Citas ziņas

Palanga vilina tūristus ar salaku svētkiem

Vēsma Lēvalde, 10.02.2011

Jaunākais izdevums

12.februārī Palangā (Lietuva) jau astoto reizi notiks tradicionālie zivju svētki Palangas Salaka.

Uz gājējiem atvēlētās J. Basanāviča ielas atpūtniekus gaidīs svaigas, tikko kūpinātas vai ceptas salakas, kā arī zivs zupa. Porcija, kurā ierasti ir sešas apceptas salakas, maksā aptuveni latu. Par tradīciju kļuvusi arī iespēja iegādāties zivis improvizētā zivju tirdziņā, kur tās tirgo paši zvejnieki, vienlaicīgi arī plātoties ar saviem zvejnieku stāstiem.

Tradicionāli ir arī šo svētku konkursi – enkura celšanas sacensības, zvejnieku laivas stumšanas sacensības un salakas ēšanas čempionāts. Savu iespēju izmantos arī Lietuvas amatnieki, lai tirgotus savas metāliskās, māla, dzintara un citādi darinātās zivtiņas un citus rotājumus.

«Organizēta salakas nobaudīšana ir lieliska iespēja piesaistīt tūristus Palangā nesezonas laikā,» stāsta Palangas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Gintars Sičūns, piebilstot, ka ar katru gadu uz šiem svētkiem ierodas aizvien vairāk tūristu gan no Lietuvas, gan Kaļiņingradas apgabala Krievijā, gan arī no Latvijas.

Salaka (lietuviski - stinta, krieviski - корюшка) sastopama Baltijas jūrā piekrastes rajonos, no kurienes ienāk upju lejtecēs un piejūras ezeros. Salaka koncentrējas upju grīvās ziemā, bet februārī - aprīlī ienāk upēs uz nārstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas dome Holandes «problēmkaruseļiem» darbības atļauju neizsniedz

Dienas Bizness, 05.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome pagaidām atteikusies izsniegt darbības atļauju Holandes karuseļu operatoram, kurš saskāries ar tiesu darbiem Lietuvas pilsētā Palangā pēc tam, kad viena no atrakcijām sabojājās un negadījumā cieta cilvēki.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā ieradās karuseļu karavāna, kas pirms tam darbojās Palangā, kur viena no kompānijas Leander LTU atrakcijām sabojājās, kā rezultātā deviņiem bērniem vairāk nekā stundu nācās pavadīt karuselī Move-It, karājoties kājām gaisām.

Lai arī konkrētais «problēmkaruselis» uz Rīgu nav atceļojis, jo tas ar tiesas lēmumu aizturēts Palangā, Rīgas dome tomēr pagaidām vēl nav izsniegusi darbības atļauju Holandes karuseļiem. Bija paredzēts, ka darbības atļauju daļai karuseļu operators saņems jau šodien.

Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis, tiks veiktas padziļinātas pārbaudes, kas saistītas arī ar negadījumu Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sudraba: vajadzīgs arī tāds pasākums kā Jaunais vilnis

Elīna Pankovska, 02.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijai ir vajadzīgi gan Dziesmu svētki, gan opera, gan šāda veida pasākumi,» vērtējot Jaunā viļņa lietderību, norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Viņa intervijā Neatkarīgajai atzīmē, ka nav citu šāda vēriena alternatīvu. Ļoti daudzi neliela apkalpojošā biznesa īpašnieki I.Sudrabai teikuši, ka nez vai spētu izvilkt savu biznesu, ja Jauno vilni izņemtu no Jūrmalas dzīves, jo šā konkursa laikā un varbūt vēl dažos pasākumos viņi nopelnot tik, cik gada laikā.

«Redzot, cik ļoti daudz cilvēku brauc, turklāt nevis uz dažām dienām, bet vairākām nedēļām, iegādājas te arī īpašumus, atbrauc veselas ģimenes, draugi, domāju, ka mums ir jāizmanto šī iespēja,» norāda kontroliere.

Viņa arī piebilst, ka viesiem pie reizes var arī piedāvāt apmeklēt ne tikai Jauno vilni, bet arī citus kultūras pasākumus un vietas citur Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma kompānija Minera Palangā gatavojas izveidot mūsdienīgu sanatoriju kompleksu par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, šim nolūkam izmantojot teritoriju, kur pašlaik atrodas pamestas un nolaistas dūņu dziednīcas, otrdien vēsta Vz.lt.

Tās būtu lielākās investīcijas šai Lietuvas kūrortpilsētā pēdējos divos gadu desmitos un, domājams, palīdzētu Palangai pārvarēt sezonalitātes problēmas.

Kā pastāstījis Minera direktors Donāts Jurevičs, jau šonedēļ kompānija no Palangas pašvaldības varētu saņemt darba nosacījumus un sākt tehniskā projekta izstrādi. Paredzams, ka būvdarbi sāksies 2017.gada pavasarī, pirmos klientus komplekss varētu uzņemt jau 2018.gada rudenī, bet visi darbi pilnībā jāpabeidz līdz 2022.gadam.

Daļu veco ēku domāts rekonstruēt, citas nojaukt un to vietā uzcelt jaunas. Paredzēts, ka kopumā septiņu hektāru platībā atradīsies deviņas ēkas. Dažās no tām būs trīs līdz piecu zvaigžņu viesnīcas, vienā tiks sniegts plašs ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, vēl vienā tiks gādāts par klientu ēdināšanu. Visas ēkas būs savienotas ar segtām pasāžām, lai cilvēki no baseina varētu atgriezties istabās, neizejot laukā. Kopējā ēku platība būs aptuveni 54 000 kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārrobežu projektā leiši tiek pie veloceliņa

Vēsma Lēvalde, 20.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts noslēdzies ar jaunu veloceliņu Palangā un konferenci Nīcā.

Projekta ietvaros 17.jūnijā Palangā tika rīkota jauna veloceliņa atklāšana, kurā piedalījās Latvijas un Lietuvas veloprofesionāļi, veloentuziasti, žurnālisti, pašvaldību darbinieki. Veloceliņš izbūvēts 12km distancē ar jauna asfalta segumu divās joslās. Tas savieno Palangu ar Sventāju un ļauj tūristiem droši pārvietoties pa piekrastes priežu mežiem gandrīz līdz Latvijas robežai. Līdz ar to veloceliņu tīkls pārklāj gandrīz visu Lietuvu.

Savukārt Latvijas pašvaldības projekta ietvaros izbūvēja jaunu Nīcas tūrisma informācijas centru ar telpām zīdaiņu pārtīšanai, tualetēm, ārpusē ir velonovietne un strūklaka. Projekta ietvaros jau notikusi pierobežas velotūrisma attīstības pētījuma izstrāde. Pēc tā ieteikumiem tika noteiktas vietas velotūristu atpūtas laukumiem Nīcā un Rucavā, kas tiks aprīkoti ar soliņiem, nojumēm, velostatīviem, atkritumu urnām un tml. Pēc pētījuma norādēm tiks izvietotas maršrutu marķējuma zīmes (Nīcā pavisam 20 zīmes) un četri lielformāta informācijas stendi. Šobrīd tiek veikts saskaņošanas process darbībām, kas varētu tikt atbalstītas par projektā ietaupīto finansējumu – kopumā projektā tie ir 450 tūkstošiem eiro. Gadatirgū Balttour jau tika prezentēts jauns - visiem projekta partneriem (Nīcas un Rucavas novadi, Palangas pilsēta un Klaipēdas reģions) - kopīgs informācijas buklets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Stinšu svētkos Palangā tirgo arī Liepājā ķertās zivis

Vēsma Lēvalde, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālajos stinšu svētkos Palangā latviešu valoda šogad skanēja tikpat bieži kā lietuviešu.

