Jaunākais izdevums

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Kā šī summa atšķiras no citos gados attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem?

Salīdzinot ar citiem gadiem, šī summa ir pieaugusi, taču tas vairāk saistās ar lielo projektu realizāciju. Nevarētu teikt, ka katru gadu notiek mērķtiecīga finansējuma palielināšana. 2019. gadā ieguldīto līdzekļu apjoms AST attīstībā, visticamāk, mainīsies, taču pagaidām vēl nav skaidri zināms, vai sagaidāms pieaugums vai kritums. Arī turpmākajos gados paredzēts īstenot vairākus nozīmīgus projektus, tajā skaitā sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. AST varētu iesaistīties arī jaunu investīciju projektu īstenošanā.

Minējāt, ka lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma realizācijai. Kādi būs lielākie ieguvumi no šī starpsavienojuma izbūves?

Starpsavienojums, kas galvenokārt ir nepieciešams tirdzniecības darījumu realizēšanai, ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas reģionam. Ja mēs paanalizējam tirgus situāciju, redzam, ka lielākā cenu starpība starp Baltijas valstīm veidojas tieši uz Latvijas un Igaunijas robežas. Šajā gadījumā starpsavienojums palielinās maksimālās caurlaides spējas, uzlabojot pārvades kapacitāti un nodrošinot to, ka tirdzniecības darījumi varētu notikt lielākos apjomos nekā līdz šim. Jebkura tirgus mērķis ir padarīt reģionu viendabīgu attiecībā uz tirgus cenu, un būtībā visi starpsavienojumi caurlaides spēju palielina. Tas savukārt nodrošina to, ka tirgotājiem ir iespēja elektroenerģiju pārvadīt no lētākā reģiona uz dārgāko, tādējādi izlīdzinot cenu Baltijas reģionā. Latvijā un Lietuvā šajā gadījumā cena varētu nedaudz samazināties, savukārt Igaunijā un Somijā – palielināties, jo šobrīd klasiski Igaunijā cena ir nedaudz zemāka. Tādu pašu situāciju iepriekš varējām novērot arī Skandināvijā. Starpsavienojuma izbūve arī veicinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, efektīva elektroenerģijas tirgus darbību un konkurētspēju.

Kā elektroenerģijas cenu ietekmēs Kurzemes loka izbūve?

Šis projekts sākotnēji ir kā daļa no NordBalt savienojuma. Kurzemes loka izbūve garantē gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību, jo līdz šim lielu vētru apstākļos Kurzemes elektroapgāde ir bijusi apgrūtināta, bet pēc Kurzemes loka pabeigšanas šī problēma būs atrisināta. Jāsaka, šis ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem. Viens no līnijas izbūves priekšnoteikumiem bija arī prognoze, ka tuvākajā nākotnē piekrastē un īpaši selgā varētu attīstīties vēja ģeneratoru parki. Ja runājam par Kurzemes loka ietekmi uz pārvades tarifiem, jāatgādina, ka, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumam, šī ietekme nedrīkst pārsniegt 12%. Protams, tarifs nedaudz pieaugs, taču šo noteikto robežu mēs nepārsniegsim. Lai mazinātu tarifu pieaugumu, plānojam projekta finansēšanā papildus novirzīt pārslodzes maksas ieņēmumus septiņu miljonu eiro apmērā. Jāatgādina, ka šis projekts daļēji tiek finansēts arī no Eiropas fondiem, kas ļauj samazināt tā tiešo ietekmi uz tarifiem.

Visu interviju Paredzēts noslēgt Kurzemes loka būvniecību lasiet 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Augstsprieguma tīkls” ārkārtas akcionāru sapulcē pēc neatkarīgās atlases komisijas Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Arodbiedrības “Enerģija” pārstāvju sastāvā ieteikumiem tika nolemts AS “Augstsprieguma tīkls” padomē iecelt četrus jaunus padomes locekļus, informē Finanšu ministrija.

Padomē nolemts iecelt Kasparu Āboliņu, Armandu Eberhardu, Madaru Melni un Aigaru Ģērmani. Savukārt Olgai Bogdanovai akcionārs, izvērtējot viņas līdz šim paveikto, nolēma pagarināt pilnvaru termiņu. Viņa padomes locekļa amatu ieņem kopš 2016. gada 18. oktobra.

Kaspars Āboliņš jau pildīja padomes locekļa amata pienākumus AS “Augstsprieguma tīkls” padomē, līdz šī konkursa izsludināšanai un lēmuma pieņemšanai. Papildu AS “Augstsprieguma tīkls” padomes locekļa amatam viņš ir Valsts kases pārvaldnieks. Vairāk nekā 10 gadus Kaspars Āboliņš ir strādājis Ziemeļu investīciju bankas direktoru valdē.

Ieceltais padomes loceklis Armands Eberhards ir Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos. Tāpat viņš ieņem Eiropas Investīciju bankas direktoru valdes locekļa amatu un Eiropas Investīciju fonda direktora vietnieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 Sadales tīkls klientu

Zane Atlāce - Bistere, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde traucēta apmēram 10 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumiem

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Par to otrdien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes pavēstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un ekonomikas ministrs Arvils Ašerandens (V).

Attiecīgos precizējumus iecerēts atspoguļot valdības protokollēmumā.

Tālāk paredzēts izvērtēt EM piedāvājuma ekonomiskos ieguvumus, kā arī izvērtēt «zaļo sertifikātu» principa ieviešanu. Detalizētākas diskusijas par atteikšanos no OIK maksājuma sekos ar ministrijas piedāvātajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā, skaidroja amatpersonas.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets skatīs EM priekšlikumu par attiekšanos no OIK maksājuma triju gadu laikā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze otrdien pēc politiskā spēka valdes sēdes aģentūrai LETA pavēstīja, ka ZZS lūgs EM sniegt aprēķinus, kā piedāvātās izmaiņas OIK sistēmā samazinās elektrības rēķinus dažādām sabiedrības grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» no 2019. līdz 2028. gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 277,2 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

«Kopējo interešu projekti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma uzlabošanai, bet arī starptautiskā mērogā, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija,» sacīja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - «Kurzemes loka» trešās kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai, kam piešķirts 55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, bet kopējās investīcijas sasniedz 128 miljonus eiro, Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (kopējās investīcijas – 83,7 miljoni eiro, līdzfinansējums - apmēram 61%), kā arī jaunas 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (9,89miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lemj par pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu

Lelde Petrāne, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē lēma līdz 2020. gada 1. jūlijam veikt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), informē Ekonomikas ministrija.

Īpašumtiesību nodalīšanai paredzētajos aktīvos ietilpst 330kV un 110kV pārvades līnijas, iekārtas, inženierbūves, kā arī ar pārvades aktīviem saistītais nekustamais īpašums.

Visi elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi šobrīd ir AS «Latvijas elektriskie tīkli» (LET) īpašumā, kas reorganizācijas veidā tiks nodoti pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), kas tādējādi kļūs arī par pārvades sistēmas īpašnieku.

Pilnīga īpašumtiesību nodalīšana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora - AST darbību, kā arī veicinās pārvades tīkla attīstības iespējas. No enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, pilnīgas īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana ir efektīvs solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā ES, norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls iesniedzis SPRK projektu diferencēto sadales pakalpojumu tarifu samazināšanai

Žanete Hāka, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir sagatavojusi un 10.oktobrī iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu ar samazinātu diferencēto tarifu mainīgo komponenti - maksu par elektroenerģijas sadalīšanu - par vidēji 8%, kas stātos spēkā 2020. gada 1. janvārī, informē uzņēmums.

Ņemot vērā SPRK apstiprinātos grozījumus Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā, AS «Sadales tīkls» ir sagatavojusi tarifu projektu, kurā izmaksu samazinājums tiek attiecināts uz mainīgo tarifa komponenti un veido 8 %, kas ļauj sadales pakalpojumu tarifu, kas būs redzams klientu rēķinos, samazināt vidēji par 5,5%. Tarifu projekts neparedz būtiskas izmaiņas diferencēto sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūrā, tāpēc tiek samazināta visu diferencēto tarifu mainīgā komponente, savukārt komponente par pieslēguma maksas nodrošināšanu paliek nemainīga.

AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons: «Jau no aprīļa aktīvi strādājam Ekonomiskas ministra Ralfa Nemiro izveidotajā darba grupā, ar mērķi samazināt lietotājiem maksājumus par elektroenerģiju. Izvērtējām visus iespējamos risinājumus un šodien iesniedzām SPRK tarifu projektu. Es tos nosauktu par elektrifikāciju stimulējošiem tarifiem, jo būtībā visiem klientiem samazinām mainīgo komponenti, kas veicinās elektroenerģijas patēriņu, lai pozitīvi ietekmētu gan valsts ekonomikas izaugsmi, gan infrastruktūras noslogošanu. Īpašu vērību esam pievērsuši tarifam mājsaimniecībām, kas savu mājokli apkurina ar siltumsūkņu iekārtām. Iespēju samazināt sadales sistēmas pakalpojumu tarifus mums nodrošina darbības efektivitātes paaugstināšanas programmas rezultāts, kas ir būtisks uzņēmuma resursu samazinājums par 26 miljoniem eiro. Darbības efektivitātes paaugstināšanas programma turpinās, taču jau šobrīd varam visu sasniedzamo efektu no izmaksu optimizācijas novirzīt pakalpojumu tarifu samazināšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paceļot pirmos jaunās augstsprieguma elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums» balstus, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) uzsācis projekta realizācijas nākamo posmu, izbūvējot jaunu 330 kV elektrolīniju no Rīgas TEC-2 līdz apakšstacijai Kilingi-Nōmme Igaunijā.

Latvijā elektropārvades līnija būs 176 kilometru garumā, kopējais balstu skaits pārsniegs 500. Jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā tiks būvēta no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk to turpinot pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija tiks izvietota blakus topošajam «Rail Baltica» dzelzceļam.

«Jaunais «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» ir svarīgs solis uz Latvijas enerģētiskās neatkarības un elektroapgādes drošuma stiprināšanu, kā arī uz efektīvāku elektroenerģijas tirgu, jo ļaus palielināt pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību, kas patlaban ir ierobežota pārvades jaudu trūkuma dēļ. Pēdējos trīs gados sastrēgums uz Igaunijas un Latvijas robežas ir orientējoši 30%, kā arī vidējā cenas starpība gada griezumā starp Igauniju un Latviju ir orientējoši 3 EUR/MWh. Paredzēts, ka caurlaides spēja abos virzienos palielināsies par 500/600MW», norāda AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tīkla drošībā un jaunu tīklu būvniecībā Vidzemē investēs 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Vidzemē plāno turpināt apakšstacijas «Ķeguma HES-2» pārbūvi, kā arī turpināt elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecību, kopumā investējot vairāk nekā 40 milj. eiro, informē AT pārstāve Aija Ikstena.

Plānota «Ķeguma HES-2» sadalnes pārbūve, apakšstacijā nomainot 110kV transformatoru uz mūsdienīgāku un dabai draudzīgāku, kā arī turpināta elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecība – patlaban ir uzsākti būvdarbi Limbažu, Alojas, Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados, savukārt vietās, kur šī elektropārvades līnija atradīsies blakus topošajam RailBaltica dzelzceļam, turpinās projektēšanas darbi.

«Šogad plānojam veikt arī atsevišķu Vidzemes elektropārvades līniju savu laiku nokalpojušo balstu nomaiņu, kā arī veikt atsevišķu apakšstaciju vadības ēku remontus un uzlabojumus, lai tās atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām,» stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšana ir komplicēts jautājums, kas, visticamāk, netiks atrisināts tuvāko nedēļu laikā.

To pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro DB norāda vairāki enerģētikas nozares pārstāvji un eksperti. Iesaistītās puses prognozē, ka līdz 31. martam Ekonomikas ministrija (EM) nāks klajā ar piedāvājumu situācijas risināšanai, taču šobrīd nav skaidrs, kāds būs tā saturs. Jau ziņots, ka gada sākumā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu, kurā deputāti aicināja EM steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31. marta. Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA uzsvēris, ka EM izpildīs Saeimas doto uzdevumu un noteiktajā laikā iesniegs priekšlikumus OIK likvidēšanai, bet lēmums par OIK atcelšanas datumu būs jāpieņem parlamentam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla drošība netiek apdraudēta.

To DB norāda Augstsprieguma tīkla (AST) komunikācijas vadītāja Aija Ikstena. Viņa uzsver, ka Latvijas energosistēma veidota lielākam elektroenerģijas patēriņam, nekā tas ir šobrīd, tāpēc pagaidām pārvades tīkls nav pārslo-gots. Pasaules dabas fonds informē, ka šogad Zemes stunda tiek organizēta 30. martā, akcijas laikā ikviens pasaules iedzīvotājs aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. AST dati liecina, ka līdz šim Latvijas elektroenerģijas patēriņš akcijas laikā būtiski nesamazinās, visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Liek aizdomāties

Pērn 24. martā Zemes stundas laikā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1850 MW, kas ir vien par 118 MW mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad uzņēmēji un privātpersonas īpaši netika aicināti izslēgt apgaismojumu. Līdzīga situācija bija novērojama arī citos gados, savukārt 2016. gadā elektroenerģijas patēriņš Zemes stundas laikā bija pat par 89 MW lielāks nekā tajā pašā laikā nedēļu iepriekš. Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte gan uzsver, ka akcijas mērķis nebūt nav ietaupīt elektrību. «Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi. Šī iemesla dēļ iepriekš neesam pētījuši elektroenerģijas patēriņa samazinājumu akcijas laikā, jo, kā minēts, – šis nav stāsts par elektrības taupīšanu. Tajā pašā laikā, mēs, protams, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus paradumus ikdienā, tostarp elektroenerģijas patēriņu,» pauž S. Kolāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro, liecina apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Sinhronizācijas projekta 1. fāze ietver divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu - pārbūvi, kā arī sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu iegādi un uzstādīšanu.

Kopējās izmaksas 76 miljoni eiro no kuriem 75% piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility). Sinhronizācijas projekta 2. fāze ietver ne tikai mūsdienīgas un efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai, bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizācija, pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizācija, kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas, ir nepieciešami uzlabojumi, bet nav pamata pesimismam, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pērnā gada rudenī Baltijas pārvades sistēmas operatori iesniedza Polijas operatoram oficiālu pieteikumu par Eiropas sinhronās zonas paplašināšanu, pievienojot tai Baltijas valstu elektrotīklus.

G. Junghāns skaidroja, ka patlaban finiša taisnei tuvojas pieslēguma līguma izstrāde un pasākumu katalogs, kas ietver nepieciešamos darbus, kas jāveic līdz 2025.gadam, lai saņemtu atļauju no ES. Būs arī nepieciešams politisks apstiprinājums un, kad līgums tiks šogad noslēgts, sāksies aptuveni piecu gadu ilgs ieviešanas process.

Aizvadītā gada jūnijā Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Polijas un Baltijas pārstāvji parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2018. gada 22. martā komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apakšstaciju pārbūvē un kabeļa nomaiņā zem Daugavas investēs 8 miljonus eiro

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) stiprinot elektroapgādes drošumu, nākamgad Rīgā plānots pārbūvēt trīs apakšstacijas un veikt 3,2 km gara kabeļa līnijas nomaiņu, tajā skaitā zem Daugavas. Kopējās investīcijas 2020. gadā vairāk nekā 8 milj. eiro.

«Viens no lielākajiem nākamā gada izaicinājumiem būs, 1975. gadā būvētās kabeļu līnijas nomaiņa, kas 1,1 km atrodas Daugavas gultnē. Kabeļu līnija savieno apakšstaciju «Torņakalns» ar apakšstaciju «Centrālā», kas atrodas netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Augstspiediena eļļas izolācijas kabeli plānots nomainīt pret lielākas jaudas polimēru izolācijas kabeli, tādējādi palielinot caurlaides spēju. Kopējās kabeļa līnijas nomaiņā plānots ieguldīt 2,35 milj. eiro", par nākamgad plānotajiem darbiem stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Nākamgad Rīgā plānots uzsākt un turpināt darbus pie trīs apakšstaciju pārbūves. Ieguldot 1,8 milj. eiro, tiks pabeigta apakšstacijas «Jāņciems» rekonstrukcija, kuras laikā tiks veikta arī transformatoru nomaiņa uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Savukārt, ieguldot attiecīgi 1,74 milj. eiro un 1,73 milj. eiro, tiks uzsākta apakšstaciju «Mīlgrāvis» un «Šķirotava» pārbūve. Apakšstaciju «Šķirotava» plānots pārbūvēt par slēgta tipa apakšstaciju, nomainot transformatorus un uzstādot gāzizolētu slēgiekārtu. Šo abu objektu pārbūves darbi tiks turpināti 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka: kopējais kredītportfelis turpina palielināties

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē "SEB bankas" no jauna piešķirtais finansējums iedzīvotājiem un uzņēmumiem veido 465 miljonus eiro, no kuriem 52 miljoni eiro piešķirti iedzīvotājiem mājokļu iegādei un remontam.

Salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo pusi, jaunais finansējums palielinājies par 69%, ko sekmējusi uzņēmumu kreditēšana, primāri lielu uzņēmumu segmentā.

Kopumā "SEB bankas" kredītportfelis šā gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi audzis par 3%, savukārt noguldījumu apjoms palielinājies par 7%.

"SEB grupas" Latvijā peļņa šā gada sešos mēnešos bijusi 15,6 miljoni eiro.

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, norāda: "Arī šajā sarežģītajā laikā kopējais kredītportfelis turpina palielināties, ne tikai gada griezumā, bet arī 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni. Savukārt noguldījumi kopš gada sākuma pieauguši par 2%, bet divpadsmit mēnešu laikā pieaugums palielinājies pat par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Integrējoties Eiropas energosistēmā, Latvijas iedzīvotāji ietaupījuši 100 miljonus eiro

Žanete Hāka, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecība ar Eiropu augusi četras reizes, un apmaiņa nav tikai vienā virzienā, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

70% no kopējiem Baltijas apjomiem veido elektroenerģijas imports, bet 30% - eksports, Baltijas tirgus dalībnieki izmanto tirdzniecības iespēju, optimizējot darījumus abos virzienus, un no tā gūst sabiedrība kopumā, uzsver G. Junghāns.

«Tirgus kļūst integrētāks un likvīdāks. Cenām kopumā vajadzētu samazināties, jo aug konkurence, un notiek cenu izlīdzināšanās, jo, ja starp valstīm noņem administratīvās barjeras, tad cenas satuvinās,» viņš sacīja.

Latvijas elektroenerģijas cena 2014.gadā bija par 60% augstāka nekā Zviedrijas cena, bet 2017.gadā tās satuvinājušās un Latvijas pārsvars pār Zviedrijas cenu 2017.gadā bija ap 8%, arī pērn bija līdzīga tendence – cena samazinājusies no 50 EUR/MWh līdz 35 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) īstenoto, atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgāko, elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta «Kurzemes loks» trešo posmu.

Ar jauno 330kV līnijas loka noslēgšanu ir būtiski uzlabots elektroapgādes drošums kā ikdienas situācijā, tā vētru gadījumā, novērsta līdz šim iztrūkstošā jauda Kurzemē, tādējādi palielinot arī jaunu pieslēgumu iespējamību.

Trešā posma izbūvē no Ventspils uz Rīgu ieguldīti 127 milj. eiro, tai skaitā 55 milj. eiro Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jaunizbūvētās 330kV līnijas garums sasniedz 207 kilometrus un tā šķērso 11 pašvaldību teritorijas. Līnijas būvniecību un projektēšanu pēc AST pasūtījuma veica pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower».

«Kurzemes loka» 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Ventspils – Tume – Rīga (Imanta), pastiprinot ar 330 kV līniju, savieno 330 kV apakšstaciju «Ventspils», Ventspilī, Robežu ielā 38 un 330 kV apakšstaciju «Imanta», Rīgā, Kleistu ielā 25, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures, Babītes novadu, Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Pārbūves rezultātā elektrolīnijas novietojums pamatā saglabājās esošo elektropārvades līniju trases robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā tika pārtraukta vēsturiski zemāko elektroenerģijas cenu rekordu sērija vairāku mēnešu garumā.

Elektroenerģijas biržas cena Latvijā pieauga līdz 38,66 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) jeb par 57,6% attiecībā pret maiju, tomēr tā vēl joprojām ir par 13% zemāka nekā 2019.gada jūnijā, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūnijā ir par 4% krities elektroenerģijas patēriņš gan pret maiju, gan arī pret pagājušā gada jūniju, bet vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja par 8% vairāk nekā maijā un par 18% vairāk nekā pirms gada.

Jūnijā Latvijā saražotas 479 357 MWh elektroenerģijas, savukārt patērētas 531 654 MWh, kā rezultātā Latvijas patēriņš ar vietējiem avotiem tika nosegts 90% apmērā, kas ir pieaugums pret maiju par 10, bet pret 2019.gada jūniju - par 16,4 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt elektroenerģijas imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju – salīdzinot ar mēnesi iepriekš, jūlijā pieaugums ir 40% jeb kopumā importētas 1,12 miljoni megavatstundas (MWh).

Turpretī imports no trešajām valstīm (Krievijas un Baltkrievijas) samazinās un jūlijā kritums bija par 15% – importētas tika 0,23 milj. MWh, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūlijā Latvijā ģenerētas 261 538 MWh elektroenerģijas, kas ir zemākais ražošanas līmenis kopš 2014. gada septembra. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūniju samazinājies par 31%, bet, salīdzinot ar pērnā gada jūliju - palielinājies par 78%.

Termoelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūniju samazinājies par 75%, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, samazinājās par 73%.

Komentāri

Pievienot komentāru