Enerģētika

34% iedzīvotāju mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai gatavi izlietot tikai līdz 3000 eiro

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Gandrīz puse Latvijas ģimeņu apsver domu šovasar uzlabot mājokļa energoefektivitāti, lai nākamajā apkures sezonā par siltumu un elektrību būtu jāmaksā mazāk, tomēr vairums nespēj šī mērķa īstenošanai atvēlēt vairāk par 3000 eiro.

Turklāt trīs ceturtdaļas respondentu uzlabojumu veikšanai ir gatavi izmantot tikai pašu uzkrājumus un līdzekļus no valsts atbalsta programmām, izriet no tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujas rezultātiem.

Iepriekšējā apkures sezonā saņemtie augstie apkures un elektrības rēķini daudzās mājsaimniecībās lika domāt, kā mazināt izmaksas. Iemītnieki mainīja ne vienu vien paradumu – samazināja gaisa temperatūru istabās, izslēdza apgaismojumu telpās, kurās neatrodas, retāk izmantoja gludekli un cepeškrāsni. Tomēr daudziem nācās atzīt, ka mājokļa energoefektivitāte ir pārāk zema, lai situāciju būtiski uzlabotu tikai ar ieradumu maiņu.

Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu šovasar apsver 44% respondentu. Tomēr vairākuma rocība ir pārāk maza, lai veiktu visaptverošu siltināšanu vai apkures sistēmas nomaiņu. 20% no visiem aptaujātajiem jeb gandrīz puse no tiem, kuri plāno veikt uzlabojumus, šim nolūkam spēj atvēlēt vien līdz tūkstoš eiro.

Satraucoši, ka mazu summu šim nolūkam spēj atvēlēt ne vien lauku iedzīvotāji, bet arī rīdzinieki. Abās grupās līdz 1000 eiro varētu atļauties ieguldīt 23% aptaujāto, kamēr lielajās pilsētās un mazpilsētās – attiecīgi 19% un 17%. Vēl 14% no visiem aptaujātajiem ir gatavi ieguldīt no 1000 līdz 3000 eiro. Lielākus izdevumus var atļauties vien 10% no visiem aptaujātajiem. 5% varētu izlietot no 3000 līdz 5000 eiro, 3% no 5000 līdz 10000 eiro, bet vairāk par desmit tūkstošiem eiro mājokļa energoefektivātes paaugstināšanai spētu atvēlēt vien 2% no visiem respondentiem.

Zīmīgi, ka pārliecinošs vairākums respondentu mājokļa siltināšanai un citiem uzlabojumiem plāno izmantot tikai pašu uzkrātos līdzekļus vai naudu no valsts atbalsta programmām. Tikai 17% ir atvērti idejai aizņemties naudu no bankas, kamēr 8% varētu palūgt aizdevumu turīgākiem tuviniekiem. Neliela daļa aptaujāto – 2% - plāno pārdot kādu īpašumu, lai iegūtu līdzekļus mājokļa energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem.

«Pēdējos gados daudz runāts par vairākas desmitgades veco daudzdzīvokļu namu atbilstību mūsdienu drošības un energoefektivitātes prasībām. Pat izskanējusi informācija, ka 22,7% no visa Latvijā esošā dzīvojamā fonda ir sliktā tehniskā stāvoklī. To savešana kārtībā var izmaksāt visnotaļ dārgi. Pat tik ļoti, ka ilgtermiņā izdevīgāk būtu pārcelties uz jaunāku, energoefektīvāku mājokli. Tā kā šobrīd EURIBOR likme ir augsta, pirms hipotekārā kredīta līguma noslēgšanas iesaku ļoti rūpīgi izskatīt dažādu banku piedāvājumus, salīdzināt tos un pievērst uzmanību dažādām niansēm. Piemēram, vai finansētājs piedāvā fiksētu, zemu bankas procentu likmi? Mums tā ir zemāka par vidējo tirgū un vienāda visiem potenciālajiem kredītņēmējiem. Tikpat svarīgi noskaidrot, vai banka ir gatava finansēt mājokļa iegādi ārpus Rīgas ar tādiem pat nosacījumiem kā galvaspilsētā,» uz svarīgām detaļām uzmanību vērš Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Norstat Latvija aptauju veica pavasarī, aptaujājot 1004 pilngadīgus Latvijas iedzīvotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiskākais energoefektivitātes pieaugums meklējams rūpniecībā

Ņikita Petrovs, “ABB Latvija” tirdzniecības vadītājs, 22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Noslēdzot konferenci “MĀJOKLIS 2023”, kas norisinājās 1-2.jūnijā Atta centrā!

Dace Vārna, asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja, 08.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EIB meklē iespējas Latvijā finansēt klimatrīcības prioritātēm atbilstošus projektus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, piemēram, ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija, trešdien tikšanās laikā ar ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) pauda EIB grupas direktoru valdes priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo.

EIB pārstāvji norāda, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas tēmas, tai skaitā atbalsts Ukrainai, Eiropas stratēģiskā autonomija, EIB grupas ieguldījumu prioritātes un ciešāka sadarbība starp EIB grupu un Latviju.

"Banka aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, tādām kā ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija," norādīja Kalvinjo, piebilstot, ka pašreizējā izaicinošajā ģeopolitiskajā situācijā EIB ir stingri apņēmusies atbalstīt Latvijas ekonomiku, lai veicinātu inovācijas un zaļo pārkārtošanos.

EIB bankas grupa 2023.gadā apstiprināja investīciju projektus Latvijā 82 miljonu eiro apmērā. Šis ieguldījums ir daļa no EIB grupas finansējuma gandrīz viena miljarda eiro apmērā, kas valstī sniegts pēdējo piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pavasaris ieskrienas kūtri – ne tikai laikapstākļu, bet arī nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Gaidīto darījumu skaita uzplaukumu joprojām bremzē augstais Euribor, liekot nesteigties ar lēmumu par īpašuma iegādi tiem, kas plāno piesaistīt bankas finansējumu.

Tādējādi tirgū lielāko aktivitāti uztur pircēji ar saviem līdzekļiem. Arvien vairāk pircēju nekautrējas kaulēties par cenu, un arī pārdevēji šajā jautājumā kļūst elastīgāki, situācijai daļēji atspoguļojoties “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības” indeksā: aprīlī pārdevēju skaits, kas prasa tirgus situācijai nesamērīgu cenu, samazinājies līdz 49%.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par aprīli:

  • 81 diena – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (martā – 83 dienas; februārī – 85; janvārī - 80; decembrī – 70; novembrī – 61);
  • 6% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (martā – 5%; februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%; novembrī – 5%);
  • 49% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (martā – 51%; februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%; novembrī);
  • 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (martā – 2%; februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%; novembrī – 1%);
  • 33% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (martā – 31%; februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%; novembrī – 28%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirkt jau uzbūvētu privātmāju vai būvēt pašam – kura šobrīd ir gudrāka izvēle?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu uzņēmuma “AVER Real Estate” franšīzes īpašnieks, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieviešot jaunus produktus, Olainfarm kāpinās eksporta apgrozījumu par vismaz 80%

Db.lv, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm”, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus, palielinot ražošanas jaudas un veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, tuvākajā piecgadē eksporta apjomus jaunajos tirgos palielinās par vismaz 80%.

Šā gada jūnijā AS “Olainfarm” noslēdza līgumu ar Attīstības finanšu institūciju “ALTUM” un SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā “Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai” , kas paredz šiem mērķiem kopumā novirzīt 31,75 miljonus eiro.

“Latvijas ekonomiskā drošība un attīstība ir vitāli svarīga, lai spējam reaģēt gan uz esošajiem izaicinājumiem pasaulē, gan izmantojam izaugsmes iespējas nākotnē, ceļot sabiedrības kopējo labklājības līmeni. AS “Olainfarm” ir nozīmīgs Latvijas farmācijas nozares spēlētājs un ar savu piemēru rāda, ka modernizācija, jauni produkti, jauni eksporta tirgi, investīcijas energoefektivitātē un ražošanas jaudu pārdomāta kāpināšana, ko apvieno ar veselīgām ambīcijām un valsts atbalstu, rada lielisku platformu uzņēmuma izaugsmei un caur to arī Latvijas ekonomikas straujākam izrāvienam,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm gatavo lēciena platformu

Māris Ķirsons, 20.06.2023

A/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis: «Ambiciozais uzņēmuma izaugsmes plāns balstās uz inovācijām, jaunu medikamentu izstrādi, investīcijām ražošanā un tehnoloģijās, bet visa pamatā ir kvalificēti un strādāt griboši cilvēki.»

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaistījis no Swedbank 1,8 miljonus eiro divu energoefektīvu daudzdzīvokļu māju celtniecībai Rīgā, Čiekurkalnā.

Jauno dzīvokļu īpašniekiem paredzams būtisks elektroenerģijas izmaksu ietaupījums. Līdz pat 100% nepieciešamās enerģijas apkures ražošanai nodrošinās saules paneļu elektrostacija, kas būs izvietota uz ēku jumta.

“Tepat Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Lai gan privātmāju segmentā apkurē izmantots zemes siltumsūknis kombinācijā ar saules paneļiem nav nekāds jaunums, daudzdzīvokļu ēku segmentā Latvijā esam pirmie, kas piedāvā šādu risinājumu. Šāds apkures risinājums ievērojami samazina dzīvokļa kopējās ekspluatācijas izmaksas, jo īpaši ziemā. Dzīvokļu pircēji novērtē mūsu piedāvājumu un jau šobrīd, kad būvējam ēkas karkasu, rezervēti ir jau 50% dzīvokļu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi piecu miljonu eiro faktoringa aizdevumu stikla šķiedras ražotājam AS "Valmieras stikla šķiedra", informē bankā.

Aizdevums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un likviditāti laikā, kamēr tiek veiktas būtiskas investīcijas ražošanas procesu energoefektivitātē.

"SEB bankas" pārstāvji atgādina, ka, investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunu darbavietu, "Valmieras stikla šķiedras" ražotnē ir pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība. Šobrīd ir sākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas sākšanai un augusta sākumā tā varētu nodrošināt eksporta produktus ārvalstu tirgiem.

"Faktoringa finansējuma piesaistei ir divi galvenie uzdevumi. Pirmkārt, nodrošināt papildus likviditāti jaunās stikla kausēšanas krāsns būvniecības laikā - jaunā krāsns ne tikai ļaus palielināt augstas pievienotās vērtības un līdz pat 1100°C termoizturīgu stikla šķiedras produktu ražošanas apmērus, bet arī nostiprinās uzņēmuma pozīcijas "Volkswagen" grupas un "Toyota" piegādes ķēdē, kas izrādījusi augošu pieprasījumu pēc šāda veida produkcijas. Un, otrkārt, ar faktoringu finansēsim ar darbības apjomu un apgrozījuma kāpumu saistīto apgrozāmo līdzekļu - debitoru un krājumu - pieaugumu," skaidro "Valmieras stikla šķiedras" valdes loceklis Mārtiņš Blaus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai Valmieras drāmas teātra (VDT) būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Aimasa" piedāvājums ar piedāvāto līgumcenu 8 162 914,38 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Patlaban jau ir izbūvētas VDT jaunās "black box" zāles metāla konstrukcijas, un ēka pamazām iegūst jauno veidolu. Neatliekamie būvdarbi un ēkas nesošo konstrukciju izbūve, ko patlaban veic "Aimasa", tuvojas noslēgumam, un šie darbi būs izpildīti līgumā paredzētajā apjomā. Tas apliecinot, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību "SBSC" bija pareizs lēmums.

Atlikušie būvdarbi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā "Aimasa" būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Līgums ar būvuzņēmumu tiks noslēgts tuvāko nedēļu laikā.

Atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai piedāvājumus bija iesnieguši četri būvniecības uzņēmumi - "Aimasa", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", SIA "Velve" un SIA "Pillar Contractor". Piedāvātās līgumcenas bija sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tendences privātmāju būvniecībā

Ivars Golovanovs, SEB bankas Privātpersonu būvniecības finansēšanas vadītājs, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) atklātas iepirkumu procedūras rezultātā noslēdzis līgumu ar SIA “Derex” par saules paneļu parka izbūvi, tai skaitā aprīkojuma iegādi Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā. Projektu plānots īstenot līdz nākamā gada pavasarim, tajā ieguldot 989 000 eiro.

Darbu ietvaros Inčukalna PGK teritorijā plānots uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW. Paredzams, ka saules enerģijas izmantošana ļaus saražot apmēram 1 000 000 kWh gadā un šī brīža prognozes liecina, ka tas nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Šobrīd ir pabeigta būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde un saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja par saules parka izbūvi. Tāpat saņemti tehniskie noteikumi no AS "Sadales tīkls" un jau drīzumā tiks uzsākti būvniecības darbi Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā.

“Energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas izmantošana, kur tas ir tehniski pamatoti Conexus infrastruktūras uzturēšanā, ir viens no veidiem, kā varam rūpēties par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Conexus darbībā būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, līdz ar to saules paneļu parka izbūve ļaus ne vien optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, bet arī kopumā mazinās ietekmi uz vidi. Aplēses liecina, ka uzstādītais saules parks ļaus samazināt CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā līdz 300 tonnām gadā,” skaidro Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis pirmā standarta klases projekta "Silvas nami" ceturto ēku, kas atrodas Dzelzavas ielā, Purvciemā, blakus Biķernieku mežam.

Dzīvojamajā ēkā kopskaitā ir 67 dzīvokļi, piedāvājot iegādei gan 2 un 3, gan 4 istabu dzīvokļus.

Ceturtās ēkas dzīvokļu platība ir sākot no 41 m2 līdz 73 m2, un tie ir pieejami ar pilno apdari. Šobrīd rezervēti jau 25% dzīvokļu.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē norāda, ka "Silvas nami" dzīvojamo ēku komplekss ar četrām ēkām ir pirmais YIT standarta klases būvprojekts. Ar šo projektu ir izdevies panākt, ka dzīvokļi no jauna attīstītajos projektos ir vēl pieejamāki.

Turpina A.Božē: "Jau sākotnēji projekts "Silvas nami" tika izstrādāts ar mērķi, lai samazinātu kopējo dzīvokļa cenu pircējam. Tātad, plānojot kompaktus un funkcionālus dzīvokļus, kā arī saglabājot Somijai raksturīgos mājokļu standartus, veicinājām jauna mājokļa pieejamību plašākam iedzīvotāju lokam. Vienlaikus ēkas, tajā skaitā nule kā nodotā māja ir plānota un izbūvēta, ievērojot augstākos energoefektivitātes standartus. Mūsu pieredze rāda, ka tieši dzīvokļa ekonomiski optimāla uzturēšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas šobrīd virza nekustamo īpašumu tirgu. "Silvas nami" pirmo ēku iedzīvotāji apliecina, ka energoefektivitāte aizvadītajā ziemā, kad tas bija īpaši aktuāli, pozitīvi atspoguļojusies ikmēneša komunālajos rēķinos. Piemēram, 2 istabu un 3 istabu dzīvokļiem vidējās izmaksas ziemas mēnešos bija attiecīgi aptuveni 140 un 240 eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas restorāns “Hesburger” Bauskas novadā, Iecavā, ver durvis apmeklētājiem pēc aptuveni mēnesi ilgas rekonstrukcijas. Vērienīgajos atjaunošanas darbos uzņēmums investējis 300 000 eiro.

Restorānā veikta apkures sistēmas renovācija, tādējādi būtiski uzlabojot restorāna darbības energoefektivitāti. Uzstādīti digitālie ekrāni, un iekštelpas atjaunotas saskaņā ar “Hesburger” jauno interjera dizaina konceptu.

Atjaunota arī ēkas fasāde, un autobraucēju ērtībām restorāna teritorijā atjaunots asfalts. Atjaunotā auto kase uzlabos pasūtījumu veikšanas pieredzi tiem auto braucējiem, kas vēlas iegādāties maltīti līdzņemšanai.

Kā norāda Ieva Salmela, “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore, katrā restorāna rekonstrukcijā dominē efektivitāte un ilgtspēja: “Energoefektivitāte, digitālie risinājumi, kas palīdz būt ilgtspējīgākiem, atjaunots restorāna interjers un eksterjers – tas viss kopā ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti mūsu klientiem Iecavā radīs mūsdienīgu un patīkamu pieredzi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas LED gaismekļu ražotājs “Vizulo” realizējis apjomīgu projektu Zviedrijā, Halmstadē, tur uzstādot aptuveni 12 000 Iecavā ražotos LED gaismekļus gandrīz 200 000 kvadrātmetru platībā.

Aprīkojot mazumtirdzniecības ķēdes veikalu un noliktavu telpas ar jaunākās paaudzes apgaismojumu, pasūtītājs kā vienu no galvenajiem uzdevumiem pretendentiem bija uzdevis mazināt darbinieku nogurumu, ar apgaismojuma palīdzību nodrošinot kvalitatīvu un drošu darba vidi, kā arī maksimālu energoefektivitāti.

Darbi no projektēšanas, ražošanas, piegādes un uzstādīšanas ilga gadu. Apjoms iespaidīgs – gandrīz 200 000 kvadrātmetru lielu telpu (veikalu ķēdes un tai piederošo trīs noliktavu) aprīkošana ar industriāliem, lineāra tipa gaismekļiem.

Zviedrijā gan darba devēju, gan valsts normatīvo aktu līmenī tiek pievērsta īpaša uzmanība apgaismojumam darbavietās no darbinieku veselības nekaitīguma viedokļa. Proti, kā norāda Zviedrijas Darba vides aģentūra, tad nepareizi veidots apgaismojums veicina acu nogurumu, galvassāpes un spriedzi kaklā, plecos un mugurā, kā arī palielinās arī nelaimes gadījumu risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas(EM) priekšlikumu 506,397 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. - 2027.gada finanšu perioda finansējumu novirzīt AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") finanšu instrumentu atbalstam komersantiem.

Atbalsts "Altum" finanšu instrumentu veidā tiks sniegts 10 atbalsta programmās, tostarp produktivitātes aizdevumi inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei, kā arī individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai. Tāpat atbalsts būs pieejams iespējkapitāla ieguldījumiem, starta, izaugsmes aizdevumiem un garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai.

Atbalsts tiks sniegts arī aizdevumiem produktivitātes kāpināšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, AER izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai rūpniecībā un komersantos, atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanai, kā arī uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības pēdējā posma sākumu jeb spāru svētkus energoefektīvajām daudzdzīvokļu mājām – “Lieplejas” , Čiekurkalna 5. šķērslīnijā atzīmējis vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat grupa”.

2022.gadā tika uzsākta celtniecība divām identiskām daudzdzīvokļu ēkām “Lieplejas”, kuras ir pirmās daudzdzīvokļu mājas Latvijā, kurām apkuri nodrošina zemes siltumsūknis kombinācijā ar saules paneļiem, ļaujot baudīt enerģētisko neatkarību no ārējiem piegādātājiem.

Tepat Grupa piesaista 1,8 miljonus eiro divu namu celtniecībai Čiekurkalnā 

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaistījis no Swedbank 1,8...

“Tepat grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Abu māju (vairāk nekā 2100 m2) būvniecība norit kā plānots un 2024.gada februārī tās tiks nodotas ekspluatācijai, kas nozīmē, ka pārcelšanos uz jauno dzīvesvietu īpašnieki var paredzēt jau 2024.gada sākumā. Šobrīd rezervēti vairāk nekā 50% no visiem pieejamiem dzīvokļiem. “Liepleju” veiksmes stāsts viennozīmīgi ir maksimālā iespējamā energoefektivitāte un ilgtspējīgie tehniskie risinājumi, kas būtiski samazina dzīvokļa kopējās ekspluatācijas izmaksas. Paredzēts, ka līdz pat 100% no apkures izmaksām segs saražotā saules enerģija.”

Par energoefektīvu, reālajam patēriņam atbilstošu risinājumu dzīvokļu apkures nodrošināšanā un karstā ūdens sagatavošanā rūpējas ģeotermālais zemes siltumsūknis, kura darbību nodrošina saules paneļu elektrostacija, kas izvietota uz mājas jumta. Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un rekuperācijas ventilācijas iekārtām vienmērīgai gaisa apmaiņai katrā no dzīvokļa telpām.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat grupa” Latvijas tirgū darbojas kopš 2014. gada un līdz šim realizējis vairākus daudzdzīvokļu ēku projektus: “Āgenskalna Priedes”, “Dižskabārdis” Āgenskalnā, “Meinharda nams” Čiekurkalnā, “Raunas Rezidences” un “Monrepo Nams” Teikā un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus pirmajai ēkai šogad janvārī sāktajam dzīvojamo namu kompleksam "Kaivas kvartāls", informē uzņēmumā.

Namu kompleksa būvniecībā plānotās investīcijas uzņēmums neizpauž.

"Kaivas kvartālu", kas atrodas Rīgas Dreiliņos, robežojoties ar Mežciemu, veidos piecas sešstāvu ēkas, kopumā iegādei piedāvājot 360 dzīvokļu. Paredzēts, ka pirmā no kompleksa ēkām ekspluatācijā tiks nodota nākamā gada vasarā.

Kompleksā būs gan divu un trīs, gan četru istabu komforta klases dzīvokļi, kuru platība būs no 44 līdz 85,5 kvadrātmetriem. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilno apdari, kā arī izbūvētiem balkoniem.

"Atzīmējot spāru svētkus, esam soli tuvāk projekta realizācijai, iezīmējot nākamo projekta attīstības posmu. Šajā projektā liela daļa dzīvokļu plānojumu ir iepriekš pārbaudīti un ieguvuši atzinību no citiem līdzīgi realizētiem projektiem, tāpēc paredzam, ka interese par dzīvokļiem arvien pieaugs. Kaivas kvartāls ir īpašs ar to, ka Rīgas Dreiliņi un tā tuvējā apkaime, kā arī robeža ar Ropažu novadu, pēdējos gados piedzīvojusi strauju attīstību. Blakus esošais tirdzniecības centrs SĀGA un IKEA veikals atvieglo iepirkšanos, savukārt tuvējā apkārtne ir piemērota aktīvai atpūtai. Tieši tāpēc iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā piemērotu nekustamā īpašuma iegādei un dzīvošanai. Turklāt esošā un topošā infrastruktūra ērti un ātri nodrošina iespēju nokļūt ārpus Rīgas, kas lielai daļai iedzīvotāju kļūst arvien svarīgāk. Līdz ar celtniecības darbu pabeigšanu, saskaņā ar pilsētas norādījumiem un saņemtajiem tehniskajiem noteikumiem, tiks pārcelta un labiekārtota sabiedriskā transporta pieturvieta, kas atradīsies tieši pie mūsu ēku kompleksa," komentē SIA YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tietoevry” kļuvis par Rīgas biroju kompleksa “Verde” lielāko B ēkas enkurnomnieku.

Abiem uzņēmumiem vienojoties, ir noslēgts līgums par “Tietoevry” Latvijas filiāles ofisa izveidi “Verde” B ēkas 4., 8. un 9. stāvā ar kopējo platību 4500 m2.

Šis darījums ir noslēgts aizvadītā gada nogalē, kļūstot par 2022. gada lielāko biroju nomas darījumu Latvijā.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, saka: “Līdz ar “Tietoevry” ienākšanu “Verdē”, Skanste jeb Rīgas jaunais biznesa kvartāls pastiprināti kļūst par Latvijas galvaspilsētas tehnoloģiju nozares epicentru. Tagad un tieši šeit veidojas tāds nozaru mezgls, kas veicinās pilsētas un arī kopumā mūsu valsts ekonomisko attīstību un pievilcību starptautiskā mērogā. Šī darījuma rezultātā B ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā, ir jau iznomāta par 68%”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas zaļajā Teikas apkaimē 16. jūnijā tika nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstības uzņēmuma Kaamos divu dzīvojamo namu projektā «Ābeļziedu terases», kurā būs 72 dzīvokļi ar 2-4 istabām un kura nodošana plānota 2024. gada pavasarī.

Ar Bigbank Latvijas filiāles piešķirtu finansējumu 7,5 miljonu eiro apjomā būvēto ēku energoefektivitāte atbildīs gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tādējādi ļaujot samazināt telpu ekspluatāciju izmaksas un komunālo maksājumu rēķinus.

Šobrīd līgumi ir parakstīti un rezervācijas jau ir veiktas par vairāk kā 30% no šī projekta mājokļiem,» saka Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Mājoklī īpaši piestrādāts pie energoefektivitātes. Saules paneļi nodrošinās koplietošanas telpu elektroapgādi, par komfortablu sajūtu gādās zemgrīdas apkure un plašuma sajūtu sniegs gan 2,7 metru griestu augstums, gan balkons vai terase katrā dzīvoklī. Teritorijā būs arī 49 automašīnu stāvvietas un 39 uzglabāšanas telpas, un katrā mājā būs arī lifts. Dzīvokļi tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, centrālo apkuri un mehānisko ventilāciju ar rekuperācijas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils novada Salas pagasta kokapstrādes uzņēmums “Kontekss”, turpinot sadarbību ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, šovasar noslēdzis energoefektivitātes uzlabošanas projekta otro kārtu. Esošais 223 kW saules paneļu parks ir papildināts ar 170 kW, sasniedzot kopējo jaudu 393 kW.

3000m2 platībā uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos ap 340 000 kWh elektroenerģijas, tādējādi nosedzot vairāk nekā 15% no uzņēmuma kopējā gada elektroenerģijas patēriņa.

Latvijas kokapstrādes uzņēmums SIA “Kontekss” nodarbojas ar līmētu koka logu un durvju sagatavju, kā arī plātņu materiālu izstrādi. Ražošanas procesā tiek veikts pilns kokmateriālu pārstrādes cikls – sākot ar baļķu sazāģēšanu, beidzot ar ražošanas procesa atlikumu pārstrādi apkures granulās.

“Saules elektrostacijas pirmo kārtu realizējām 2022. gadā tieši pirms energokrīzes iestāšanās, tā palīdzot uzņēmumam pārdzīvot 2022. gada rudens/ziemas izaicinošo periodu. Novērtējot pirmajā kārtā uzstādīto saules paneļu ieguvumu, pieņēmām lēmumu jaudu palielināt. Ikmēneša elektrības rēķini ir viens no galvenajiem apliecinājumiem tam, ka investīcijas saules parka izveidē bija pareizs lēmums,” komentē SIA “Kontekss” līdzīpašnieks Mārtiņš Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiks ar mājokļu tirgu, Euribor likmei sasniedzot 3% atzīmi?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Komentāri

Pievienot komentāru