Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Vidējās cenas dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos uz 12.03.2003. Rajons/sērija 119. sēr. 602. sēr. 103. sēr. 104. sēr. Lietuviešu proj. Hruščova laika mājas 1-ist. 2-ist. 3-ist. 4-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 4-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. Purvciems 26 000 35 000 40 000 46 000 21 000 31 000 36 000 40 000 20 000 32 500 39 000 25 000 34 000 39 000 21 000 28 000 35 000 20 000 27 000 30 000 Ziepniekkalns 25 000 32 000 38 000 42 000 19 000 28 000 34 000 38 000 23 000 30 000 38 000 18 000 25 000 30 000 18 000 24 000 29 000 Āgenskalns 20 000 29 000 35 000 21 000 28 000 33 000 18 000 23 000 29 000 Imanta 19 000 28 000 34 000 38 000 23 000 30 000 38 000 18 000 26 000 33 000 Zolitūde 25 000 33 000 35 000 40 000 25 000 34 000 38 000 Pļavnieki 25 000 33 000 38 000 45 000 20 000 30 000 32 000 37 000 20 000 27 000 34 000 25 000 34 000 38 000 Mežciems 19 000 29 000 32 000 37 000 25 000 34 000 38 000 19 000 28 000 31 000 Jugla 19 000 25 000 29 000 Ķengarags 18 000 25 000 30 000 19 000 25 000 28 000 Bolderāja 15 000 21 000 28 000 15 000 21 000 24 000 14 000 19 000 24 000

Avots: Latio

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 30 000 30 000 30 000 29 000 2-ist. 42 000 40 000 40 000 41 000 3-ist. 48 000 45 000 45 000 46 500 4-ist. 58 000 49 000 49 000 55 500 602. sēr. 1-ist. 24 000 23 000 23 000 23 500 23 000 2-ist. 36 000 33 000 33 000 34 333 35 000 3-ist. 41 000 40 000 37 000 38 000 38 000 4-ist. 48 000 43 000 40 000 47 000 44 000 103. sēr. 1-ist. 25 000 24 000 24 000 19 000 2-ist. 42 500 35 000 40 000 25 000 3-ist. 46 000 39 000 45 000 30 000 104. sēr. 1-ist. 30 000 30 000 26 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42 000 40 000 34 000 40 000 41 000 39 000 3-ist. 50 000 45 000 40 000 45 000 48 000 47 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24 000 23 000 21 000 21 000 22 000 21 000 18 000 2-ist. 37 000 29 000 29 000 29 000 31 000 28 000 23 000 3-ist. 43 000 33 000 34 000 33 000 35 000 33 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 22 500 21 000 21 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 31 000 29 000 27 000 29 000 26 000 21 000 3-ist. 37 000 34 000 33 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajoniem jūnijā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 27 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 38 000 35 000 38 000 3-ist. 45 000 43 000 39 000 43 000 4-ist. 53 000 47 000 45 000 50 000 602. sēr. 1-ist. 23 000 22 000 22 000 22 000 22 000 2-ist. 32 000 29 000 29 000 30 000 32 000 3-ist. 38 000 35 000 35 000 35 000 37 000 4-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 43 000 103. sēr. 1-ist. 23 000 24 000 23 000 19 000 2-ist. 39 000 31 000 35 000 25 000 3-ist. 43 000 39 000 40 000 30 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 26 000 25 000 26 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 35 000 34 000 35 000 37 000 37 000 3-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 45 000 45 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 22 000 20 000 20 000 20 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 30 000 25 000 27 000 28 000 29 000 27 000 23 000 3-ist. 37 000 30 000 32 000 32 000 34 000 32 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 21 000 20 000 20 000 20 000 19 000 18 000 2-ist. 28 000 26 000 27 000 27 00

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 38 000 34 000 36 000 37 000 2-ist. 49 000 42 000 47 000 47 000 3-ist. 58 000 50 000 55 000 55 000 4-ist. 68 000 60 000 65 000 65 000 602. sēr. 1-ist. 28 000 26 000 30 000 28 000 25 000 2-ist. 39 000 36 000 38 000 39 000 39 000 3-ist. 50 000 42 000 50 000 50 000 50 000 4-ist. 58 000 50 000 55 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 30 000 26 000 28 000 25 000 2-ist. 45 000 38 000 43 000 35 000 3-ist. 52 000 46 000 50 000 40 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 37 000 31 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47 000 42 000 42 000 42 000 46 000 46 000 3-ist. 58 000 48 000 48 000 48 000 56 000 58 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 28 000 26 000 26 000 26 000 25 000 25 000 21 000 2-ist. 39 000 34 000 35 000 35 000 38 000 34 000 26 000 3-ist. 47 000 39 000 39 000 39 000 45 000 37 000 32 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 27 000 23 000 25 000 25 000 22 000 19 00

