Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) līmeņa tērauda nozares modernizācijas fonda izveidi, kas specifiski risinātu tērauda ražošanas sektora grūtības, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

EM šodien iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par februāra beigās ES konkurētspējas ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

EM Latvijas pozīcijā norāda, ka, ņemot vērā situācijas saasinājumu tērauda nozarē, ir nepieciešama regulāra ES līmeņa analīze par situācijas attīstību tērauda nozarē. Šāda analīze un pārstrukturēšanas iespēju prognozēšana mazinātu potenciāli sāpīgākas ekonomiskās un sociālās sekas nākotnē.

Latvija uzskata, ka primāri nepieciešams pabeigt darbu pie ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijas. Nav pieļaujams, ka antidempinga un pretsubsīdiju pasākumu izmeklēšanas procedūra ilgst vairāk nekā gadu, liedzot iespēju gūt labumu no instrumentiem, kas vērsti uz godīgas konkurences nodrošināšanu un negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu.

Neraugoties uz to, ka situācija pasaules melno metālu tirgū saglabājas sarežģīta, atjaunotā Liepājas metalurga, kas tagad pazīstams ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, vadība ar nākotnes plāniem vieš optimismu. Tas rada impulsu ne tikai sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai Liepājā, bet pozitīvi ietekmēs arī valsts kopējos ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kas nav mazsvarīgi brīdī, kad jau vairāk nekā pusotru gadu Latvijas tautsaimniecības izaugsme demonstrē aizvien izteiktākas bremzēšanās pazīmes, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts. Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Eiropas tērauda ražotāju rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas ražotāju auksti velmēta tērauda importu ES var mainīt Latvijas metālapstrādi

Pašlaik gan vēl pāragri spriest, ar ko īsti beigsies Eiropas tērauda ražotāju (Eurofer) rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas un Ķīnas ražotāju auksti velmēta tērauda ievešanu ES. Šo pasākumu daļa uzskata par sava veida ES tirgus pārdali auksti velmēta tērauda ražotāju starpā, vēl jo vairāk situācijā, kad pieprasījums pēc šī produkta neaug, bet cenas pēdējo triju gadu laikā ir kritušās aptuveni par 25–28%. Nevar noliegt, ka Eiropā ir ietekmīgi tērauda ražotāji, tomēr, pēc vairāku metālapstrādātāju domām, tirgu vajag «paņemt» ar šī industriālā produkta patērētājiem vilinošiem un izdevīgiem nosacījumiem, nevis ar vēlmi «izslēgt» konkurentus no spēles ES tirgū. Tomēr jautājumu vēl sarežģītāku padara ģeopolitiskā situācija – notikumi Austrumukrainā, ES un Krievijas sankciju kariņš, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums pērnā gada nogalē.

Pasaulē pērn saražoti 1,62 miljardi tonnu tērauda, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2014.gadā, teikts Pasaules Tērauda asociācijas (WSA) paziņojumā.

Tādējādi tērauda ražošanas apjoms pasaulē pērn piedzīvojis pirmo kritumu pēdējo sešu gadu laikā.

Ķīnā, kas tagad nodrošina mazāk par pusi no pasaulē saražotā tērauda, ražošanas apjoms 2015.gadā samazinājies par 2,3% - līdz 803,8 miljoniem tonnu.

WSA norāda, ka tērauda ražošana samazinājusies visos reģionos, izņemot Okeānijā.

ASV tērauda ražošanas apjoms pagājušajā gadā saruka par 10,5%, Japānā - par 5%, Dienvidkorejā - par 2,6%, bet Indijā tas pieaudzis par 2,3%.

Tikmēr Eiropas Savienībā tērauda ražošana samazinājās par 1,8%.

WSA iepriekš prognozēja, ka tērauda ražošanas apjoms pasaulē 2015.gadā pieaugs par 1,7%, bet šogad - par 0,7%.

Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošana var ieilgt; administrators neizslēdz nomnieka piesaisti un liek cerības uz konsultantiem.

Liepājas metalurga (LM) īpašumu pārdošana var sākties 15 dienas pēc pārdošanas plāna iesniegšanas kreditoriem un tā saskaņošanas jeb aptuveni februāra vidū. Līdz ar to pārdošanas procesam atliks vien 3,5 mēneši, lēš LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Tas ir pārāk īss termiņš, lai noskaidrotu optimālo darījuma partneri. Visticamāk, nāksies kreditoriem lūgt termiņa pagarinājumu.

Sarežģījumu daudz

LM mantu plāno pārdot starptautiskajā piedāvājumā bez izsoles. Vispirms uz sarunu procesu par uzņēmuma iegādi tiks uzaicināts maksimāli plašs pretendentu loks, kas būs izvērtēts pēc to finanšu iespējām un ieinteresētības ražošanas atjaunošanā, sola administrators.

Sākot ar 2026.gadu, "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji sāks saņemt un līdz ar to ražošanā izmantot zema CO2 emisiju līmeņa tēraudu, informē uzņēmums.

"Porsche AG" un Zviedrijas enerģētikas jaunuzņēmums "H2 Green Steel" nule parakstījuši vienošanos par zema CO2 emisiju līmeņa tērauda piegādi. Sadarbības mērķis ir vēl vairāk uzlabot "Porsche" automobiļu oglekļa emisiju bilanci.

2025.gada beigās "H2 Green Steel" Zviedrijas pilsētā Būdenā (Boden) plāno sākt tērauda ražošanu, izmantojot atjaunīgo enerģiju, un jau no 2026.gada sākuma "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji saņems "H2 Green Steel" zemā emisiju līmeņa tēraudu. Šim materiālam būs viena no zemākajām oglekļa dioksīda pēdām tirgū.

"H2 Green Steel" inovatīvajā ražošanā izmanto ūdeņradi un elektrību no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, tāpēc tērauda ražošana tiek nodrošināta gandrīz bez CO2 izmešiem. "H2 Green Steel" pārstāvji norāda, ka CO2 emisijas ir līdz pat 95% mazākas salīdzinājumā ar parastu tērauda ražošanu, kurā izmanto koksa ogles.

Neraugoties uz apjomīgām naudas masām, ko pasaules lielās centrālās bankas iegulda finanšu sektorā ar centieniem stimulēt ekonomiku uz lētāku aizdevumu rēķina, kam likumsakarīgi vajadzētu veicināt pieprasījuma pieaugumu pēc izejvielām, realitātē notiek pretējais.

Tam uzskatāms piemērs ir arī Latvijas tērauda ražotāja Liepājas metalurga nedienas, kuras cita starpā ir saistītas ar produkcijas realizēšanas iespēju un cenu kritumu. Kā liecina worldsteelprices.com dati, oglekļa tērauda kompozītcena pasaulē gada laikā ir samazinājusies vairāk nekā par 10%, aprīlī pietuvojoties 700 dolāru atzīmei par tonnu, kas tērauda ražotājiem ir samērā liels kritums, sevišķi tad, ja ražošanas izmaksas tik lielu kritumu neuzrāda vai tieši pretēji – pat pieaug.

Ņemot vērā to, ka Liepājas uzņēmuma nedienas lielā mērā tiek skaidrotas ar vāju saimnieciskās darbības organizāciju, šķietami interesanti ir aplūkot to, kā melnās metalurģijas nozarei veicas citur pasaulē un, izvērtējot situāciju, nākas secināt, ka ne uz kādiem ziedu laikiem šī industrija tuvākajā laikā nevar cerēt, par spīti tam, ka tās saražotā produkcija ir ar stratēģiskas nozīmes raksturu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja, ka 19.martā tiks publiskots rīcības plāns, lai atbalstītu Eiropas tērauda ražošanas nozari, kuru sagaida būtiski izaicinājumi, ņemot vērā ASV draudus Eiropas Savienības (ES) preču importam piemērot muitas tarifus.

Eiropas tērauda ražotāju asociācija "Eurofer" brīdinājusi, ka Eiropas tērauda ražošanas nozarei draud neatgriezeniska lejupslīde, ja vien ES neīstenos tūlītējus pasākumus, tai skaitā tirdzniecības aizsardzību un cenas ziņā pieejamas videi draudzīgas energoapgādes nodrošināšanu.

Leiena un priekšsēdētājas izpildvietnieks, kas atbild par labklājību un rūpniecības stratēģiju, Stefans Sežurnē otrdien tikās ar "Eurofer", kā arī tērauda ražotāju, tai skaitā "ArcelorMittal", "ThyssenKrupp" un "Tata Steel" pārstāvjiem, lai sāktu dialogu par nozares nākotni.

"Tērauds tiek izmantots visur, sākot no vēja enerģijas ražošanas un beidzot ar aizsardzību," sacīja Leiena. "Taču Eiropas tērauda ražotāji nonākuši krustcelās, ņemot vērā izaicinājumus, ko rada nevajadzīga dekarbonizācija un daļēji arī negodīga globāla konkurence," viņa norādīja

Lai arī kopš finanšu krīzes zemākā punkta pagājuši apmēram pieci gadi, sekas vēl joprojām jūtamas gan korporatīvā sektora, gan iedzīvotāju makos, līdz ar to neļaujot atgūties tautsaimniecības nozarēm, kuras uz finanšu svārstībām reaģē visjūtīgāk. Šo nozaru vidū ir arī metalurģija, kuras norises globālajā mērogā ietekmējušas arī līdz šim lielāko Latvijas metālapstrādes uzņēmumu Liepājas metalurgs, tagad pazīstamu ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī ar metalurģijas giganta darbības atsākšanu tika saistīts ne mazums cerību gan Liepājā, gan visā Latvijā, pēdējie notikumi saistībā ar kompānijas tēraudkausēšanas cehu liek rūpīgāk paraudzīties, kādas ir vispārējās tirgus tendences un cik dzīvotspējīga šobrīd vispār ir Eiropas, tostarp arī mūsu valsts, tēraudrūpniecība.

Diena jau rakstīja, ka uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs vadība 19. maijā paziņoja par ražošanas sašaurināšanu. Pats uzņēmums KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanu skaidroja ar pēkšņām tirgus konjunktūras maiņām. Vienā no lielākajiem metalurģijas tirgiem – Turcijā – pēkšņi maija sākumā pāris nedēļās strauji esot audzis pieprasījums pēc metāllūžņiem par netipiski augstu cenu. Savukārt Ķīnā gatavās produkcijas cenas samazinājās, kā rezultātā arī citiem tirgiem bija jāseko izmaiņām Ķīnas tirgū.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Lielbritānijas tērauda ražotājs «British Steel» trešdien kļuva maksātnespējīgs pēc tam, kad pēdējā brīža sarunās ar valdību uzņēmumam neizdevās panākt finansiālu glābšanas palīdzību, paziņoja arodbiedrības vadība.

«Tās ir sirdi plosošas ziņas tūkstošiem darbinieku,» uzsvēra arodbiedrības GMB ģenerālsekretārs Tims Roašs.

«Ministriem vajadzēja būt gataviem izmantot visas iespējas - tostarp nacionalizāciju -, lai glābtu British Steel, bet viņiem bija vienalga vai arī viņi nespēja noņemt savas ideoloģiskās brilles, lai glābtu smagi strādājošos cilvēkus un kopienas,» viņš sacīja.

«GMB pieprasa tūlītējas garantijas par nākotni tūkstošiem British Steel darbinieku un viņu ģimenēm,» piebilda arodbiedrības līderis.

Sarunas starp britu valdību un tērauda ražotāja īpašnieku «Greybull» cieta neveiksmi, tāpēc sākts maksātnespējas process, apdraudot 50010 darbavietu Lielbritānijā un 20 tūkstošus darbavietu uzņēmuma piegādes ķēdē.

Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,4 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,1 % un importa vērtībai – par 1,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 815 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 984 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,3 % (2016. gada maijā – 45,6 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju: parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 20,2 miljoniem eiro jeb 22,4%; augu valsts produktu eksports saruka par 15 miljoniem eiro jeb 35,8 %; koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 11,2 miljoniem eiro jeb 7,1 %; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 13,0 milj. eiro jeb 10,1 %; pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 10%.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Ar 2019. gada oktobri par VILGERTS partneri kļuvusi zvērināta advokāte Brigita Tērauda, kura advokātu birojā praktizē kopš 2017. gada.

B. Tērauda darbojas intelektuālā īpašuma tiesību un korporatīvo tiesību jomā. Viņai ir pieredze, kas gūta, sniedzot juridisko palīdzību intelektuālā īpašuma aizsardzības un stratēģijas jautājumos, tostarp pārstāvot klientus tiesvedību procesos, izstrādājot intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģijas, konsultējot par intelektuālā īpašuma komercializāciju, reģistrāciju un darījumiem.

«Būt partnerei nozīmē lielāku atbildību pret klientiem un vairāk pienākumu pret savu komandu,» saka B. Tērauda.

B. Tērauda uzkrājusi arī pieredzi korporatīvajās tiesībās, specializējoties reorganizācijas procedūrās, ieskaitot uzņēmumu pārrobežu apvienošanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un valdes atbildības jautājumos. B. Tērauda pārstāvējusi klientus daudzos M&A darījumos.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atteicās no ieceres paaugstināt muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50% iepriekš plānoto 25% vietā, jo tika atrisināts tirdzniecības strīds starp Kanādas Ontārio provinci un ASV.

Ontārio province bija noteikusi 25% uzcenojumu elektroenerģijai, kas no tās tiek eksportēta uz trim ASV štatiem - Ņujorku, Mičiganu un Minesotu. Ontārio uzcenojumu noteica kā atbildes soli tam, ka ASV noteikušas muitas tarifus importam no Kanādas.

Tramps, reaģējot uz šo Ontārio lēmumu, otrdien savā sociālo mediju platformā ""Truth Social" paziņoja, ka paaugstina muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50%.

Februārī Tramps pavēstīja, ka no 12.marta tērauda un alumīnija importam no visām valstīm ASV tiks noteikta 25% muitas nodeva. Trampa otrdienas paziņojums nozīmēja, ka no trešdienas tērauda un alumīnija importam no Kanādas tiktu piemērots 50% tarifs.

ASV pirmdien uz gadu atcēla Ukrainas tērauda importam piemērotos muitas tarifus, tādējādi cenšoties atbalstīt kara postītās valsts ekonomiku.

Ņemot vērā dramatisko situāciju Mariupolē, kur tērauda rūpnīcā patvērumu atraduši civiliedzīvotāji, ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo norādījusi uz tērauda ražošanas nozares nozīmību, tai turpinot darbību un nodrošinot darbavietas ukraiņiem.

"Mēs nevaram vienkārši apbrīnot Ukrainas iedzīvotāju drosmi un garu, mums viņiem jāpalīdz un jāatbalsta viena no Ukrainas ekonomiskajai labklājībai svarīgākajām nozarēm," uzsver Raimondo. "Lai tērauda ražotnes turpinātu darboties kā ekonomiskais atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem, tām jāspēj eksportēt tērauds."

ASV 25% tarifu tērauda importam noteica 2018.gada martā, lai aizsargātu iekšzemes rūpniecību.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Krievijas ražotāju auksti velmētā tērauda pircējiem Latvijā un citviet Eiropā jārēķinās, ka šai izejvielai tiek piemērota ievedmuita 19,8–26,2% apmērā, sekas – grūti prognozējamas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas komisija publicējusi oficiālu paziņojumu par pagaidu pasākumiem auksti velmētā tērauda un cauruļu importa ierobežošanai no Ķīnas un Krievijas. Tādējādi Ķīnas ražotājiem tiek piemērota ievedmuita 13,8% – 16% apmērā, savukārt Krievijai ievērojami augstāka: 19,8% – Magņitogorsk Iron&Steel Works, 25,4% – Severstaļ un 26,2% – pārējiem ražotājiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, Krievijas kompānijas Severstaļ auksti velmētā tērauda cena pieaugs vairāk nekā par ceturtdaļu.

«Skaidrs, ka šāds Eiropas Komisijas lēmums ir sāpīgs sitiens tiem nozares uzņēmumiem, kuri pirkuši auksti velmēto tēraudu no Severstaļ un to izmantojuši kā izejvielu savu izstrādājumu ražošanā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas padomieks Andris Sekacis.

A/s Severstaļlat apgrozījums pērn bija 198 miljoni eiro – par 15% vairāk nekā 2012. gadā. Pieaugusi arī kompānijas peļņa, liecina Lursoft dati.

A/s Severstaļlat peļņa pērn bija 4,6 miljoni eiro iepretim 4,1 miljonam eiro, ko uzņēmums nopelnīja 2012. gadā.

Negatīvu iespaidu uz Eiropas tērauda tirgiem kopumā atstājušas negatīvas prognozes attiecībā uz eiro stabilitāti, zemas ekonomiskās perspektīvas un būtiskas valtūtas kursu svārstības. Taču, neņemot vērā tērauda patēriņa samazinājumu Centrālajā, Austrumu un Ziemeļeiropā un aktīvu koncerna konkurentu izvērstu pārdošanas kampaņu, 2013. gadā Severstaļlat koncerna uzņēmumu pārdošanas apjomi sasniedza 366 tūkstošus tonnu tērauda produktu – par 23% vairāk nekā 2012. gadā.

Koncerna pārdošanas apjomi Baltijā aizvadītajā gadā auga par 15% līdz 153 tūksošiem tonnu, savukārt pārdošanas apjoms Baltijas valstīs veidojis 42% no kopējā koncerna pārdošanas apjoma.

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Vietējās bankas peļņas rādītāju uzlabo, samazinot izdevumus; ieņēmumi aug lēni, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada laikā Latvijā strādājošo kredītiestāžu kopējā peļņa augusi par ceturtdaļu. Straujāk ienākumus spējušas palielināt bankas, kas apkolpo nerezidentus. Vairāku lielo vietējā tirgū strādājošo banku peļņa sarukusi, savukārt mazākie tirgus spēlētāji ieņēmumus audzējuši vairākkārtīgi.

Procenti aug lēni

Šā gada pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas gandrīz 220 miljonus eiro, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Pirmajā pusgadā banku procentu ienākumi ir pieauguši par 11,5%, bet komisijas ienākumi – par 3,1%, savukārt izdevumi uzkrājumiem samazinājušies par 15,9%.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.