 1 % (Rēzeknē izmantotajā mazutā sēra saturs ir 1, 5 %). Ja nākamajā apkures sezonā apkurē tiktu izmantots ES direktīvai atbilstošs mazuts, tad siltumenerģijas izmaksas varētu būtiski palielināties. Rēzeknes domes vadība jau iepriekš atzina, ka šķelda un koksnes atkritumi k āalternatīvais kurināmā veids Rēzeknē nevar tikt izmantots apkures katlu lielās jaudas un zemās energoietilpības dēļ. Par reālāko problēmas risinājumu Rēzeknes pašvaldības vadība redz sadarbības turpināšanu ar a/s «Latvijas gāze», lai līdz Rēzeknei tiktu izbūvēts gāzes vads, veikta pilsētas gazifikācija un pilsētas katlu mājas piemērotas kurināšanai ar gāzi. Tomēr šis projekts bez valdības atbalsta nav risināms finansiālo resursu ierobežotības dēļ. Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis norādījis, ka līdzekļI siltumsistēmas pielāgošanai pieejami Eiropas reģionālās attīstības fondā, kas sedz līdz 75 % izmaksu, tomēr finansējuma saņemšanai ir nepieciešams gan priekšfinansējums, gan līdzfinansējums.

AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca 2006. gadā realizēja preces

par 16260.1 tūkst.Ls, kas sastāda pieaugumu pret 2005.gada attiecīgo periodu 96.9 %.

2006.g.uzņēmums nostrādāja ar bilances peļņu 182.7 tūkst. Ls.

Uzņēmums uz apgrozījuma līdzekļu pieauguma rēķina investēja 1911.2 tūkst.Ls investīciju, t.sk.:

Pamatlīdzekļu iegāde - 598 tūkst.Ls

Rūpnīcas gazifikācija - 247.1 tūkst.Ls

Inventārs un aprīkojums - 98.6 tūkst.Ls

Zemes iegāde - 967.5 tūkst.Ls

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca bilance

AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca 2006. gadā realizēja preces

par 16260.1 tūkst.Ls, kas sastāda pieaugumu pret 2005.gada attiecīgo periodu 96.9 %.

2006.g.uzņēmums nostrādāja ar bilances peļņu 182.7 tūkst. Ls.

Uzņēmums uz apgrozījuma līdzekļu pieauguma rēķina investēja 1911.2 tūkst.Ls investīciju, t.sk.:

Pamatlīdzekļu iegāde - 598 tūkst.Ls

Rūpnīcas gazifikācija - 247.1 tūkst.Ls

Inventārs un aprīkojums - 98.6 tūkst.Ls

Zemes iegāde - 967.5 tūkst.Ls

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca bilance

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, intervijā norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.marta numurā lasi:

STATISTIKA. Vidējā inflācija Eiropas Savienībā sasniedz 6,2%.

TĒMA. Pašpietiekamība var būt izvēle starp efektivitāti un drošību.

Biogāze: ar OIK – slikti, bez – arī!

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

AKTUĀLI. Pa kontrolierim pie katra sēņotāja un ogotāja?

FINANSES. Karali dolāru vēl no troņa negāzīs.

DB KONFERENCES

Ietekme ģeopolitikai, ne tik daudz globālai konkurencei.

PPP veselības aprūpē – kāpēc un kā to darīt?

Primāri jādomā par ieguldījumiem izglītībā un zinātnē.

Daugavpils novada Demenes pagastā, sadzīves atkritumu poligonā Cinīši, testa režīmā sākusi darboties mūsdienīga atkritumu šķirošanas līnija, informēja Daugavpils novada domes pārstāve Olga Smane.

Šķirošanas līniju, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, uzstādījusi SIA Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija. Uzstādīšanas darbos ieguldīti 4,3 miljoni eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Kohēzijas fonda finansējums un 15% - uzņēmuma līdzfinansējums.

«2008.gadā tika realizēta projekta 1.kārta, uzbūvēts poligons, kurā ietilpa tikai atkritumu noglabāšana, infiltrāta savākšana un attīrīšana. Otrajā kārtā uzbūvēts angārs, kurā atrodas atkritumu šķirošanas līnija, kas ļauj veikt obligāto atkritumu pirmsapstrādi, atkritumus sadalot frakcijās, no kurām tiek atdalīti bioloģiski ātri noārdāmie atkritumi, dažāda veida iepakojumi, tāpat arī PET pudeles un plastikāta maisi», stāsta projekta vadītājs Aivars Pudāns.

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Pašlaik strauji nobeigumam tuvojas Rīgas pils ārējās apdares darbi un jau tuvāko dienu laikā pilnībā tiks pabeigta Rīgas pils pastāvīgo jumtu izbūve, informē būvnieku pilnsabiedrība SBRE.

Uz valsts svētkiem – 11. un 18. novembrī – pabeigtos fasādes apdares darbus vizuāli varēs novērtēt katrs rīdzinieks.

Pilnībā pabeigta ēkas inženiertehnisko komunikāciju atjaunošana un veikta 90% Rīgas pils logu restaurācija, turpinās iekšējie labiekārtošanas darbi.

Rīgas pils Baltajā zālē tiek veikta griestu kesonu izbūve, sienu atsāļošana un citi priekšdarbi pirms apmetuma izveides, notiek dekoratīvo veidojumu modeļu sagatavošana,

Šajā zālē notiek balkonu koka detaļu restaurācija, bet, pilnībā pabeigta trīs esošo Baltās zāles lustru restaurācija. Savukārt Sūtņu zālē pabeigti pirmsrestaurācijas darbi: sienu un griestu esoša stāvokļa analīze, noņemti krāsojuma slāņu un apmetuma slāņu paraugi un veikta zāles sienu esošās situācijas fotofiksācija un stratigrāfiskā izmeklēšana.

Pabeigta lielākā daļa no 2014.gadā cietušās AS Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Uzņēmums par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no AAS Balta (PZU grupa).

Atlīdzība izmaksāta par zaudējumiem, kas AS Latvijas Finieris bija radušies pēc 2014.gada decembrī uzņēmuma rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka. Pēc divu gadu intensīva darba ir pabeigta lielākā daļa no rūpnīcas ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Baltas pārstāvji šodien žurnālistus informēja, ka par šī ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem apdrošinātājs izmaksājis uzņēmumam Latvijas Finieris lielāko atlīdzību īpašuma segmentā ne tikai Baltas, bet visas Latvijas apdrošinātāju nozares vēsturē.

Jūnija sākumā Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē būvnieks Re&Re plāno pabeigt otrās kārtas rekonstrukcijas un restaurācijas darbus. Jūnijā tiks atklāta koncertsezona, bet noslēdzošie būvdarbi turpināsies septembrī.

Būvniecības darbi Dzintaru koncertzāzles Mazajā zālē sākti 2012. gada oktobrī, un darbu kopējās izmaksas ir 11,5 miljoni eiro. Telpu platība pēc rekonstrukcijas būs 2435 kvadrātmetri, bet jaunizbūvētā pagrabstāva platība pēc rekonstrukcijas būs 1,2 tūkstoši kvadrātmetru.

Līdz šim pabeigta vēsturiskās koka ēkas fasādes dēļu restaurācija un montāža, kā arī restaurēto logu un durvju montāža. Sākti koncertzāles fasādes krāsošanas darbi, kas pilnībā tiks pabeigti pēc koncertsezonas pārtraukuma. Pabeigta ir arī jaunā titāncinka jumta seguma izbūve. Veikts darbs pie vēsturiskā koka interjera un tā elementu restaurācijas, kas arī pilnībā tiks pabeigts pēc tehniskā pārtraukuma. Līdz šim veikta vairāku interjera koka elementu restaurācija, tostarp dzegu, kolonnu, kapiteļu u.c., kā arī griestu restaurācija skatuves, zāles un Rietumu foajē zonās. Restaurēti arī vēsturiskie saplākšņu sienu paneļi un iekšdurvis, kuru montāža tiks pabeigta rudens darbu sezonā.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Sakarā ar NATO Rīgas samita 2006 rīkošanu Latvijas Republikā 28. un 29. novembrī, kā arī ievērojot Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas vēstuli un Latvijas Republikas Jūras spēku komandiera vēstuli, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu un transportlīdzekļus ar caurlaidēm, kuras izsniedz Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests, Drošības policija un Valsts policijas caurlaižu birojs):

No 25. novembra no plkst. 00.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- autostāvvietā pie Latvijas Nacionālās operas.

No 26. novembra no plkst. 12.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- Kārļa Ulmaņa gatvē (abos virzienos), posmā no Beberbeķu ielas līdz Upesgrīvas ielai;

- Ciema ielā;

- Gaviezes ielā, posmā no Čuguna ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Mūkupurva ielā, posmā no Gaviezes ielas līdz lidostas "Rīga" apvedceļam;

- Mežmalas ielā;

- Rikšotāju ielā;

- Gramzdas ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Priedaines ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Grenču ielā, posmā no Mūkupurva ielas līdz Zebrenes ielai;

- Zebrenes iel, posmā no Grenču ielas līdz Valtaiķu ielai;

Iesniegtas divas sūdzības saistībā ar iepirkuma konkursa par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi Daugavas Ziemeļu šķērsojumam pabeigšanu bez rezultātiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā. Sūdzību iesniegusi SIA Celtniecības Kvalitātes Aģentūra un Basler & Hofmann Deutschland GmbH.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa DB norādīja, ka 24.septembrī notikušajā iepirkumu komisijas sanāksmē atklājies, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikuma izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Kopumā bija pieteikušies četri pretendenti. Ņemot to vērā, iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu izbeigt iepirkuma konkursa tālāko norisi, un paredzēts, ka tiks izsludināts jauns iepirkuma konkurss.

«Taču visiem pretendentiem Iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu. Jāatzīmē, ka šo iespēju parasti izmanto praktiski visi pretendenti, kuri neatbilda kvalifikācijas vai citām prasībām. Tuvākajā laikā departaments izskatīs apstrīdējumu un sagatavos atbildi, iesniegšanai IUB, kurš izvērtēs abu pušu sniegto informāciju un pieņems lēmumu,» skaidro M. Ābeltiņa. Informācija IUB liecina, ka sūdzību izskatīšanas datums ir 5.novembris.

AS Sadales tīkls informē, ka svētdien, 4.novembrī, no plkst. 05:00 līdz 07:00 vairākas reizes īslaicīgi tiks pārtraukta elektroenerģijas piegāde uzņēmuma klientiem Rīgā, Sarkandaugavas rajonā. Īslaicīgi pārtraukumi (5 - 6 sekundes) saistīti ar plānoto 110 kV līniju un transformatoru automātiskās rezerves ieslēgšanās (ARI) pārbaudi, kas nepieciešama iekārtu profilaktiskai pārbaudei.

Elektroenerģijas pārtraukumi būs vērojami Bukultu, Rankas, Ilzenes, Sāremas, Rāmuļu, Dambja, Uriekstes, un Ozolu ielā, kā arī Vējzaķsalā, Duntes ielā Nr. 21 – 28 un Ganību dambī Nr. 19 – 40.

Pārbaudi uzņēmums veiks svētdien agri no rīta - laikā, kad nenotiek ražošanas procesi un lielākā daļa iedzīvotāju vēl nav sākuši dienas gaitas, tādējādi maksimāli samazinot iespēju sagādāt neērtības saviem klientiem.

Iekārtu profilaktiskā pārbaude nepieciešama, lai nākotnē apakšstacijā efektīvāk varētu nodrošināt automātiskās rezerves darbību, kad rodas pēkšņi un neparedzami tehnoloģiskie traucējumi. Automātika nodrošina to, ka konkrētā rajona klientu elektroapgāde elektroenerģijas piegādes pēkšņa traucējuma gadījumā tiek automātiski pārslēgta un nodrošināta no cita darba kārtībā esoša 110 kV transformatora.

Turpinot sakārtot adreses Rīgā, no 17.maija līdz 15.jūnijam norisinās sabiedriskā apspriešana par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Berģu, Brekšu, Bukultu, Juglas un Sužu apkaimēs, informē Rīgas dome.

Apspriešanai nodotas 329 ēkas un 140 zemes vienības, kam plānots mainīt vai no jauna piešķirt individuālas unikālas adreses. Apspriešanas laikā personām, kuru īpašumus skar adresācijas maiņa, ir iespējams izteikt argumentētu viedokli par konkrētas adreses maiņas iespējamību, aizpildot aptaujas anketu vai izsakoties apspriešanas sanāksmē.

Detalizēta informācija par adresācijas sakārtošanas projektu, t.sk. publisko apspriešanu, ir pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā – sadaļā Adresācijas sakārtošanas projekts. Šajā sadaļā ir pieejami arī meklētāji, kuros ir iespējams iepazīties ar konkrēto apkaimju, kurās norisinās publiskā apspriešana, adrešu meklētāju un kartēm. Adrešu meklētājā katrs interesents var ievadīt sev interesējošo adresi par apkaimi, kurā norisinās publiskā apspriešana, un pārliecināties par to, vai konkrētā adrese tiks mainīta, un, ja tiks mainīta, kāda būs iespējamā jaunā adrese. Savukārt Kartogrāfiskajā materiālā ir pieejamas konkrēto apkaimju ortofotokartes, kurās adresācijas objekti, kuriem tiks mainīta adrese, ir izcelti citā krāsā ar klāt pievienotu jauno iespējamo adresi.

Iegremdētais tunelis kā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma labākais variants akceptēts jau pirms desmit gadiem.

Taču Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātais atklātais iepirkuma konkurss par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi atkal aktualizē tuneļa jautājumu, kas, iespējams, vēl vienu lieku reizi var izrādīties saimnieciski izdevīgākais variants, pretnostatot to augstā tilta risinājumam. Konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 24. jūlijs, iepirkuma paredzamā līgumcena ir vairāk nekā 460 tūkstoši latu.

DB jau ziņoja, ka jau 1998. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja Francijas konsultantu grupas BCOEM un Latvijas speciālistu veiktajā izpētē izvēlēto jauno Daugavas šķērsošanas vietu Rīgā pretī Bukultu ielai, par izdevīgāko variantu atzīstot tuneli, savukārt lēmumu par iegremdētā tuneļa būvi Andra Ārgaļa vadītā Rīgas dome pieņēma jau 2001. gadā. Gadu vēlāk Nīderlandes kompānija Tunnel Engineering Consultants solīja tuneli uzbūvēt trīs gadu laikā, un Ziemeļu tuneļa vadības komiteja tolaik akceptēja skiču projektu.