No 1. līdz 3. februārim Ķīpsalā notiek 26. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus «Balttour 2019», kur tūroperatori, tūrisma aģentūras un citi nozares uzņēmumi piedāvā ceļojumus un aktīvās atpūtas galamērķus teju 200 valstīs, informē BT1.

Plānots, ka Balttour 2019 piedalīsies vairāk nekā 880 tūrisma uzņēmumu no aptuveni 40 valstīm un apmeklētāju skaits sasniegs 30 tūkstošus.

Ceļotgribētāji varēs uzzināt par dažādu valstu tūrisma iespējām, kā arī uzreiz izstādē iegādāties ceļojumus.

«Izstādes dalībnieki piedāvās izdevīgus ceļojumus gan uz nemainīgi populārajiem galamērķiem – Turciju, Ēģipti, Spāniju, Grieķiju un citiem, gan piemērotus ceļojumus eksotiska piedzīvojuma cienītājiem – uz Kubu, Seišelu salām, Indonēziju, Taizemi vai Vjetnamu. Tūroperatori, kas darbojas Latvijā, piedāvā galamērķus teju 200 pasaules valstīs, tāpēc katrs Balttour 2019 apmeklētājs trīs dienu laikā Ķīpsalā noteikti atradīs savu ceļojumu,» stāsta «Balttour» projekta vadītājs Dainis Bricis.

No 3. līdz 5. februārim Ķīpsalā notiek 24. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus Balttour 2017, informē BT1.

Izstādē iespējams uzzināt par atpūtas iespējām un tūrisma jaunumiem no 40 pasaules valstīm.

Balttour 2017 apmeklētājiem būs iespēja iepazīt dažādu valstu kultūras, ēdienus un tūrisma objektus, jo hallē Atklāj pasauli! to visu prezentēs 40 valstu tūrisma pārstāvniecības, viesnīcas, transporta kompānijas un citi ar tūrismu saistīti uzņēmumi.

Pirmo reizi Balttour piedalās Karību jūras sala Tobago un trīs Āzijas valstis - Butāna, Indonēzija, kā arī Nepāla. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad dalībnieku lokā atkal ir Armēnija un Lielbritānija, turklāt varēs iepazīt arī tādus galamērķus kā Taizeme, Taivāna, Itālija un Kuba. Īpaši kuplā skaitā piedalīsies kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, tūrisma uzņēmumi – kopā 37.

No 2. līdz 4. februārim Ķīpsalā notiks 25. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus «Balttour 2018», kur tūrisma un atpūtas piedāvājumus pasaules atklāšanai un Latvijas apceļošanai prezentēs vairāk nekā 850 uzņēmumu.

«Balttour 2018» dalībnieku vidū būs tūrisma uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Slovākijas, Dānijas, Taizemes, Krievijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Ēģiptes, Lielbritānijas, Gruzijas, Itālijas, Horvātijas, Spānijas, Seišelu salām un Portugāles, pēc ilgāka pārtraukuma arī no ASV, Bulgārijas, Kipras un Islandes. Šo un citu valstu pārstāvji hallē «Atklāj pasauli!» sagaidīs apmeklētājus, lai iepazīstinātu ar apskates objektiem un kultūru, stāstītu stāstus un dotu padomus, kā no katra ceļojuma gūt maksimumu.

Ceļotgribētāji varēs uzzināt par vairāk nekā 40 pasaules valstu tūrisma iespējām un izvēlēties tīkamāko galamērķi, kā arī uzreiz izstādē iegādāties sev ceļojumu. «Balttour 2018» notiks pavasara un vasaras ceļojumu izpārdošana, kurai piedāvājumus gatavo tādas Latvijas tūrisma aģentūras un operatori kā «Tez Tour», «Novatours», «Alida Tūrs», «Begonija», «Kidy Tour», «Jēkaba aģentūra», «Estravel» un citi.

#Izstādes laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Starptautiskajā izstāžu hallē Ķīpsala, Rīgā, piektdien, 2.februārī sākas starptautiskā tūrisma izstāde Balttour 2018, informē organizatori.

Tās laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Balttour 2018 dalībnieku vidū būs tūrisma uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Slovākijas, Dānijas, Taizemes, Krievijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Ēģiptes, Lielbritānijas, Gruzijas, Itālijas, Horvātijas, Spānijas, Seišelu salām un Portugāles, kā arī ASV, Bulgārijas, Kipras un Islandes.

Kopumā izstādes laikā ceļotgribētāji varēs uzzināt par vairāk nekā 40 pasaules valstu tūrisma iespējām. Tāpat izstādē notiks pavasara un vasaras ceļojumu izpārdošana, kuras laikā tos varēs iegādāties no tādām Latvijas tūrisma aģentūrām un operatoriem kā Tez Tour, Novatours, Alida Tūrs, Begonija, Kidy Tour, Jēkaba aģentūra, Estravel un citām.

No 3. līdz 5. februārim izstādē-gadatirgū Balttour 2017 tiks atklāta jaunā ceļojumu sezona, informē BT1.

Tajā vienuviet savus piedāvājumus prezentēs apmēram 850 uzņēmumu no Eiropas, Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm. Izstādes ekspozīciju veidos vairāk nekā 470 stendi abās Izstāžu centra hallēs.

Pirmo reizi Balttour piedalīsies Karību jūras sala Tobago un trīs Āzijas valstis - Butāna, Indonēzija, kā arī Nepāla. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad dalībnieku lokā atkal būs Armēnija un Lielbritānija, turklāt varēs iepazīt arī tādus galamērķus kā Taizeme, Taivāna, Itālija un Kuba. Īpaši kuplā skaitā piedalīsies kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, tūrisma uzņēmumi – kopā 37.

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Šajā nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu hallē notika starptautiskā tūrisma izstāde Balttour, kuras mērķis šogad bija parādīt tūristiem, ka viņi, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju pasaulē, var nebaidīties ceļot.

Kā norādīja izstādes Balttour 2016 projektu vadītājs Dainis Bricis, kopumā nevar teikt, ka drošības sajūta ceļotāju vidū ir mazinājusies, tajā pašā laikā viņš norādīja, ka tiem, kuri dodas ceļojumos, vajadzētu apsvērt, vai ir droši doties uz izvēlēto valsti.

Rus.db.lv aptaujātie ceļojumu aģentūru pārstāvji sacīja, ka Latvijas tūristi aizvien izvēlas Turciju kā savu galamērķi. Cenas ceļojumiem uz šo valsti ir zemas, tādēļ gaidīt uz zemākām patlaban nav vērts. Savukārt ceļojumu aģentūras Alida vadītājs Igors Puzirovs uzsvēra, ka cilvēki dodas arī uz Ēģipti, kur tūrisma operatoru lidojumi uz laiku tika apturēti, taču tagad atjaunoti.

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Starptautiskā lidosta Rīga ir gatava aktīvāk sadarboties ar tūrisma sektoru, ceturtdien starptautiskās tūrisma izstādes Balttour 2015 biznesa forumā sacīja lidostas valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

«Ir ļoti būtiski, sadarbojoties ar jums [tūrisma nozari], palielināt tūristu skaitu (..) Sadarbībā ar aviokompānijām mēs varam audzēt tūrisma potenciālu Latvijā,» norādīja Liepiņš, piebilstot, ka aviācijas joma Latvijai nodrošina vairāk nekā 30 tūkstošus darba vietu un gandrīz 800 miljonu ieņēmumus jeb 3,3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Pēc viņa sacītā, lidosta lielākā mērā nekā līdz šim ir gatava sadarboties ar nozari kopēju mārketinga kampaņu izstrādē, informācijas apmaiņā un citos veidus, lai piesaistītu papildu tūristus. Liepiņš minēja, ka lidostas un tūrisma nozares mērķa tirgi sakrīt - Vācija, Krievija, Skandināvijas valstis, kā arī Lietuva un Igaunija.

Savā brūzī pelnītā maize izrādās ar garozu; vietējie uzraugi ir bargāki nekā Eiropā

Ar mērķi atbalstīt lauku tūrismu, dodot iespēju uzņēmējiem, kas gatavi attīstīt nelielus brūžus un vīna darītavas, papildināt piedāvājuma klāstu un gūt papildu ienākumus, savulaik veikti atvieglojumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Gandrīz visi uzņēmumi, kas izveidojās, tiešām uzņem tūristus, vada ekskursijas un vīna tūres. Dažiem vīndariem vīna darīšana ir kļuvusi par pamatbiznesu, tomēr viņi atzīst, ka sākotnēji lēstie apjomi, ka mazam vīndarim vajadzētu saražot tonnu vīna gadā vai 15 tonnas drusku lielākam vīndarim, rāda, ka ne viens, ne otrs modelis autonomi pastāvēt nespēj.

Ražotāji lēš, ka no kopējā pārdotā alkohola apjoma Latvijā tie būs ne vairāk kā procentu simtdaļas, tirgū tiek piedāvāta atzīstama dažādība – vīni, tostarp arī dzirkstošie vīni, sidri, degvīni, ābolu brendijs. Tūrisma pakalpojumu izstādē Balttour kāds apmeklētājs smējis, ka Latvija jau pielīdzināma vīna zemei Francijai. Līdz tai gan, protams, vēl ir tālu, tomēr pamazām atsijājas labākie, veidojas un stabilizējas piedāvājums, un ir redzams, ka mājas vīna ražošana piepilda tiem atvēlēto nišu un ar savu unikālo sortimenta mainību un elastību bagātina Latvijas ražojumu klāstu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Latvia Tours ir tūrisma firma ar 23 gadu pieredzi.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ja sievietei vispār ir jābūt biznesā, tad tūrisms ir viena no labākajām iespējām savienot patīkamo ar lietderīgo, darbu un hobiju.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Ar Šmakovkas muzeja atklāšanu Daugavpilī cer uzsākt šī dzēriena popularizēšanu un iespējams arī legalizācijas ceļu

Šogad SIA Reklāmas aģentūra Bulterjers ir pabeigusi apjomīgu starptautiskā tūrisma veicināšanas projektu un ir izveidojusi eskpozīciju jau sešus gadus lolotai idejai – Šmakovkas muzejam, kas, iespējams, durvis vērš šajā vasarā.

«Veidojot stendus izstādēs Eiropā, jau sen bijām ievērojuši, ka tūrisma galamērķu vidū populāri un attīstīti ir vietējā alkohola apskates un izziņas objekti – gan darītavas, gan muzeji. Gandrīz neticami, ka atsevišķos Vācijas reģionos darbojas pat vairāk nekā 10 000 mazo stiprā alkohola ražotņu, kuru produkts ir radniecīgs Latgalē zināmajai šmakovkai,» stāsta Bulterjers radošais direktors Jānis Ozers. Bulterjers veidotajā Latgales kopstenda atklāšanā izstādē BaltTour pirms sešiem gadiem šis dzēriens viesiem tika dalīts, ievērojot zināmu konspirāciju, tādēļ tika uzdots klientiem jautājums: «Kādēļ Eiropā tas ir gods, bet Latvijā jau tik ilgi pēc neatkarības atgūšanas –negods?» J. Ozers atminas, ka Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs drosmīgi uzdeva pretjautājumu – vai mēs varam uzrakstīt par šo ideju pārliecinošu prezentāciju? Tuvākās dienās tāda arī tapa, un Latgales reģiona attīstības aģentūra sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu sāka soli pa solītim virzīt ideju par Šmakovkas muzeju, kas nākotnē varētu kļūt par šī dzēriena zīmola mentoru un reizē arī legalizācijas veicinātāju.

Ludzas, Dagdas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes tūrisma speciālisti sadarbībā ar velo aktīvisti Santu Paegli ir uzsākuši darbu pie apļveida Pierobežas velomaršruta izveides, kas vedīs caur visiem pieciem novadiem austrumu pierobežā.

Lai pilnveidotu velo infrastruktūru Latgalē un radītu iespēju izbaudīt pierobežas sajūtu visā tās garumā, tika nolemts uzsākt darbu pie nākamā reģionālā maršruta, kas savienotos ar jau nomarķēto velomaršrutu nr. 34 Rypoj vasals!, kas tika atklāts maija nogalē Ziemeļlatgalē.

Kā stāsta Ziemeļlatgales tūrisma speciālisti, tad izveidotais velomaršruts Rypoj vasals! ir devis lielu ieguldījumu tūristu skaita palielinājumā ne tikai no Latvijas, bet arī Baltijas, Skandināvijas un Vācijas.

Šobrīd notiek Pierobežas maršruta izpētes process un saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām, taču paredzēts, ka Pierobežas velomaršruts varētu tikt prezentēts ikgadējā tūrisma izstādē Balttour 2017, savukārt marķēšana dabā tiktu uzsākta nākamā gada pavasarī.