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Zolitūde Mežciems Pļavnieki Āgenskalns Ziepniekkalns Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 31000 30 000 29 000 30 000 2-ist. 43000 40000 41 000 40000 3-ist. 48000 45 000 46 000 45 000 4-ist. 58000 50 000 55 000 49 000 104. sēr. 1-ist. 30000 30 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42000 40000 39 000 41 000 40000 3-ist. 50000 45 000 47 000 48 000 45 000 103. sēr. 1-ist. 25000 24 000 24 000 20 000 2-ist. 42000 40 000 35 000 25 000 3-ist. 46000 45 000 39 000 30 000 4-ist. 20000 602. sēr. 1-ist. 24000 23 000 23 000 23000 2-ist. 36000 35 000 34 000 33 000 3-ist. 42000 40 000 40 000 40 000 4-ist. 48000 45 000 47 000 43 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24000 22 000 23 000 23 000 22 000 18 000 2-ist. 37000 31 000 30 000 29 000 28 000 23 000 3-ist. 43000 36 000 37 000 33 000 34 000 28 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 23000 22 000 21 000 21 000 21 000 18 000 2-ist. 32000 29 000 29 000 29 000 27 000 22 000 3-ist. 37000 35 000 34 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 14.oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma projektu.

Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos 2004.g. novembrī (USD) Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 37000 34 000 31 000 36 000 2-ist. 48000 40000 40000 47 000 3-ist. 56000 46 000 47 000 55 000 4-ist. 64000 55 000 63 000 63 000 602. sēr. 1-ist. 25000 25000 25 000 25 000 25 000 2-ist. 39000 36 000 36 000 39 000 39 000 3-ist. 46000 40 000 41 000 45 000 46 000 4-ist. 54000 45 000 45 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 28000 24 000 27 000 20 000 2-ist. 44000 35 000 43 000 25 000 3-ist. 50000 42 000 49 000 30 000 4-ist. 20000 104. sēr. 1-ist. 37000 30 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47000 40000 40000 40000 46 000 46 000 3-ist. 57000 45 000 45 000 45 000 56 000 56 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 26000 23 000 23 000 23 000 25 000 23 000 18 000 2-ist. 38000 31 000 33 000 32 000 37 000 30 000 23 000 3-ist. 44000 35 000 37 000 37 000 43 000 37 000 28 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 25000 23 000 23 000 24 000 22 000 18 000

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 29 000 26 000 - - 27 000 28 000 - - - - 2-ist. 37 000 32 000 - - 36 000 36 000 - - - - 3-ist. 44 000 38 000 - - 42 000 42 000 - - - - 4-ist. 51 000 46 000 - - 50 000 49 000 - - - - 602. sēr. 1-ist. 21 000 20 000 - 23 000 - 21 000 19 000 - - - 2-ist. 29 000 27 000 - 29 000 - 30 000 30 000 - - - 3-ist. 38 000 32 000 - 38 000 - 38 000 38 000 - - - 4-ist. 44 000 38 000 - 42 000 - 40 000 41 000 - - - 103. sēr. 1-ist. 23 000 - 20 000 - - 21 000 - - - 19 000 2-ist. 34 000 - 29 000 - - 33 000 - - - 27 000 3-ist. 39 000 - 35 000 - - 38 000 - - - 30 000 4-ist. - - - - - - - - - - 104. sēr. 1-ist. 28 000 24 000 - 23 000 24 000 27 000 27 000 - - 2-ist. 36 000 32 000 - 32 000 32 000 35 000 35 000 - - - 3-ist. 44 000 36 000 - 37 000 36 000 42 000 44 000 -

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3. septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008. gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārskatu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, informē Saeimas Preses dienests.

Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3.septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008.gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārkastu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Uzņēmumu reģistrs saņēmis gandrīz 43 000 iepriekšējā finanšu gada pārskatus, kas ir teju vai 86 % no gaidītajiem 50 000. Uzņēmumu reģistrs (UR) gan šobrīd vēl nekādas represijas pret gada pārskatu neiesniedzējiem neuzsāks, bet jau jūnijā gada pārskatu neiesniedzēji saņems brīdinājumus, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Ja uzņēmums vai komersants nav iesniedzis gada pārskatu, UR tam nosūtīs brīdinājumu ar aicinājumu pārskatu iesniegt. Ja pārskats brīdinājumā noteiktajā termiņā netiks iesniegts, UR sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolu, ko nosūta tiesai, kas ir tiesīga izlemt par administratīvā soda piemērošanu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu UR noteiktajā termiņā vai UR amatpersonu likumīgo lēmumu neizpildīšanu noteiktajā termiņā, vai nepilnīgu izpildīšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 20 līdz 100 Ls (ja pārkāpumi atkārtoti izdarīti gada laikā — tad no 100 līdz 200 Ls). Turklāt attiecībā uz kapitālsabiedrībām par gada pārskatu neiesniegšanu UR var izskatīt jautājumu par prasības celšanu tiesā sabiedrības darbības izbeigšanai, skaidro J. Endziņš.

Akciju sabiedrības Latvijas balzams 2007.gada 28.aprīļa kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMPROJEKTI

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 31 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām;

2) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 35 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS);

3) AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu (uz 10 lpp. pielikumā), un

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos, ASV dolāri, 07.05.03. RAJONS 1-ist. 2-ist. 3-ist. 4-ist. 119.SĒRIJA Purvciems 26000 35000 40000 46000 Ziepniekkalns 25 000 33 000 40 000 43 000 Āļgenskalns - - - - Imanta - - - - Zolitūde 25 000 33 000 35 000 40 000 Pļavnieki 26 000 33 000 38 000 45 000 Mežciems - - - - Jugla - - - - Ķengarags - - - - Bolderāja - - - - 602. SĒRIJA Purvciems 21000 31000 36000 40000 Ziepniekkalns 19 000 28 000 34 000 38 000 Āļgenskalns - - - - Imanta 19 000 28 000 34 000 38 000 Zolitūde - - - - Pļavnieki 20 000 30 000 32 000 37 000 Mežciems 20 000 29 000 32 000 37 000 Jugla - - - - Ķengarags - - - - Bolderāja - - - - 103. SĒRIJA Purvciems 20000 32500 39000 - Ziepniekkalns - - - 20000 Āļgenskalns 21 000 32 000 37 000 Imanta - - - - Zolitūde - - - - Pļavnieki 20 000 27 000 34 000 Mežciems - - - - Jugla - - - - Ķengarags - - - - Bolderāja 16 000 23 000 30 000 - 104. SĒRIJA Purvciems 25000 34000 39000 - Ziepniekkalns 23 000 30 000 38 000 - Āļgenskalns - - - - Imanta 23 000 30 000 38 000 - Zolitūde 25 000 34 000 38 000 - Pļavnieki 25 000 34 000 38 000 - Mežciems 25 000 34 000 38 000 - Jugla - - - - Ķengarags - -

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Tiesa, lielie uzņēmumi nebūt nav vienīgie, kuri nav izpildījuši normatīvo aktu prasības, jo tie prasa iesniegt gada pārskatus nelikvidētajām SIA un akciju sabiedrībām. Tiesa, kopumā, līdz šā gada 21. jūlijam Uzņēmumu reģistrā 2004. gada pārskatus bija iesnieguši 49 311 uzņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2003. gada pārskatu iesniedzēju skaitu ir par 973 jeb 2 % vairāk, liecina SIA Lursoft pēc LR Uz-ņēmumu reģistra datiem. Ja uzņēmums vai komersants nav iesniedzis gada pārskatu, UR tam nosūtīs brīdinājumu ar aicinājumu pārskatu iesniegt. Ja pārskats brīdinājumā noteiktajā termiņā netiks iesniegts, UR sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolu, ko nosūta tiesai, kas ir tiesīga izlemt par administratīvā soda piemērošanu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu UR noteiktajā termiņā vai UR amatpersonu likumīgo lēmumu neizpildīšanu noteiktajā termiņā, vai nepilnīgu izpildīšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 20 līdz 100 Ls (ja pārkāpumi atkārtoti izdarīti gada laikā — tad no 100 līdz 200 Ls). Turklāt attiecībā uz kapitālsabiedrībām par gada pārskatu neiesniegšanu UR var izskatīt jautājumu par prasības celšanu tiesā sabiedrības darbības izbeigšanai, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece A. Kļava.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka līdz šī gada 30. aprīlim uzņēmumiem ir jāiesniedz gada pārskats. VID vērš uzmanību, ka saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos no 2008. gada 1. jūlija uzņēmumu gada pārskati ir jāiesniedz tikai VID un vairs nav jāsniedz Uzņēmumu reģistrā.

Gada pārskats un tam attiecīgi pievienojamie dokumenti līdz 30. aprīlim (ieskaitot) ir jāiesniedz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu.

Sabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, proti, kurām bilances kopsumma ir 250 000 latu, neto apgrozījums – 500 000 latu un pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25, gada pārskata ietvaros ir jāiesniedz šādi dokumenti: finanšu pārskats (bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, pašu kapitāla izmaiņu pārskats, naudas plūsmas pārskats, saīsināts pielikums), vadības ziņojums par sabiedrības attīstību pārskata gadā vai apstiprināts akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces protokola noraksts, kurā parādīts pieņemtais lēmums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu un sabiedrības valdes parakstīts paskaidrojums par likuma 54.panta otrās, ceturtās un piektās daļas noteikumu izpildi, un arī paskaidrojums par to, kad gada pārskats apstiprināts.

Ministru kabineta (MK) sēdē 24. janvārī apstiprināja grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.

Tie izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu, lai mazām sabiedrībām par vienu mēnesi pagarinātu gada pārskatu iesniegšanas termiņus tiem gada pārskatiem, kas tiek sagatavoti par 2022. gadu un vēlāk.

Ar likumprojekta tiesisko regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs mazām sabiedrībām. Tāpat tiek pagarināts laiks arī ārpakalpojumu grāmatvežiem gada pārskatu sagatavošanai un nepieciešamības gadījumā revīzijas pārbaudes laiks zvērinātiem revidentiem.

Pašlaik saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto maza sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, iesniedz to ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Uzņēmumu reģistrs sācis gatavot un nosūtīt protokolus par administratīvo pārkāpumu uzņēmumiem, kuri nav iesnieguši 2005. gada pārskatu. Līdz 31. maijam Uzņēmumu reģistrs sagatavojis un nosūtījis aptuveni 90 administratīvā pārkāpuma protokolus, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Ina Panasova. Viņa norāda, ka protokoli netiek sastādīti lielajiem uzņēmumiem (darbības apjoms pārsniedz bilances kopsummu — 1 milj. Ls, neto apgrozījums — 2,4 milj. Ls, pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 250), kā arī koncernu mātes uzņēmumam, kuriem gada pārskats jāiesniedz līdz 31. jūlijam. Pēc I. Panasovas teiktā, ja administratīvais sods par gada pārskatu neiesniegšanu nelīdzēs, tad Uzņēmumu reģistrs gatavos prasības pieteikumu tiesai par attiecīgā gada pārskata neiesniedzēja darbības izbeigšanu. Tā kā līdz šim Uzņēmumu reģistrā ir iesniegti nedaudz vairāk kā 51 000 uzņēmumu gada pārskatu, tad, atskaitot komercreģistrā nepārreģistrētās uzņēmējsabiedrības, kā arī jaundibinātos komersantus, šobrīd gada pārskatu neiesniedzēju skaits tiek lēsts apmēram 7000. Db jau rakstīja, ka pēc Uzņēmumu reģistra vadības domām, «rūpju bērni» — gada pārskatu neiesniedzēji, ar kuriem nāksies cīnīties, ir apmēram 3000 — 5000 kapitālsabiedrību. Bez tam jārēķinās, ka gada pārskatus nav iesnieguši arī aptuveni 3000 biedrības un nodibinājumi, kuriem var arī tikt piemērots administratīvais sods.

Strauji tuvojas gada pārskatu par 2010. gadu iesniegšanas termiņš – 30. aprīlis.

Gada pārskatu likuma 66.panta 1.punkts nosaka, ka sabiedrība gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Sabiedrībām, kuru bilances kopsumma ir 1 milj. Ls, neto apgrozījums 2,4 milj. Ls un pārskata gadā vidējais darbinieku skaits bijis 250 (jāatbilst diviem no trim kritērijiem), un uzņēmumiem, kuri ir koncerna mātes sabiedrības, kuras gatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskati jāiesniedz līdz 31.jūlijam.

Gada pārskati nav jāiesniedz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ja to ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 tūkst. Ls.

„Grāmatvedības pamati - 1.līmenis”

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs ar 2013.gada 6.maiju uzsāk jauno mācību sezonu ar mācību programmu „Grāmatvedības pamati – 1.līmenis”

Mācību programma paredzēta grāmatvežiem, kuri uzsāk savu karjeru finanšu jomā un tiem nepieciešamas zināšanas, kā no pašiem uzskaites pamatiem nonākt līdz kompānijas gada pārskatam.

Divu mēnešu, mācoties nelielā grupā, programmas dalībnieki apgūs grāmatvedības pamatus un nodokļus kursā „Grāmatvedības pamati - 1.līmenis” Tā ir LZRA Izglītības centra darba specifika, ka tiek veidotas grupas ar nelielu dalībnieku skaitu, jo Izglītības centra mērķis ir nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

1.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

1)Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidentu ziņojumus.

2)Apstiprināt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus:

a.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma prasībām;

b.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība” un tās meitas sabiedrību konsolidēto 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

3)Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna mātes sabiedrības pārskata gada zaudējumus ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.