Latvijas dalība NATO nav sekmējusi iepriekš plānoto investīciju pieaugumu, daži uzņēmēji pat ir pārliecināti, ka tā biznesam nav devusi pilnīgi neko.

Kopš 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO dalībvalsti, ir pagājuši nedaudz vairāk kā 2 gadi. Latvijas dalības iemaksa NATO 2006. gadā ir 0.69 miljoni Ls, nākamgad tā būs jau 0.906 miljoni Ls. Plānots, ka šī summa turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, Db informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis.

Tā kā atlikušas pāris dienas līdz NATO sammitam, Db vēlējās noskaidrot, ko šī dalība devusi Latvijas uzņēmējiem, kuri pirms iestāšanās izteica dažādas gan cerīgas, gan ne tik - cerīgas prognozes.

Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess 2001. gadā, kad Latvijas dalība NATO vēl tika vien plānota, atzina, ka Latvijas dalībai NATO būs pozitīva nozīme gan no ārpolitiskā, gan no iekšpolitiskā viedokļa, jo nostiprināsies arī iekšējās drošības sistēmas. Šodien R. Remess pauž nedaudz citādu viedokli. "Toreiz Latvija nebija ne NATO, ne ES, tādēļ uz dalību NATO tika liktas tik lielas cerības," viņš stāsta. Viņaprāt, šobrīd, kad Latvija ir abu minēto dalībvalsts un ir redzama ekonomiskā attīstība un investīciju pieaugums, ir grūti nošķirt, kas no kā Latvijai nācis. "Protams, pieaugusi ģeopolitiskā stabilitāte, bet, cik liela ietekme uz to bijusi tieši NATO, grūti spriest," skaidro R. Remess.

Latvijas uzņēmumi, iespējams, informācijas trūkuma dēļ palaiž iespēju piedalīties NATO elektroniskajos iepirkumos par miljonu darījumiem.

Šādu satraukumu Db pauda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura Luksemburgā tikās ar NATO apgādes un iepirkumu aģentūras NAMSA pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar to, kādā veidā notiek centralizēta NATO sistēmas un valstu dažādu veidu apgāde.

Kādas ir galvenās atziņas pēc šīs tikšanās?

Ja Latvijā ir ļoti labi attīstīta elektroniskā iepirkumu sistēma, kuru sāk realizēt valsts un pašvaldību instiūcijās, NAMSA ir tā aģentūra, kas NATO līmenī realizē elektroniskos un neelektroniskos iepirkumus visu NATO valstu vajadzībām.

Pārsteidzošākais, ko atklāju, ka Latvija nav līdz šim intensīvi iesaistījusies šajā sistēmā. Ir tikai 4 Latvijas uzņēmumi (Aviatehserviss, Ceļuprojekts, Selkom, Zersen LCC GMBH no Ventspils), kas reģistrējuši savas preces un piedāvājumus NAMSA sistēmā. Tas ir ne tikai tradicionālā veidā iepirkums NATO dalībvalstīm, armijas vajadzībām, bet tie ir dažādi projekti un līdzdarbība projektos, kas saistīti ar dažādu valstu atjaunošanu, militāro palīdzību, kur mūsu uzņēmējiem ir ļoti lielas iespējas.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Ārlietu ministrija 13. un 14.decembrī organizē Latvijas augstskolu politikas zinātnes studentu vizīti NATO galvenajā mītnē Briselē, kuras laikā Latvijas pārstāvjiem būs iespēja iepazīties ar NATO darbības principiem un alianses šī brīža aktualitātēm, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Delegāciju ar būtiskākajiem NATO dienaskārtības jautājumiem iepazīstinās NATO institūciju amatpersonas, kas ikdienā strādā attiecīgajās jomās.

Informatīvo vizīti NATO galvenajā mītnē Latvijas delegācijai, kurā pārstāvēti trīs Latvijas augstskolu (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Vidzemes augstskola) studenti, rīko Ārlietu ministrija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Latvijas pārstāvniecību NATO. Latvijas delegācijas dalībniekiem ir sagatavots lekciju cikls, kurā iekļauti temati par NATO partnervalstīm un paplašināšanās jautājumiem, NATO šī brīža operācijām, kā arī par gaidāmo NATO samitu, kas norisināsies Bukarestē nākamā gada pavasarī. Tāpat Latvijas studenti tiks informēti par stažēšanās iespējām NATO un tam nepieciešamajām prasībām. Delegācijas dalībniekiem būs arī iespēja diskutēt ar NATO amatpersonām par dažādiem ar NATO saistītiem jautājumiem. Tāpat jauniešiem paredzēta tikšanās ar Latvijas vēstnieku NATO Jāni Eichmani un citiem Latvijas pārstāvniecības NATO darbiniekiem.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Atbilstoši NATO samita preses centra sniegtajai informācijai, NATO samita norises nodrošināšanā iesaistījušies apmēram 13 800 cilvēku

1. NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas birojs - 77 cilvēki

2. NATO samita norises vietas - Olimpiskā sporta centra - sagatavošana (projekta izstrāde, būvniecība, iekārtošana, dizaina noformējums, u.c.) - apmēram 1400 cilvēku

3. Drošības pasākumu koordinācija (policija, bruņotie spēji, ugunsdzēsības dienests, robežsardze, u.c. ) - apmēram 8000 cilvēku

4. Medicīniskais nodrošinājums Latvijā samita dienās - vairāk kā 400 cilvēku

5. Mediju akreditācijas centra un preses centra darbības nodrošināšana (akreditācijas centrs, preses centrs, TV un radio tehniskais nodrošinājums, tulkošana, mediju 'pūlu' eskortēšana, u.c. ) - apmēram 200 cilvēku

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Ministru prezidents Aigars Kalvītis šodien ticies ar lielākajiem NATO Rīgas samita atbalstītājiem un ziedotājiem un tikšanās laikā pateicies privāto uzņēmumu pārstāvjiem par ziedotajiem līdzekļiem un atbalstu NATO galotņu sanāksmes organizēšanai Rīgā, Db.lv informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Jana Vektere. Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Rīgas NATO samita atbalstītājiem: Aivi Roni, Rīgas galotņu sanāksmes fonda (Fonds) valdes priekšsēdētāju, Valēriju Karginu, Parex bankas prezidentu, Guntaru Grīnbergu, Parex bankas padomes priekšsēdētāju, Baibu Rubesu, „Latvija Statoil” izpilddirektori, Daci Lodziņu, „Latvija Statoil” mārketinga departamenta vadītāju, Valēriju Terentjevu, „Liepājas metalurga” valdes priekšsēdētāju un Ilju Segalu, „Liepājas metalurga” valdes locekli. Ministru prezidents pauda prieku un uzsvēra, ka Rīgas NATO samitam atvēlētie līdzekļi ir lielākais privātā sektora ziedojums Latvijas vēsturē. Aivis Ronis pateicās par atzinību un efektīvo sadarbību ar valdības izveidoto NATO samita organizācijas darba grupu. Fonda valdes priekšsēdētājs uzņēmēju vārdā pauda atbalstu NATO samitam kā drošības, miera un stabilitātes veicināšanas pasākumam Latvijā un pasaulē. Ronis atzīmēja, ka sabiedrības interese par NATO un NATO samitu ir liela. Par to liecina apmeklētāju atsaucība fonda atbalstītajos sabiedrību informējošos un izglītojošos pasākumos. „Parex bankas” padomes priekšsēdētājs Guntars Grīnbergs atzīmēja: „Šis bija viens no lēmumiem, kuru pieņemt bija viegli, jo NATO samits ir Latvijai un Eiropai ļoti nozīmīgs notikums. Sekojot līdzi samita sagatavošanas procesam, mums nav ne mazāko šaubu, ka samita sagatavošanas process noris gludi. Esam lepni par iespēju piedalīties tajā ar savu atbalstu.” Sarunas gaitā Latvija Statoil izpilddirektore Baiba Rubesa uzsvēra, ka, ja pasaulē būs miers, tad būs stabilas naftas cenas. Savukārt, Liepājas metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs atzīmēja, ka NATO samits veicina sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un ekonomisko stabilitāti. Ar privāto ziedojumu atbalstu paredzēts rīkot konferenci par drošības jautājumiem, tai skaitā par enerģijas jautājumiem, „Atvērto māju”, kur Latvijas iedzīvotāji varēs uzzināt par NATO politiku un NATO Rīgas samita norisi, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus studentiem un skolēniem.

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš: "Tuvojoties NATO sammitam, aizvien biežāk izskan viedoklis, kas apšauba šī sammita nozīmi, un vairāk redz tā organizēšanā nelietderīgi izlietotus līdzekļus. Es šim viedoklim tomēr gribētu oponēt."

Visupirms, ļoti liela daļa no iztērētajiem līdzekļiem NATO sammita organizēšanai paliks šeit pat Latvijā. Iztērētā nauda paliks ieguldīta Rīgas infrastruktūrā, piemēram, Kalnciema ielas ēku sakārtošanā. Tāpat arī policija tiks apgādāta ar jaunu ekipējumu.

Turklāt Latvija iegūs nenovērtējamu pieredzi šādu pasākumu organizēšanā. Diemžēl šādi pasākumi, kāds šajā gadījumā ir NATO sammits, rada zināmas neērtības iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo saistītas ar viesu drošību. Tā kā NATO sammitu apmeklēs 26 valstu līderi, satiksmes ierobežojumi būs vērienīgi, taču es aicinātu cilvēkus būt saprotošiem. Iespējams, ka uzņēmējiem drošības prasību dēļ nāksies uz dažām dienām slēgt savus birojus, veikalus un kafejnīcas, taču šī ir tā reize, kad būtu nepieciešams spert soli pretī valstij. Organizējot NATO sammitu, teik veicināta Latvijas kā valsts atpazīstamība. Savukārt tā veicina ekonomisko sadarbību ar citām valstīm, palielina mūsu eksportu un veicina tūrisma nozares attīstību.

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, CSDD veiks nepieciešamās izmaiņas normatīvajos dokumentos, lai noteiktu gājēju pārejas projektēšanas standartu. Līdz šim izveidotās gājēju pārejas, kuras neatbilst jaunā standarta prasībām, līdz 2011. gadam būs jārekonstruē, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Visas no jauna paredzamās gājēju pārejas tiks veidotas tikai pēc standarta nosacījumiem.

21. februārī Satiksmes ministrijā Ceļu satiksmes drošības padome ārkārtas sēdē vienojās par kopīgu stratēģiju satiksmes drošības problēmu risināšanai.

Vienam no galvenajiem problēmu risinājumiem ir jābūt ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes maiņai, ko var panākt ar izglītojošām kampaņām, sodu bardzību un kontroli, uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Padome pieņēma kopīgu lēmumu, ka pašvaldības ik gadu 20% no valsts mērķdotācijas (Pašvaldību ceļu fonda) novirzīs pašvaldību ceļiem un ielām tieši gājēju un velosipēdistu infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem ar mērķi paaugstināt mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību.

Šā gada 14. un 15. jūnijā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs piedalās NATO aizsardzības ministru formālajā sanāksmē Briselē, kurā aicināja veidot kibertelpas aizsardzības politiku, Db.lv informēja AM Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītājs Kaspars Odiņš.

Sanāksmes laikā tiek apspriesti jautājumi, kuri saistīti ar Alianses transformāciju, NATO reaģēšanas spēku (NRF) darbību, stratēģisko pārvadājumu spēju uzlabošanu, kā arī NATO dalību starptautiskajās operācijās.

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, E. Rinkēvičs pauda atbalstu Igaunijai, sakarā ar pagājušajā mēnesī valstī notikušajiem kiberuzbrukumiem, kā arī aicināja Aliansi izstrādāt kopīgu nostāju pret šāda jauna veida draudiem un pievērsties efektīvākas kiberaizsardzības izstrādei.

„Latvija aicina NATO izstrādāt vienotu kibertelpas aizsardzības politiku un rīcības plānus kiberdraudu novēršanai, kā arī doktrīnas, kas definē kiberaizsardzības terminoloģiju, lai novērstu iespējamos kiberuzbrukumus savām dalībvalstīm. Šo jautājumu risināšanā Aliansei jāsadarbojas ar citām valstīm,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.