Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 389 komercķīlu pieteikumu. 226 komercķīlas ir reģistrētas, 122 — dzēstas, bet 16 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 261 miljons latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 493 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 5 miljardi 767 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 17»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 10»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 11»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 12»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 13»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 7. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 14»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 8. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 15»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 9. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 16»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 10. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 18»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 11. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 19»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 12. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 20»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 13. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 122 957; 2. SIA «INSERVISS GROUP» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 123 429; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 112 731; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls133 060; 5. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 17 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 10 279 294. KOPĀ: 153 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 15 771 471.

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Ceturtdien (19. novembrī) Ventspils nafta akcionāru sapulce nolēma izmaksāt akcionāriem dividendes. NASDAQ OMX Riga ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par dividenžu saņemšanu.

Kuri uzņēmumi šogad plāno izmaksāt dividendes?

Lēmumus tuvākajā laikā izmaksāt dividendes pieņēmuši uzņēmumi Ventspils Nafta un SAF Tehnika.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Pensiju līdzekļu pārvaldītājiem 2003. gads kļuva par straujas izaugsmes gadu. Līdzās ar sabiedrībā pieaugošo izpratni par šī pakalpojuma nozīmi pieaudzis arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņa dalībnieku skaits. Klienti aizvien vairāk pievērš uzmanību līdzekļu pārvaldītāju darbam, pirmām kārtām uzmanību pievēršot veikto investīciju ienesīgumam. Parekss pensiju plānu 2. un 3. līmeņa ienesīgums pērn atradies līderpozīcijās. Pēc dalībnieku skaita Parekss atklātais pensiju fonds (pensiju sistēmas 3. līmenis) ir lielākais privātais atklātais pensiju fonds valstī. Parekss banka prognozē veiksmīgu pensiju sistēmas 2. un 3.līmeņa pensiju plānu pieaugumu arī 2004. gadā. Parekss ieguldījumu sabiedrības pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīguma rezultāti 2003. gadā bija 6.05 % Parekss Universālajam pensiju plānam un 6.95 % Parekss Aktīvajam pensiju plānam. Turklāt Parekss Aktīvais pensiju plāns pērn kļuvis par visienesīgāko ieguldījumu plānu, kas savu darbību sācis tikai pagājušā gada sākumā. Minētie rezultāti ievērojami pārsniedz arī to ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas atrodas Valsts kases pārraudzībā. Parekss banka uzskata, ka šī tendence kārtējo reizi apstiprina privāto pārvaldītāju priekšrocības salīdzinājumā ar valsti. Neskatoties uz pirmajam darbības gadam raksturīgo īpašo piesardzību attiecībā pret ieguldījumu objektu izvēli, tik augstus ienesīguma rādītājus var izskaidrot ar aktīvu ārvalstu ieguldījumu izmantošanu, kā arī veiksmīgo darbību valūtas un vērtspapīru tirgū. Pagājušā gada 31. decembrī Parekss ieguldījumu plānu aktīvi bija aptuveni 2 miljoni latu apjomā, bet dalībnieku skaits pietuvojies 50 tūkstošiem. Savukārt Parekss atklātais pensiju fonds dalībnieku skaita ziņā Latvijas lielākā Parekss atklātā pensiju fonda pensiju plānu ienesīgumu rezultāti 2003. gadā bija Sociālajam nodrošinājumam 10.49 % un Papildpensijai 9.86 %. Parekss atklātā pensiju fonds 2004.gadā paredz pensiju plānu aktīvu pieaugumu par 45 %, savukārt pensiju plānu dalībnieku skaita pieaugumu par 22 līdz 25 %. Pensiju sistēmas 3. līmeņa līdzekļus pārvalda Baltijas valstīs lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Parex Asset Management.

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Parekss ieguldījumu sabiedrības pārvaldīto pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu — Parekss Universālais un Parekss Aktīvais kopējais dalībnieku skaits šī gada marta sākumā pārsniedza 50 tūkstošus. Neapšaubāmi, ka šī panākuma pamatā ir Parekss pensiju plānu līdzšinējie pārliecinošie darbības rezultāti un augsts ienesīgums pirmajā darbības gadā. Parekss Aktīvais pensiju plāna ienesīgums 2003. gadā bija 6.95 %, bet Parekss Universālais pensiju plāna ienesīgums pērn sasniedza 6.05 %. Kopējais minēto pensiju plānu aktīvu apjoms šī gada marta sākumā pārsniedza 2.5 milj. Ls. Parekss Aktīvais plāna aktīvu apjoms marta sākumā bija nedaudz virs 2 milj. Ls, bet dalībnieku skaits nepilni 40 tūkst.. Šī plāna ienesīgums 2004. gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē sasniedza 7.67 %. Parekss Universālais dalībnieku skaits marta sākumā tuvojās 13 tūkstošu atzīmei, bet tā aktīvu apjoms marta sākumā pārsniedza 480 tūkst. Ls. Šī fonda ienesīgums gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē bija 4.20 %. Abus Parekss pensiju plānus pārvalda Parekss ieguldījumu sabiedrība, bet ieguldījumu konsultants ir lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Baltijas valstīs — Parex Asset Management.

Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums apsteidz vidējos rādītājus 2004. gada pirmā ceturkšņa apkopotie rezultāti liecina, ka pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīgums Parekss Universālajam pensiju plānam bija 5.25 % un Parekss Aktīvajam pensiju plānam — 7.70 %. Tādējādi Parekss apkalpotie pensiju plāni saglabājuši savas līderpozīcijas ienesīguma ziņā arī šī gada sākumā, informē Parekss bankā. 2004. gada 31. martā apkopotie dati liecina, ka Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums būtiski apsteidz vidējos nozares rādītājus, kas konservatīvajiem pensiju plāniem bija 3.89 %, sabalansētajiem pensiju plāniem — 4.57 %, bet aktīvajiem pensiju plāniem – 6.66%. Sasniegtie rezultāti būtiski pārsniedz arī pensiju plānus, kas atrodas Valsts kases pārziņā, tādējādi kārtējo reizi apliecinot privātstruktūru priekšrocības attiecībā pret valsti, informē Parekss bankā. Salīdzinot Parekss apkalpoto pensiju plānu šī gada pirmā ceturkšņa rezultātus ar pagājušā gada rezultātiem, jāsecina, ka arī šajā ziņā vērojams ienesīguma pieaugums, jo 2003. gada 31. decembrī Parekss Universālā un Parekss Aktīvā pensiju plāna ienesīgums bija attiecīgi 6.05 % un 6.95 %.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto uzņēmumu skaits, kas maksā dividendes, patlaban sasniedzis 15 gadu augstāko līmeni. Pēc FactSet apkopotajiem datiem, tikai nedaudz virs 80 kompānijām indeksā nemaksā dividendes.

Tādējādi pēdējā laikā dividenžu maksāšana kļuvusi par pievilcīgu dažāda lieluma uzņēmumiem. Tiesa gan, ne visas dividendes ir apjomīgas. No indeksā iekļautajiem 500 uzņēmumiem 99 maksā dividendes ar vismaz 3% ienesīgumu salīdzinājumā ar ASV valdības desmitgadu parādzīmju ienesīgumu 2,66% apmērā. Turklāt parādzīmju ienesīgums šajā gadījumā ir garantēts, savukārt šo uzņēmumu akcijas cenu prognozes liecina par pieaugumu, tādējādi akcionāriem nodrošinot vēl papildus peļņu, ko vēl palielina dividenžu maksājumi.

Daži uzņēmumi, piemēram, ConocoPhilips, var atļauties maksāt investoriem dividendes ar 3,9% ienesīgumu, un tā dividendes apjoms ir starp augstākajiem S&P 500 indeksā, turklāt uzņēmums var atļauties maksāt vēl lielākas dividendēs, jo ir starp pelnošākajiem uzņēmumiem valstī. Pārsteidzošā kārtā dažas kompānijas maksā dividendes arī zaudējot naudu. Piemēram, Windstream, kuru dividenžu ienesīgums ir 12%, izmaksāto dividenžu apjoms vairāk nekā divreiz pārsniedz tās ienesīgumu. Tiesa gan, šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama, īpaši, ja ekonomika atkal piedzīvo kritumu.

Degvielas tirgotāji Statoil un Neste atkal par santīmu paaugstinājuši dīzeļdegvielas cenas, liecina apkopotā informācija no degvielas tirgotājiem.

Statoil dīzeļdegvielas litrs patlaban maksā 94,9 santīmus, bet Neste - 93,7 santīmus.

Benzīna cenas pagaidām ir nemainīgas, un Statoil degvielas uzpildes stacijās 95.markas degviela attiecīgi maksāja 96,9 santīmus par litru, bet 98.markas degviela - 99,9 santīmus par litru. Neste attiecīgi 95.markas benzīns maksā 95,7 santīmus, bet 98.markas benzīns - 98,7 santīmus. Lukoil 95.markas benzīns maksā 96 santīmus, bet 98.markas -99 santīmus.