Simtiem latviešu apmeklēja tūrisma pasākumu kaimiņpilsētā, kas šogad bija īpaši vērienīgs, jo tie bija jubilejas - desmitie svētki, turklāt sakrita ar Lietuvas Republikas Neatkarības dienu.

Tradicionāli šai dienā Palangā J. Basanaviča gatve - centrālā gājēju iela, kas ved uz pludmali, dzīvo svētku noskaņā, ēdieni no stintēm jeb salakām tiek gatavoti katrā gājēju ielas krodziņā, notiek stinšu makšķerēšanas sacensības, koncerti, dejas un amatnieku tirdziņš.

Svētku iniciatori ir Stinšu ordenis, kurā apvienojušies dažādi restorāni, viesnīcas un kafejnīcas. Ordeņa mestrs ir kafejnīcas Māla krūka īpašnieks Klaids Pakutinsks. Stintes jeb salakas ir nelielas zivis, kas smaržo pēc svaigiem gurķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes deputāts Stīns Lorenss jeb mūziķis un uzņēmējs Fonteins iesniedzis Liepājas domē konceptuālu priekšlikumu kopumu tūrisma nozares attīstībai.

Daļa priekšlikumu ir vērā ņemami, turklāt ir lietas, kur pašvaldības un S. Lorensa redzējums pilnībā sakrīt, Db.lv iesniegto dokumentu vērtē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tomēr esot arī idejas, kuras Liepājā objektīvu apstākļu dēļ nav iespējamas.

S. Lorenss analizējis transporta sistēmu Liepājā, norādot, ka tūrisma attīstība maz iespējama, ja nav gaisa satiksmes. «Transports ir pirmais solis tūrista veiksmīgai nokļūšanai pilsētā. Šajā ziņā Liepāja ir ļoti sliktā pozīcijā un būs tik ilgi, kamēr Liepājas lidostā nebūs atjaunota regulāra satiksme ar kādu no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Krievijas pilsētām, un reisi būtu vismaz reizi dienā. Tikpat svarīgi būtu arī nodrošināt regulāru prāmju satiksmi ar kaimiņvalstīm Zviedriju, Krieviju (Sanktpēterburgu), Vāciju, Poliju un Dāniju,» norāda uzņēmējs. Viņš uzsver, ka Liepājai vēlams sadarboties ar Palangas lidostu, kamēr nav pabeigta Liepājas lidostas rekonstrukcija. Pēc nozīmīguma nākamās, ar kurām Liepājai jāsadarbojas, ir Rīga un Kauņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nīderlandes «problēmkaruseļiem» ļauj darboties; visticamāk, Rīgā paliks ilgāk

Ritvars Bīders, 21.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes karuseļiem, kas jau ilgāku laiku uzstādīti pie tirdzniecības centra Elkor Plaza Brīvības ielā un kuru operators iepriekš saskārās ar tehniskām problēmām Palangā, Rīgas dome ir izsniegusi atļauju darboties.

Ņemot vērā, ka atrakciju darbība bija plānota no 3. līdz 25. septembrim, bet reāli atrakcijas savu darbību Rīgā sāka tikai 19. septembrī, to operators Game Serviss Group lūgs domei atļauju pagarināt darbības atļauju. Pēc domes sabiedrisko attiecību speciālista Uģa Vidauska teiktā, dome šo lūgumu, visticamāk, izpildīs.

Vidauskis norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, cik stingra šādu atrakciju kontrole ir Lietuvā, taču uzsvēra, ka Rīgā prasības šādu izklaides parku darbībai esot ļoti stingras. Tā kā visu nepieciešamo informāciju un nodrošinājumus atrakciju operators domei ir iesniedzis, karuseļa darbības pagarināšana esot iespējama un, visticamāk, arī tiks atļauta. Tiesa par to vēl dome tikai lems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pie valdības ēkas protestē jaunie vecāki

LETA, 01.11.2011

Pie Ministru kabineta ēkas notiek Māmiņu kluba rīkotā manifestācija, lai uzrunātu ministrus un mudinātu viņus pievērst vairāk uzmanības jauno ģimeņu problēmām.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pie valdības ēkas pulcējās ap 30 jaunās māmiņas un tēvi ar bērniem, vēršot jaunās valdības uzmanību uz jauno ģimeņu problēmām.

Sanākušie bērnu vecāki aktīvi parakstījās arī par manifestu, kurā jaunā valdība tiek aicināta atrisināt problēmas, kas skar gan jaundzimušos bērnus, gan arī jaunās māmiņas.

Jaunā valdība tiek aicināta atjaunot patronāžas māsu darbību, kas apseko jaundzimušos mājās, nodrošināt bezmaksas vakcināciju visiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi pie ģimenes ārsta vai pediatra un noteikt progresīvu nodokļu atbalsta sistēmu par katru ģimenē dzimušo bērnu.

«Latvijā bērni dzimst aizvien mazāk. Katram bērnam, kas piedzimst, vajadzētu būt lielai vērtībai, tādēļ aicinām jauno valdību skatīties nākotnē un domāt par demogrāfijas veicināšanu. Veselai māmiņai piedzimst vesels bērns, taču bieži pie speciālistiem mēdz būt garas rindas un tiem vecākiem, kuri ir trūcīgi, ne vienmēr izdotas tikt pie ārstiem, lai viņu bērniņš varētu izveseļoties,» sacīja Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sliktākais ceļa posms ir uz Ventspils šosejas, braucot no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam, pastāstīja Latvijas autoceļu pārvaldītāja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.

«Pats sliktākais ceļa posms neapšaubāmi ir uz Ventspils šosejas, braucot no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam. Vēl ļoti sliktā stāvoklī ir ceļš pie Spāres pārbrauktuves,» klāstīja Pāže.

Pēc viņa teiktā, pamazām brūk kopā arī Pāvilostas ceļš un autoceļš Liepāja–Palanga.

«Ļoti slikts ir arī ceļa posms no Jelgavas līdz Latvijas–Lietuvas robežai. Šo ceļu vairs nevar saglābt ar virsmas apstrādes tehnoloģijām un asfalta nomaiņu. Tas diemžēl ir tiktāl sabrucis, ka tas būs pilnībā jānorok un jāpārbūvē,» atzina LVC valdes priekšsēdētājs.

«Slikts ceļa segums ir arī Bauskas šosejas posmam caur Ķekavu. Sliktā stāvoklī ir Valmieras šosejas posms caur Murjāņiem un Raganu. Gadu no gada uz šā ceļa radušās risas ir frēzētas nost, taču pērn tur vairs īsti nebija ko nofrēzēt,» piebilda Pāže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kas pašvaldībai ļautu efektīvi cīnīties ar negodprātīgiem publisko pasākumu rīkotājiem. Šobrīd spēkā esošais Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums pašvaldībai šādas tiesības nedod.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs jau vērsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu veikt konkrētus grozījumus minētājā likumā. «Pašvaldības rokas saista likums, kas liedz domei atcelt izsniegto atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pēc likuma izmaiņām pašvaldība nekavējoties pārtrauks šādu un līdzīgu patvaļīgu karuseļu organizatoru darbību,» norāda J.Radzevičs.

Šādi rīkoties pamudinājusi Pašvaldības policijas informācija par saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām un notikumu vietas apsekošanas rezultātiem SIA Game Serviss Group organizētajā atrakciju parkā pie tirdzniecības centra Elkor Plaza Brīvības gatvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ja tiks mainīts lidostas nosaukums, Wizz Air varētu uzsākt lidojumus no Palangas

Gunta Kursiša, 12.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas zemo cenu aviokompānija Wizz Air 2013. gadā varētu uzsākt lidojumus no Palangas lidostas Lietuvā, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Liepājas, citējot Lietuvas transporta ministra Eligijusa Masiulisa (Eligijus Masiulis) pausto, raksta baltic-course.com.

