Lai iedzīvotāji nesteidzīgi paspētu sakārtot ar dzīvesvietas deklarēšanu saistītos jautājumus un saņemtu atvieglojumus no nekustamā īpašuma nodokļa summas, kurai no šī gada ir piemērota paaugstinātā likme (1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības), Liepājas domes sēdē deputāti šodien lēma 2018. gadu noteikt par pārejas posmu, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele.

Liepājas pilsētas pašvaldība 2017. gada 12. oktobrī pieņēma saistošos noteikumus Nr.17 «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā,» kuros noteica - ja objektā taksācijas gada 1. janvārī pulksten 0:00 dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai personai, tad nekustamā īpašuma nodokļa likme piemērojama 0,2% līdz 0,6% apmērā no kadastrālās vērtības. Savukārt, ja objektā taksācijas gada 1. janvārī pulksten 0:00 dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, piemēro paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības.

Ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumu skaitu, kuros tiek norādīts, ka dažādu apsvērumu dēļ tie nav varējuši veikt savas dzīvesvietas deklarācijas sakārtošanu, un iedzīvotāju nepietiekamo izpratni par nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma pieaugumu no 2018. gada, ir izstrādāti grozījumi saistošajos noteikumos Nr.1 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Liepājas pilsētā».

No šodienas mainīta alkoholisko dzērienu tirdzniecības internetā kārtība, līdz ar to turpmāk alkoholiskos dzērienus internetā varēs tirgot tikai uzņēmuma tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz šim alkoholisko dzērienu tirdzniecība ar distances līgumu jeb internetā bija atļauta, izmantojot jebkādu distances saziņas līdzekli - telefonu, e-pastu, faksu un citus, taču no šodienas to var darīt tikai tirgotāja tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, kas norādīta speciālajā atļaujā (licencē) alkoholisko dzērienu vai alus mazumtirdzniecībai.

Lai komersanti varētu turpināt tirgot alkoholiskos dzērienus internetā arī pēc 28.decembra, ir jāpārreģistrē esošā vai jāsaņem jauna licence, pretējā gadījumā alkoholisko dzērienu tirgošana internetā komersantam turpmāk būs liegta.

Lai šādu licenci pārreģistrētu, komersantam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) (dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču un sertifikātu iesniegumi") jāiesniedz iesniegums licences pārreģistrācijai saistībā ar jaunas darbības vietas - tīmekļvietne/mobilā lietotne - deklarēšanu. Citi dokumenti par tīmekļvietnes/mobilās lietotnes deklarēšanu iesniegumam nav jāpievieno.

Otrdien, 16.februārī, Rīgas domes sēdē apstiprināti grozījumi, kuri paredz, ka iedzīvotājiem, kuri līdz 1.martam plkst. 00.00 būs deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, būs iespēja par nekustamo īpašumu maksāt samazināto nodokļa likmi.

Tādējādi Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā tiek paredzēts pārejas posms, un šajā laikā iedzīvotājiem ir dota iespēja sakārtot savas dzīvesvietas deklarāciju, lai saņemtu samazināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi, t.i., 0,2%-0,6% no īpašuma kadastrālās vērtības. NĪN aprēķinā tiks ņemtas vērā tās dzīvesvietas, kas Iedzīvotāju reģistrā būs fiksētas plkst. 00.00.

Pārejas periods tika noteikts, ņemot vērā, ka 2015.gada nogalē tīmekļa vietnē latvija.lv nebija pieejams e-pakalpojums Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana un tāpēc rīdzinieki, kuri bija plānojuši savas dzīvesvietas deklarācijas noformēt gada pēdējās dienās, tehnisku iemeslu dēļ nevarēja to izdarīt. Līdz ar to viņiem tiktu piemērota NĪN likme 1,5% apmērā, ja dzīvoklī nav deklarētu personu.

Jo valdība uzdeva sagatavot grozījumus vairāko normatīvjos aktos, lai novērstu situāciju, kad komercsabiedrību amatpersonu Uzņēmumu reģistrā iesniegtās dzīvesvietas adreses nesakrīt ar Iedzīvotāju reģistrā fiksētajiem datiem, kas rāda, ka minēto amatpersonu deklarētās dzīvesvietas atrodas patversmēs vai nav deklarētas vispār.

Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 2009. gada 1. jūlijam jāizstrādā grozījumi likumā par Uzņēmumu reģistru (UR), nosakot UR pienākumu pārbaudīt, vai amatpersonai saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datu bāzē esošajām ziņām ir deklarēta dzīves vieta. Ja persona nebūs deklarējusi dzīves vietu konkrētā adresē vai deklarētā dzīvesvieta būs norādīta kā «pagaidu dzīvesvieta», piemēram, patversme, UR komersanta reģistrācija vai pārreģistrācija būs jāatliek.

Savukārt Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada 1. jūlijam jāizstrādā un jāiesniedz MK grozījumi likumā par dzīvesvietas deklarēšanu, paredzot īpašu tiesisko regulējumu dzīvesvietas deklarēšanai patversmēs.

Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no nākamā gada prasīs dzīves vai darbavietas deklarēšanu Latvijā, paredz valdības atbalstītais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts, par ko vēl būs jālemj parlamentam.

Paredzēts, ka jaunais likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas pieņemts 2017.gada nogalē.

Kā uzsver VM, nemainīts paliks princips, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024.gada septembra beigās 214 313 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārzemēs. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 šo cilvēku Latvijā saņēmuši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, norāda VM.

Negodīgus ārvalstu investorus atrast būs grūtāk, jo Latvijā uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu adreses vairs nereģistrē un tās ir izslēgtas no visiem Uzņēmumu reģistra reģistriem.

Ar 1. aprīli Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu prasībām, no visiem reģistriem savā pārziņā izslēdza ziņas par personas dzīvesvietas adresi. Proti, uzņēmuma dalībniekiem – fiziskām personām – UR sasniedzamības adresi – nereģistrē, un šāda informācija nav pieejama ne UR atkalizmantotājiem, ne uzņēmējiem, ne valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotājus – uzņēmumu kapitāldaļu turētājus visi interesenti varētu atrast, ar pamatotu lūgumu vēršoties Iedzīvotāju reģistrā, tomēr problemātiska varētu būt tieši ārvalstu fizisku personu – uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku atrašana un informēšana, piemēram, kādas tiesvedības vai izmeklēšanas gadījumā. Tāpēc tiek pieļauts, ka šāda pārspīlēta personas datu aizsardzības prasības iedzīvināšana var vilkt līdzi sev dalībnieka – fiziskas personas nesasniedzamību, kas paver iespējas ārvalstu blēžiem, vienlaicīgi galvassāpes tiesībaizsardzības iestādēm.

Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 16.martā, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā.

Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija.

Rīgas domes iecere palielināt galvaspilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu ar lētākiem tarifiem sabiedriskajā transportā raisa bažas par mēģinājumiem deklarēties fiktīvi, tādējādi kropļojot dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, norāda laikraksts Diena.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva teikusi, ka ir saprotama pašvaldības vēlme, lai tajā de facto dzīvojoši cilvēki tur arī deklarētos. «Taču nebūtu vēlams, lai Pierīgā dzīvojoši un Rīgā strādājoši cilvēki kādu piesolītu labumu dēļ sāktu meklēt fiktīvas iespējas piedeklarēties galvaspilsētā, fiziski paliekot dzīvot Pierīgā. Tas kropļotu dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu,» viņa sacījusi.

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vēlmei, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju deklarētu savu dzīvesvietu galvaspilsētā, ir risks nonākt pretrunā ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķi, uzsvērusi L. Laiva.

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.

Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.

Juridiskā komisija papildina

Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, informēja parlamenta Preses dienestā.

Par šiem grozījumiem šodien raisījās plašas debates Saeimas sēdē, vairākiem opozīcijas pārstāvjiem paužot bažas par šo normu piemērošanu.

Pašlaik spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī «Moneyval» rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP).

Tehnisku iemeslu dēļ pagaidām ir aizkavējusies jaunā elektroniskā pakalpojuma ieviešana, kas ļautu iedzīvotājiem vienotajā portālā latvija.lv veikt dzīvesvietas deklarāciju ar internetbankas nodrošinātu autentifikāciju.

Pakalpojums ir izstrādāts un ievietots vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv, taču dzīvesvietas reģistrācija nevar tikt veikta, jo pie adreses ievadīšanas lietotājs saņem kļūdas paziņojumu.

Kā norāda portāla www.latvija.lv uzturētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra, pašlaik notiek intensīvs darbs, lai nepilnības novērstu, un tiek plānots dzīvesvietas deklarēšanu elektroniskā veidā ar internetbankas autentifikāciju uzsākt šīs dienas laikā.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 20.oktobrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas paredz iespēju ar 1.novembri deklarēt dzīvesvietu elektroniski, izmantojot kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzekli.

Par Igaunijas pirmo e-iedzīvotāju kļūs Economist apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass, ceturtdien valdības preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess e-dzīvesvietas identifikācijas (ID) karti Lūkasam pasniegs 1.decembrī plkst.16.

Lūkass ir veicinājis Igaunijas publicitāti pasaulē, un viņš saņems Igaunijas e-dzīvesvietas statusu bez pieteikuma iesniegšanas.

Nākamajā nedēļā Tallina uzsāks iecerēto starptautisko plānu, kura ietvaros visi Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu pilsoņi, kuri nav Igaunijas rezidenti, varēs pieteikties e-dzīvesvietas ID kartei, kas ļaus izmantot valsts daudzās e-pakalpojumu sistēmas.

E-iedzīvotājs ir ārzemnieks, kuram Igaunija izveidos digitālu identitāti, kas balstīta uz personas pilsonības valsti, un izdos digitālu ID karti. E-iedzīvotājiem būs pieeja Igaunijas e-pakalpojumiem, kas ļaus, piemēram, vienas dienas laikā izveidot uzņēmumu vai bankas kontu. Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Tāvi Kotka uzsvēris, ka e-dzīvesvietas galvenā loma ir attīstīt biznesa iespējas.

Ministru kabinets otrdien, 2.augustā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumos Nr.130 Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība, kas paredz, ka turpmāk nekustamā īpašuma īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona varēs saņemt bez maksas ziņas par dzīvesvietas adresē deklarēto vai reģistrēto personu skaitu, informē Iekšlietu ministrijā.

Līdz šim īpašnieki, lai noskaidrotu savā nekustamā īpašumā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu, pieprasīja bez maksas pieejamās ziņas no Iedzīvotāju reģistra par deklarēto (reģistrēto) personu vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas adresi un dzīvesvietas deklarēšanas vai reģistrēšanas datumu, tādējādi radot nepamatotu personas datu apstrādi.

Tāpat turpmāk pašvaldības varēs sniegt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas arī par mirušas personas pēdējo deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu, ja tā bija attiecīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Lai saņemtu izziņu no Iedzīvotāju reģistra par mirušās personas pēdējo deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietas adresi mantojumu lietas uzsākšanai, iedzīvotājiem ērtāk ir vērsties izziņas pieprasīšanai un saņemšanai pašvaldības iestādē, nevis pieprasīt un saņemt izziņu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, šodien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Jaunzeme pauda cerību, ka 1.jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka personām būs jāpierāda naudas izcelsme.

Jau ziņots, ka Saeima minētos likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja maijā.

«Es saprotu, ka šī norma tiks pieņemta vēl šajā parlamenta sesijā. Tas nozīmē, ka ielidojot, ne tikai no ārējās robežas, bet arī uz iekšējās robežas, būs jādeklarē nauda un naudas pārvadītājam būs jāpierāda līdzekļu izcelsme. Ja atradīsim personas bagāžā 10 000 eiro, tad personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un kur naudu domāts izmantot. Ja radīsies aizdomas, tad mēs šo naudu varēsim aizturēt un lūgt 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. Ja persona nevarēs iesniegt šo informāciju, tad nauda tiks konfiscēta,» norādīja VID vadītāja.

Eiropas Komisija (EK) izmeklē sūdzības par to, ka Parīzes atrakciju parks Disnejlenda dažādu valstu iedzīvotājiem nosakot atšķirīgas ieejas biļešu cenas.

«Mēs esam saņēmuši sūdzības par Disnejlendu Parīzē, ko rūpīgi analizējam. Mēs uzdodam jautājumus, lai labāk izprastu Disnejlendas argumentus,» norāda EK pārstāve Lusija Kodē.

Francijas pilsoņiem un iedzīvotājiem par ieejas biļetēm jāmaksā mazāk nekā vāciešiem, britiem un itāļiem.

Tas nav vienīgais uzņēmums, piebilda Kodē. Diemžēl mēs esam saņēmusi vairākas sūdzības.

ES cenu diferenciācija nav aizliegta, taču tai jābūt atklātai. Uzņēmumi arī nedrīkst liegt pieeju citu valstu tirgiem, kas piedāvā zemākas cenas.

EK un Eiropas patērētāju centri bieži saņem sūdzības par neattaisnotu cenu diferenciāciju, kas atkarīga no pilsonības vai dzīvesvietas, sacīja Kodē.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Cīņā ar noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākti deviņi kriminālprocesi. Trīs no tiem uzsākti par 703 000 EUR nepatiesu deklarēšanu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā, liecina VID sniegtā informācija.

Šā gada aprīlī un maijā lidostā Rīga, pamatojoties uz riska informāciju, veikta ielidojošo reisu Maskava- Rīga trīs pasažieru muitas kontrole par iespējamu skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā nepatiesu deklarēšanu, kas izdarīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu skaidru naudu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā.

Pārbaudēs tika iesaistīts muitas kinologs ar skaidras naudas meklēšanas darba suni. Pārbaužu laikā konstatēts, ka 1976.gadā dzimušās Krievijas pilsones rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 243 000 ASV dolāri un 36 000 EUR, 1968. gadā dzimuša Lietuvas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 EUR un 1965.gadā dzimuša Krievijas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 150 000 EUR.

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.

Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien akceptēja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz no šī gada 1. aprīļa mainīt maksu par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, grozot arī auto atstāšanas vietu līdzšinējo zonējumu, informē Rīgas dome.

Grozījumi Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošajos noteikumos paredz, ka A zonas teritorijā par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā 2,50 eiro, bet par katru nākamo stundu – trīs eiro.

Savukārt B zonas teritorijā par pirmo autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā divus eiro, bet par katru nākamo lietošanas stundu 2,50 eiro.

Attiecīgi C zonā par pirmo stundu būs jāmaksā 1,50 eiro, bet katra tālākā stunda maksās divus eiro.

Arī Vecrīgas, jeb R zonas teritorijā būs jāmaksā vairāk – par pirmo auto atstāšanas stundu būs jāmaksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda izmaksās astoņus eiro.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Ja kāds parādnieks ar savas adreses norādīšanu bijis negodprātīgs, uzņēmējam neatliek nekas cits kā viņa meklēšanai nolīgt privātdetektīvu. Pretējā gadījumā – ķer nu vēju laukā!

Tādi ir tā sauktās brīvās deklarēšanās sistēmas sūrie augļi, kurus šodien varam baudīt. Turklāt arī likuma grozījumi, ko kusli mēģina bīdīt atbildīgās ministrijas, šo situāciju pēc būtības nerisina, jo, domājot par birokrātiskā sloga mazināšanu un e-pakalpojumu ieviešanu, ir sperts tikai pirmais solis, aizmirstot sakārtot pārējo. Šodien ikviens ar dažiem datora peles klikšķiem var reģistrēt savu dzīvesvietu praktiski jebkurā Latvijas adrešu reģistrā iekļautā adresē, taču dažādas valsts informācijas sistēmas nav savstarpēji savietotas, lai operatīvi konstatētu personas, kas šo brīvību izmanto ļaunprātīgi. Lai cīnītos ar nelikumīgiem dzīvesvietas deklarētājiem, policijai trūkst kapacitātes, bet iedzīvotāji un uzņēmumi turpina ciest, jo nevar ne sadzīt pēdas parādniekiem, kas brīvo deklarēšanos izmanto pēdu slēpšanai, ne arī vienkārši un ātri izdeklarēt no sava īpašuma ārā «nelūgtos viesus». Kamēr dzīvokļa faktiskais iemītnieks par pēkšņiem apakšīrniekiem netiks nekavējoties no atbildīgo iestāžu puses informēts, šo problēmu atrisināt būs neiespējami.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ierosinājums nākamajā tautas skaitīšanā atteikties no iedzīvotāju aptaujām internetā vai viņu dzīvesvietās guvis konceptuālu valdības atbalstu, taču vēl jāvērtē izmaiņu finansiālā ietekme.

DB jau rakstīja, ka Latvijā nākamo tautas skaitīšanu 2021. gadā varētu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm. Tādējādi nebūtu jāveic iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās.

CSP norāda, ka iegūt informāciju no dažādām datubāzēm būs lētāk, turklāt dati esot precīzāki. Ietaupījums, neveicot iedzīvotāju aptaujas, būtu visai ievērojams – atbilstoši Somijas kolēģu teiktajam, tur tautas skaitīšana izmaksā 300-400 tūkstošus eiro (211-281 tūkstoti latu), pastāstīja CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane. Jāpiebilst, ka Latvijā pērn veiktā tautas skaitīšana izmaksāja 5,4 miljonus latu.