Jaunākais izdevums

Krievijas gāzes gigants Gazprom otrdien saasinājis Maskavas nesaskaņas ar Ukrainu, Kijevai pieprasot aptuveni 2,5 miljardus dolāru (2,2 miljardus eiro) par it kā pārkāptu gāzes piegādes līgumu.

Ar Ukrainas enerģētikas kompāniju Naftogaz noslēgtā līguma nosacījumi paredz, ka Kijevai no Gazprom gadā jāiegādājas minimāli noteikts gāzes apjoms vai tai draud naudassods, norāda Gazprom, pavēstot, ka piegādes pērnā gada trešajā ceturksnī bijušas mazākas par nepieciešamo apjomu.

«Ņemot vērā šo minimālo apjomu un Gazprom Ukrainai piegādātās gāzes apjomu 2015.gada trešajā ceturksnī, Naftogaz ticis nosūtīts rēķins par 2,549 miljardiem dolāru,» teikts Gazprom publiskotajā paziņojumā. «Gazprom sagaida, ka šis rēķins tiks atmaksāts nākamajās desmit dienās.»

Šis ir jaunākais pavērsiens Krievijas nesaskaņās ar Ukrainu, kas aizsākās ar Kremļa atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu 2014.gada sākumā un noveda pie Ukrainai piederošās Krimas pussalas Maskavas īstenotu okupāciju.

Šī krīze arī izraisījusi ilgstošas nesaskaņas abu valstu starpā par gāzes piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom klientiem Lietuvā piedāvājis pagaidu cenas formulu, kas gāzi sadārdzina

Dienas Bizness, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Stokholmas šķīrējtiesa: Lietuva neatgūs no Gazprom pārmaksātos 1,4 miljardus eiro

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom joprojām ir akcionāru vidū

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien apstiprināja pirmā maksājuma 500 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Ukrainai no jaunās makrofinansiālās palīdzības (MFA) programmas, lai valsts spētu stabilizēt tās ekonomiku, teikts EK publiskotajā paziņojumā.

Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) kopš 2014.gada Ukrainai MFA programmas ietvaros piešķīrusi 3,3 miljardus eiro, kas ir lielākais MFA apjoms, kāds jebkad piešķirts valstij ārpus ES.

«ES nodrošinājusi pastāvīgu politisko un finansiālo atbalstu Ukrainai. Šodienas EK lēmums par līdzekļu piešķiršanu pieņemts nozīmīgā laikā, kad Ukrainai un tās cilvēkiem draud jauna Krievijas agresija un nepieciešama starptautisko partneru solidaritāte. Šāda agresīva uzvedība mūsdienu Eiropā nav pieņemama,» norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Eiropas Parlaments un Eiropadome jūlijā apstiprināja jaunu MFA programmu Ukrainai, valstij nodrošinot līdz vienam miljardam eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras patēriņa apjomu dēļ

LETA, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom līdz gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm

LETA-BNS, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerns Gazprom līdz šā gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm, vēsta ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Kā skaidrojis viens no šiem avotiem, runa ir par piegādes kontraktiem, kam drīz beidzas termiņi.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers iepriekš izteicies, ka tiek apsvērta iespēja pārdot izsolē noteiktus gāzes apjomus, «kuriem tuvākajā laikā beigsies līgumu termiņi».

Šā gada pirmajā pusē Gazprom eksports uz Baltijas valstīm sarucis gandrīz par 5% - līdz 1,8 miljardiem kubikmetru, turklāt Lietuvā pārdošanas apjoms samazinājies par 15% - līdz 1,185 miljardiem kubikmetru, savukārt Latvijā un Igaunijā tas pieaudzis attiecīgi par 4% un par 50% jeb līdz 375 miljoniem un 284 miljoniem kubikmetru.

Visā 2014.gada laikā Gazprom uz Lietuvu eksportējis 2,536 miljardus, uz Latviju - 964 miljonus un uz Igauniju - 417 miljonus kubikmetru gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija šogad piegādājusi gandrīz trešo daļu no Eiropā nepieciešamās gāzes, sasniedzot rekordlielu īpatsvaru, lai gan Krievijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) valda saspīlējums un bloks vēlas mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes.

Jaunākajā Krievijas valsts dabasgāzes koncerna Gazprom izdevumā Blue Fuel teikts, ka «Gazprom gāzes īpatsvars Eiropā pakāpeniski pieaug un ir gandrīz sasniedzis trešo daļu no Eiropas gāzes patēriņa».

Kompānija ir aplēsusi, ka pērn tā piegādāja 31% no Eiropā patērētās gāzes, kas jau bija rekordliels īpatsvars.

«Esam ceļā uz to, lai arī šogad sasniegtu absolūtu gada gāzes eksporta - gan padomju laika, gan modernās Krievijas vēstures - rekordu,» lasāms Gazprom ziņojumā.

ES importē apmēram pusi no nepieciešamās dabasgāzes, bet bloks arvien vairāk bažījas par Gazprom kā galvenā piegādātāja no Krievijas nozīmi, jo cenu strīdu ar Ukrainu dēļ gāzes piegādes no Krievijas jau divas reizes ir bijušas pārrautas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tokijas olimpisko spēļu rīkošanas budžets samazināts par 1,4 miljardiem dolāru

LETA/AFP, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gazprom izsolē Baltijas valstu patērētājiem gāzi nopērk Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi

LETA, 18.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes kompānijas Gazprom eksporta meitasuzņēmums Gazprom Eksport izsolē patērētājiem Baltijas valstīs pārdevis 420 miljonus kubikmetru dabasgāzes no izsolē piedāvātajiem 560 miljoniem kubikmetru, un gāzi iegādājušies Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi.

Krievijas kompānijas paziņojumā teikts, ka 15.-17.martā izsolīti 80 piedāvājumi ar sešiem darījumu partneriem. Pircēju vidū ir Igaunijas kompānija Eesti Gaas, kā arī Lietuvas kompānijas Lietuvos energija, Haupas un Achema.

Gāzes piegādes notiks šā gada otrajā-ceturtajā ceturksnī uz Kotlovkas gāzes sadales staciju, kas atrodas uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. 20 piedāvājumu, no kuriem katrā ir 57,7 tūkstoši kubikmetru gāzes dienā, tika izsolīti šā gada otrajam ceturksnim, vēl 20 piedāvājumu ir trešajam ceturksnim un 50 piedāvājumu - ceturtajam ceturksnim (apmēram 265 miljoni kubikmetru gāzes). Turklāt izsoles dalībniekiem tika piedāvāti 16 piedāvājumi, katrs 5,251 miljona kubikmetru apmērā, gāzes piegādēm uz Inčukalna gāzes glabātuvi Latvijā. Šiem dalībniekiem ir jābūt līgumam ar "Latvijas Gāzi" par gāzes glabāšanu Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules bagātākie cilvēki Brexit dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien 400 pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība saruka par 69,2 miljardiem dolāru, liecina Bloomberg dati.

Tādējādi kopumā pasaules turīgākie cilvēki Lielbritānijas referenduma rezultāta dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru no savas bagātības.

Kā liecina Bloomberg miljardieru indeksa dati, viņu kopējais bagātības apmērs ir 3,8 triljoni dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas 92 bagātākie cilvēki pirmdien zaudēja 29,4 miljardus dolāru, kopējam kritumam divu dienu laikā sasniedzot 81,7 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma viņu bagātības apmērs ir sarucis par vairāk nekā 45,5 miljardiem dolāru jeb 5,1%.

Savukārt 150 bagātākie cilvēki no ASV un Kanādas pirmdien zaudējuši 26,7 miljardus dolāru, bet divu dienu laikā – 62,5 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma bagātības apmērs nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom: Dabasgāzes cena ES valstīm šogad būs augstāka nekā pērn

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes eksporta cena Eiropas Savienībai (ES) šogad ir gaidāma augstāka nekā pērn un var veidot 180-190 ASV dolārus (170-179 eiro) par tūkstoti kubikmetru, paziņojis Krievijas dabasgāzes koncerna Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs.

Medvedevs norādījis, ka pērn Eiropas valstis par Gazprom piegādāto dabasgāzi vidēji maksāja 167 dolārus par 1000 kubikmetriem.

«Eiropa bija, ir un būs galvenais Gazprom tirgus,» uzsvēris Medvedevs Gazprom investoru dienas pasākumā Singapūrā.

Viņš arī teicis, ka Gazprom daļa ES tirgū pagājušajā gadā pieaugusi līdz 34%, salīdzinot ar 31% pirms gada.

Uzņēmums pērn palielināja dabasgāzes piegāžu apjomu valstīm ārpus bijušās Padomju Savienības par 12,5%, pārsniedzot 179,3 miljardus kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kriptokompānijas pēdējo gadu laikā piesaistījušas 12,5 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 21.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptokompāniju bums pēdējo gadu laikā ir uzņēmis apgriezienus, un ik gadu strauji audzis kopējais šo uzņēmumu piesaistīto investīciju apjoms, liecina "Crunchbase" dati.

2017.gada sākumā kriptokompānijas visā pasaulē piesaistīja 1,3 miljardus dolāru, bet gada noslēgumā šis skaitlis sasniedza jau 3,8 miljardus dolāru. 2018.gadā šī summa bija lielāka, sasniedzot 8,4 miljardus dolāru.

Nākamo 12 mēnešu laikā izaugsme turpinājās, un kopējais piesaistītā finansējuma apmērs 2019.gada beigās sasniedza 10,8 miljardus dolāru.

Kopš 2020.gada sākuma kriptokompānijas ir piesaistījušas vēl 1,7 miljardu dolāru investīcijas, un šajā gadā gan piesaistīto investīciju apmēru ietekmējusi pandēmija. Tādējādi kopumā pēdējo gadu laikā šī sektora uzņēmumiem izdevies piesaistīt 12,5 miljardus dolāru.

Pēdējie no veiksmīgākajiem piemēriem bijuši ASV kompānija "Robinhood", kas jūlijā paziņoja par jauna finansējuma etapa noslēgumu, kurā no esošajiem un jauniem investoriem izdevies piesaistīt 320 miljonus dolāru, kas ir lielākais finansējuma apjoms starp šīs nozares kompānijām šogad. Kompānija plānojusi uzlabot sau platformu, piedāvāt jaunus produktus un pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nākamgad Gazprom gāzes cenu ES plāno samazināt līdz 11 gadu zemākajam līmenim

Žanete Hāka, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākais dabasgāzes eksportētājs Gazprom plāno savu produktu cenu Eiropas tirgū samazināt līdz vairāk nekā desmit gadu zemākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Patlaban valstij piederošais eksportētājs iezīmē savas budžeta vadlīnijas nākamajam gadam, un provizoriskās gāzes cenu aplēses valstīm, kas atrodas ārpus bijušās Padomju Savienības, nākamgad varētu būt 200 dolāri par 1000 kubikmetriem, informējušas divas uzņēmumam tuvu stāvošas personas, kuras nevēlējušās atklāt savu vārdu.

Pērn gāzes cenas bija 349 dolāri, bet šajā gadā – 238 dolāri par 1000 kubikmetru.

Kompānijas preses dienests atteicies šo informāciju komentēt.

Gazprom, kura gāzes eksports veido aptuveni 40% no kopējiem gada ienākumiem, kas pārsniedz 100 miljardus dolāru, patlaban cieš no krītošajām naftas cenām pasaulē, jo liela daļa tā līgumu ir piesaistīti naftas cenai ar 6-9 mēnešu nobīdi. Šajā gadā Brent naftas cena ir sarukusi par 16%, sekojot pērnā gada kritumam 48% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas valsts kontrolētā naftas un gāzes kompānija «PGNiG» informējusi Krievijas gāzes koncernu «Gazprom», ka tā nepagarinās ilgtermiņa līgumu par gāzes importu, kad pēc trīs gadiem beigsies tā termiņš.

Par to Polijas uzņēmums pavēstīja piektdien publiskotajā paziņojumā.

Polija cenšas samazināt atkarību no Krievijas enerģijas avotiem, kurus Maskava reizēm izmanto kā instrumentus politiskā spiediena izdarīšanai uz citām valstīm.

Pūliņi šīs atkarības mazināšanai ietvēruši ilgtermiņa līgumu noslēgšanu par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV, Kataras un citām valstīm, kā arī jauna gāzes vada izbūvi kopīgi ar Norvēģiju, lai saņemtu piegādes no Ziemeļjūras.

«PGNiG» nosūtījusi «Gazprom» paziņojumu, ka uzņēmums nepagarinās kontraktu pēc 2022.gada 31.decembra.

Polija vairākkārt norādījusi, ka līguma ar «Gazprom» finanšu nosacījumi ir nelabvēlīgi, un tā maksā augstāku cenu nekā citas Eiropas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tikai Dienas Biznesā: Lietuvā nav lētākas gāzes Latvijai

Sandris Točs, speciāli DB, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas politiskajā vidē nesen izskanējušie apgalvojumi, ka būtu iespējams iegādāties dabasgāzi arī no Lietuvas par «konkurētspējīgu cenu», rada jautājumu – kur un kādos apjomos šāds resurss kaimiņvalstī ir pieejams?

Fakti liecina, ka Klaipēdas termināļa sašķidrinātā dabasgāze pašlaik ir apmēram par trešdaļu dārgāka, nekā Latvijai pieejamā gāze, kompensētā Gazprom dabasgāzes cena Lietuvai nav pieejama Latvijas patērētājiem, savukārt Lietuvas dabasgāzes biržas GET Baltic sekundārā tirgus apjomi ir tik mazi, ka tur triju gadu laikā pārdotais gāzes daudzums līdzinās viena auksta Latvijas ziemas mēneša patēriņam.

Iekšējie Lietuvas kompensācijas darījumi Latvijā ir radījuši mānīgu priekšstatu par «lēto Lietuvas gāzi», radot kārdinājumu, ka tā varētu būt teorētiski pieejama arī Latvijai. Politiski gan kaimiņos, gan pie mums tas tiek pasniegts kā Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla «sasniegums», kaut gan ir redzams, ka caur terminālu nākošā gāze ir ievērojami dārgāka par cauruļvadu gāzi, un nav loģiski, ka dārgākas gāzes pieejamība varētu nospiest uz leju lētākas gāzes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung (FAZ).

Brisele pagaidām nav komentējusi FAZ trešdienas numurā publicēto rakstu, kas atsaucas uz kādu ES iekšējo dokumentu.

Pagājušā gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) apsūdzēja Gazprom ES vienotā tirgus noteikumu pārkāpumos, kropļojot konkurenci Austrumeiropas un Centrāleiropas gāzes tirgū, kur Krievijas lieluzņēmums joprojām ir dominējošais piegādātājs.

Īpaši EK norādīja uz Gazprom aizliegumu tirgoties ar tā piegādāto dabasgāzi starp dažādām ES dalībvalstīm, tādējādi radot sev iespēju uzspiest negodīgas cenas.

Tolaik Gazprom kategoriski noliedza EK apsūdzības.

Brisele Krievijas enerģētikas giganta darbību sāka izmeklēt jau 2012.gadā, lai pārbaudītu situāciju Baltijas valstīs, kā arī Bulgārijā, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulators gaida risinājumu no Marguerite par dalību Conexus un Latvijas gāzē

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru