Būve

Par 1 miljonu Liepājas enerģija uzsākusi siltumtīklu rekonstrukcijas projektu

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

SIA «Liepājas enerģija» uzsākusi šīs vasaras siltumtīklu rekonstrukcijas projektu, modernizējot siltumtrases četros posmos - Ugāles ielā posmā no Vaiņodes ielas līdz M. Ķempes ielai, posmā no Vecās ostmalas 40 līdz Vecajai ostmalai 47, posmā no Krūmu ielas 49 līdz Krūmu ielai 57 un posmā no Baznīcas ielas 20 pa Stendera ielu līdz A. Pumpura ielai 10.

Rekonstrukcijas laikā 635 metru garumā tehniski nokalpojušie siltumtīkli tiks atjaunoti, izmantojot modernus un augstvērtīgus materiālus, kas garantēs siltumtīklu efektīvas kalpošans ilgumu pat līdz 30 gadiem. Rekonstrukcijas galvenie ieguvumi ir augstāka siltumapgādes infrastruktūras drošība un mazāki siltuma zudumi siltumtīklos. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Rekonstrukcijas darbus Baznīcas ielas posmā nodrošina «Liepājas enerģijas» sadarbības partneris SIA «Grobiņas SPMK». Saistībā ar rekonstrukcijas darbiem plānoti arī satiksmes kustības ierobežojumi - līdz 2. jūlijam būs slēgta satiksme Baznīcas ielā, posmā no Skolas ielas līdz Bāriņu ielai.

Vasaras laikā tiks uzsākti un līdz apkures sezonas sākumam noritēs arī pārējo trīs siltumtīklu rekonstrukcijas projekta posmu - Ugāles ielas, Vecās ostmalas un Krūmu ielas - atjaunošanas darbi.

Projekta kopējie izdevumi ir plānoti 1 027 624,78 eiro apmērā, no tiem attiecināmie izdevumi ir 1 013 031,88 eiro. Kohēzijas fonda atbalsta finansējums ir 405 212,75 eiro jeb 40% no attiecināmajiem izdevumiem.

SIA «Liepājas enerģija» akcionāri ir AS «Latvenergo» (51%), Liepājas pilsētas dome (39%) un SIA «Enerģijas risinājumi» (10%); uzņēmumā strādā 84 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila un prognozējama gāzes ieguve ir viens no priekšnoteikumiem, lai uzņēmēji sāktu interesēties par jūras aļģu izmantošanu bioreaktoros; pētījumos balstīta metode, kas to nodrošina, ir atrasta

Tā DB atzīst Liepājas Universitātes (LiepU) Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta zinātniskais līdzstrādnieks, fiziķis Uldis Žaimis.

«Pētījumi rāda stabilas līknes. Redzam, ka pie optimāliem parametriem gāzes ieguve ir stabila un prognozējama. Ir svarīgi, lai nav lēcieni, lai var rēķināties ar stabilu ieguvumu. Tas ļautu noslēgt līgumus par enerģijas pārdošanu,» skaidro fiziķis.

Pasaulē vēl taustās

Autorkolektīva izstrādāto metodi U. Žaimis vērtē kā rītdienas vajadzībās balstītu: «Ir runa par šodienas, nevis vakardienas pētījumiem. Pasaulē notiek taustīšanās, tiek meklēti pareizākie fermenti. Latviešu tautai būtu jāpaceļ galva uz augšu un jāapzinās, ka daudzās jomās esam priekšgalā. Piemēram, UPB ražo koģenerācijas stacijas un apgādā ar tām pusi Eiropas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Būvniecības gada balvas 2017 laureāti un labākie būvniecības speciālisti

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Grand Prix. VEF Kultūras pils rekonstrukcija, Ropažu iela 2, Rīga. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Arhitekti “GRAF X”, Rūta Krūskopa, Ludmila Potapova, Laima Baltiņa, Juris Gusevs, Aigars Tereško. Būvnieks “Velve”, projekta vadītāji Ainārs Leitēns, Deniss Kamuškovs. Būvuzraudzība “Rīgas serviss”, Oļģerts Jurgensons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sesto gadu organizē Uzņēmēju sporta spēles, kas šogad notiks no 8. līdz 10. jūnijam kompleksā Lejastiezumi, Kuldīgas novadā.

Uzņēmēju sporta spēles ir iespēja uzņēmējiem neformālā gaisotnē iepazīt kolēģus un sadarbības partnerus. «Ikgadējās sporta spēles ir viens no uzņēmēju iecienītiem pasākumiem, kur neformālā gaisotnē iespējams satikt gan kolēģus, gan sadarbības partnerus un tajā pat laikā pavadīt atraktīvas brīvdienas ģimenes lokā,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver: «Sportā tāpat kā uzņēmējdarbībā ir vajadzīga enerģija un gribasspēks, lai gūtu panākumus īpaši sarežģītajās disciplīnās. Protams, vislielāko sasniegumu pamatā ir saliedēts kolektīvs.»

Šogad sporta spēļu dalībniekiem būs iespēja sacensties četros tradicionālajos, 15 netradicionālajos un desmit individuālajos sporta veidos, kā arī lielajā stafetē. Līdztekus uzņēmumu komandu aktivitātēm norisināsies bērnu kauss, radošās darbnīcas un citas izklaides gan lielajiem, gan mazajiem sporta spēļu dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komersanti, kuriem pagaidām apturēta valsts atbalsta saņemšana obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, pērn budžetā iemaksājuši teju 14 miljonus eiro

Izvērtējot principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām, Ekonomikas ministrija (EM) par neatbilstošām atzinusi 134 komersantu, kuri līdz šim saņēmuši valsts atbalstu OI ietvaros, iesniegtās shēmas. Līdz brīdim, kamēr tās netiks precizētas, šīm stacijām, kā arī vēl 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas pieslēguma shēmas, valsts atbalsts ir apturēts. Nozares pārstāvji uzskata, ka nepilnības tik daudzu staciju darbā varētu liecināt par pašas ministrijas nekompetenci.

Iespaidīgi maksājumi

Visvairāk jeb 1,02 miljonus eiro valsts budžetā pērn samaksājis uzņēmums Tech- nological Solutions, kurš nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, komercdarbības un vadzinību konsultācijām, kā arī kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem. Technological Solutions valdes loceklis Toms Nāburgs pagaidām nekomentē to, kā varētu mainīties uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms, ja atbalsts netiks atjaunots, jo iesniegti visi nepieciešamie papildinājumi un galīgais lēmums par turpmāko atbalsta saņemšanu vēl nav pieņemts. EM skaidro, ka tas varētu notikt šīs nedēļas laikā. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka 2018. gadā SIA Technological Solutions peļņa sasniegusi 116,64 tūkstošus eiro, bet apgrozījums – 5,75 miljonus eiro, kas ir viens no lielākajiem starp komersantiem, kuriem pagaidām apturēts valsts atbalsts OI ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens

Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējdarbībā jaunieši var sasniegt visu, ko vēlas

Laura Mazbērziņa, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida ar «degošām» acīm un smaidu sejā. Viņš ir viens no SIA KK Original Design dibinātājiem, kas piedāvā palīgierīces bērniem, kuri cieš no cerebrālās triekas.

SIA KK Original Design ir dibināts 2018. gada februārī. Uzņēmumu izveidoja divi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) absolventi Ģ. T. Klampis un Valters Krētainis.

Sākotnēji V. Krētainis vēlējies atbalstīt savas līgavas mazo brāli, kurš cieš no cerebrālās triekas, palīdzot viņiem uzlabot fizisko un garīgo stāvokli un padarot pilnvērtīgāku un komfortablāku ģimenes locekļu ikdienu. V. Krētainis izlēma sava skolas kvalifikācijas darba ietvaros veidot palīgierīci ar nosaukumu Rāpulis. To var izmantot bērni, jaunieši no 3 līdz pat 21 gadu vecumam.

Ģ. T. Klampis stāsta, ka uzņēmums ikdienas darbā sadarbojas ar tiešajiem klientiem, fizioterapeitiem, inženieriem un citiem ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju

Žanete Hāka, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr.3.0 atdzesēšanas un stikla izlaišanas darbus, lai apturētu krāsns darbību un sāktu plānoto rekonstrukciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju plānots veikt periodā no 2019.gada 1. līdz 29.novembrim. No 30.novembra tiks pakāpeniski atsākta stikla šķiedras ražošana. Krāsns rekonstrukcija nodrošinās šīs krāsns ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu, kam paredzama pozitīva ietekme uz augsta silīcija oksīda satura stikla un tā produktu pieejamību. Paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta 2020.gada pirmajā ceturksnī.

Krāsns rekonstrukcija ir ilgākā laika posmā rūpīgi plānots un sagatavots projekts. Sabiedrība jau laikus ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās priekšdarbus, lai rekonstrukcija noritētu iespējami ātri un atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Sabiedrības darbību projekta īstenošanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Pēc pārbūves Rīgas TV tornī varēs pastaigāties arī ārpus torņa 220m augstumā

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Park Hotel Ķemeri joprojām operatora meklējumos

Laura Mazbērziņa, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro

Monta Glumane, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās piebūves pamatos, trešdien, 28.martā uzsākta Zemgales rajona tiesas nama Tukumā rekonstrukcija un piebūves celtniecība.

Projekta ietvaros plānots atjaunot esošās ēkas fasādi, uzlabot tās funkcionalitāti, kā arī paplašināt tiesas telpu kopējo platību līdz 1500 m2.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, un to uzticēts veikt PS «Velve un Campaign». Saskaņā ar būvprojektu esošajai tiesas ēkai tiks veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

Lai Zemgales rajona tiesa Tukumā turpmāk varētu nodrošināt pilnu funkciju izpildi, projekts paredz arī piebūves celtniecību 556 m2 platībā. Jaunajā ēkā atradīsies tiesu nama kanceleja, lasītava un apspriežu telpa aizstāvībai, izbūvētas jaunas kameras nodrošinot apsūdzēto īslaicīgās uzturēšanās ērtības tiesas ēkā, sadzīves telpa konvoja vajadzībām un uzlabota tiesu nama vides pieejamība, izbūvējot liftu piekļuvei otrā stāva paredzētajām tiesas zālēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme: Turpinās darbs pie 97,4 miljonus eiro vērtā tramvaju projekta

Monta Glumane, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rīgas satiksme» turpina iesākto darbu pie iepirkuma «Par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaju infrastruktūras posma izbūvei un esošas tramvaju līnijas pārbūvei», kura rezultātā tiks izvēlēts jaunbūvējamās un pārbūvējamās tramvaja līnijas projektētājs.

Projekta ietvaros ir plānota 3,6 km garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela – Senču iela – Zirņu iela – Skanstes iela – Sporta iela, vēl apmēram 3 km esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija, kā arī jauna kabeļu tīkla un kontakttīkla izbūve.

Projekts paredz aptuveni 11 jaunu pieturvietu izbūvi un 12 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi, kā arī ielu rekonstrukciju atsevišķās vietās, vietējās brauktuves izbūvi, inženierkomunikāciju pārcelšanu, satiksmes vadības sistēmas izbūvi u.c.

Projekta «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» kopējās attiecināmās izmaksas ir 97,4 miljoni eiro, no tām Kohēzijas fonda finansējums projekta īstenošanai ir līdz 70 miljoni eiro. Savukārt «Rīgas satiksmes» finansējums ir 27,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālisti

Zane Atlāce - Bistere, 10.04.2019

Kategorijā «Kultūras būves» - Lubānas kapličas jaunbūve. Autori: SIA MAAJA skan: Vita Škapare, Jānis Pomerancevs. Būvnieks: PS A.A. & būvkompānijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālam izvirzīti 11 objekti, paziņojusi konkursa žūrija.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika pieteikti kopumā 45 darbi, no tiem 27 tika vērtēti padziļināti.

Šogad konkursā ar rūpīgu un mazas komandas darbu īpaši izcēlušies nelielie darbi, savukārt lielie objekti, žūrijas vērtējumā, izskatījušies sliktāk. Iespējams, to varot skaidrot ar nesakārtotām finansējuma lietām, projektu vadības problēmām u.c, teica atlases žūrijas pārstāve Ilze Mekša.

«Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019» pieteiktos darbus vērtēja arhitekti Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts.

Finālam izvirzītos objektus skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas satiksme» (RS) izsludinājusi iepirkumu par 12 zemās grīdas tramvaju iegādi, kas ir viens no Skanstes tramvaja projekta īstenošanas posmiem, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka 2017.gada 3.oktobrī RS un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu par projekta «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» īstenošanu.

Kopš līguma noslēgšanas RS turpina iesākto darbu pie iepirkuma «Par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaju infrastruktūras posma izbūvei un esošas tramvaju līnijas pārbūvei», kura rezultātā tiks izvēlēts jaunbūvējamās un pārbūvējamās tramvaja līnijas projektētājs.

Projekta laikā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, vēl apmēram trīs kilometrus esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija, kā arī jauna kabeļu tīkla un kontakttīkla izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru