Papildināta - Lauksaimnieki vērtē EK kļūdas atzīšanu kā «pozitīvu žestu»; lielu ieguvumu gan nebūs 

Latvijas lauksaimnieki Eiropas Komisijas (EK) pieļauto kļūdu aprēķinos par tiešā atbalsta apjomiem un apjomiem 21 eirocenta apmērā vērtē kā pozitīvu žestu, tomēr vērā ņemamu ieguvumu no tā zemnieki nejutīs, Db.lv pauda Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas priekšsēdētāja Sanita Zute. Zemnieku Saeimas pārstāvji pauda, ka  jebkurā gadījumā, vai tie būtu 196 vai 195,79 euro/ha, 2019. gadā Latvijas lauksaimnieki šādas summas nesaņems.

Sandra Dieziņa, Gunta Kursiša, 2013. gada 29. oktobris plkst. 14:45

Foto: SXC

[Papildināta ar Zemnieku Saeimas komentāru]

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte uzskata, ka 21 eirocenta par hektāru izmaiņas būtiskus uzlabojumus nedos.

Saskaņā ar 7. un 8. februāra Eiropadomes lēmumu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai 2019. gadā būtu jāsaņem atbalsta maksājumi lauksaimniekiem precīzi 196 eiro (138 lati) par hektāru apmērā. Savukārt saskaņā ar iepriekš EK veiktajiem aprēķiniem Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai 2019. gadā tiktu paredzēti tikai 195,79 eiro par hektāru. Tagad EK apliecina, ka savos aprēķinos pieļāvusi kļūdu - Zemkopības ministre Laimdota Straujuma no ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačana Čološa ir saņēmusi vēstuli, kurā Eiropas Komisija apliecina, ka nepieciešams veikt precizējumus aprēķinos par ES Kopējās lauksaimniecības politikas tiešā atbalsta apjomiem un maksājumiem, kas pienākas Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai.

«Jebkurā gadījumā izmaiņas «uz augšu» ir patīkamas, jo tās attiecināmas uz vairāku gadu ilgu periodu,» norādīja S. Zute.

«Latvijai pieejamie finanšu resursi pieaugs pakāpeniski, sasniedzot maksimumu tikai 2019.  gadā. Jāatceras, ka no tiešmaksājumu aploksnes dalībvalstij ir jānodala nauda gan jaunajiem lauksaimniekiem 2% apmērā, gan mazo lauksaimnieku shēmai (pašlaik tiek lēsts 5% apmērā), gan atsevišķiem ar ražošanu saistītiem maksājumiem, tādējādi samazinot to apjomu, ko kā pamatmaksājumu saņems lauksaimnieks par katru ha. Rezultātā, par hektāru maksājums pieaugs  ļoti pakāpeniski sākot no 97 euro/ha 2015.gadā un beidzot ar 152 euro/ha 2019.gadā. Tiesa, arī tas ir pie nosacījuma, ja  pieteikto  hektāru  skaits  paliek  šī  gada  līmenī un  ja  tiek  izpildītas  prasības attiecībā  uz  tā dēvēto  «zaļošanu»  saimniecībā,» Db.lv norādīja Zemnieku Saeimas pārstāvji.

Eiropas Savienības tiešie maksājumi lauksaimniekiem 2014.gadā saruks par 4,001079%, uzsvēra Zemnieku Saeimas pārstāvji.

Db.lv jau rakstīja, ka, Zemkopības ministrijas speciālistiem atklājot kļūdaino aprēķinu, zemkopības ministre Laimdota Straujuma oktobra vidū nosūtīja vēstuli EK un ES Padomes prezidējošās valsts – Lietuvas – lauksaimniecības ministram, kurā aicināja veikt izmaiņas tiešo maksājumu neprecīzajos aprēķinos, lai pilnībā ieviestu Eiropadomes lēmumu. 

Tagad, lai tiktu nodrošināta Eiropadomes lēmuma pilnīga ieviešana, EK ir apņēmusies precizēt savus aprēķinus un virzīt jautājuma izskatīšanai un apstiprināšanai š.g. 18. novembra ES lauksamniecības un zivsaimniecības ministru padomē.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 19. februāris plkst. 8:46

Lai lauksaimnieki no valsts saņemtu finansējuma starpību, ko, kā apgalvo paši lauksaimnieki,...

2013. gada 12. februāris plkst. 11:30

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju,...

2013. gada 11. februāris plkst. 10:21

Novecojušu karšu izmantošana tiešmaksājumos Latvijai draud ar iespējamiem...

2013. gada 08. februāris plkst. 17:01

Latvijai nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā 2014.-2020.gadam Lauku...

2013. gada 05. februāris plkst. 7:55

Otrdien pievakarē tiks veidots simbolisks Baltijas ceļš – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2013. gada 29. oktobris plkst. 17:05

Kritēriji zemes iegādei, iespējams, būs pat stingrāki, nekā ierobežojumi zemes pirkšanai...

2013. gada 29. oktobris plkst. 13:03

Ieguldot 420 tūkstošus eiro, SIA Spilva palielinās jaudas....

2013. gada 29. oktobris plkst. 11:10

Posmā Rīga-Krustpils kavējas vilcienu kustība - vētras radītie elektrības padeves traucējumi...

2013. gada 29. oktobris plkst. 10:27

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome un izpilddirektors Martins Gauss ir abpusēji...

2013. gada 29. oktobris plkst. 10:09

Stiprā vēja radīto elektropiegādes traucējumu dēļ otrdienas rītā nedarbojās Swedbank Ventspils...

2013. gada 29. oktobris plkst. 10:05

AS SAF Tehnika grupas konsolidētais neto apgrozījums 2012./ 2013. finanšu gadā sasniedzis...

2013. gada 29. oktobris plkst. 8:15

SIA RK metāls jaunā rūpnīca ļaus UPB holdingam apgūt jaunus biznesa sektorus...

2013. gada 29. oktobris plkst. 7:45

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; 
ceļiem un sabiedriskajam...

2013. gada 28. oktobris plkst. 17:48

PKS Straupe sākusi darbu pie pienotavas paplašināšanās, lai tuvāko gadu laikā, uzbūvējot...

2013. gada 28. oktobris plkst. 17:14

AS Valmieras stikla šķiedra apgrozījums šī gada trīs ceturkšņos ir sasniedzis...