Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Koksnes cenu kritums biedēs privātīpašniekus doties uz mežu cirst, kā ari būtiski samazinās daudzu mežu īpašnieku aktivitātes mežu atjaunošanā un kopšanā, šodien raksta Dienas bizness.

Kā vienīgo stimulu mežu īpašniekiem kaut ko darīt M. Liopa redz piekļuvi ES struktūrfondiem, kuros pieteikto projektu realizācijai būs vajadzīga nauda, bet atbalsta maksājumu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tāpēc banku piesardzības politikas apstākļos daļa īpašnieku tomēr ies cirst mežu. Vairāki nelieli privātmežu īpašnieki atzina, ka šogad arī kontrolējošām iestādēm vajadzētu saprast pašreizējo situāciju un nevērsties pret viņiem ar visu likumā paredzēto bardzību.

Vairāk lasiet 22. janvāra Dienas Mežu privātīpašnieki šogad samazinās apgriezienusbiznesā.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Pēdējā laikā privātajos mežos ir dubultojusies mežu izciršana, un daudzi mežsaimnieki ir spiesti izcirst mežus, lai samaksātu par kredītiem, norāda Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Jānis Kinna.

«2007.gadā, kas ir pirms krīzes gads, tika izcirsti 10,12 miljoni, 2008.gadā bija kritums un tika izcirsti 8,96 miljoni kubikmetri, savukārt 2009.gadā tie jau bija 10,73 miljoni, un pērn 12,98 miljoni kubikmetru. Pieaugušas arī izcirstās platības. Ja 2008.gadā galvenajā cirtē tika izcirsti 30,6 tūkstoši hektāru, tad 2010.gadā – 48,7 tūkstoši hektāru,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja Kinna.

Viņš piebilda, ka krīzes laikā, kad cenas koksnei ļoti strauji samazinājās, privātie mežu īpašnieki arī ļoti strauji samazināja ciršanas apmērus. «Ja 2007.gadā privātajos mežos tika izcirsti 5,43 miljoni kubikmetru, tad 2008.gadā – 3,42 miljoni, bet 2009.gadā – vairs tikai trīs miljoni kubikmetru koksnes. Taču 2010.gadā privātie īpašnieki ir atsākuši meža ciršanu, un pērn tika nocirsti jau 5,35 miljoni kubikmetru koksnes. Ja visās cirtēs kopā valstī pēdējos desmit gados vidēji gadā izcirsti 10,8 miljoni kubikmetru koksnes, tad salīdzinoši 2008.gadā no šī apmēra bija izcirsti 83%, 2009.gadā – 99,4%, bet pērn – jau 120,2%,» klāstīja VMD vadītājs.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Šonedēļ plašu rezonansi izraisījis Zviedrijas meža nozares koncerna “Södra” paziņojums par plāniem pārdot meža īpašumus, kas veido aptuveni 2% no Latvijas kopējās platības. Kā norāda dažādu nozaru eksperti, šis darījums ir ne tikai ekonomikas jautājums, bet arī stratēģiski nozīmīgs solis nacionālās drošības un patriotisma kontekstā.

Ievērojama daļa šo mežu atrodas netālu no valsts austrumu robežas, kas izceļ nepieciešamību saglabāt šīs platības Rietumu pievienotās vērtības ķēdē un, vēlams, vietējo īpašnieku rokās. Kā viens no esošās situācijas risinājumiem minēta iespēja valstij atpirkt zemi no Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas, tomēr budžetā nav nepieciešamo līdzekļu. Kamēr par konkrēto darījumu un iespējamiem attīstības scenārijiem vēl notiek diskusijas, rodas plašāks jautājums – vai meža platību nosargāšana ir privāto īpašnieku vai valsts atbildība? Varbūt rūpes par šo jautājumu jāuzņemas abām pusēm, un attiecīgi – vai mežu īpašnieki un atbildīgās valsts institūcijas ir gatavas veikt ieguldījumus meža platību saglabāšanā ilgtermiņā. Pozitīvi, ka jau šobrīd ir dažādi risinājumi, kas ļauj saglabāt mežus un vienlaikus izmantot to potenciālu, taču nepieciešama izpratne un vēlme iedziļināties dažādos iespējamos risinājumos.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Pērnā gada janvāra vētras postījumu un to radīto seku dēļ 2006. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 7.47 miljoni m3, kas ir tikai par 1.35 milj. m3 jeb 15.4 % mazāk nekā analogā laikā pērn. Šis kritums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 1.63 milj. m3 jeb 32 % mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegtais koksnes daudzums valsts mežos ir lielāks nekā pērn par 0.28 milj. m3. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 36 242, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 76 514 ciršanas apliecinājumi, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis kritums tiek saistīts ar vētras sekām. Proti, privātmežu īpašniekus pēc apaļkoksnes sortimentu cenu krituma esot samērā grūti iekustināt un izņemt ciršanas biļeti, turklāt vairāku apaļķoku iepircēju reklamēto cenu straujā lēkāšana esot «atsitusi apetīti» nevienam vien īpašniekam cirst mežu. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ciršanai uzrādītais plānotais apjoms privātīpašnieku mežos ir gandrīz vai par 0.5 milj. m3 mazāks nekā valsts mežos, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Valsts meža dienesta dati rāda, ka no pērnā gada pirmajā ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītā kopējā plānotā cērtamās koksnes apjoma 8,82 milj. m3, teju vai puse — 4,08 milj. m3 koksnes tika plānots cirst vētras nopostītajās mežaudzēs. Līdz ar to var arī secināt, ka 2006. gada I ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms platībās, kas nav vētras skartas, ir 7.47 milj. m3, tas ir par gandrīz 3 milj. m3 lielāks nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. m3.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

3 maijā Briselē notiks 1. „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” pilnsapulce, kurā darbojas arī Latvijas valsts mežu apsiamniekotājs valsts a/s „Latvijas valsts meži”, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas mērķis ir pārstāvēt un veicināt kopīgās valsts mežu un to apsaimniekotāju intereses Eiropas Savienībā (ES). „Viens no būtiskākajiem asociācijas uzdevumiem ir atbalstīt un stiprināt valsts mežu apsaimniekošanas organizācijas. Eiropiešiem mežs ir ne tikai izejviela produkcijas ražošanā, bet arī nozīmīga atpūtas vieta. Tieši tāpēc ir svarīgi uzturēt un palielināt valstu īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas efektivitāti, sociālo atbildību, sekmēt dabas daudzveidību un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu valsts mežu platībās, ” uzsver LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Tieši šo uzdevumu risināšanai arī tiek novirzīta ievērojama daļa no šo uzņēmumu ienākumiem, tādējādi finansējot daudzus ekoloģiskos projektus. Eiropas Savienības valstīs mežs tiek uzskatīts galvenokārt kā vienotās apkārtējās vides sastāvdaļa, nevis tikai kā lauksaimnieciski apsaimniekojams objekts ar savu sējas un ražas ievākšanas laiku. Tieši tāpēc „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” dalībnieki iestājas par mežu apsaimniekošanas efektivitātes palielināšanu. Kā liecina asociācijas rīcībā esošie dati, tad valsts uzņēmumu peļņas samazināšanās var novest pie vides programmu finansējuma samazināšanās, kas gala rezultātā var nelabvēlīgi atsaukties uz visu apkārtējo vidi,, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. „To saprot arī LVM un tieši tāpēc uzņēmuma attīstības stratēģija paredz 60 gadu laikā palielināt apsaimniekojamo valsts mežu vērtību (mežaudžu platība, kvalitāte un produktivitāte, meža infrastruktūra) par 50 procentiem. Tas ir liels, taču sasniedzams mērķis.,” tā Roberts Strīpnieks. „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” dibināta pagājušā gada jūnijā Jūrmalā 6. valsts mežu apsaimniekotāju konferences laikā. Tās valdē ievēlēts arī LVM prezidents Roberts Strīpnieks, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Neraugoties uz dažādo sabiedrības nostāju, valdība īsi pirms Līgo brīvdienām apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku caurmēru. Tas veicinās darījumus. Tomēr jau līdz šim īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdeva mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot jau pērn – ja 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021. gadā tas samazinājās par vidēji 15 %, bet 2022. gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieauga, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas diemžēl bijis senioru grupā.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Pieaugot klimata pārmaiņu izaicinājumiem un regulatīvajam spiedienam līdzsvarot ekonomisko attīstību ar vides aizsardzības mērķiem, Eiropas mežu īpašnieki arvien aktīvāk meklē jaunus apsaimniekošanas modeļus, kas ļautu saglabāt mežu ekosistēmas un vienlaikus nodrošināt stabilus ienākumus.

To apliecina arī Zviedrija – valstī, kur divas trešdaļas teritorijas klāj meži, jauna sadarbība starp digitālajām mežsaimniecības platformām ļaus līdz pat 300 000 privāto mežu īpašnieku iesaistīties oglekļa tirgū, paverot papildu ieņēmumu iespējas un stiprinot ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi.

“Mežiem ir būtiska loma Eiropas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, pateicoties to spējai piesaistīt un uzglabāt oglekli, taču ekonomiskais spiediens nereti mudina zemes īpašniekus izvelēties ātrāku un šķietami saprotamāku ienākumu veidu – kokrūpniecību. Tomēr Latvijas piemērs apliecina, ka, saskaroties ar jauniem nozares izaicinājumiem, kas apgrūtina paredzamu koksnes ieguvi mežos, piemēram, neierasti siltiem laikapstākļiem un nesakārtotu meža ceļu infrastruktūru, arvien lielāka nozīme ir spējai pielāgoties un apgūt jaunus apsaimniekošanas veidus, kas sabalansē ekonomiskos un vides ieguvumus,” norāda klimata tehnoloģiju uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks.

Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada desmit mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11.32 milj. kubikmetri koksnes (5.16 milj. kubikmetri valsts mežos un 6.16 milj. kubikmetri pārējos mežos*), Db.lv informēja Valsts meža dienests.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, ir samazinājies par 1.75 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 0.44 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1.31 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst 11.66 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1.75 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 1.33 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1.31 milj. kubikmetriem vairāk kā 2006. gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada astoņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,19 milj. kubikmetri koksnes (4,94 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.25 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada astoņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,82 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst par 0,34 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,48 milj. kubikmetriem. Apkopotie dati rāda, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem plānotajam koku ciršanas apjomam kopumā turpinās tendence samazināties. 2004. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst 10,53 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 48 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,48 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada deviņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,69 milj. kubikmetri koksnes (5,04 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.65 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,84 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 0,42 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1,42 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst 11,10 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 410 tūkst.. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 84 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 1,34 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,42 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Šodien Eiropas Komisija pieņēma ES rīcības plānu mežsaimniecībā. Rīcības plāns balstās uz pagājušā gada ziņojumu par ES mežu stratēģijas īstenošanu un Padomes secinājumiem šai sakarā. Rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta četriem pamatmērķiem: 1) uzlabot ilgtermiņa konkurētspēju; 2) uzlabot un aizsargāt vidi; 3) veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanu un 4) veicināt koordināciju un saziņu. Eiropas Komisija ir ierosinājusi astoņpadsmit galvenos pasākumus, kas kopā ar dalībvalstīm ir jāīsteno piecos gados (2007.-2011.). Paziņojumu iesniedza lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bēla, piedalījās arī uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs Ginters Ferhoigens, vides komisārs Stavros Dimas, enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un zinātnes un pētniecības komisārs Janezs Potočniks. Paziņojumam ir pievienots sīki izstrādāts ziņojums par mežu un mežsaimniecības stāvokli Eiropas Savienībā un par to, kā norit ES rīcības plāna mežsaimniecībā sagatavošana. Ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju, rīcības plānā paredzēta sistēma ar mežu saistītām darbībām ES mērogā un dalībvalstu līmenī. To var izmantot arī, koordinējot ES pasākumus un dalībvalstu mežsaimniecības politiku. Lai uzlabotu ilgtermiņa konkurētspēju meža sektorā, rīcības plāns veicina inovāciju un pētniecību, kā arī mežu īpašnieku un mežstrādnieku mācības. Atbilstīgi rīcības plānam biomasas jomā un ES biodegvielas stratēģijai, tajā ierosināti arī pasākumi, lai palielinātu mežu resursu izmantošanu enerģijas ražošanai. Rīcības plānā ir vairāki īpaši pasākumi, lai atbalstītu ES ekoloģiskos mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību. Tajā aplūkota arī mežu aizsardzība un ierosināts uzlabot Eiropas mežu uzraudzības sistēmu. Lai dotu ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā, rīcības plāns veicina mežu sociālo un kultūras nozīmi. Tajā atbalstīta ekoloģiskā izglītība, uzsvērta mežu aizsargnozīme un ierosināts izpētīt pilsētas un piepilsētas mežu potenciālu. Tajā ierosināti pasākumi efektīvākai starpnozaru sadarbībai, lai līdzsvarotu ekonomiskos, ekoloģiskos, sociālos un kultūras mērķus tajās politikas jomās, kas saistītas ar mežsaimniecību. Pašlaik meži aizņem 37,8 % ES sauszemes teritorijas.