Trešdien trīs lielie degvielas tirgotāji jau paaugstināja benzīna un dīzeļdegvielas cenas.

Statoil Fuel&Retail Latvia skaidro, ka turpinās degvielas cenu kāpums pasaulē. Benzīna Platts cena atkal ir pārsniegusi 1005 ASV dolārus (562 latus) par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 29.maija. Arī valūtas kurss šajā laika periodā pieaudzis par 0,014 latiem pret dolāru.

98. markas benzīna cena pirmdienas rītā pārsniegusi lata atzīmi.

Degvielas tirdzniecības kompānijas Lukoil pilna servisa Degvielas uzpildes stacijās (DUS) litrs 98. markas degvielas maksāja 1,002 latus. Tikmēr 95. markas degviela maksāja 0,971 santīmu, bet dīzeļdegviela – 0,931 santīmu par litru.

Lata atzīmi 98. markas benzīns pārsniedzis arī Statoil DUS. Pirmdienas rītā Statoil pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 1,004 latus par litru. Tikmēr 95. markas benzīns maksāja 0,974 santīmus par litru, bet dīzeļdegviela – 0,949 santīmus par litru.

Uzņēmuma Virši-A DUS degvielas 98. markas benzīns maksāja 0,994 santīmus, 95. markas – 0,964 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus. Savukārt Neste Latvija pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 0,982 santīmus, 95. markas – 0,962 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Šodien, 29.martā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī vēl 4 jauno NATO dalībvalstu premjerministri piedalīsies svinīgā pasākumā, kas notiks ASV galvaspilsētā Vašingtonā sakarā ar alianses paplašināšanos. Uzaicinājumu piedalīties šajā pasākumā saņēmusi arī Parekss banka. Pirms došanās uz svinīgo pasākumu Vašingtonā, Parekss bankas viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs teica: «Parekss banka aktīvi piedalās procesos, kas saistīti ar Latvijas un starptautiskās sabiedrības savstarpējo integrāciju. Uzskatām, ka saņemtais ielūgums piedalīties svinīgajā pasākumā ir loģisks Parekss bankas aktīvās darbības rezultāts Latvijas ceļā uz NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija, iestājoties NATO, saņems milzīgas priekšrocības gan pateicoties stabilitātei reģionā, gan arī plašākas sabiedrības pieaugošajai interesei par Latviju.» Parekss banka vairākkārt apliecinājusi savu aktīvo lomu procesos, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos NATO. Tā, piemēram, 2002. gada novembrī Prāgā Parekss banka piedalījās NATO sammita Organizācijas Komitejas darbā, tādējādi spilgti nodemonstrējot starptautiskajai sabiedrībai savu atbalstu Latvijai ceļā uz NATO. Savukārt šī gada janvārī ar Parekss bankas finansiālo atbalstu tika izdota Ronalda D.Asmusa grāmata NATO paplašināšana. Grāmata ir atzīta par nopietnu vēsturiski izglītojošu avotu un izdota latviešu un krievu valodā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Piektdien, 5. jūlijā uz kārtējās akcionāru sapulces laiku tiks apturēta tirdzniecība ar AS Latvijas gāze akcijām, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Tirdzniecību apturēs, pamatojoties uz AS Latvijas gāze iesniegumu, kurā uzņēmums lūdz biržu apturēt tirdzniecību uz kārtējās akcionāru sapulces laiku saistībā ar to, ka sapulcē ir paredzēts izskatīt būtiskus jautājumus.

Tirdzniecība tiks apturēta, sākot ar akcionāru sapulces sākumu plkst.9.

Tirdzniecība ar Latvijas gāzes akcijām tiks atjaunota nekavējoties pēc kārtējās akcionāru sapulces lēmumu iesniegšanas ar biržas informācijas sistēmas starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka A/s Latvijas gāze akcionāriem no pagājušā gada peļņas dividendēs plāno izmaksāt 19,95 miljonus latu jeb 50 santīmus uz vienu kompānijas akciju, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržai. Vēl vairāk nekā 1,4 miljonus latu plānots iekļaut uzņēmuma rezervēs.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Parekss banka ir pieņēmusi lēmumu turpmāk Latvijas naudas zīmju maiņu pret metāla monētām veikt bez komisijas maksas. Sākotnēji šāds pakalpojuma veids būs pieejams tikai Parekss bankas filiālē Valdemārs, Kr.Valdemāra ielā 8, bet vēlāk, atkarībā no pieprasījuma, pakalpojums tiks ieviests arī citos Parekss bankas klientu apkalpošanas centros. Samainīt Latvijas papīra naudas zīmes metāla monētās Parekss bankā bez maksas var gan juridiskas, gan fiziskas personas. Par saņemtajām monētām iespējams norēķināties arī ar karti. Darījuma maksimālā summa nav ierobežota, bet minimālais daudzums ir viens pilns monētu iepakojums. (Viena santīma monētu iepakojumā, piemēram, ir 50 viena santīma monētas). Latvijas papīra naudas zīmju maiņu pret metāla monētām Parekss banka veica arī iepriekš, taču līdz šim par šādu pakalpojumu tika iekasēta komisijas maksa. Parekss banka uzskata, ka šāds bezmaksas pakalpojums būs īpaši pieprasīts no mazajiem uzņēmējiem, kuriem ikdienā ir nepieciešama sīknauda, bet viņi nevēlas bankai maksāt par tās piegādi. Tagad Parekss banka piedāvā šiem uzņēmējiem pašiem ierasties bankā, samainīt vajadzīgo monētu daudzumu, un veikt to bez komisijas maksas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Sekojot naftas produktu cenu izmaiņām biržās, degvielas cenas šonedēļ jau otro reizi samazinājis degvielas tirgotājs SIA Latvija Statoil, cenas samazinātas arī Neste un Lukoi degvielas uzpildes stacijās.

Ja nedēļas sākumā litrs 95.markas benzīna Latvija Statoil maksāja 93,9 santīmus, tad šodien - 91,9 santīmus.

Lukoil degvielas stacijās 95.markas benzīns maksā 91,2 santīmus, bet Neste - 90,7 santīmus litrā.

Dīzeļdegvielas cenas ir samazinājušās pat zem 90 santīmu robežas, un Statoil tā maksā 88,7 santīmus, Lukoil - 89,2 santīmus, bet Neste - 88,7 santīmus.

Vakar gan naftas cenas būtiski pieauga. ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) otrdienas lēmums vismaz divus gadus nemainīt procentu likmes izraisīja naftas cenu pieaugumu par vairāk nekā trīs dolāriem.

FRS otrdien paziņoja, ka procentu likmes ASV līdzšinējā līmenī varētu saglabāties vismaz līdz 2013.gada vidum.

Degvielas tirgotāji pirmdien ievērojami samazinājuši degvielas cenas, novēroja Db.lv.

Degvielas tirgotāja Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) 95. markas benzīns pirmdien pusdienlaikā maksāja 93,9 santīmus litrā, 98. markas benzīns maksāja 96,9 santīmus litrā, bet dīzeļdegviela – 95,9 santīmus litrā.

Cenas degvielai samazinājušās arī uzņēmuma Neste Latvija pilna servisa DUS. Pirmdien pusdienlaikā 95. markas benzīns Neste DUS maksāja 92,5 santīmus litrā, 98. markas benzīns – 94,1 santīmu litrā, bet dīzeļdegviela – 93,1 santīmu litrā.

Tikmēr degvielas tirgotāja Virši-A pilna servisa DUS 95. markas benzīns maksāja 96,2 santīmus, 98. markas benzīns– 99,2 santīmus, bet dīzeļdegviela – 96,2 santīmus. Degvielas tirgotāja Lukoil pilna servisa DUS 95. markas benzīna cena bija 94,7 santīmi, 98. markas – 97,7 santīmi un dīzeļdegvielas 93,8 santīmi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Zviedrijas apdrošināšanas kompānija Folksam palielina savu ietekmi Zviedrijas bankā Swedbank, tādējādi kļūstot par bankas lielāko akcionāru. Swedbank paziņojums presei arī liecina, ka banka plāno neizmaksāt dividendes par 2008. gadu.

emSwedbank/em mainās akcionāru sastāvs; plāno neizmaksāt dividendesFolksam pieprasījusi Swedbank akcijas no Zviedrijas uzkrājumu bankas fondiem, kas tai piederošās akcijas izmantoja kā garantu aizdevuma saņemšanai. "Lielais Swedbank akciju kritums nozīmē, ka esam izlēmuši pieprasīt aizdevumu nodrošinājumu, kas, savukārt, nozīmē, ka saņemsim aptuveni 45 miljonus Swedbank akciju," teicis Folksam izpilddirektors Andress Sandstroms (Andres Sundstrum).emSwedbank/em mainās akcionāru sastāvs; plāno neizmaksāt dividendes