Lidojumi no Palangas varētu tikt veikti maršrutā uz Londonu.

«Vienošanās vēl nav parakstīta, tomēr mēs esam tuvu tās slēgšanai,» pauda transporta ministrs.

Saskaņā ar viņa pausto viens no Wizz Air nosacījumiem, lai tā uzsāktu lidojumus no Palangas, ir lidostas vārdam pievienot arī Klaipēdas nosaukumu. Jāatgādina, ka Palanga atrodas Lietuvas Klaipēdas apriņķī.

Līdztekus sarunām ar Wizz Air notiek arī diskusijas ar citām aviokompānijām par lidojumu uzsākšanu no Rietumeiropas uz Lietuvas rietumiem, pauda ministrs.

Db.lv jau rakstīja, ka Ungārijas Wizz Air ir pirmā aviokompānija Eiropā, kas ieviesusi maksu par rokas bagāžu, kas tiek ņemta līdzi lidmašīnas salonā, ja tā neatbilst lidsabiedrības izvirzītajiem parametriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.—17.jūnijā Palangā notiks pirmo reizi organizētais plaša mēroga reklāmas veidotāju forums - „Ad/Print Masters Forum”. Tā laikā norisināsies uzņēmējdarbības attīstības un finanšu semināri, diskusijas par labākām eksporta iespējām un apstākļiem. Kāpēc tajā ir vērts piedalīties katram, kas vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību?

Saskaņā ar tirgus un plašsaziņas līdzekļu pētījumu uzņēmuma TNS datiem pērn Baltijas valstu tirgus ir audzis par 3,1%, t.i., līdz 270,9 milj. eiro.

Lielāko naudas summu — 101,1 milj. eiro — radījis Lietuvas reklāmas tirgus. Otrajā vietā ierindojies Igaunijas reklāmas tirgus (92,6 milj. eiro), savukārt trešajā — Latvijas (77,2 milj. eiro).

Reklāmas apjoms Lietuvā pērn ir audzis par 5,1 procentu. 2015. gadā, salīdzinot ar aizpagājušo gadu, visstraujāk tas ir audzis vides, kino un TV reklāmas sektoros, ziņo pētījumu uzņēmums „TNS LT”.

Augoša tirgus rādītāji ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc jāmeklē dialogs starp dažādiem reklāmas veidotājiem, kuriem ir svarīgi dzirdēt tirgus līderu darbības pieredzi un ieteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviokompānijas airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam ideju vienmēr ir tik daudz kā sunim blusu, taču lielākā daļa ideju netiek realizētas, saka lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Šajos četros mēnešos, ko strādāju lidostā, esmu iepazinis arī Fliku, un viņam vienmēr ir tik daudz ideju kā sunim blusu, kas, protams, ir labi. Taču lielākā daļa ideju tomēr netiek realizētas,» teica Luhse.

Lidostas Rīga vadītājs norādīja, ka viņu nebaida airBaltic vai Flika plāni par aviosabiedrības Lietuvā izveidi, tādējādi daļēji atņemot klientus Rīgai.

«Protams, katra aviokompānija cīnās par pasažieriem, un tādēļ vienmēr ir jautājums, kur labāk strādāt. Pasažieru loks šeit ir ļoti ierobežots, viss pārējais ir balstīts uz tranzīta pasažieru piesaisti. Vai šo tranzītu būs izdevīgāk izveidot tur vai šeit – nezinu,» klāstīja Luhse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lietuvieši izvērš veikalu tīklu Liepājā

Vēsma Lēvalde, 17.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas veikalu tīkls Agbirsta UAB pēdējo divu mēnešu laikā atvēris jau trešo veikalu Liepājas tirdzniecības centrā baata.

Šā gada 15.oktobrī tirdzniecības centrā baata sācis darbu Gerry Weber un Taifun preču veikals, kura piedāvājumā ir sieviešu apģērbi un aksesuāri no iepriekšējo sezonu kolekcijām. Veikalā nopērkami arī zīmola Samoon lielo izmēru apģērbi. Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas tirdzniecības centrā baata augustā atvērti divi Lietuvas tirgotāja Agbirsta UAB veikali - Up&Go un Batine.

Firma Agbirsta kā vairumtirdzniecības uzņēmums izveidota 2000.gadā. Līdz šim tā pārdevusi preces vairumā, kā arī atvērusi mazumtirdzniecības veikalus Kretingā, Klaipēdā, Palangā, Gargždos un Druskininkos Lietuvā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā. Veikali Liepājā ir uzņēmuma pirmais solis aiz Lietuvas robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn negatīvu publicitāti izpelnījušais Nīderlandes ceļojošais atrakciju parks visu oktobri darbosies Rīgā pie tirdzniecības centra Elkor Plaza, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Atļauja darbināt šīs atrakcijas esot izsniegta tikai pēc tam, kad tika saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecināja veiktās tehniskās pārbaudes.

Nīderlandes uzņēmējam piederošās atrakcijas Latvijas galvaspilsētā neierodas pirmoreiz, norāda laikraksts. Atrakciju darbību organizēja un turpina organizēt uzņēmums Games Serviss Group.

Pagājušajā gadā nīderlandiešu piedāvātās izklaides iespējas izraisījušas «karstas» diskusijas, jo kaimiņvalsts pilsētā Palangā šajās atrakcijās bērni vairākas stundas bijuši iesprostoti vienā no karuseļiem un karājušies ar galvu uz leju. Pie vainas bijuši izdeguši drošinātāji. Apmēram mēnesi pēc tam atrakcijas pārveda uz Rīgu, bet ne konkrēto iekārtu ar bīstamajiem drošinātājiem. Aizvadītajā gadā Rīgas dome, ņemot vērā informāciju par atrakciju parka darbību Lietuvā, neizsniedza atļauju šādas izklaides vietas atvēršanai uz karstām pēdām, bet pieprasīja uzrādīt dokumentus, kuri apliecinātu, ka atrakcijas ir drošas, arī sertifikātus no tehniskajiem ekspertiem. Tāpēc izklaides parka atklāšana aizkavējās par vairāk nekā divām nedēļām, atgādina Neatkarīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PKN Orlen pieļauj iespēju pārdot vai slēgt Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu

LETA, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas kompānija PKN Orlen neizslēdz iespēju pārdot vai slēgt savu dziļās finansiālās grūtībās nonākušo Lietuvas meitasuzņēmumu Orlen Lietuva, bijušo Mažeiķu naftu, vēsta Lietuvas poļu radiostacijas Znad Wilii interneta portāls Zw.lt, atsaucoties uz kompānijas valdes locekli Mareku Podstavu.

Polijas Seima valsts kases komisijas sēdē Podstava izteicies, ka sarunas ar Lietuvas valdību nedod lielas cerības uz Mažeiķu uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos un kompānija neizslēdz nevienu scenāriju, ieskaitot Lietuvas rūpnīcas likvidēšanu.

Pašreizējai situācijai ir vairāki iemesli - ekonomikas palēnināšanās, klimata politika, augošā konkurence no Austrumiem, slānekļa gāzes revolūcija Amerikas Savienotajās Valstīs un jūras transporta augstās izmaksas.

Orlen Lietuva ne vienreiz vien paudusi viedokli, ka uzņēmuma stāvoklis ir ļoti atkarīgs no Lietuvas institūcijām, un uzsvērusi, ka tai noteikti augstāki dzelzceļa pārvadājumu tarifi nekā konkurentiem no Baltkrievijas un Krievijas. Nekādi neizdodas arī atrisināt jautājumu par 2008.gadā slēgtā un 2010.gada vasarā daļēji demontētā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izgatavots saules tricikls – ar saules enerģiju un kāju muskuļu spēku darbināma pārvietošanās ierīce, kuru varēs aplūkot izstādē Vide un enerģija 2016, kas no 13. līdz 16. oktobrim notiks Ķīpsalā, informē BT1.

