Jaunākais izdevums

Labs pamats, lai celtos gaļas produkcijas cenas arī Latvijas veikalu plauktos, uzskata eksperts.

Ķīnas cūku mēris ietekmē visas pasaules gaļas tirgu. Apvienoto Nāciju prognozētāji lēš, ka šogad pirmo reizi 20 gadu laikā globālā mērogā varētu būt gaidāms saražotās gaļas apmēru kritums. Ja tā, tad gaļa droši vien kļūs dārgāka un no tā neizbēgt arī Latvijai. Samazinājums gan varētu būt neliels – aptuveni par 0,2%, un kopš 2000. gada pasaulē gaļas ražošanas apjomi tāpat esot palēkušies par 45%, atklāj Apvienotās Nācijas.

Valdot šādam fonam, ASV preču biržā dzīvu cūku cena kopš februāra beigu daļas jau ir palēkusies par 67% un sasniegusi 90 ASV dolāra centu atzīmi par mārciņu.

Ķīnas caurums

Jau ziņots - mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts. Šobrīd cūkgaļas cenas pieaugumu balsta situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā cūkas, lai ierobežotu minētā mēra izplatību, tiek slaktētas miljoniem, un tādēļ tiek lēsts, ka šīs valsts cūku ganāmpulks šogad varētu sarukt gandrīz par trešo daļu. Spekulācijas ir, ka Ķīnai, lai tiktu galā ar cūku mēri, varētu būt nepieciešami trīs līdz pieci gadi. Tas liek domāt, ka pie dārgākas cūkgaļas pasaulē, iespējams, būs jāpierod.

ASV Lauksaimniecības departamenta aplēses liecina, ka Ķīnai galu galā šogad cūkgaļas importu var nākties audzēt aptuveni par trešo daļu. Tāpat šo caurumu var nākties aizlāpīt ar liellopu un putnu gaļas importu. Tādējādi tiek lēsts, ka lieli ieguvēji var būt vistas gaļas ražotāji.

«Tas ietekmēs visus proteīnus. Mēs jau tagad redzam notiekošā ietekmi – cenas virzās augstāk,» The Wall Street Journal klāstījusi Tyson Foods vadība.

Visu rakstu lasiet 23. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī plašu skandālu izraisījusī slimo liellopu gaļa no Polijas uz AS Lido nonāca caur Igaunijas piegādātāju, taču, pateicoties PVD un sistēmai, kas izveidota kompānijā, tika laicīgi atklāta, intervijā stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Nesen sabiedrībai tika atklāti skati no kautuves, kur tika dzītas slimas govis, un pēc tam PVD informēja, ka šī gaļa nonākusi arī Latvijā, konkrēti Lido. Kādēļ uzņēmums iegādājās liellopu gaļu no Polijas?

Priekšroku vienmēr dodam vietējiem piegādātājiem, ja tie atbilst mūsu kvalitātes standartiem un ir spējīgi izpildīt piegādes prasības un piedāvāt konkurētspējīgu cenu. Mēs katru dienu ēdinām 30 tūkstošus cilvēku un Latvijas tirgum tas ir liels apjoms, ko ir grūti nodrošināt. Jāpiebilst, ka mēs nevaram iepirkt gaļu pa tiešo no zemnieka, jo ko tad mēs darīsim ar veselu gotiņu? Tas ir vesels process, kamēr gaļa nonāk līdz mums. Lai cik augsti būtu kvalitātes standarti un drošības sistēma, neviens nav pasargāts no krāpniecības. Konkrētā gaļa pie mums nonāca caur Igaunijas piegādātāju, taču pateicoties PVD un sistēmai, kas izveidota kompānijā, tā tika laicīgi atklāta. Šajā gadījumā sadarbībā ar PVD visu atklājām laicīgi, tādēļ neviens kilograms nenonāca pie patērētājiem, viss tika utilizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieviestais piedāvājums «Maxima XXX» veikalā «Akropolē», kas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu ikdienā pieprasītiem produktiem, varot atstāt īstermiņa ietekmi uz atsevišķu produktu pieejamību veikalā.

Izmaiņas var skart konkrētus produktus, kam veikts būtisks cenu samazinājums tādās preču grupās kā svaiga vistas gaļa, cūkgaļa, atdzesēts lasis, šampanietis, jūras veltes, garneles, alus, sieri, žāvēta gaļa, kā arī atsevišķi piena produkti. Tāpat cenu politikas izmaiņas veiktas arī svarīgāko sadzīves preču sortimentā, to skaitā tīrīšanas līdzekļiem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, veļas mazgājamiem līdzekļiem, kā arī produktiem, kas aktuāli ģimenēm ar mazuļiem.

Lai «Maxima XXX» veikalā «Akropolē» nodrošinātu iecienītāko preču pieejamību iespējami plašam pircēju lokam, noteiktiem produktiem tiks ierobežots preču skaits vienam pirkumam līdz 10 vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Polija eksportējusi uz citām ES valstīm 2500 kilogramus slimu govju gaļas

LETA--AP, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pētījums: Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: No pavāres par īpašnieci

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Piemērām brilles, tām nepieskaroties

Jānis Vēvers, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai virtuāla briļļu uzlaikošana ir tikpat uzticama, kā īstu, sataustāmu rāmju uzlikšana uz acīm?

Pāris mēneši izolācijā krietni pamainījuši cilvēku paradumus. Lietas, kas vēl ziemā šķita neiedomājamas, pavasara nogalē jau ir pašsaprotamas. Kāds sācis pasūtīt uz mājām pārtiku, kāds attālināti apmeklējis dakteri un vēl kāds virtuāli trenējas sporta klubā, nepārkāpjot mājas slieksni. Šajā jaunumu plūdumā iespēja internetā piemērīt un pasūtīt brilles vairs pat nešķiet ievērības cienīga, lai gan vēl pērn tika drīzāk uztverta kā eksperiments uz neikdienišķāku rīcību tendētajiem.

Cik "dzīvotspējīga" ir šāda ideja tagad? To nolēmām pārbaudīt, notestējot uzņēmuma "Smart Vision" piedāvāto virtuālās 3D briļļu piemērīšanas platformu. Tā darbojas kopš pagājušā gada, solot palīdzēt pircējiem piemeklēt piemērotus briļļu rāmjus un lēcas, un saņemt tās, neejot uz veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu gaļas piegādātāju produkcijā konstatētas salmonellas

Lelde Petrāne, LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve Latvijā kļūst dārgāka, jo īpaši komfortabla dzīve

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas.

Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%. Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada. Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru