Eksperti

Namu siltināšanas "atslēga" – aktīva pašvaldību iesaiste

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)1. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Ko var paveikt pašvaldība

Viens no labajiem piemēriem Pierīgā ir Olaines pašvaldība, kas ir nākusi ar lielu iniciatīvu, izstrādājusi pašvaldības atbalsta mehānismus, un var lepoties ar vairāk nekā 30 renovētiem namiem. Olaines gadījumā liela nozīme ir tam, ka pašvaldība algo ekspertu komandu, kuri rīkojas proaktīvi, nevis gaida, kad kāds par siltināšanu sāks interesēties. Tas nozīmē iedzīvotāju sapulču organizēšanu, atbalstu māju vecākajiem, lai kopīgiem spēkiem parādītu visus tos ieguvumus, kas sasniedzami māju renovējot (mazāks rēķins, lielāka dzīvokļa vērtība, veselīgāks gaiss, jo dzīvokli biežāk var vēdināt utt.).

Liela loma ir arī tam, ka Olaines pašvaldība ir spējusi budžetā atvēlēt līdzekļus, lai nofinansētu procentu maksājumus par aizdevumu mājokļa siltināšanai. Praksē tas nozīmē to, ka, saņemot ALTUM līdzfinansējumu 50% apmērā, no atlikušajiem 50% iedzīvotāji atmaksā tikai kredīta pamatsummu. Augstas inflācijas apstākļos tas faktiski nozīmē, ka cilvēki atmaksā pat mazāk, nekā aizņēmušies (jo nauda zaudē vērtību).

Papildus minētajam, Olaines gadījumā pašvaldība finansē arī energoaudita veikšanu, tehniskā projekta izstrādi, renovācijas projekta pieteikuma sagatavošanai ES finansējuma saņemšanai, kā arī, ja mājai īsteno pilnu renovāciju, – dzīvokļu īpašnieki piecus gadus (sākot no pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanas datuma) saņem 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Olaines novadā daudzdzīvokļu mājas ir Olaines pilsētā, Jaunolainē un Stūnīšos.

Lai motivētu iedzīvotājus iesaistīties ALTUM daudzdzīvokļu māju renovācijas atbalsta programmā, Olaines novada pašvaldība katrā no šīm vietām pirmajai renovētajai mājai apmaksāja arī kāpņu telpu remontu 100% apmērā. Redzams, ka pie šādas atbalsta “paketes”, iedzīvotāju atbalsts siltināšanai pieaug, turklāt liela loma ir arī mēroga efektam – jo vairāk renovētu namu parādās, jo pieaug arī kaimiņos esošo māju iedzīvotāju interese. Galu galā, satiekoties un apspriežot ikmēneša maksājumus par siltumu, cilvēki redz, ka pat kopā ar aizdevuma maksājumu, tie ir mazāki, nekā nesiltinātā mājā. Jāņem vērā, ka tajās pašvaldībās, kur siltumapgādē pamatā izmanto gāzi, izmaksas par siltuma ražošanu šogad augs daudz vairāk. Un, lai arī patērētāji īsti nevar ietekmēt globālus procesus, kuru rezultātā laiku pa laikam energoresursu cenas sāpīgi sit pa maciņu, daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var ietekmēt patērētā siltuma daudzumu, namu nosiltinot.

Siltums dārgāks, aug siltināšanas nozīme

Ņemot vērā gaidāmo apkures rēķinu kāpumu, kā arī to, ka rudenī tiks izsludināta jauna ALTUM atbalsta programma daudzdzīvokļu māju renovācijai, ir paredzams lielāks pieteikumu skaits gan reģionos, gan līdz šim visai kūtrajā Rīgā (pagaidām nosiltināti vien daži procenti no vajadzīgā apjoma ). Jo izmaksām par siltumu pieaugot, palielināsies arī ieguvums, ko cilvēki var saņemt māju renovējot. Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka pilnībā pašplūsmā šo procesu atstāt nevajadzētu, jo iedzīvotājiem ir grūti pašorganizēties pat tad, ja redzami būtiski ieguvumi.

Cilvēki ne vienmēr paši tos spēj novērtēt un izvērtēt to, cik lieli būs nākotnes zaudējumi, ja māja paliks nerenovēta. Atsaucoties uz Olaines, kā arī valstiskā mēroga līderu – Liepājas, Valmieras un Ventspils piemēriem, arī citas pašvaldības un lielās pilsētas varētu iesaistīties aktīvāk, lai sarunātos ar cilvēkiem, skaidrotu guvumus un mazinātu dažādus aizspriedumus. Šeit gan ir būtiska nianse – pasākumi “ķeksīša pēc” (bukleti vai informācija kāpņutelpās) diez vai ko mainīs. Ir vajadzīgi ar iniciatīvu apveltīti cilvēki, kurus pašvaldība algo ar mērķi iekustināt mājokļu siltināšanas “vilni”.

Renovācija un nama “otrā elpa”

Ir vēl kāds nozīmīgs aspekts, kas liek domāt, ka pašvaldībām nāktos uzņemties vidutāja lomu starp iedzīvotājiem un mājokļu renovācijai pieejamo finansējumu. Runa ir par padomju laikos būvēto māju tehnisko stāvokli. Jo energoefektivitātes pasākumu komplekss sevī ietver ne vien mājokļa siltināšanu (logu un ārdurvju nomaiņa, pagraba un jumta siltināšana u.c. darbi), bet arī citus mājokļa tehniskā stāvokļa uzlabošanas darbus.

Proti, ieguldījumi, no kuriem pusi sedz ES fondi, palīdz mājoklim atgūt “otro elpu”, kā arī būtiski palielina tā vērtību iepretim tiem namiem, kuri paliks nerenovēti. Lai arī tie vēl kādu laiku būs apdzīvojami, apkures izmaksas un neatliekami remonti tuvāko gadu laikā tur var sasniegt iedzīvotājiem “nepaceļamu” izmaksu apjomu. Tāpēc bieži piesauktais arguments, ka esam pārāk trūcīgi, lai renovētu, patiesībā ir traktējams pretēji: nesiltināt mājokli ir pārāk izšķērdīgi.

Augstu energoresursu cenu apstākļos pašvaldībām būtu jāiekļauj mājokļu renovācija savu svarīgāko prioritāšu sarakstā, un jāķeras pie motivējošu pasākumu izveides cilvēku uzrunāšanai un iesaistei, lai katras mājas iedzīvotāju vairākums (50% plus viens dzīvoklis) apzinātos sava lēmuma “svaru” un ieguvumus, kurus cilvēki var zaudēt pasivitātes vai iracionālu baiļu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Olaines un Ropažu novadu kopīgi īstenotajā jaunajā socialās uzņēmējdarbības grantu programmā "Augšup" saņemti 20 biznesa ideju pieteikumi, informē banka.

Uzņēmēju ieceres ir ļoti daudzveidīgas – veselības aprūpes pakalpojumi un speciālā uztura produkti, atbalsta rīki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izglītības un sevis pilnveidošanas projekti, brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, vēsturisku ēku atjaunošana un apkārtnes labiekārtošana, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi.

Iesniegtos projektus tālāk vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs gan biznesa profesionāļi, gan sociālās uzņēmējdarbības jomas un pašvaldību pārstāvji. Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8 000 eiro un to varēs izmantot esošās sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai, esošā biznesa sociālās ietekmes veidošanai vai arī jauna sociālā uzņēmuma izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa beigās SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” Gulbenes novada pašvaldības izsolē iegādājās bānīša ritošo sastāvu, kas paredzēts pasažieru pārvadājumiem.

Šim nolūkam piesaistīts SEB bankas finansējums 60 000 eiro apmērā, piesaistot ALTUM portfeļgarantiju 48 000 eiro apmērā.

Ritošais sastāvs, kā arī sliežu ceļi, būves un ēkas ir kompleksais Gulbenes – Alūksnes šaursliežu dzelzceļa kultūras un vēstures piemineklis .

“Par bānīti ikdienā rūpējamies un nodrošinām pasažieru pārvadājumus kopš 2002. gada. Gadu gaitā tas ir atjaunots, ieguldot lielas investīcijas, tāpēc ritošā sastāva pārņemšana no pašvaldības ir likumsakarīgs solis. Līdz šim bijām ritošā sastāva nomnieki, tagad tas būs mūsu īpašumā,” saka SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” vadītājs Aldis Kreislers.

“Mums ir skaidrs plāns, mērķi, turpināsim strādāt kā līdz šim un investēt industriālā mantojuma saglabāšanā. Šobrīd lielākais izaicinājums ir būvniecības izmaksu un energoresursu cenu pieaugums, taču ir jāpielāgojas situācijai un ar esošajiem resursiem jācenšas izdarīt maksimumu. Tāpat meklējam arī Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējas. Skatāmies cerīgi uz jauno tūrisma sezonu, lai piesaistītu apmeklētājus, jo ieņēmumi no biļetēm sniedz mums lielāku rocību tālāk investēt bānīša uzturēšanā un infrastruktūras sakārtošanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem mēbeļu sastāvdaļu ražotājiem un tirgotājiem Baltijā “AM Furnitūra” ieguldīs 540 tūkstošus eiro uzņēmuma attīstībā, iegādājoties jaunu ražošanas iekārtu.

No kopējām izmaksām 444 tūkstoši eiro ir SEB bankas finansējums. Iegādājoties jaunās iekārtas, uzņēmums plāno palielināt saražotās produkcijas apjomus.

Uzņēmums ir mēbeļu detaļu un furnitūras nozares līderis Latvijā un galvenokārt nodarbojas ar mēbeļu furnitūras vairumtirdzniecību, minimāli arī mazumtirdzniecību. Daļu produkcijas ( ap 26%) uzņēmums saražo pats, un galvenais noieta tirgus ir Latvija ( ap 85% saražotās produkcijas).

“Ar katru gadu pašu saražotās produkcijas apjomi pieaug,” saka “AM Furnitūra” uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Aigars Lūks. “Šobrīd pieprasījums mēbeļu ražošanas nozarē ir ļoti augsts, tāpēc jaunu iekārtu iegāde palīdzēs mums palielināt ražošanas jaudu, lai mēs varētu klientiem nodrošināt ātrāku pasūtījumu izpildi, kā arī apgūt jaunus noieta tirgus. Ņemot vērā pasaules ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, šobrīd lielākais izaicinājums ir materiālu piegādes ātrums, ierobežotā pieejamība un nemitīgais cenu kāpums, kas, bez šaubām, skar un ietekmē arī mūs. Neskatoties uz to, raugāmies nākotnes perspektīvā pozitīvi, plānojot uzņēmuma attīstību. Lai nodrošinātu klientiem ērtāku un raitāku servisu, šā gada beigās plānojam pārcelties uz plašākām telpām, kur zem viena jumta būs visas uzņēmuma struktūrvienības – ražošana, noliktava, kā arī mazumtirdzniecības veikals,” stāsta A.Lūks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Poligrāfijas uzņēmums Folded startēs jaunā biznesa nišā

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot aizdevumu no SEB bankas, kā arī investīciju no riska kapitāla fonda, poligrāfijas uzņēmums “Folded” plāno nozīmīgi paplašināt ražošanu un ieiet jaunās biznesa nišās.

Kopumā Folded piesaistījis 1,7 miljonu eiro kapitālu, lai izveidotu modernu, automatizētu cietā kartona iepakojumu ražotni, kas spēs apmierināt arī strauji augošo pieprasījumu galda spēļu izgatavošanai.

Lielākā investīciju daļa viena miljona eiro apmērā piesaistīta no riska kapitāla fonda “Expansion Capital” kā daļēji konvertējams aizdevums.

““Expansion Capital” izveidotais fonds “INEC 1” veic ieguldījumus uzņēmumos ar spēcīgām un pieredzējušām komandām, kuras nebaidās no jauniem izaicinājumiem un darbojas tirgos ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. “Folded” ir lielisks piemērs tam, kā iespējams atrast brīvas nišas tirgū. Mēs redzam, ka šis investīciju raunds ļaus uzņēmumam kļūt par tirgus līderi Baltijas valstīs. Esam lepni to pievienot mūsu investīciju portfelim,” vērtē “Expansion Capital AIFP” valdes priekšsēdētājs Zigmārs Reklaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Par 9,6 miljoniem eiro ZAAO būvēs bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu

Db.lv, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir saņēmis SEB bankas finansējumu 4 miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” būvei.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro – 4 miljonus eiro no šīs summas finansē SEB banka, projekts tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda.

Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem, savukārt pārstrādes procesā tiks iegūts komposts un kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim. Ir uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana. Jūlijā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumju izbūves.

Komentāri

Pievienot komentāru