«Doma par saules velosipēdu automātiski ienāca prātā, kad pludmalē ieraudzīju elektrisko velosipēdu. Ar akumulatoru darbināmais velosipēds var noripot vidēji 35 km, un tad jau ideja, ka akumulatoru braukšanas laikā varētu papildināt ar elektrību no saules baterijas, mani vairs neatstāja,» tricikla ideju komentē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā tapa saules tricikla prototips.

Novērtējot Saules enerģijas potenciālu un neizsmeļamību, trīs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunieši – Artis Volkovs, Artūrs Gruduls, Mārtiņš Vanags – kopā ar vecākajiem kolēģiem – konstruktoru Jāni Straumēnu un inženieri Vladimiru Ņemcevu – elektrovelosipēda rumbas motoru iemontēja pašu konstruētā tricikla aizmugurējā ritenī, un kājām lika ražot elektrību, griežot pedāļus velotrenažiera ģeneratoram. Papildu elektrisko enerģiju triciklam dod divi 100 W monokristāliska silīcija saules bateriju paneļi, kas izvietoti uz tricikla jumta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva lidostu attīstībā investēs 700 miljonus eiro, bet jaunu lidostu necels

LETA, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BaltCap Lietuvas MVU fonds iegulda Coffee Inn

Lelde Petrāne, 02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap, privātā kapitāla uzņēmums ar birojiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, investējis Coffee Inn, lielākajā kafijas veikalu tīklā Baltijā, liecina baltcap.com ievietotā informācija.

Coffee Inn tuvāko divu gadu laikā plāno ieguldīt līdz diviem miljoniem eiro, lai stimulētu biznesu Lietuvā un citās valstīs.

Coffee Inn 2007. gadā Viļņā izveidoja Lietuvas uzņēmēju grupa.

Patlaban kompānija vada 28 kafijas veikalus Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Palangā, Šauļos un Rīgā. 2012. gadā plānotais apgrozījums veido vairāk nekā 3 miljonus eiro.

BaltCap uzskata, ka Coffee Inn ir spēcīgākais izaugsmes potenciāls starp kafijas veikalu ķēdēm Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvos energija vadītājs: Kopīgs ceļš uz enerģētisko neatkarību Baltijas valstīm izmaksātu lētāk

LETA, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Current Sponge, kas pieder slavenā miljardiera Ričarda Brensona dēlam Semam Brensonam, nolēmusi uzņemt filmu par Lietuvas blondīnēm, vēsta baltic-course.com. Dokumentālā filma par to, kā Olialia meiteņu bizness attīstījies un uzplaucis Lietuvā, būšot prelūdija lielākam televīzijas šovam.

Jaunais TV šovs, ko pārraidīšot Apvienotās Karalistes lielākie kanāli, stāstīs par to, kā Lietuvas meitenes būvē blondīņu salu Maldīvijā.

Nesen pārstāvji no S. Brensona Current Sponge apmeklējuši Lietuvu, kur filmējuši Olialia sacīkšu komandu, kas piedalījās Omnitel sacensībās Palangā. Viņi arī uzņēmuši video, kurā redzama Olialia Pupytes mūzikas grupa, kas sniedz koncertu. Visas šīs epizodes kļūšot par daļu no dokumentālās filmas par Olialia biznesa attīstību Lietuvā.

Kā stāstījusi producente Luisa Edvardsa, filmas par Olialia meitenēm veidošanā aktīvi iesaistījies arī pats S. Brensons. Viņš arī kļuvis par vienu no partneriem blondīņu salas projektā. «Man patīk izaicinājumi un trakas idejas, kas var satricināt pasauli, kas ir interesantas daudziem cilvēkiem, tāpēc mēs izlēmām pievienoties Blondes Isle projektam un uzņemt TV šovu par šo unikālo kūrortu kopā ar Olialia meitenēm,» stāstījis Current Sponge īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru