Vētras lauztās/gāztās cirsmas vētras skartajos reģionos tiek pārdotas lejupejošā izsolē, kuras starta cena ir samazināta par 40 % salīdzinājumā ar analogu augošu koku cirsmu, skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka, ja uz izsoli reģistrējušies pretendenti par sākotnējo cenu konkrēto cirsmu nenopērk, tad tā tiek samazināta par katrā konkrētā gadījumā noteiktu soli. Tiesa, šāda lejupejoša cirsmu izsole tiek apturēta brīdī, kad cirsmas sākotnējā cena ir samazināta par 80 %, piemēram, sākotnējā izsoles cena bija 10 Ls/m3, bet izsole tiek pārtraukta pie 2 Ls/m3. Pēc E. Zakovica teiktā, nedēļā no 31.01- 04.02 nav pārdotas tikai 17% no visām izsolē piedāvātajām cirsmām (ap 13 tūkst. m3). «Ja cirsma netiek nosolīta iepriekš minētajā kārtībā, tad izmanto nepārtrauktu piedāvājumu, kura būtība ir tāda: izsolē nenopirkto cirsmu saraksts pieejams attiecīgajā mežsaimniecībā un uzņēmuma mājas lapā un pircējs sev interesējošo cirsmu varēs nopirkt nepiedaloties izsolē, pietiks ar rakstisku pieteikumu attiecīgajā mežsaimniecībā,» uzsver E. Zakovics. Viņš arī atzīst, ka līdz šim šādā veidā ir pārdoti 60% nedēļā no 17.01-21.01. izsolēs nepārdoto cirsmu apjoma (3 tūkst.m3). «Var jau apgalvot, ka tādējādi vētras lauztās/gāztās cirsmas tiek pārdotas par salīdzinoši zemu cenu, tomēr šīs ir jānovāc. Šī ir laba iespēja gan nelieliem uzņēmējiem, gan lauku saimniekiem par saprātīgām cenās iegādāties koksni valsts mežā,» uzsver E. Zakovics. Savukārt valsts mežos, kur nogāzi ir daži koki un ekonomiski neatmaksājas tos izstrādāt ar tehniku, vietējiem iedzīvotājiem ir iespēja tos bez izsoles iegādāties par vidējo izsoļu cenu. Tajās vietās, kur koki ir gāzti krustu šķērsām un nav iespējama nekāda uzmērīšana, šīs cirsmas tiks pārdotas, ņemot vērā to meža inventarizācijas datus, skaidro E. Zakovics.

Valsts meža dienests ar 2006. gada 1. aprīli sāk maksas pakalpojumu sniegšanu cirsmu sagatavošanas darbos pēc iesniedzēja pieprasījuma. Jau janvārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par Valsts meža dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Šajos noteikumos ir jauna sadaļa, kas kā maksas pakalpojumu apstiprina cirsmu sagatavošanas darbus – cirsmu iestigošanu, cirsmu uzmērīšanu, koku uzmērīšanu un izzīmēšanu, datu apstrādi un dokumentāciju, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Maksas pakalpojums tiek sniegts, saņemot meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu par konkrētā darba veikšanu – cirsmas sagatavošanu izstrādei vai cirsmas sagatavošanu izsolei. Piemēram, 1 hektāru lielas cirsmas sagatavošana izstrādei maksātu sākot no 50 latiem. Tas ir teorētiskā situācijā, ja cirsma ir kvadrāts, jo izcenojumu ietekmē ļoti daudzi faktori – cirsmas platība, konfigurācijas, koku sastāvs un veicamie darbi. Privāto mežu īpašniekiem būs iespēja uzzināt arī aptuveno savas pārdodamās cirsmas vērtību, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai realizētu maksas pakalpojumu sniegšanu, Valsts meža dienests noteicis savām struktūrvienībām vienotu kārtību cirsmu sagatavošanā visā Valsts meža dienesta uzraugāmajā teritorijā. Valsts meža dienesta struktūrvienību vadītājiem jānodrošina maksas pakalpojumu sniegšanas pārbaudes sistēmas ieviešana un izpilde.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Arvien biežāk tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs parādās tautā par spekulantiem saukto cilvēku tirgus eiforijā pirktie īpašumi. Tā intervijā Db atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.

Mūsu saruna notiek dienā, kad bija paredzēta viena no īpašumu izsolēm, taču tā tika atcelta. Kāpēc izsoles nenotiek?

Cilvēkiem nav naudas. Visi procesi Latvijas tautsaimniecībā atbalsojas arī tiesu izpildes procesos. Tad, kad visi visu pirka, pie mums notika tieši tas pats — bija interesenti, cenas solīja augstākas, nekā vērtējumos norādīts utt. Šobrīd viss iet atpakaļgaitā. Turklāt vērtētāji atzīst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt, pielietot salīdzināmo metodi, jo tirgus faktiski neesot.

Vai tas nozīmē, ka izsolāmo objektu skaits palielinās? Vai skaits ir bijis līdzīgs arī iepriekš, tikai atšķirība tā, ka objekti daudz ātrāk tika realizēti?

Līdz vēja gāzto un lauzto koku izciršanai valsts mežos Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļrietumvidzemē ir apturēta augošu koku cirsmu pārdošana valsts mežos, kamēr Latgalē un Vidzemē šādi ierobežojumi netikšot piemēroti. «Augošu koku cirsmas šā gada I pusgadā ir aizstātas ar vētras lauzto/ gāzto cirsmu pārdošanu,» skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Šajos reģionos augošu koku ciršana ir pieļaujama tikai tajās vietās, kurās paredzēta meža ceļu būvniecība. «Faktiski šobrīd ir nojauktas robežas starp izsolēm un apaļkoku sortimentu sagatavošanu, jo vētras vissmagāk bojātajās platībās, kur koki sagāzti vairākos stāvos un darbs ir ļoti bīstams, strādājam ar harvesteriem, gatavojot apaļkoku sortimentus, bet tās mežu platības, kurās ir jāpiemēro izlases sanitārā cirte, tiek pārdotas izsolēs ar lejupejošu soli,» norāda E. Zakovics. Viņš arī uzsver, ka tiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (IML), kuru platības ir skārusi vētra, vispirms ir jāizcērt šīs cirsmas un tikai tad tikšot piedāvāts cirst augošu koku cirsmas. IML turētājiem dota arī iespēja pērnā gada nogalē un šā gada sākumā pirkto augošu koku cirsmu izstrādi pagarināt līdz gada beigām, lai varētu koncentrēt spēkus uz vētras lauzto/gāzto cirsmu izstrādi. Savukārt Latgalē un Vidzemē, kur vētras postījumi ir nelieli, paralēli vētras nopostītajām cirsmām līdztekus tiek pārdotas arī augošu koku cirsmas, pie tam lielāks akcents tiek likts uz lapu koku cirsmu pārdošanu.

100 000 Ls - šādu rekordu sasniedza vienas gleznas cena nedēļas nogalē notikušajā mākslas darbu izsolē.

To rīkoja galerijas Antonija, Ivonnas Veihertes galerijas un Hansabankas Private banking. Liela daļa darbu palika nepārdoti, atsevišķiem mākslas tirgus dalībniekiem liekot runāt, ka ir tādas ekonomiskās krīzes pazīmes vai vismaz ekonomiskais vēsums.

Krievi pieprasīti

Izsolē kopā tika piedāvāti vairāk nekā 200 darbu, un uz to kā potenciālie pircēji bija reģistrējušies aptuveni 90 interesentu - dalībnieku vidū bija ne tikai publisko saietu dalībnieki Irēna Pulkinena, Oskars Barševskis un Jānis Krūmiņš, bet arī zināmi mākslas kolekcionāri - bijušais naftas tranzītbiznesmenis Valentīns Kokalis, nekustamo īpašumu uzņēmēji Aldis Plaudis un Jevgeņijs Gombergs, kā arī antikvariāta Volmar saimnieks Artūrs Avotiņš un spēļu zāļu Fēnikss līdzīpašnieks Jānis Zuzāns. Rekordcenu - 100 000 Ls (kopā ar komisijas maksu - 112 000 Ls) - par krievu mākslinieka Nikolaja Bogdanova-Beļska gleznu Jaunas sievietes portrets solīja interesents pa telefonu. Vēl vairākas gleznas pārsniedza 10 000 Ls robežu - Kārļa Rozena gleznu Sniegotais mežs par 11 000 Ls iegādājās A. Plaudis, bet Aleksandra Kiseļeva darbu Pie vārtiem par aptuveni 30 000 Ls iegādājās telefonsolītājs. «Es atceros, ka reiz stāvēju antikvariātā un siekalojos pie Liberta par 700 rubļiem. Toreiz mana stipendija bija 40 rubļu. Pa naktīm lādēju vagonus un citās naktīs sargāju ieslodzītos, un pēc divām nedēļām varēju nopirkt to Libertu. Arī Rozenu tagad nopirku sev. Es vienmēr esmu gribējis iegādāties Rozenu senioru bez dzīvniekiem un cilvēkiem. Beidzot es to ieraudzīju. Protams, ka ir par dārgu. Izsolē jāmaksā āmura cena un kopā jau sanāk dārgi,» tā A. Plaudis. Tomēr no šiem darbiem tikai Sniegotais mežs izraisīja vairāku izsoles dalībnieku dzīvu interesi, savukārt rekordglezna tika pārdota par sākumcenu. Lai gan kopējais izsoles apgrozījums bija ap 400 000 Ls, nepārdoti palika visi latviešu vecmeistaru un arī modes mākslinieku darbi. Kārotāju nebija ne Vilhelma Purvīša Kūstošajam sniegam (Ls 120 000), ne šī paša vecmeistara gleznai Rīts (Ls 35 000). Nenopirkti palika Jaņa Rozentāla darbi Sieviete dārzā (Ls 50 000), Jūs, bērniņi, nāciet (Ls 45 000) un pat tikai 1800 latu sākumcenas skice Mežā.Interesi neizraisīja arī daļa vairāku pašmāju baņķieru un advokātu iecienītā Ludolfa Liberta darbi - neviens par Ls 29 000 nevēlējās iegādāties Venēciju vai par Ls 12 000 - Venēcijas tiltu. No 5200 līdz 6200 latiem tika uzsolīta cita Venēcija, bet Aktrises portrets tika pārdots par sākumcenu - Ls 9500. «Libertu izsolē īpaši nepirka, jo visi ir pārēdušies Libertu. Labāko Libertu nopirka par 8000 latiem mans labs paziņa, kurš to ļoti vēlējās,» komentē A. Plaudis. Tomēr daudzi darbi izraisīja arī dzīvu interesi - tiesa, to galīgā cena nepārsniedza 7-8 tūkstošus latu. Tā Borisa Bērziņa Sarkandaugavas pārbrauktuves sākumcena bija Ls 3500, līdz pat Ls 5100 uzsolīja Hansabankas valdes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa, taču beigu beigās to par Ls 7100 ieguva A. Plaudis. A. Ārste-Avotiņa par Ls 4100 (sākumcena - Ls 3300) iegādājās Rūdolfa Piņņa gleznu Dārzā, savukārt A. Plaudis par apmēram 7500 Ls ieguva Augusta Annusa 1925. gada Aktu (sākumcena Ls 5900). Par 500-2000 Ls tika pārdoti arī Jāņa Jaunsudrabiņa un Sigismunda Vidberga darbi. Izsolē bija samērā plaši pārstāvēta arī latviešu mūsdienu glezniecība, taču īpašniekus neatrada pat vairāki par pieprasītiem uzskatītu mākslinieku darbi, vai arī tie tika pārdoti par sākumcenu.

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Lufthansa saviem pirmās klases pasažieriem no 1. decembra piedāvās jaunas iespējas ceļošanā un atpūtā. Ekskluzīvais pakalpojums sāksies Frankfurtes lidostā tikko uzbūvētajā pirmās klases terminālā vai pirmās klases atpūtas telpā. Tādējādi Lufthansa nosaka arī jaunus starptautiskos standartus “Premium” klases ceļotāju segmentā. Īpašie pakalpojumi, ar kuriem Lufthansa padarīs ceļojumu komfortablāku saviem pirmās klases viesiem ir durvju sardze, limuzīnu transfērs tieši uz lidmašīnu, ekskluzīva atmosfēra ar izsmalcinātu restorānu un personisko uzmanību, kas veltīta viesiem. Nākotnē Lufthansa saviem pirmās klases pasažieriem Fankfurtē palīdzēs veikt arī ceļotāju regulārās darbības, kas notiek līdz ar ierašanos lidostā - no mašīnas novietošanas autostāvvietā līdz reģistrācijai, drošības kontrolei un muitai. Šo pakalpojumu mērķis būs ietaupīt pasažiera laiku un padarīt ceļojumu daudz mierīgāku. Pēc Lufthansa izpilddirektora Volfgana Meirhubera uzskatiem, pasažieriem noteikti nepieciešams laiks daudz svarīgākām lietām nekā obligātajām lidostas procedūrām. Pirmās klases pasažieri, kas pavada daudzas dienas lidmašīnās un lidostās, vēlētos paši būt noteicēji pār savu laiku. Lufthansa grib radīt vidi priekš saviem svarīgākajiem klientiem, kas līdzīga ceļojumam privātā lidmašīnā. Pirmās klases 1 800 kvadrātmetru plašajā terminālā Lufthansa pirmās klases pasažieri tagad varēs labāk izmantot savu laiku pirms izlidošanas. Klienta rīcībā ir personiskais asistents visu viņa uzturēšanās laiku lidostā. Viesis var izvēlēties, kā viņš vēlas pavadīt laiku līdz izlidošanai – biznesa ceļotājiem tiek piedāvāta iespēja strādāt pilnīgi privātā ofisā ar telefona pieslēgumu un citiem biroja elementiem. Viesi var relaksēties luksus klases līmeņa istabās, kas aprīkotas ar modernām un plašām vannas istabām, lai nodrošinātu tik nepieciešamo atspirdzinājumu pirms vai pēc garā ceļojuma. Viesi varēs izjust komfortu atpūtas zonas ērtajos dīvānos, mīkstajos krēslos vai relaksācijas krēslos, skatīties televīziju un izvēlēties lasāmvielu no plašā laikrakstu un žurnālu piedāvājumu klāsta. Pastāv arī iespēja skatīties individuāli izvēlētas filmas, klausīties mūziku vai sērfot internetā, izmantojot bezvadu interneta pieslēgumu. Pirmās klases termināla restorānā pavāri gatavo ēdienus viesa acu priekšā. Smēķētājiem ir pieejami atsevišķi cigāru saloni ar uzkožamajiem un dzērieniem. Turpmāk viesiem pirmās klases terminālā vairs nebūs jāiet uz lidostas vārtiem, bet noteiktā laikā pirms lidmašīnas atiešanas šoferis viņus aizvedīs Mercedes S-Class vai Porshce Cayenne mašīnās tieši uz lidmašīnu. Ar pirmās klases terminālu un atpūtas istabām Lufthansa piedāvā jaunu pakalpojumu klāstu saviem labākajiem un vislojālākajiem klientiem, tā ir turpmākā zīme Lufthansa orientācijai uz klientu. Pirmās klases termināls un pirmās klases atpūtas telpas lidostā labi papildina viena otru. Lidsabiedrību biznesā konkurence uz zemes kļūst arvien lielāka. Īpaši tāpēc, ka nākošajos dažos mēnešos lielāka uzmanība tiks veltīta pakalpojumu uzlabojumos uz zemes. Ar jauno terminālu un atpūtas istabām Lufthansa turpina nostiprināt savas vadošās pozīcijas un savu lēmumu pēc noteicošās vietas “Premium” segmentā, lai citas lidsabiedrības novērstos no šī segmenta. Pirmajā decembrī, kad oficiāli tiks atklāts pirmās klases termināls un pirmās klases atpūtas telpas, īpašie pakalpojumi būs pieejami ne tikai pirmās klases pasažieriem, bet arī jaunās programmas “HON Circle” pasažieriem. Šo statusu var iegūt ikviens, kas savāc 600 000 „HON Circle“ jūdzes 2 gadu laikā. Šīs jūdzes var iegūt arī ārzemju lidojumos, ko apkalpo Lufthansa, Lufthansa Regional, Austrian Airlines Group, OT Polish Airlines, Air Dolomiti, Air One vai United Airlines. Jāatzīmē, ka līdzīgu pirmās klases programmu plānots uzsākt 2006.gadā arī Minhenē.

SIA "FeLM" izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" bijušo elektrotēraudkausēšanas kompleksu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena ir noteikta 4,3 miljoni eiro. Izsoles solis ir 200 000 eiro.

Lietu kopībā ietilpst kustamā manta, kuru veido 413 vienības, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kas atrodas nekustamajos īpašumos Brīvības ielā 94, Liepājā, un Brīvības ielā 92A, Liepājā.

Kustamās mantas izsoles cena tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole sāksies ceturtdien, 5.novembrī, plkst.13, bet noslēgsies 2020.gada 7.decembrī plkst.13.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 25.novembrim (ieskaitot) jāiemaksā "FeLM" norēķinu kontā nodrošinājuma summa 430 000 eiro apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums "FeLM" valdei par autorizāciju izsolei.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Šobrīd dažādu iemeslu dēļ nav iespējams precīzi prognozēt Latvijā izcirstās koksnes apjomus tuvākajiem 5 — 10 gadiem, taču tas kokrūpniekiem liedz droši raudzīties nākotnē un plānot savu attīstību. Nenoliedzami, ka koksnes resursu ieguves apjoma krasas izmaiņas Latvijā var negatvīvi ietekmēt vietējos kokrūpniekus, no kuriem daudzi jau šobrīd, lai diversificētu lietkoksnes ieguvi, daļu no nepieciešamā jau importē no Krievijas, kā arī no Lietuvas. Daudzi kokrūpnieki ir pesimistiski, jo prognozē, ka tuvāko gadu laikā Latvijā koksnes ciršanas apjomi saruks no līdzšinējiem 11.6 milj. m3 gadā līdz 8 — 9 milj. m3 — par 25 — 32 %. Šādas prognozes lielākoties tiek saistītas ar to, ka daudzi privātmežu īpašnieki ir jau nocirtuši visu, ko vien spējuši, un tāpēc to līdzšinējais ciršanas apjoms no 7.5 milj. m3 saruks līdz apmēram 4 — 5 milj. m3, savukārt valsts mežos ciršanas apjomus ietekmē noteiktā tāme, kā arī arvien jaunu teritoriju noteikšana, kurās ir liegta koku ciršana. It īpaši, ja lielākā daļa no izcirstās koksnes — ap 65 % no kopējā iegūtās koksnes apjoma — iegūti īpašnieku mežos, bet valsts mežos tikai ap 35 % no kopējā apjoma, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir līdzsvarā. Vēl vairāk — kokrūpnieku teikto, ka koksnes ciršanas apjomi privātīpašnieku mežos tuvākajos gados pakāpeniski kritīsies līdz apmēram 7 milj. m3, apstiprinājis arī Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Zaķis. Šādu viedokli Ē. Zaķis pamato ar to, ka privātīpašnieku mežos faktiski nav meža infrastruktūras vai arī tā ir ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc daudzās cirsmās pieeja koksnei ir apgrūtināta un prasa papildu izdevumus tās izvešanai. Nenoliedzami, ka jau 2000. un 2001. gadā tika prognozēts, ka ciršanas apjomi Latvijā 2002. un 2003. gadā būtiski kritīsies, tomēr, šīs prognozes nepiepildījās. Kā viens no iemesliem šo prognožu neatbilstībā tika minēta pieaugoša konkurence koksnes pārstrādātāju vidū par koksnes resursiem, kā arī samazinātās ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem savulaik piešķirtās priekšrocības koksnes resursus iegādāties par zemākm cenām, nekā ir tirgū, pēdējo gadu laikā strauji augušās koksnes resursu cenas ir noturējušās ciršanas apjomus 11 milj. m3 robežās.

Uzņēmuma Latio trešajā nekustamā īpašuma izsolē internetā no pieteiktajiem četriem objektiem ir nosolīts viens īpašums – divistabu dzīvoklis 44 kv.m platībā Rīgā, Kalupes ielā 19. Nosolītā cena dzīvoklim pilsētas tālajā centrā ir 24 200 LVL, Db.lv informēja Latio sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ševele.

Nedēļas laikā, kamēr risinājās izsole, par visiem solīšanā nodotajiem objektiem interesējās liels skaits potenciālo pircēju. Cilvēki konsultējās ar tirdzniecības speciālistiem un apskatīja piedāvātos īpašumus. Daudz jautājumu bija ar vēlmi iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos.

''Cilvēkus daudzos gadījumos apmierināja cenas piedāvājums, bet nebija pieņemama objekta atrašanās vieta, kvalitāte vai citi parametri. Ir redzams, ka pircēju interese ir liela, bet viņiem pagaidām ir ierobežotas izvēles iespējas, jo objektu piedāvājums izsolē vēl ir neliels. Daudzi īpašumu pārdevēji vēl svārstās pieņemt lēmumu par dalību izsolē,'' uzsver Vija Gailīte, Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Latvijas Krājbankas īpašumu izsolē lēti – par 29,9 tūkstošiem latu - 90 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Nometņu ielā 1 iegādājusies Centrālās statistikas pārvaldes darbiniece Edīte Miezīte, kuras meita Evija Miezīte ir Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics darījumu un pārstrukturēšanas pakalpojumu asociētā direktore.

Edītes Miezītes amatpersonas deklarācija uzkrājumus izsolē noteiktās dzīvokļa cenas apmērā neuzrāda, un sievietes gada ienākumi ir aptuveni 3,5 reizes mazāki par minēto summu, vēsta portāls Pietiek.com.

Kad 8. novembrī Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis paziņoja, ka todien notikušajās izsolēs pārdoti seši likvidējamajai bankai piederoši dzīvokļi par kopējo summu, kas pārsniedz 103 700 latus, izrādījās, ka dzīvokļus iegādājusies «raiba kompānija», raksta Pietiek.com.

Nosacīti dārgākais no pārdotajiem dzīvokļiem bija par 29,9 tūkstošiem latu izsolītais 90 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Rīgā, Nometņu ielā 1, kuru iegādājās Edīte Miezīte.

Ceturtdien, 31. janvārī, plkst. 15.00 sāksies uzņēmuma Latio nekustamā īpašuma interneta izsole. Tā ilgs vienu nedēļu un noslēgsies 8. februārī, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Izsolē tiks piedāvāti četri jauno projektu mājokļi: dvīņu mājas Ķekavā un Babītē un savrupmājas Mārupē un Beberos. Arī šajā, kopumā – otrajā, Latio izsolē, kur solīšana notiek, izmantojot e-pastu, objekti ir piedāvāti par sākumcenu – 50 % no to piedāvājuma cenas tirgū.

„Turpmāk Latio interneta izsoles rīkos katru mēnesi, pakāpeniski paplašinot piedāvājamo objektu skaitu. Pašlaik no izsolāmajiem objektiem priekšroka tiek dota jauno projektu mājokļiem, tai skaitā dzīvokļiem, bet uz priekšu paredzams, ka tiks izsolīti arī sērijveida dzīvokļi. Zeme pagaidām izsolē netiks piedāvāta,” informēja Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtoti izsolē piedāvās iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu Marijas ielā 7 veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,142 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien 18.martā, bet noslēgsies 2025.gada 17.aprīlī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2025.gada 7.aprīlim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas VNĪ norēķinu kontā un, izmantojot Elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums par autorizāciju izsolei. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Nekustamo īpašumu var iegādāties, izmantojot bankas aizdevumu slēdzot darījuma konta līgumu, teikts paziņojumā.

SEB Unibanka

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē 11. maijā samazinājās sešu mēnešu parādzīmju likmes, bet visi vērtspapīri netika pārdoti. Izsolē, kurā sešu mēnešu parādzīmes piedāvāja par 4 miljoniem latu, piedalījās trīs bankas, kas sešu mēnešu parādzīmes pieprasīja 9,86 miljonu latu vērtībā. Tika pārdoti vērtspapīri 1,2 miljonu latu vērtībā, jo Valsts kasi neapmierināja visas piedāvātās likmes. Sešu mēnešu parādzīmju vidējā diskonta likme izsolē tika noteikta 2,4% apjomā, kas ir par 0,72 procentpunktiem mazāka nekā iepriekšējā izsolē, kas notika janvārī.

Valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē 12. maijā pārdotas visas piedāvātās sešu mēnešu obligācijas. Latvijas Centrālajā depozitārijā notikušajā izsolē piedalījās trīs dalībnieki, kuru pieteikumi veidoja 1,115 miljonus latu. Izsolē pārdotas valsts parādzīmes viena miljona latu apmērā. To vidējā diskonta likme, kas tika noteikta 11.maija konkurējošajā izsolē un lietota nekonkurējošajā izsolē, bija 2,4% gadā.

Ar pozitīviem rezultātiem noslēgušās divas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotās nekustamo īpašumu izsoles.

Nosolīta Ērgļu arodvidusskolas ēka un zemesgabali Rīgas Eksportostā - Uriekstes ielā 9a un Rankas ielā 9. Kopējā nosolītā summa - 1134800 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Atkārtotā izsolē nosolīti zemes īpašumi rūpnieciskās apbūves teritorijā R6, Rīgā, Ziemeļu rajonā, Vējzaķsalā, blakus Rīgas Eksportostai, konkrēti - Uriekstes ielā un Rankas ielā. Kopējā nekustamā īpašuma platība nedaudz pārsniedz 11 hektārus. Uriekstes ielas zemesgabala platība ir 1,4581 hektārs, bet Rankas ielas zemesgabala platība - 9,5427 hektāri. Šī teritorija ir paredzēta rūpniecības un ostas darbībā iesaistītiem uzņēmumiem, nodrošinot piemērotu infrastruktūru un attīstības iespējas. Netālu no izsolē pārdotajiem zemesgabaliem atrodas noliktavas, ražošanas un biroju ēkas.

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

SIA Rīgas meži Rīgas mežniecība ir uzsākusi kopšanas un izlases cirti Rīgā, Mežciemā, mežā starp Hipokrāta, Malienas un Juglas ielām, blakus Austrumu slimnīcai Gaiļezers.

Ciršanas laikā Rīgas mežniecības 133. un 134.kvartālā tiks izcirsti slimie, bojātie un augšanā atpalikušie koki, kā arī atbrīvota vieta palikušajiem kokiem. Tāpat cirsmās tiks izkopti pameža krūmi.

Rīgas administratīvajā teritorijā esošajos mežos ir ierobežota saimnieciskā darbība, tie pamatā tiek apsaimniekoti pilsētnieku rekreācijas un atpūtas vajadzībām. Taču kopšanas cirtes mežā ir nepieciešamas, jo nekoptā mežā koki atrodas pārāk blīvi, kā rezultātā koki izstīdzē, to vainagu, resnuma un garuma proporcijas ir nesamērīgas un samazinās meža noturības spēja. Tāpat veidojas blīvs pamežs, kas ierobežo ne tikai meža augšanu, bet arī tā izmantošanu drošām pastaigām, sportiskām aktivitātēm vai sabiedriskiem pasākumiem, jo nekoptā mežā krūmi var kalpot par aizsegu noziedzīgām darbībām, skaidro SIA Rīgas meži.

Lietkoknes cenu kāpums ir saasinājis jautājumu par pārdotā valsts mežu resursu augošu koku apjoma un reāli iegūstamo sortimentu apjoma atšķirību. Jāatgādina, ka augošu koku uzmērīšana kalpo kā pamats darījumos starp meža (cirsmas) īpašnieku (pārdevēju) un pircēju. Pēc Latvijā izveidojušās prakses, norēķins ar augošu koku pārdevēju vairumā gadījumu notiek, pamatojoties uz augošu koku uzmērīšanas datiem un no tiem teorētiski iegūstamo sortimentu iznākumu (apjomu), un vienojoties par cenu. Augošu koku (izsoļu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās) pircēju — mežizstrādātāju — daļa uzskata, ka ir nepieciešamas steidzamas izmaiņas pašreizējā valsts mežu apsaimniekotāja pielietotā metodika un aprēķinu algoritms aprēķinu programmā, tādējādi novēršot augošu koku un cirsmu izstrādes rezultātā reāli iegūstamo sortimentu apjoma un kvalitātes atšķirības pirms pārrunu uzsākšanas par 2005.gada cirsmu fonda pārdošanu. Arī Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva direktors rīkotājs Juris Antoņevičs uzskata, ka tā ir labākā iespēja, jo nav jēgas strīdēties par pašreizējo metodiku un aprēķina algoritmu, jo tas dod kļūdainus rezultātus. To rāda arī SIA Silva, Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte un mērīšanas kompānijas SIA VMF Latvija veiktais pētījums. Tā vienā no augošu koku cirsmām valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) uzmērītais cirsmu apjoms (m3 lietkoksnes) atšķiras no reāli sagatavotā sortimentu apjoma par 21% SIA Silva harvestera un SIA VMF Latvija veiktā mērījuma pielietojot Latvijas standartu. Īpaši liels iztrūkums tika konstatēts egles lietkoksnei, kamēr bērzam un priedei tas nepārsniedz pieļaujamās normas. Tas nozīmē, ka praktiski no LVM uzmērītā un novērtētā apjoma (konkrēti m3 un Ls) nav iespējams iegūt solīto sortimentu apjomu, par ko valsts mežu apsaimniekotājam ir maksāta nauda, secina J. Antoņevičš. Viņš norāda, ka LVM un ekspertu cirsmu (augošu koku) uzmērījumu atšķirības nepārsniedz 2%. Tas nozīmē, ka augošu koku uzmērīšanā konkrētajās cirsmās nav konstatētas nekādas novirzes no apstiprinātās metodikas — tātad LVM konkrētās cirsmas ir uzmērījis precīzi. Savukārt SIA Silva apaļo kokmateriālu sortimentu uzmērīšanas sistēmas dati un neatkarīgo uzmērītāju SIA VMF Latvija izdarīto mērījumu atšķirības ir +/- 1% robežās. «Tas pierāda ka SIA Silva harvesteru uzmērīšanas sistēmas aprēķinātie dati par sortimentu iznākumu ir ticami un atbilst faktiskajam iznākumam pielietojot Latvijas standartu,» uzsver J. Antoņevičs.