Jaunākais izdevums

Neskatoties uz komunālo pakalpojumu izmaksu un inflācijas kāpumu, iedzīvotāju parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem aizvadītajā ziemā nav būtiski pieaugušas, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) apkopotā informācija. Svārstības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vien 5% robežās.

“Ņemot vērā, ka inflācijas kāpums tieši apkures sezonā sasniedza augstāko līmeni, pastāvēja lielas bažas par iedzīvotāju spēju veikt visus komunālos maksājumus atbilstoši grafikam, mūsu dati rāda, ka parādsaistību apjoms ir saglabājies stabils. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi un privātpersonu kopējais parāda portfelis par komunālajiem pakalpojumiem ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Gribas cerēt, ka ir augusi arī finanšu pratība un grūtību gadījumos iedzīvotāji drīzāk ir mainījuši savus paradumus, nevis dzīvojuši uz parāda,” saka “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka kopējais parādnieku skaits nav palielinājies, bet ir samazinājies kopējais ūdens patēriņš, atsevišķās apdzīvotās vietās līdz pat 10% no kopējā iepriekšējos gados patērētā ūdens daudzuma.

“Apkopotie dati no ūdens uzņēmumu apsaimniekotājiem liecina, ka šajā ziemā kopējais parādu slogs nav būtiski mainījies, taču ir samazinājies un turpina samazināties ūdens patēriņa apjoms. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir domājuši, kā samazināt izdevumu apjomu, mainot dzīvesveidu, un taupīšana notikusi pat uz ūdens patēriņu,” saka Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas valdes locekle Antra Alksne.

Savukārt daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu un uzturēšanu uzņēmums “Civinity” norāda, ka neskatoties uz augsto inflāciju un energoresursu sadārdzinājumu, parādu apjoms pat samazinājies. “Šajā apkures sezonā izmaksu pieaugums par siltumenerģiju ir bijis apjomīgs, tomēr iedzīvotāju maksājumu disciplīna ir saglabājusies laba un kopējais parādu apjoms šajā sezonā ir par 12% mazāks, nekā noslēdzot iepriekšējo apkures sezonu. Valsts atbalsts siltumenerģijas izmaksu segšanai bija ārkārtīgi nozīmīgs un pieļaujam, ka bez tā parādu apjoms būtu audzis,” Gatis Roze, Civinity Mājas Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs.

KIB datubāzē informāciju galvenokārt iesniedz lielie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, “Latvenergo”, un Latvijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji, kā “Rīgas namu pārvaldnieks”, “Jelgavas novada KU” u.c. Lai dati būtu vēl precīzāki un ietvertu arī lauku reģionus, KIB aicina informāciju iesniegt arī mazākiem uzņēmumiem ar nelielu klientu skaitu, kas darbojas Latvijas reģionos. Informācijas iekļaušana par uzņēmuma parādniekiem KIB datu bāzē ir bez maksas, un šādas informācijas apkopošana ļauj veiksmīgāk cīnīties ar ļaunprātīgiem nemaksātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi, visticamāk, varētu nebūt ievērojami augstāki kā šobrīd, taču izteikt konkrētas prognozes pagaidām vēl ir pāragri, norāda nozares eksperti.

Noslēdzoties apkures sezonai, siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies 42% apdzīvoto vietu, 28% teritoriju tie ir augstāki, bet 30% apdzīvotu vietu - nav mainījušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Augstākie tarifi joprojām saglabājas tajās teritorijās, kur siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, savukārt zemākie tarifi novērojami vietās, kur kā galvenais resurss ražošanā tiek izmantota šķelda vai granulas, atzīmē SPRK. Šobrīd viszemākie siltumenerģijas tarifi ir Krāslavā, Preiļos, kā arī Vecstropu, Lociku, Naujenes un Kalkūnes ciemos, savukārt augstākie - Ķekavā, Saulkrastos un Rēzeknē.

Bez satricinājumiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Transformējas biomasas iegādes principi

Māris Ķirsons, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts par gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošanu, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas.

Noteikumu projekts paredz uzsākt Eiropas Savienības (ES) fondu finansētu grantu programmu 12,44 milj. eiro apmērā, lai Latvijā samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi no apkures iekārtām Latvijas pilsētās.

Projekta mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanu, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.

Pateicoties šīm investīcijām, līdz 2025.gada beigām tiks panākts piesārņojuma smalko daļiņu emisiju samazinājums vismaz 50 tonnas gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā biokurināmā vidējā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,07 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 52% augstāka nekā gadu iepriekš, liecina starptautiskās biokurināmā biržas "Baltpool" dati.

Vienlaikus Lietuvā biokurināmā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,04 eiro par MWh, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā - 26,04 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 25%.

"Baltpool" pārstāvji norāda, ka Baltkrievijas importa aizlieguma dēļ Latvijā un Lietuvā tika fiksēts straujāks biokurināmā cenu lēciens, kamēr Igaunijā, kur dominē vietējās izejvielas, cenas pieauga lēnāk.

"Baltpool" Tirdzniecības nodaļas vadītājs Vaidots Jonutis norāda, ka gada sākumā biokurināmā tirgus dalībniekus spēcīgi ietekmēja emocionālie faktori - kara Ukrainā dēļ būtiski sadārdzinājās izejvielas un energoresursi - dabasgāze un biokurināmais. Biokurināmā cenu lēcienu pirms sezonas noteica arī Baltkrievijas biokurināmā importa aizliegums - šajā laikā radās nopietnas bažas, vai vietējie ražotāji varēs apgādāt tirgu ar biokurināmo, stājoties spēkā pret importu noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" ir pilnībā gatava jaunajai apkures sezonai, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas valdes loceklis Egīls Lapsalis.

Uzņēmums ar klientiem ir noslēdzis līgumus par nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, un tas šobrīd tiek iesūknēts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Komentējot tirgus tendences, Lapsalis sacīja, ka prognozes norāda uz zemākām dabasgāzes izmaksām, nekā tās bija iepriekšējā apkures sezonā.

Daļa no "Latvijas gāzes" klientiem ir noslēguši fiksētas dabasgāzes cenas līgumus, tādēļ šie klienti jau šobrīd var paredzēt savas izmaksas par dabasgāzi apkures sezonā. Savukārt klientu, kuriem ir noslēgti mainīgas cenas līgumi, izmaksas par dabasgāzi būs atkarīgas no tirgus situācijas dabasgāzes piegādes brīdī.

Mainīgie faktori ir vairāki - gaisa temperatūra ārā, pārvades gāzes vadu remontdarbi, streiki dabasgāzes piegādātāju dabasgāzes ieguves vietās, sastrēgumi dabasgāzes ieejas/izejas punktos dabasgāzes pieprasījuma palielinājuma dēļ, Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvēs iesūknētās dabasgāzes daudzums, alternatīvo energoresursu un atjaunojamo energoresursu pieejamība un cenu svārstības, dabas stihijas un ģeopolitiskie faktori, sacīja Lapsalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” projekta “Lieplejas” ietvaros ekspluatācijā nodevis divas dzīvojamās ēkas, kas līdz pat 100% nepieciešamās enerģijas apkures ražošanai iegūst, izmantojot sauli.

Jauno ēku būvniecībā Čiekurkalnā attīstītājs ieguldījis 3,5 miljonus eiro, izbūvējot 30 dzīvokļus ar ēku kopējo platību 2400 m2.

Šobrīd esam pārbaudījuši ēkas energoefektivitāti un rezultāti mūs iepriecina, teic “Tepat Grupa” vadītājs Voldemārs Siliņš. “Apkures izmaksas februārī abām ēkām veidoja 500 eiro, taču mūsu veiktie aprēķini liecina, ka gada griezumā, izmatojot ēkās uzstādītos saules paneļus, mēs katram apkures sezonas mēnesim pie pašreizējām cenām spējam saražot elektrību apmēram 570 eiro apjomā. Tas nozīmē, ka saules enerģiju varam izmantot ne tikai apkures nodrošināšanai un siltā ūdens sagatavošanai, bet arī citām vajadzībām. Pēdējos gados enerģijas izmaksas ir ievērojami augušas, tāpēc cilvēki aktīvi meklē iespējas, kā ietaupīt, vienlaikus nezaudējot ierasto komforta līmeni. Atjaunojamo energoresursu izmantošana noteikti ir viens no risinājumiem, jo saules enerģija mūsdienās ļauj būt ne tikai zaļākiem un energoefektīvākiem, bet arī ievērojami ietaupīt,” atzīmē V.Siliņš, piebilstot, ka šobrīd pieprasījums pēc mūsdienīgiem un energoefektīviem nekustamajiem īpašumiem ir samērā augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BioEx biomasas biržā pirmajā darbības gadā veikti darījumi par 4,908 miljoniem eiro un 182 980 MWh

Db.lv, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kara un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk

LETA, 08.03.2023

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas.

Tā 8.martā Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

"Karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan," teica Vilerts.

Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā gāzes deficīts mūsu reģionā nav prognozējams, bet cenas, salīdzinot ar 2020.- 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas, intervijā teica AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Komentējot gāzes pieejamību nākotnē, Kalvītis sacīja, ka šīs lietas nevar vispārināt, jo Krievija Eiropas Savienībai (ES) piegādāja 200 līdz 220 miljardu kubikmetru gāzes.

Latvijas gāzes peļņa pieaugusi 12,1 reizi 

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas...

"Ir skaidrs, ka tas teorētiski nozīmē, ka Eiropas valstīs būs deficīts, jo šo apjomu nav iespējams ne ar ko aizvietot. Bet situācija dažādos reģionos atšķiras. To, ka būs problēmas nākamajā apkures sezonā, saka Eiropas analītiķi," skaidroja "Latvijas gāzes" vadītājs, piebilstot, ka mūsu reģionā, atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, viņš reģionam nekādas bažas par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nesaskata. Kalvītis stāstīja, ka lielākā daļa kuģu jau ir nolīgti, ir skaidrs grafiks, kā tie pienāks gan Klaipēdā, gan Inko terminālī. "Ja matemātiski pieskaita tos atlikumus, kas paliks no iepriekšējās apkures sezonas Inčukalnā, tad mūsu reģionā es nesaskatu deficīta pazīmes nākamajai apkures sezonai," teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Viņš gan piebilda, ka cita lieta ir gāzes cena. "Mēs nezinām, cik gāze maksās, jo cena jau neveidojas mūsu reģionā," sacīja Kalvītis.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa rudenī nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija periodā no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas.

"Gāzes deficītu es mūsu reģionā neprognozēju, bet cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas," pauda Kalvītis.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

34% iedzīvotāju mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai gatavi izlietot tikai līdz 3000 eiro

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse Latvijas ģimeņu apsver domu šovasar uzlabot mājokļa energoefektivitāti, lai nākamajā apkures sezonā par siltumu un elektrību būtu jāmaksā mazāk, tomēr vairums nespēj šī mērķa īstenošanai atvēlēt vairāk par 3000 eiro.

Turklāt trīs ceturtdaļas respondentu uzlabojumu veikšanai ir gatavi izmantot tikai pašu uzkrājumus un līdzekļus no valsts atbalsta programmām, izriet no tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujas rezultātiem.

Iepriekšējā apkures sezonā saņemtie augstie apkures un elektrības rēķini daudzās mājsaimniecībās lika domāt, kā mazināt izmaksas. Iemītnieki mainīja ne vienu vien paradumu – samazināja gaisa temperatūru istabās, izslēdza apgaismojumu telpās, kurās neatrodas, retāk izmantoja gludekli un cepeškrāsni. Tomēr daudziem nācās atzīt, ka mājokļa energoefektivitāte ir pārāk zema, lai situāciju būtiski uzlabotu tikai ar ieradumu maiņu.

Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu šovasar apsver 44% respondentu. Tomēr vairākuma rocība ir pārāk maza, lai veiktu visaptverošu siltināšanu vai apkures sistēmas nomaiņu. 20% no visiem aptaujātajiem jeb gandrīz puse no tiem, kuri plāno veikt uzlabojumus, šim nolūkam spēj atvēlēt vien līdz tūkstoš eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū. Vai pienācis laiks pirkt mājokli?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu aģentūras AVER Real Estate īpašnieks, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties nekustamo īpašumu, svarīgi izvēlēties īsto brīdi. Iepriekšējos gados dzīvokļu un māju cenas strauji auga, un varēja šķist, ka izdevīgāks laiks nekustamā īpašuma iegādei vairs nepienāks. Tomēr patlaban situācija ir sākusi mainīties. Vai jau pienācis īstais mirklis, kad “sasist cūciņu” pirmajai iemaksai un doties pie bankas, lai ņemtu hipotekāro kredītu, vai tomēr vēl jānogaida?

Padomjlaiku dzīvokļu cenas krīt

Nekustamo īpašumu bizness nav pilnībā viendabīga nozare, un detalizētākai ainas saprašanai jāaplūko katrs īpašumu segments atsevišķi. Padomju laiku sērijveida dzīvokļu tirgus ir sektors, kas pēdējā laikā piedzīvojis visai straujas pārmaiņas, cenām sākot būtiski pazemināties. Piedāvājumu cenas pēdējā gada laikā kritušās apmēram par 10%, bet reālās darījumu cenas - vēl par apmēram 12-15%. Viens no iemesliem ir tas, ka vecos, neremontētos vai sen remontētos dzīvokļus, kas iepriekš stāvējuši tukši vai tikuši izīrēti, šobrīd kļūst arvien grūtāk uzturēt (kā arī izīrēt), jo komunālo maksājumu rēķini kļuvuši pārāk lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 1,820 miljonu eiro apmērā AS “Olaines ūdens un siltums” moduļu šķeldas katlumājas būvniecībai ar mērķi samazināt atkarību no dabasgāzes kurināmā.

Lai panāktu kurināmā diversifikāciju un atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, AS “Olaines ūdens un siltums” plāno realizēt divus katlumāju būvniecības projektus.

“Viena projekta ietvaros Olaines pilsētā plānots uzbūvēt ar koksnes šķeldu kurināmu ūdens sildkatlu ar jaudu 8MW un dūmgāzu kondensatoru 2MW, šī projekta realizēšanai piesaistot Kohēzijas fonda finansējumu. Savukārt otra projekta ietvaros tiks uzstādīta moduļu – konteinera tipa ar šķeldu kurināma katlumāja ar jaudu līdz 3MW. Tā nodrošinās karstā ūdens sagatavošanu vasarā un sniegs iespēju pielāgot jaudu nepieciešamajam patēriņam, jo nākotnē plānots patērētās siltumenerģijas ietaupījums. Šī projekta realizācijai ir noslēgts sadarbības līgums ar SEB banku par finanšu līdzekļu aizdevumu,“ stāsta AS “Olaines ūdens un siltums” valdes priekšsēdētājs Mārcis Mazurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ēku tehnoloģiju automatizācijas nozīme mūsdienīgā un efektīvā nekustamā īpašuma apsaimniekošanā

Sadarbības materiāls, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā smērē, tā brauc jeb kāpēc smēreļļu apsaimniekošanā diez ko tālu netiekam

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaistījis no Swedbank 1,8 miljonus eiro divu energoefektīvu daudzdzīvokļu māju celtniecībai Rīgā, Čiekurkalnā.

Jauno dzīvokļu īpašniekiem paredzams būtisks elektroenerģijas izmaksu ietaupījums. Līdz pat 100% nepieciešamās enerģijas apkures ražošanai nodrošinās saules paneļu elektrostacija, kas būs izvietota uz ēku jumta.

“Tepat Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Lai gan privātmāju segmentā apkurē izmantots zemes siltumsūknis kombinācijā ar saules paneļiem nav nekāds jaunums, daudzdzīvokļu ēku segmentā Latvijā esam pirmie, kas piedāvā šādu risinājumu. Šāds apkures risinājums ievērojami samazina dzīvokļa kopējās ekspluatācijas izmaksas, jo īpaši ziemā. Dzīvokļu pircēji novērtē mūsu piedāvājumu un jau šobrīd, kad būvējam ēkas karkasu, rezervēti ir jau 50% dzīvokļu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu gāzes apkures iekārtu uzstādīšanu Rīgā vairs nesaskaņos no 2026.gada, paredz šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā akceptētie noteikumi Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei.

Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.gada 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tam nebūs atbilstoša ekonomiskā pamatojuma aprēķina. Atļaujas var izmantot piecus gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031.gadam.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā informē, ka jau līdz šim bija pieņemti noteikumi par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu, savukārt no 2019.gada ir spēkā prasības pret akmeņogļu izmantošanu apkurei visās pilsētas zonās.

Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma, un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas taupīšana nav tikai saprātīga finanšu izvēle; tas ir domāšanas veids, kas ļauj kontrolēt savas finanses un finansiālo nākotni. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties izveidot uzkrājumus, sasniegt konkrētus mērķus vai vienkārši nodrošināt stabilāku finansiālo stāvokli, efektīvas naudas taupīšanas stratēģijas var ievērojami mainīt finansiālo situāciju un nodrošināt stabilitāti. Šajā visaptverošajā rokasgrāmatā mēs iedziļināsimies astoņās darbībās, kas var palīdzēt ietaupīt naudu ikdienā.

Izveidojiet budžetu un pieturieties pie tā

Ceļš uz taupīšanu sākas ar labi strukturētu budžetu. Ir svarīgi izveidot ikmēneša budžetu un pieturēties pie tā, rūpīgi norādot savus ienākumu avotus un kategorizējot savus izdevumus. Budžetā nepieciešams iekļaut visus ienākumus un izdevumus, sākot no fiksētajām izmaksām, piemēram, īres un komunālajiem maksājumiem, līdz mainīgiem izdevumiem, piemēram, ēdiena un izklaižu izmaksām. Konkrētu summu piešķiršana katrai kategorijai palīdz iegūt skaidrāku izpratni par savu finanšu situāciju un cik daudz naudas tiek tērēts katru mēnesi konkrētajam mērķim. Regulāri sekojot līdzi saviem izdevumiem, iespējams novērot kategorijas, kurās tiek pārtērēts un ir iespējams ietaupīt, lai šo naudu novirzītu citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jauno mājokļu tirgus ir jau pārdzīvojis "viss slikti" laikus?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process

LETA, 26.07.2023

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību.

Avots: Rēzeknes pašvaldība

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī, pateicoties kurināmā cenu izmaiņām, šobrīd siltumenerģijas tarifi lielākoties samazinās, eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā tie vairs neatgriezīsies 2021. gada līmenī.

Atskatoties uz esošo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi kopumā komersantiem samazinājušies un kļuvuši viendabīgāki, tam par pamatu ir kurināmā cenas kritums, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kopumā skatoties, visiem SPRK regulējamiem komersantiem siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks, nekā bija pirms trim gadiem, taču būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023. gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tad 2024. gada janvārī tas bija ap 90,00 EUR/MWh, liecina SPRK dati.

Komentāri

Pievienot komentāru