Enerģētika

Papildināta - Stokholmas šķīrējtiesa: Lietuva neatgūs no Gazprom pārmaksātos 1,4 miljardus eiro

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Vienlaikus viņš piebildis, ka Lietuva jau ir sasniegusi visus savus stratēģiskos mērķus - reformējusi gāzes nozari, atguvusi kontroli pār gāzes infrastruktūru un uzcēlusi sašķidrinātās gāzes termināli, kas pielicis punktu Gazprom monopolstāvoklim tirgū.

«Tā bija tikai viena daļa no mūsu cīņas, kas turpinājusies četrus gadus. (..) Protams, būtu gribējies arī pietiesāt šo summu par gāzes cenu aprēķināšanas formulu, jo lietā bija runa par šīs formulas nepareizu lietošanu. Taču sākotnējā analīze liecina, ka šī bija sarežģīta lieta, daudz informācijas un arbitri vienkārši nav izšķīrušies pieņemt kaut kādu lēmumu,» norādījis ministrs.

«Šķīrējtiesa atzīst, ka koncernam Gazprom, piegādājot gāzi Lietuvai un esot gāzes kompānijas Lietuvos dujos akcionāram, bijis interešu konflikts. Tikai Lietuvos dujos akciju pirkuma līguma abstrakto noteikumu dēļ ir sarežģīti pierādīt konkrētu līguma pārkāpumu. Taču arī koncernam Gazprom nav izdevies pamatot visus savus aizstāvības argumentus,» teikts Enerģētikas ministrijas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka pārmaksas aprēķinam izvēlēti sarežģīti ekonomiskie modeļi, kas balstīti uz taisnīgu gāzes cenu līmeni Lietuvā un alternatīvo energoresursu cenu dinamiku. Sarežģītā pierādīšanas procesa un lielā datu apjoma dēļ šķīrējtiesa nav izšķīrusies atzīt Lietuvai nodarīto kaitējumu.

«Šķīrējtiesa uzskata, ka termins «taisnīga cena» ir pārāk abstrakts, lai varētu novērtēt iespējamo kaitējumu. Turklāt arbitri lēmuši, ka prasībai piegādāt gāzi par zemāko cenu nav jēgas. Proti, Lietuvos dujos akcionāru līguma punkts, kas paredzēja piegādāt gāzi par zemāku cenu, uzskatāms tikai par pušu vēlmi, nevis juridiskām saistībām,» skaidrojusi ministrija.

Arī premjerministrs Aļģirds Butkevičs atzinis, ka ir vīlies par tiesas lēmumu, bet vienlaikus uzsvēris, ka laikā, kad turpinājās šis strīds, Lietuva panākusi milzīgu progresu enerģētikas nozarē.

2004.gadā, iegādājoties 34% kompānijas Lietuvos dujos akciju, Gazprom privatizācijas līgumā apņēmās piegādāt Lietuvai gāzi par taisnīgu cenu, ņemot vērā Lietuvas energoresursu tirgu un alternatīvā kurināmā cenu dinamiku. Taču vēlāk gāzes cenu formula tika ne vienreiz vien mainīta, neievērojot līgumā paredzētās saistības un noteikumus, tādēļ gāzes cenas Lietuvas lietotājiem krasi pieauga. Turklāt 2010.gada nogalē Gazprom paziņoja, ka samazinās gāzes cenas Igaunijai un Latvijai, bet ne Lietuvai, kura gatavojās ieviest Eiropas Savienības Trešo enerģētikas paketi.

Aptuveni pirms gada Butkevičs izteicās, ka gadījumā, ja šķīrējtiesa lems par labu Lietuvai, no Gazprom saņemtā kompensācija tiktu atdota patērētājiem, iespējams, ieguldot to sabiedrībai svarīgos gāzes infrastruktūras projektos.

Vēl vienu prasību pret Krievijas koncernu bija iesniegusi arī kompānija Lietuvos dujos, bet šī prasība tika atsaukta, kad 2014.gadā ar Gazprom izdevās vienoties, ka gāzes cena tiks samazināta aptuveni par piekto daļu.

Eiropas Komisija 2015.gada aprīlī pēc trīs gadus ilgas izmeklēšanas par iespējamu Gazprom monopolstāvokli vairākās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs atzina, ka Krievijas koncerns, iespējams, noteicis netaisnīgas gāzes cenas un ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli.

Aprīļa sākumā Gazprom atsauca prasību pret Lietuvu ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesā attiecībā uz ES trešo enerģētikas paketi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom klientiem Lietuvā piedāvājis pagaidu cenas formulu, kas gāzi sadārdzina

Dienas Bizness, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom joprojām ir akcionāru vidū

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras patēriņa apjomu dēļ

LETA, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija šogad piegādājusi gandrīz trešo daļu no Eiropā nepieciešamās gāzes, sasniedzot rekordlielu īpatsvaru, lai gan Krievijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) valda saspīlējums un bloks vēlas mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes.

Jaunākajā Krievijas valsts dabasgāzes koncerna Gazprom izdevumā Blue Fuel teikts, ka «Gazprom gāzes īpatsvars Eiropā pakāpeniski pieaug un ir gandrīz sasniedzis trešo daļu no Eiropas gāzes patēriņa».

Kompānija ir aplēsusi, ka pērn tā piegādāja 31% no Eiropā patērētās gāzes, kas jau bija rekordliels īpatsvars.

«Esam ceļā uz to, lai arī šogad sasniegtu absolūtu gada gāzes eksporta - gan padomju laika, gan modernās Krievijas vēstures - rekordu,» lasāms Gazprom ziņojumā.

ES importē apmēram pusi no nepieciešamās dabasgāzes, bet bloks arvien vairāk bažījas par Gazprom kā galvenā piegādātāja no Krievijas nozīmi, jo cenu strīdu ar Ukrainu dēļ gāzes piegādes no Krievijas jau divas reizes ir bijušas pārrautas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gazprom izsolē Baltijas valstu patērētājiem gāzi nopērk Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi

LETA, 18.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes kompānijas Gazprom eksporta meitasuzņēmums Gazprom Eksport izsolē patērētājiem Baltijas valstīs pārdevis 420 miljonus kubikmetru dabasgāzes no izsolē piedāvātajiem 560 miljoniem kubikmetru, un gāzi iegādājušies Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi.

Krievijas kompānijas paziņojumā teikts, ka 15.-17.martā izsolīti 80 piedāvājumi ar sešiem darījumu partneriem. Pircēju vidū ir Igaunijas kompānija Eesti Gaas, kā arī Lietuvas kompānijas Lietuvos energija, Haupas un Achema.

Gāzes piegādes notiks šā gada otrajā-ceturtajā ceturksnī uz Kotlovkas gāzes sadales staciju, kas atrodas uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. 20 piedāvājumu, no kuriem katrā ir 57,7 tūkstoši kubikmetru gāzes dienā, tika izsolīti šā gada otrajam ceturksnim, vēl 20 piedāvājumu ir trešajam ceturksnim un 50 piedāvājumu - ceturtajam ceturksnim (apmēram 265 miljoni kubikmetru gāzes). Turklāt izsoles dalībniekiem tika piedāvāti 16 piedāvājumi, katrs 5,251 miljona kubikmetru apmērā, gāzes piegādēm uz Inčukalna gāzes glabātuvi Latvijā. Šiem dalībniekiem ir jābūt līgumam ar "Latvijas Gāzi" par gāzes glabāšanu Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes gigants Gazprom otrdien saasinājis Maskavas nesaskaņas ar Ukrainu, Kijevai pieprasot aptuveni 2,5 miljardus dolāru (2,2 miljardus eiro) par it kā pārkāptu gāzes piegādes līgumu.

Ar Ukrainas enerģētikas kompāniju Naftogaz noslēgtā līguma nosacījumi paredz, ka Kijevai no Gazprom gadā jāiegādājas minimāli noteikts gāzes apjoms vai tai draud naudassods, norāda Gazprom, pavēstot, ka piegādes pērnā gada trešajā ceturksnī bijušas mazākas par nepieciešamo apjomu.

«Ņemot vērā šo minimālo apjomu un Gazprom Ukrainai piegādātās gāzes apjomu 2015.gada trešajā ceturksnī, Naftogaz ticis nosūtīts rēķins par 2,549 miljardiem dolāru,» teikts Gazprom publiskotajā paziņojumā. «Gazprom sagaida, ka šis rēķins tiks atmaksāts nākamajās desmit dienās.»

Šis ir jaunākais pavērsiens Krievijas nesaskaņās ar Ukrainu, kas aizsākās ar Kremļa atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu 2014.gada sākumā un noveda pie Ukrainai piederošās Krimas pussalas Maskavas īstenotu okupāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par Conexus padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Conexus akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom

Par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, liecina publicētā informācija Conexus mājaslapā.

Savukārt par kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts fonda Marguerite Fund (Marguerite) pārstāvis Viljams Pīrsons. Tāpat padomē iecelts Marguerite pārstāvis Gijoms Rivrons, Nabucco Gas Pipeline International GmbH pārstāvis Franks Zīberts un arī trīs Augstsprieguma tīkla iepriekš darbam padomē izvirzītie kandidāti Ilze Bērziņa, Sanita Greize, Ilmārs Šņucins.

