Jaunākais izdevums

Lai labiekārtotu Rīgas publisko ārtelpu, pašvaldība šogad ieplānojusi tērēt teju 1,1 milj. eiro uzņēmēju naudas.

Labiekārtošanas projektu īstenošanai tiks novirzīti Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda ienākumi, kas šogad (no gada sākuma līdz 31. maijam) bijuši vairāk nekā 709 tūkst. eiro lieli. Salīdzinot ar pērnā gada pirmā pusgada ienākumiem, secināms, ka fonda kase pildās līdzīgi. Kopumā gada ienākumi no nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā bija 1,9 milj. eiro.

Izdevumi gan šogad plānoti lielāki nekā pērn – pieciem projektiem tiks atvēlēts 1,1 milj. eiro – un vairāk, nekā fondā šogad gūti, tikko nolēmusi Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Tas ir iespējams, ņemot vērā fonda iepriekšējo gadu uzkrājumus, kas uz šā gada 1. jūniju bija 4,93 milj. eiro lieli. No šīs summas piešķirti, bet neizlietoti ir 2,25 milj. eiro, līdz ar to atlikums ir mazāks. Taču, ņemot vērā arī iekšējos noteikumus, kas ierobežo atlikuma izmantošanu, reālais līdzekļu atlikumu uz 1. jūniju ir vēl mazāks – nepilns 1,21 milj. eiro.

Lucavsalas miljons

Neoficiāli uzņēmēji DB atzinuši – ņemot vērā pamatīgās summas, kas projektu attīstītājiem jāmaksā par pilsētas infrastruktūras izmantošanu, vēlētos sagaidīt lielāku pašvaldības pretimnākšanu labiekārtošanas darbu veikšanā uzņēmēju būvēto objektu tuvumā.

Tomēr pašvaldība lemj citādi – faktiski visi projekti, ko nolemts finansēt no infrastruktūras fonda līdzekļiem, vērsti uz atpūtai izmantojamas vides sakārtošanu, piemēram, autostāvvietas un gājēju celiņu izbūvi Lucavsalā, kur pašvaldība par šī paša infrastruktūras fonda līdzekļiem iepriekšējos gados 11 ha platībā izveidojusi plašu atpūtas un sporta zonu ar rotaļlaukumu un pludmali. DB jau ziņojis, ka šis ir uzskatāms par līdz šim lielāko projektu, kas īstenots ar Infrastruktūras fonda finansējumu. No fonda kopumā piešķirtais finansējums bija vairāk nekā 760 tūkst. eiro.

Ņemot vērā tikko akceptēto 470 tūkst. eiro lielo piešķīrumu autostāvvietas un gājēju celiņu izveidei, Lucavsalas attīstībā no uzņēmēju naudas būs ieguldīti vairāk nekā 1,2 milj. eiro.

Atpūtai dabā

Ap 400 tūkst. eiro nolemts atvēlēt Juglas promenādes pirmās kārtas rekonstrukcijai. Pirmās kārtas ietvaros paredzēts iekārtot rotaļlaukumu bērniem un sporta laukumu senioriem, atjaunot apstādījumus, veikt celiņu bruģēšanu un uzstādīt apgaismojumu, tostarp vairākās Vidzemes alejas adresēs. Plānots, ka teritorijas labiekārtošanas darbi sāksies šīs vasaras otrajā pusē un tiks pabeigti divu gadu laikā. Kopumā projekta gaitā plānots labiekārtot promenādi Juglas kanāla krastmalā no Brīvības ielas līdz dzelzceļa uzbērumam, izveidot sporta zonu, kas atradīsies teritorijā starp mājām Baltezera ielā 3 un 5 un Brīvības gatvē 411, kā arī iekārtot atpūtas zonu gar kanāla krastu – posmā no Auduma ielas līdz Vidzemes alejai. Savukārt Anniņmuižas meža teritorijas labiekārtošanai nepieciešami vairāk nekā 206 tūkst. eiro. No šīs summas lielāko daļu – 120 tūkst. eiro – plānots novirzīt ielu apgaismojuma elektrisko tīklu rekonstrukcijai, bet 76 tūkst. eiro – bērnu rotaļu un atpūtas zonas revitalizācijai. Rotaļu zonu plānots izveidot dažāda vecuma bērniem, kur būs velostatīvi, jauni soli un atkritumu urnas. Anniņmuižas meža labiekārtošanas darbus paredzēts pabeigt sešu mēnešu laikā.

Ne visi īstenojušies

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas atbalstu saņēmis arī 10 tūkst. eiro vērtais priekšlikums par Vecāķu peldvietas volejbolu laukumu atjaunošanu un 9,8 tūkst. eiro vērtais projekts topogrāfiskā plāna un apgaismojuma rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei Dārziņu, 1. līnijas un Jāņogu ielas – posmiem Dārziņos.

Iepriekšējos gados Infrastruktūras fonda nauda atvēlēta AB dambja labiekārtošanai, skeitparka izveidei Daugavas promenādē pie Salu tilta.

Tomēr ne visi atbalstītie projekti īstenoti, piemēram, Āgenskalna tirgus priekšlaukuma rekonstrukcija vai Dižozolu ielas rekonstrukcija Ziepniekkalnā tā arī nav sākta, lai gan par naudas piešķiršanu tika lemts pirms vairākiem gadiem. Pavasarī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments konkursa kārtībā meklēja būvinženieri, kas varētu veikt izstrādāto tehnisko projektu ekspertīzi, sniegt būvinženiera pakalpojumus Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācijas un Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvāku tehnisko projektu izstrādi un būvniecības veikšanu. Tāpat viņam būtu jāsagatavo projektēšanas uzdevums Āgenskalna tirgus laukuma rekonstrukcijas projektam un Dižozolu ielas rekonstrukcijai. Iepirkums tika pārtraukts, šomēnes izsludināts jauns iepirkums, kurā tikko noslēgusies piedāvājumu iesniegšana, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas atbalstītāju «Coca-Cola Foundation» 2018.gadā turpina īstenot programmu «Par aktīvu dzīvesveidu» jeb «Wake Your Body», kuras galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, informē LOK.

Projekts tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un katrā no tām tiks izvietoti 11 multifunkcionālie āra trenažieri. Visas izmaksas sedz SOK sponsors «Coca-Cola» un katra no trim valstīm ir saņēmusi finansējumu 46 000 eiro apmērā, kas sedz visas trenažieru iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas. Plānots, ka pirmie trenažieri tiks uzstādīti jūlija beigās un uzstādīšana turpināsies līdz novembrim.

Noslēdzoties pieteikuma iesūtīšanas termiņam, LOK saņēma iesniegumus no 79 Latvijas pašvaldībām un pilsētām. Visi iesniegtie pieteikumi tika sadalīti piecos grozos un izlozes kārtībā par uzvarētājiem kļuva: Burtnieku novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Vairums sporta un atpūtas objektu pašvaldībās visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā «Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība» VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma Attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts iepirkums Elejas sporta halles un baseina celtniecībai

Zane Atlāce - Bistere, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Sigulda piešķirs atlaides videi draudzīgiem uzņēmējiem un liks lietot krāna ūdeni

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība nākamajā gadā piešķirs atlaides tiem uzņēmējiem, kuri izbraukuma tirdzniecības vietās veicinās bezatkritumu un beziesaiņojuma preču tirdzniecību vai nodarbosies ar bioloģisko lauksaimniecību. Tāpat tiks sperti arī citi soļi, kuru mērķis ir vides saudzēšana, liecina pašvaldības paziņojums.

Veicinot videi un cilvēkam draudzīgu, kā arī ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu darbību, Siguldas novada pašvaldība uzstādījusi mērķi samazināt ietekmi uz vidi pašvaldības darbā, teritorijas apsaimniekošanā un pasākumu norisē. Nākamā gada budžeta plānošanas kontekstā norit diskusijas par iespējām veikt pakāpeniskas izmaiņas saistošajos noteikumos un pašvaldības darbā īstenot videi draudzīgas idejas.

Nākamajā gadā Siguldas novada pašvaldība arī veiks autorizētu iedzīvotāju aptauju e-pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, vai atteikties no uguņošanas gadumijā.

"Siguldas novada pašvaldība uzņemsies arvien lielāku atbildību par apkārtējās vides saudzēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir sabalansēt biznesa intereses un pašvaldības teritorijas apsaimniekošanu ar vides aizsardzību, jo tikai saprātīga saimniekošana ilgtermiņā nodrošinās iespēju saglabāt līdzsvaru dabā arī turpmāk. Šodien sāksim ar mazākām lietām, ar idejām un to pakāpenisku realizāciju," skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Konkursa Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017 laureātes

Zane Atlāce - Bistere, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siguldas pašvaldība vēršas Valsts policijā par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada dome ar iesniegumu vērsusies Valsts policijā (VP) par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju no laboratorijas, ka četriem bērniem no Siguldas novada konstatēta salmonelozi izraisošā baktērija salmonella.

No minētajiem četriem bērniem septembra sākumā viens sāka mācības bērnudārzā «Ieviņa», bet trīs - bērnudārzā «Tornīši». SPKC uzsver, ka pašlaik nav viennozīmīgas informācijas, kur bērni ieguvuši šo baktēriju.

SPKC skaidro, ka salmonellas izraisīto saslimšanu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Pašvaldības pārstāve stāstīja, ka visi četri bērni jau nedēļu neapmeklē bērnudārzu, tomēr SPKC uzskata, ka inficēšanās varētu būt notikusi dažādos laikos, sākot no 7.septembra. Patlaban bērni ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Mazs ir skaists. Bet ne vienmēr labs un efektīvs

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce intervijā DB (12.03.) ir norādījis, ka pašvaldību skaits pārskatāmā nākotnē tiks krasi samazināts, turklāt pašvaldību apvienošanās nebūs brīvprātīgs process. Tas, ka ministra plāniem būs pretdarbība, jau pašlaik ir skaidrs. Par to liecina atsevišķu pašvaldību vadītāju izteikumi medijos. Taču labā ziņa ir tā, ka ieguvēji būs iedzīvotāji.

Taisnība ir J. Pūces teiktajam, ka «iedzīvotājiem patlaban ir pieejami dažādas kvalitātes un apjoma publiskie pakalpojumi tikai tādēļ, ka viņi dzīvo turīgākā vai mazāk turīgā pašvaldībā. Aplūkojot pašvaldību datus, ir skaidri redzams, ka mazākās pašvaldības lielāko daļu savu līdzekļu tērē administratīvajiem izdevumiem. Tādējādi viņiem paliek mazāk naudas, ko ieguldīt labā izglītībā, labā veselības aprūpē un citur».

Iedzīvotāji nedrīkst ciest no tā, ka viņiem gadījies dzīvot mazā un trūcīgā pašvaldībā. Lielas un spēcīgas pašvaldības ar vienādu pakalpojumu klāstu ir tas, ko Latvijas iedzīvotāji reģionos jau sen ir pelnījuši. Tikai kā demagoģija ir vērtējami apgalvojumi, ka, apvienojoties diviem nabagiem, bagātāks nekļūsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomas par fiktīvu nodarbināšanu un vairāku miljonu eiro izšķērdēšanu divos RD nodibinājumos

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot revīziju par Rīgas pašvaldības piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem likumību un lietderību, Valsts kontrolei radušās aizdomas par vairāku miljonu eiro nepamatotu izlietojumu, kā arī, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu divos Rīgas domes nodibinājumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Valsts kontroles ziņojums.

Patlaban Valsts kontroles ziņojums publiski nav pieejams, un institūcija atturas no jebkādiem komentāriem saistībā ar LETA rīcībā esošo informāciju.

Revīzijā vērtēts, kur nonāk lielākā daļa no pašvaldības piešķirtā finansējuma biedrībām un nodibinājumiem un kādus pakalpojumus sekojoši saņem Rīgas pilsētas nodokļu maksātāji. Revīzijā konstatēts, ka lielākā daļa no šī pašvaldības finansējuma tiek piešķirta diviem pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Ziņojumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, plānojot, piešķirot un uzraugot finansējuma izlietojumu biedrībām un nodibinājumiem, ar Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem nav rīkojusies saimnieciski, jo revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi gan finansējuma plānošanas, gan piešķiršanas, gan uzraudzības procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ropažu novads rīkos akciju, pieprasot atjaunot autoceļu Rīga - Ērgļi

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību reģionālās nozīmes valsts autoceļa P4 Rīga - Ērgļi kritiski sliktajam tehniskajam stāvoklim, Ropažu novada pašvaldība, novada uzņēmēju biedrība un iedzīvotāji plāno uzsākt akciju STOP ielāpiem, informē Ropažu novada pašvaldībā.

P4 ceļš, kas ir viens no nozīmīgākajiem reģionālajiem autoceļiem, savieno valsts galvaspilsētu ar Vidzemes novadiem un attālākām pilsētām un novadiem. Līdz šim tas nav piedzīvojis nevienu rekonstrukciju kopš tā izveidošanas (autoceļa posmā līdz Kangaru kalniem), norāda pašvaldībā.

Ropažu pašvaldība un iedzīvotāji jau vairākus gadus pacietīgi gaida autoceļa P4 Rīga - Ērgļi sakārtošanu, ik gadu mutiski saņemot VAS Latvijas valsts ceļi solījumus veikt būtisku ceļa rekonstrukciju, šo darbu veikšanu iekļaujot dažādos plānošanas dokumentos. Taču - tā kā gadu no gada ceļa rekonstrukcijas darbu realizēšana tiek novirzīta arvien tālākā nākotnē, šie solījumi vairs neizklausās ne ticami, ne pamatoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Īres tirgus Rīgā «nabagos» nemīl

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju nespēj sev iegādāties mājokli, tostarp arī kredītā. Tas nozīmē, ka šo cilvēku vienīgā iespēja ir īres tirgus. Tajā pašā laikā tajā vērojams izteikts ekonomiskās klases dzīvokļu trūkums. Ja aplūko jaunceltos, ekspluatācijā nodotos daudzdzīvokļu namus, tad tie ir premium klases segmentā.

Saskaņā ar Latio 2017. gada pārskatu, pērn tipiskās īres maksas pieprasītākajiem sērijveida dzīvokļiem bija 200-300 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Tajā pašā laikā, pēc CSP datiem, 47,1% strādājošo saņem algu līdz 700 eiro bruto mēnesī. Skaidrs, ka šiem cilvēkiem īres maksa 300 eiro mēnesī ir nepaceļama. Tajā pašā laikā viņi arī neietilpst maznodrošināto grupā, kam pienāktos sociālā palīdzība. Tiesa, vienai daļai šajā kategorijā ietilpstošo pieder savs par privatizācijas sertifikātiem privatizēts dzīvoklis.

Vienā no smagākajām situācijām ir cilvēki reģionos, kuri darba meklējumos vēlas pārcelties uz Rīgu. Faktiski, ja viņi «iekrīt» algas kategorijā līdz 700 eiro bruto, viņu iespējas Rīgā noīrēt dzīvokli ir gana ierobežotas. Piemēram, aplūkojot internetā īres piedāvājumus Zolitūdē, redzams, ka lētākais ir divistabu dzīvoklis par 270 eiro mēnesī. Viens no lētākajiem piedāvājumiem ir vienas istabas dzīvoklis Šķirotavā (12 km) par 160 eiro mēnesī. Taču tādu sludinājumu ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka Rīgā katastrofāli pietrūkst dzīvokļu cilvēkiem, kas nav maznodrošināti, taču pelna mazāk par vidējo algu valstī. Līdz ar to pieejama mājokļa trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ strādnieki no laukiem dodas peļņā uz ārzemēm, nevis galvaspilsētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods kalpot Rīgai» deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Līdz šim Turlais pašvaldībā ieņēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja amatu.

Kopumā Turlā iztaujāšana ilga sešas stundas, bet kopā ar pārtraukumiem un debašu sadaļu par mēra ievēlēšanu tika diskutēts vairāk nekā deviņas stundas. Debašu sadaļā opozicionāri pauda viedokli, ka mēra nomaiņa situāciju pašvaldībā neuzlabos. Viņi ir pārliecināti, ka esot sācies koalīcijas noriets.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka līdz ar mēra maiņu «domei tiek pārkrāsots žogs». «Vecā korupcijas seja iet prom un mainās jauna fasāde, bet nekas jau nemainīsies,» teica Lapiņš, paužot viedokli, ka Turlais nespēs apturēt korupcijas sērgu pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pašvaldība lūgusi Lūsiņu rakstiski apliecināt solījumu aizvākt «māju-kuģi»

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi «mājas-kuģa» īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu, aģentūru LETA informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu «māju-kuģi» aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. Tomēr pašvaldība lūgusi Lūsiņam šo apņemšanos apstiprināt arī ar dokumentu, kam būtu juridisks spēks.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi. BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sigulda uzsāk zemes iegādes procesu olimpiskā ciemata būvniecībai

Laura Mazbērziņa, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Komentāri

Pievienot komentāru