Jaunākais izdevums

Pēdējo gadu laikā novērotas izmaiņas turīgo klientu segmentā, par "Private Banking" klientiem kļūstot arvien jaunākiem iedzīvotājiem, ceturtdien mediju pasākumā sacīja "Swedbank Private Banking" vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Viņa skaidroja, ka to sekmējis straujš jaunuzņēmumu dibinātāju un vadītāju labklājības pieaugums. Tādējādi turīgā klienta vidējais vecums Latvijā samazinājies par pieciem gadiem - no 57 gadiem 2014.gadā līdz 52 gadiem 2022.gadā. Savukārt jauno profesionāļu īpatsvars ir vēsturiski lielākais.

Kulberga norādīja, ka Rietumeiropas valstīs un ASV turīgo klientu vidējais vecums svārstās ap 70 gadiem vai pat pārsniedz šo vecumu.

Kopumā turīgo klientu vērtējums par savu labklājību šā gada sākumā bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī - 84% klientu labklājība saglabājusies nemainīga vai augusi, kamēr 16% atzina, ka tā samazinājusies.

Pagājušajā gadā 20% turīgo klientu bija atzinuši, ka viņu labklājība samazinājusies, bet 65% norādīja, ka viņu labklājība saglabājusies nemainīga vai palielinājusies.

Kulberga informēja, ka Latvijā lielākā daļa jeb 99% turīgo klientu labklājība ir pašu dzīves laikā veidota, kamēr, piemēram, Vācijā tā katram trešajam ir mantota.

Tāpat Kulberga sacīja, ka jaunuzņēmumu attīstība ir ļāvusi labklājību audzēt arvien lielākam skaitam jauno profesionāļu vecumā no 26 līdz 45 gadiem.

Pēc "Swedbank Private Banking" datiem, visbiežāk jaunais turīgais klients ir jaunuzņēmuma dibinātājs, kuram izdevies uzņēmumu padarīt globālu un piesaistīt starptautiskus investorus, vai arī jaunuzņēmuma vadošais darbinieks, kuram piešķirtas akciju opcijas. Tas nozīmē iespēju labklājībai augt kopā ar jaunuzņēmuma attīstību.

Kulberga piebilda, ka šie gados jaunie "digitālie nomadi" arī daudz brīvāk iegulda finanšu tirgos, un viņiem ir daudz mazāka interese par ieguldījumiem vietējā nekustamo īpašumu tirgū, jo finanšu tirgi daudz veiksmīgāk risina diversifikāciju un neprasa papildu laiku ieguldījumu praktiskai pārvaldīšanai.

"Swedbank Private Banking" klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši veiksmīgi uzņēmējdarbības finanšu rezultāti - šādu atbildi norādījuši 46% aptaujāto, kā arī ieguldījumi vērtspapīros (31%) un nekustamajā īpašumā (31%).

Pēdējo divu gadu laikā augusi vērtspapīru loma attiecībā uz esošās labklājības veicināšanu, uzsvēra Kulberga. Ja 2019.gadā šo kā būtisku instrumentu norādīja 20% turīgo klientu, tad šā gada sākumā tie bija 31% klientu. Savukārt zelta un depozītu loma, kas pieauga pašā pandēmijas plaukumā, atkal mazinājusies un atguvusi līdzšinējo proporciju. Attiecīgi mazāk par 5% no klientiem šos aktīvus norāda kā tos, kas veicinājuši labklājības pieaugumu.

Taujāti par investīciju plāniem šogad, turīgākie bankas klienti atklājuši klasiskas investīciju izvēles, tostarp 52% plāno ieguldīt nekustamajā īpašumā, 47% plāno iegādāties akcijas, 37% plāno ieguldīt savā uzņēmējdarbībā, bet 31% plāno izmantot bankas gatavos risinājumus. Mazāks īpatsvars bankas turīgo klientu plāno investēt obligācijās, kā arī zeltā - 6%. Savukārt kriptovalūtā plāno investēt 5% turīgo klientu.

"Swedbank Private Banking" vecākais privātbaņķieris Sergejs Labors norādīja, ka finanšu tirgi šogad saskārušies ar daudziem izaicinājumiem, no tiem galvenais ir karš Ukrainā. Šobrīd ir grūti novērtēt visu ar karu saistīto ietekmi uz finanšu tirgiem, taču investorus pat vairāk satrauc augstā inflācija un attiecīgi centrālo banku sagaidāmā politikas maiņa.

Labors prognozēja, ka jau rudenī centrālās bankas būs spiestas sākt īstenot stingrāku monetāro politiku, nekā tika lēsts iepriekš, un īpaši asi uz šiem plāniem reaģējuši obligāciju turētāji. Piemēram, eiro valūtā denominētās obligācijas šogad jau piedzīvojušas vēsturiski lielāko cenu kritumu. Savukārt akciju turētājus uztrauc vēl joprojām pieticīgās pasaules izaugsmes prognozes.

"Swedbank Private Banking" turīgo klientu aptauja veikta 2022.gada februārī, aptaujājot vairāk nekā 400 "Private Banking" klientu.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam, bet degvielas cenas kritums būs neliels, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Mūsuprāt, [akcīzes nodokļa samazināšana degvielai] ir diezgan dārgs pasākums. Tas dārgi izmaksās budžetam, bet tajā pašā laikā cenu elastība jeb cenu atbilde uz nodokļa samazinājumu nebūs liela. Par to liecina pasaules prakse," teica Šteinbuka.

Viņa arī piebilda, ka automašīnas pamatā izmanto ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tādējādi, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai.

Tāpat Šteinbuka uzsvēra, ka ar nodokļu un nodokļu likmju izmaiņām ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. "Neaizmirsīsim, ka mūsu budžets principā veidojas no nodokļiem. Var jau visus nodokļus atcelt, ber no kurienes tad mēs ņemsim naudu? Nevar jau visu naudu aizņemties. (..) Līdz ar to ar nodokļiem un nodokļu likmēm ir jārīkojas ļoti piesardzīgi," sacīja padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban energokrīze vēl iestājusies nav, tomēr perspektīva par situāciju rudenī rada nenoteiktību, norādīja diskusijā "Energokrīze: īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi" pieaicinātie eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns diskusijā atzīmēja, ka, pēc ministrijas vērtējuma, šobrīd par krīzi runāt būtu pārspīlēti, ņemot vērā, ka fiziski visi resursi tiek nodrošināti - dabasgāze plūst, ir elektrība un siltums.

Runājot par nākamo apkures sezonu, Šaicāns skaidroja, ka ir daudz nezināmo faktoru, piemēram, ģeopolitiskā situācija, tomēr, vērtējot optimālos scenārijus, EM un valdība dara visu nepieciešamo, lai rudenī Latvijā būtu pietiekami daudz resursu.

Tāpat EM pārstāvis skaidroja, ka bieži vien tiek runāts arī par to, cik energoresursi izmaksās. Šim jautājumam nebūtu jābūt pirmajā lomā - vispirms resursi ir jānodrošina vispār, tikai pēc tam domājot par cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norāda komersanti.

Rīgas domē (RD) informē, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Nesaprot iemeslus

Velojoslas nopietni apgrūtina mūsu ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu saskaramies ar problēmām preču piegādes laikā, teic tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. “Darbam nepieciešamos materiālus, piemēram, papīru un dažādus ķīmiskos līdzekļus, mums pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži nobloķējam satiksmi, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats ir ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm. Mūsu sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto,” stāsta K. Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Latvijā COVID-19 ietekmē cilvēki visvairāk sagaida gan tehnoloģiju lomas, gan nevienlīdzības pieaugumu

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā?

Māris Ķirsons, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Komentāri

Pievienot komentāru