Jau vēstīts, ka šogad 3.janvārī notika pirmā Conexus akcionāru sapulce, kurā tik iecelta padome un noteikts padomes atalgojums. Padomes priekšsēdētāja atalgojums noteikts 2550 eiro mēnesī, priekšsēdētāja vietnieka atalgojums - 2320 eiro mēnesī, bet padomes locekļa atalgojums - 2300 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom: Dabasgāzes cena ES valstīm šogad būs augstāka nekā pērn

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes eksporta cena Eiropas Savienībai (ES) šogad ir gaidāma augstāka nekā pērn un var veidot 180-190 ASV dolārus (170-179 eiro) par tūkstoti kubikmetru, paziņojis Krievijas dabasgāzes koncerna Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs.

Medvedevs norādījis, ka pērn Eiropas valstis par Gazprom piegādāto dabasgāzi vidēji maksāja 167 dolārus par 1000 kubikmetriem.

«Eiropa bija, ir un būs galvenais Gazprom tirgus,» uzsvēris Medvedevs Gazprom investoru dienas pasākumā Singapūrā.

Viņš arī teicis, ka Gazprom daļa ES tirgū pagājušajā gadā pieaugusi līdz 34%, salīdzinot ar 31% pirms gada.

Uzņēmums pērn palielināja dabasgāzes piegāžu apjomu valstīm ārpus bijušās Padomju Savienības par 12,5%, pārsniedzot 179,3 miljardus kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulators gaida risinājumu no Marguerite par dalību Conexus un Latvijas gāzē

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung (FAZ).

Brisele pagaidām nav komentējusi FAZ trešdienas numurā publicēto rakstu, kas atsaucas uz kādu ES iekšējo dokumentu.

Pagājušā gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) apsūdzēja Gazprom ES vienotā tirgus noteikumu pārkāpumos, kropļojot konkurenci Austrumeiropas un Centrāleiropas gāzes tirgū, kur Krievijas lieluzņēmums joprojām ir dominējošais piegādātājs.

Īpaši EK norādīja uz Gazprom aizliegumu tirgoties ar tā piegādāto dabasgāzi starp dažādām ES dalībvalstīm, tādējādi radot sev iespēju uzspiest negodīgas cenas.

Tolaik Gazprom kategoriski noliedza EK apsūdzības.

Brisele Krievijas enerģētikas giganta darbību sāka izmeklēt jau 2012.gadā, lai pārbaudītu situāciju Baltijas valstīs, kā arī Bulgārijā, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas centrālā banka negatavojas papildus izvērtēt pagājušajā mēnesī pieņemto lēmumu izsniegt specializētas bankas licenci Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam «Revolut» saistībā ar mediju otrdien ziņoto, ka kompānijas dibinātāja tēvs strādā Krievijas valsts kontrolētajā dabasgāzes koncernā «Gazprom».

Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils ziņu aģentūrai BNS teica, ka centrālā banka nav saņēmusi tādu informāciju, kuras dēļ būtu jāveic jauna izvērtēšana.

«Nekādas papildu informācijas nav, visu informāciju mēs savācām, tostarp informāciju no visām iestādēm. Lēmuma pieņemšanā par to, vai kompānijai atļaut vai neatļaut darboties Lietuvā, piedalījās 14 iestādes. (..) Protams, to ir iespējams pārskatīt, ja parādīsies jauna informācija. Pašlaik Lietuvas Bankai nav nekādas papildu informācijas,» sacīja Jurgils.

Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa otrdien ziņoja, ka Revolut« dibinātāja Nikolaja Storonska tēvs strādā »Gazprom«. Nikolajs Storonskis vecākais ir »Gazprom« zinātniskā centra »Gazprom promgaz« direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes stratēģiskie investori 18 gadu laikā dividendēs saņēmuši ap 250 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

18 gadu laikā kopš 1998.gada AS Latvijas gāze (LG) stratēģiskie investori, ar kuriem noslēgts akcionāru līgums, dividendēs saņēmuši prāvas summas - Krievijas Gazprom saņēma 106 miljonus, bet Vācijas Ruhrgas - 152 miljonus eiro, tātad kopā 258 miljonus eiro. Par to liecina LNT Ziņu veiktie aprēķini no publiski pieejamiem datiem.

Savukārt abu uzņēmumu kopumā iztērētā nauda LG akciju iegādē - gan to, kuras pārdeva valsts, gan to, kas pirktas biržā no dažādiem akcionāriem, - abiem investoriem veidoja ap 153 miljoniem eiro.

Gazprom izmaksas bija 78 miljoni eiro, bet Ruhrgas - 75 miljoni eiro. Līdz ar to Vācijas investors ieguvis par 76 miljoniem eiro, bet Gazprom - par 28 miljoniem eiro vairāk nekā ieguldīja. Un tas ir, neskaitot guvumu no pašu LG akciju iespējamās pārdošanas.

Vērtspapīru tirgus eksperts Andrejs Martinovs norāda, ka, ņemot vērā nozares īpatnības un riskus, kurus mazināja privatizācijas līgums, akcionāru guvums no dalības LG jau līdz šim vērtējams kā gana labs sasniegums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rinkēvičs: Nord Stream 2 projekts būtu pretrunā ar Eiropas interesēm

LETA, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iecerētā gāzes vada "Nord Stream 2" būvniecība Baltijas jūrā būtu pretrunā ar Eiropas interesēm, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Atbildot uz klātesošo deputātu jautājumiem ministrs atgādināja par vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu, tostarp arī Latvijas, viedokli, ka "Nord Stream 2" īstenošana būtu pretrunā Eiropas interesēm.

Viņš arī uzsvēra, ka projekta īstenošana apdraudētu ne tikai Ukrainu, bet arī vairākas ES dalībvalstis. Ministrs arī atgādināja, ka minētais jautājums ES līderu līmenī pārrunāts jau pagājušā gada beigās, taču prognozēja, ka tas atgriezīsies attiecīgo nozaru ministru darbakārtībā. Tomēr pašlaik, kā sacīja ministrs, esot jāsagaida arī Eiropas Komisijas (EK) atzinums par projektu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nesenās tikšanās laikā ar Zviedrijas premjerministru Stefanu Levēnu norādīja, ka viens no Eiropas enerģētikas politikas izaicinājumiem ir kopēja nostāja attiecībā uz "Nord Stream 2" projektu, kas skar gan vides aizsardzības jautājumu, gan ar enerģētikas drošību saistītos politiskos aspektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas valsts kontrolētā naftas un gāzes kompānija «PGNiG» informējusi Krievijas gāzes koncernu «Gazprom», ka tā nepagarinās ilgtermiņa līgumu par gāzes importu, kad pēc trīs gadiem beigsies tā termiņš.

Par to Polijas uzņēmums pavēstīja piektdien publiskotajā paziņojumā.

Polija cenšas samazināt atkarību no Krievijas enerģijas avotiem, kurus Maskava reizēm izmanto kā instrumentus politiskā spiediena izdarīšanai uz citām valstīm.

Pūliņi šīs atkarības mazināšanai ietvēruši ilgtermiņa līgumu noslēgšanu par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV, Kataras un citām valstīm, kā arī jauna gāzes vada izbūvi kopīgi ar Norvēģiju, lai saņemtu piegādes no Ziemeļjūras.

«PGNiG» nosūtījusi «Gazprom» paziņojumu, ka uzņēmums nepagarinās kontraktu pēc 2022.gada 31.decembra.

Polija vairākkārt norādījusi, ka līguma ar «Gazprom» finanšu nosacījumi ir nelabvēlīgi, un tā maksā augstāku cenu nekā citas Eiropas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gazprom zaudējis Krievijā dārgākā uzņēmuma statusu

LETA, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas uzņēmums Rosneft pirmo reizi vēsturē Maskavas akciju biržā apsteidzis gāzes gigantu Gazprom un kļuvis par lielāko uzņēmumu pēc kapitalizācijas.

Ziņu aģentūra Bloomberg vēsta, ka pirmdien dienas vidus tirdzniecības sesijā Rosneft kapitalizācija Maskavas biržā sasniedza 3,468 triljonus rubļu, salīdzinot ar Gazprom kapitalizāciju 3,45 triljonu rubļu apmērā.

Rosneft akciju cena pirmdien arī sasniedza visu laiku augstāko līmeni un veidoja 327,05 rubļus, bet Gazprom akciju vērtība palielinājusies par 145,8 rubļiem.

Analītiķi Rosneft akciju vērtības pieaugumu skaidro ar naftas cenu kāpumu pasaules tirgū. Tāpat analītiķi norāda, ka uzņēmums kļuvis krietni elastīgāks, stabilāks un perspektīvāks, pat ņemot vērā apjomīgās parādsaistības, kuras tas pakāpeniski samazina.

Tikmēr Gazprom saskāries ar konkurences pastiprināšanos, gāzes cenu kritumu un vairāku miljardu dolāru lieliem izdevumiem jaunu gāzesvadu būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom piederošo Conexus akciju izsolē varētu būt uzvarējis kāds starptautisks fonds

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsolē, iespējams, ir uzvarējis kāds starptautisks fonds, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Sīkāka informācija par to, kas ir izsoles uzvarētājs, provizoriski varētu būt zināma tuvāk janvāra vidum.

Jau vēstīts, ka 34,09911% "Conexus" akciju izsolē, kas 30.decembrī notika "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija. Izsolē piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

"Conexus" ir slēgta akciju sabiedrība. Kompānijas lielākais akcionārs ir Latvijas valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (34,36%), kamēr "Gazprom" pieder 34,1%, bet "Marguerite Fund" - 29,06% akciju.

"Conexus" tika dibināts 2016.gadā reorganizācijas rezultātā, no "Latvijas gāzes" nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas premjers ar Statoil runās par iespēju samazināt gāzes cenas

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kurš otrdien dodas uz Norvēģiju, gatavojas ar koncerna Statoil vadītājiem runāt par iespēju vēl vairāk samazināt Lietuvai piegādājamās gāzes cenas.

«Runāsim par gāzes piegādi no Statoil, iespējams, arī par tālāku cenu samazinājumu, lai gan pēdējā laikā Statoil Lietuvai piegādājamās gāzes cenas jau krietni vien samazinājis,» viņš sacījis LRT radio.

Premjers, enerģētikas ministrs Roks Masjulis un valsts enerģētikas holdingkompānijas

Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns apmeklēs Oslo divu dienu vizītē, lai tiktos gan ar Statoil, gan kompānijas "Hoegh LNG" pārstāvjiem, ar kuriem paredzētas sarunas par iespējām izpirkt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģi Independence, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava.

Gāze, ko Statoil pārdod Lietuvai, šā gada sākumā bija aptuveni par piekto daļu lētāka nekā tā, ko piedāvāja Krievijas koncerns Gazprom, kas Lietuvai solīja gāzi par aptuveni 15-20% augstāku cenu nekā pērn. Taču martā Gazprom rīkotajā izsolē gāze saskaņā ar šīs izsoles dalībnieku teikto pārdota par konkurētspējīgu cenu. Konkrēti skaitļi gan atklātībā netiek minēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvā gāzes piegādes no Norvēģijas pirmo reizi pārsniegs Krievijas piegādes

LETA--DW, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā Lietuvā gāzes piegādes no Norvēģijas pirmo reizi pārsniegs gāzes piegādes no Krievijas, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Norvēģijas uzņēmuma Statoil tirgus daļa pārsniegs 50%, sacīja ministrs.

Gāzes piegāžu palielināšanās no Norvēģijas kļuvusi iespējama, pateicoties tam, ka Lietuvas puse ar Statoil parakstījusi divus jaunus kontraktus.

Atbilstoši Masjuļa teiktajam jaunās vienošanās ir «skaidrs pierādījums tam, ka [Krievijas uzņēmumam] Gazprom tirgū ir konkurenti».

2016.gadā Lietuva no Norvēģijas saņems vairāk nekā vienu miljardu kubikmetru gāzes. Valsts kopumā gada laikā patērē aptuveni divus miljardus kubikmetru gāzes.

«Gazprom tirgus daļa turpmāk būs atkarīga no cenas un citiem komercnosacījumiem. Šajā jautājumā nebūs politisku lēmumu. Visi lēmumi par gāzes iepirkumiem ir ekonomiski,» ministra teikto citē ziņu aģentūra Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV papildina melno sarakstu ar virkni Krievijas kompāniju

LETA, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrija melnajā sarakstā iekļāvusi vēl virkni Krievijas kompāniju, paplašinot pret Krieviju vērstās sankcijas par Krimas okupāciju un aneksiju.

Sarakstā iekļautas kompānijas SGM-Most un Mostotrest, kas nodarbojas ar tilta celtniecību pār Kerčas šaurumu starp Krieviju un anektēto Krimu.

Saraksts papildināts arī ar vairākiem desmitiem Gazprom meitas uzņēmumu, tostarp vienu no Krievijas lielākajiem mediju holdingiem Gazprom-media.

Gazprom-media apvieno telekanālus NTV, TNT, TV-3, Pjatņica, Mač TV, radiostacijas Avtoradio, Energy, Comedy Radio, tam pieder radiostacijas "Eho Moskvi" kontrolpakete, video vietne Rutube un citi mediju aktīvi.

Sankcijas arī noteiktas vēl 17 privātpersonām.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru