Enerģētika

Paredzēts noslēgt Kurzemes loka būvniecību

Armanda Vilcāne, 24.01.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Kā šī summa atšķiras no citos gados attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem?

Salīdzinot ar citiem gadiem, šī summa ir pieaugusi, taču tas vairāk saistās ar lielo projektu realizāciju. Nevarētu teikt, ka katru gadu notiek mērķtiecīga finansējuma palielināšana. 2019. gadā ieguldīto līdzekļu apjoms AST attīstībā, visticamāk, mainīsies, taču pagaidām vēl nav skaidri zināms, vai sagaidāms pieaugums vai kritums. Arī turpmākajos gados paredzēts īstenot vairākus nozīmīgus projektus, tajā skaitā sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. AST varētu iesaistīties arī jaunu investīciju projektu īstenošanā.

Minējāt, ka lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma realizācijai. Kādi būs lielākie ieguvumi no šī starpsavienojuma izbūves?

Starpsavienojums, kas galvenokārt ir nepieciešams tirdzniecības darījumu realizēšanai, ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas reģionam. Ja mēs paanalizējam tirgus situāciju, redzam, ka lielākā cenu starpība starp Baltijas valstīm veidojas tieši uz Latvijas un Igaunijas robežas. Šajā gadījumā starpsavienojums palielinās maksimālās caurlaides spējas, uzlabojot pārvades kapacitāti un nodrošinot to, ka tirdzniecības darījumi varētu notikt lielākos apjomos nekā līdz šim. Jebkura tirgus mērķis ir padarīt reģionu viendabīgu attiecībā uz tirgus cenu, un būtībā visi starpsavienojumi caurlaides spēju palielina. Tas savukārt nodrošina to, ka tirgotājiem ir iespēja elektroenerģiju pārvadīt no lētākā reģiona uz dārgāko, tādējādi izlīdzinot cenu Baltijas reģionā. Latvijā un Lietuvā šajā gadījumā cena varētu nedaudz samazināties, savukārt Igaunijā un Somijā – palielināties, jo šobrīd klasiski Igaunijā cena ir nedaudz zemāka. Tādu pašu situāciju iepriekš varējām novērot arī Skandināvijā. Starpsavienojuma izbūve arī veicinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, efektīva elektroenerģijas tirgus darbību un konkurētspēju.

Kā elektroenerģijas cenu ietekmēs Kurzemes loka izbūve?

Šis projekts sākotnēji ir kā daļa no NordBalt savienojuma. Kurzemes loka izbūve garantē gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību, jo līdz šim lielu vētru apstākļos Kurzemes elektroapgāde ir bijusi apgrūtināta, bet pēc Kurzemes loka pabeigšanas šī problēma būs atrisināta. Jāsaka, šis ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem. Viens no līnijas izbūves priekšnoteikumiem bija arī prognoze, ka tuvākajā nākotnē piekrastē un īpaši selgā varētu attīstīties vēja ģeneratoru parki. Ja runājam par Kurzemes loka ietekmi uz pārvades tarifiem, jāatgādina, ka, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumam, šī ietekme nedrīkst pārsniegt 12%. Protams, tarifs nedaudz pieaugs, taču šo noteikto robežu mēs nepārsniegsim. Lai mazinātu tarifu pieaugumu, plānojam projekta finansēšanā papildus novirzīt pārslodzes maksas ieņēmumus septiņu miljonu eiro apmērā. Jāatgādina, ka šis projekts daļēji tiek finansēts arī no Eiropas fondiem, kas ļauj samazināt tā tiešo ietekmi uz tarifiem.

Visu interviju Paredzēts noslēgt Kurzemes loka būvniecību lasiet 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!