Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Viņš norāda, ka politiķu vērtējums par situāciju ir, taču tas ir ļoti vispārināts un galvenais tā fokuss ir pārnacionālo prasību izpilde, «Ir vajadzīga analīze ne tikai par to, kas jau ir noticis un kādas ir notikušā sekas, bet arī, kādas tās būs nākotnē,» uzsver R. Balodis. Viņš atgādina, ka bankas, neraugoties uz dažādiem pareģojumiem, nav piedzīvojušas apokalipsi vai banku darbības beigas pēc 2009. gada finanšu krīzes, kad savu uzvaras gājienu uzsāka finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmumi. «Nenoliedzami bankas pēdējos desmit gados, tāpat kā finanšu pakalpojumu sektors kopumā, piedzīvo radikālas pārmaiņas, kuru iznākumu vai iespējamo stabilas attīstības tendenci šobrīd būtu pāragri prognozēt,» skaidro R. Balodis. Tieši tāpēc, viņaprāt, zinātniekiem un praktiķiem būtu jāiedziļinās nozīmīgākajās sistēmiskajās mijiedarbībās, jo pārmaiņu priekšvēstneši un faktori jau ir redzami.

Daudz izaicinājumu

Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš atzīst, ka nekas nestāv uz vietas, jo attīstās tehnoloģijas, produkti, pakalpojumi un līdztekus tiem arī mainās normatīvo aktu prasības, tomēr pēdējo gadu laikā Latvijas finanšu sektorā pārmaiņas ir notikušas iespaidīgā ātrumā. «Ir svarīgi ne tikai vērtēt, kādi ir šīs finanšu sektora transformācijas blakusefekti uz biznesu, iedzīvotājiem, bet arī pamēģināt palūkoties 5–10 gadus tālā nākotnē, jo IKT turpinās attīstīties, mainot gan pakalpojumu un produktu pieprasījumu, gan piedāvājumu klāstu,» uzsver A. Nātriņš. Viņš kā vēl vienu svarīgu faktoru min finanšu sfēras vides tektoniskās izmaiņas, jo īpaši kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nevis tikai un vienīgi Latvijas, bet gan globālā mērogā. «Kopumā visi minētie faktori rada savdabīgu sarežģītu ietekmju kopumu, kuru nevar novērtēt un analizēt tikai vienas jomas eksperti, tāpēc konferencē par to diskutēs dažādu disciplīnu zinātnieki, kuri darbojas finanšu, ekonomikas un juridiskajā jomā, un arī šīs jomas praktiķi,» skaidro A. Nātriņš.

Maina biznesa modeļus

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norāda, ka publiski skan ziņas par to, ka ne viena vien banka Latvijā maina savu biznesa modeli – atsakoties no nerezidentu transakcijām un pievēršoties kreditēšanai, iedzīvotāju un uzņēmumu kontu apkalpošanai, kas konferencē tiks vērtēta no biznesa, nevis juridiskā vai finanšu skatupunkta.

«Vēl jau ir jautājums par nākotnes biznesa modeļiem, ko salīdzinoši viegli var ietekmēt normatīvo aktu prasību izmaiņas,» tā G. Bērziņš. Viņš atgādina, ka savulaik Latvija ir centusies dēvēt sevi par finanšu tiltu starp austrumiem un rietumiem, par Ziemeļu Šveici, kas pamatā balstījās uz nerezidentu apkalpošanu, taču šobrīd šis modelis vairs nav iespējams.

Visu rakstu lasiet 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LB: Rimšēvičs nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar PNB banku

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Guseļņikovs paziņo par PNB bankas akciju pārdošanu

LETA, Db.lv, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Viņa atgādināja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma bankas darbība ir pilnībā apturēta un netiek sniegti nekādi bankas pakalpojumi klientiem. «Labā ziņa šajā satraucošajā laikā ir tāda, ka gandrīz visi jeb 99,2% «PNB Bankas» klientu saņems savu naudu atpakaļ jau tuvākajās dienās. Atlīdzības varētu sasniegt 297 miljonus eiro,» teica Černaja-Mežmale.

Viņa norādīja, ka FKTK šodien sniegs visu informāciju, kas un kā jādara bankas klientiem, lai saņemtu savu naudu. Likums paredz, ka garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam, taču tiek strādāts pie tā, lai tas notiktu ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovam vēl paliks daļa PNB bankas akciju

Db.lv, 29.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 60% akciju pārdošanas Grigorijam Guseļņikovam vēl palikusi daļa «PNB bankas» akciju, to LNT ziņām apliecināja bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels. Bankas pārskati liecina, ka Guseļņikovam līdz šim piederēja 38% procenti akciju un netiešā veidā vēl 57,66%.

«PNB bankas» vadītājs O.Bramvels norādīja, ka jaunais īpašnieks iegādājas lauvas tiesu bankas akciju, lai kontrolētu un pieņemtu lēmumus par bankas tālāko attīstību. Jaunie akcionāri plānojot ieguldīt papildu kapitālu bankas attīstībā un vienlaikus paziņojuši, ka nav ieinteresēti turpināt sāktās tiesvedības, tai skaitā pret Latvijas valsti. G.Guseļņikovs pārmeta kādai augsta ranga Latvijas amatpersonai centienus izspiest no bankas kukuļus, ar to, visticamāk, domājot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

«Mēs saprotam, ka attīstīties Latvijā, pastāvot strīdam ar valsti, ir diezgan grūti,» skaidroja O. Bramvels. Viņš uzsvēra, ka «PNB bankas» darbību un līdz ar to tās aptuveni 80 tūkstošus klientu gaidāmais darījums neietekmēs. «Vienīgi jaunajiem akcionāriem ir plašāks redzējums par bankas produktu, tehnoloģiju attīstību un bankas attīstību kopumā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Mēs gribētu atsākt aktīvāk kreditēt kā tas vēsturiski bijis,» tā O. Bramvels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Meridian Trade Bank bijušās valdes priekšsēdētājas akcijas nodotas bankas īpašumā

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka lūgs prokuratūru atcelt bankas maksātnespēju

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB banka» vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu pasludināt banku par maksātnespējīgu, žurnālistiem sacīja «PNB bankas» nu jau bijusī valdes locekle Anna Verbicka.

Viņa atzina, ka tiesas lēmums par bankas maksātnespēju ir negatīvs un «PNB banka» šim lēmumam nepiekrīt, tāpēc banka vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu atsauktu tiesas lēmumu un apturētu maksātnespējas procesu.

Verbicka stāstīja, ka tiesa lēmuma pieņemšanā neņēma vērā to, ka ir pārsūdzēts Eiropas Centrālās bankas (ECB) negatīvais novērtējums par «PNB banku». Turklāt tiesa savu lēmumu par bankas maksātnespēju pamatoja, ņemot vērā ECB novērtējumu.

«Tiesa pieņēma lēmumu, balstoties uz citu lēmumiem. Bet mums šķiet, ka būtu tikai godīgi, ja tiesa pati izvērtētu - banka ir vai nav maksātnespējīga,» pauda bankas bijusī valdes locekle.

Vienlaikus Verbicka informēja, ka prokuratūrai lūgts atļaut bijušajai «PNB bankas» vadībai pārstāvēt bankas intereses tajās lietās, kas jau ir iesāktas, piemēram, pret ECB lēmumu. «Šīs dienas lēmumā nav minēts - tas ir atļauts vai nav. Lai gan mūsu juristi apgalvo, ka tas ir pieļaujams,» pauda Verbicka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka jaunie akcionāri gatavi bankā iepludināt 146 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka vērsusies tiesā pret akcionāriem saistībā ar aizdevumiem

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā «PNB banka» bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi «PNB banka» ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka «PNB banka» 2017.gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018.gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk darbu zaudēs lielākā daļa no 500 par maksātnespējīgo pasludinātās «PNB bankas» darbiniekiem, ceturtdien žurnālistiem sacīja «PNB bankas» bijusī valdes locekle Anna Verbicka.

Viņa stāstīja, ka patlaban netiek domāts par vairāk nekā 500 bankas darbinieku atlaišanu, tomēr par to būs jālemj maksātnespējas administratoram. Tajā pašā laikā Verbicka atbildēja apstiprinoši, ka, visticamāk, lielākā daļa no bankas darbiniekiem paliks bez darba.

«Pēc tiesas lēmuma es nevaru pieņemt nekādus lēmumus. Es esmu bankas bijusī valdes locekle, tāpēc nevaru parakstīt dokumentus un pieņemt lēmumu par darbinieku atlaišanu,» skaidroja Verbicka.

Viņa arī atzina, ka noskaņojums «PNB bank» darbinieku vidū ir slikts, jo valsts likumdošana paredz, ka darbinieki algu, kompensācijas un atvaļinājuma naudu varēs saņemt tikai pēc tam, kad banka būs norēķinājusies ar visiem kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators Vigo Krastiņš plāno vērties Maksātnespējas kontroles dienestā, lai atbrīvotie darbinieki saņemtu viņiem pienākošos līdzekļus.

«PNB bankas» maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš norādīja, ka līdz šim no darba atbrīvoti aptuveni 200 bankas darbinieku, kuru pienākumi bija saistīti ar bankas produktu pārdošanas funkciju nodrošināšanu: klientu apkalpošanas speciālisti, mārketinga un pārdošanas speciālisti.

Taču šobrīd bankā turpina strādāt vēl nedaudz vairāk kā 200 darbinieku.

«Darbu turpina tie darbinieki, kuru pildītie pienākumi ir nepieciešami bankas aktīvu uzturēšanai un atgūšanai, tomēr arī esošo darbinieku nepieciešamība tiek regulāri izvērtēta un tuvākajos mēnešos ir plānotas jaunas darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar bankas esošajiem darbiniekiem,» pauda Krastiņš. Tāpat viņš atzina, ka, veikt galīgo norēķinu ar atbrīvotajiem darbiniekiem, ko paredz Darba likuma normas, neļauj Kredītiestāžu likums, kurā ir noteikts, ka atlaistie darbinieki iegūst kreditora statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Francijā lietu par Rietumu bankas iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt pavasarī

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad pavasarī, veicot "PNB bankas" klātienes pārbaudi, secinājusi, ka ir jāapsver bankas darbības pārtraukšanas scenārija iespējamība, teikts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā, ar kuru "PNB banka" tika pasludināta par maksātnespējīgu.

Spriedumā minēts, ka klātienes pārbaudes ziņojums satur deviņus konstatējumus, tostarp sešiem no tiem ir ļoti liela ietekme uz kredītiestādi. Tostarp ziņojumā teikts, ka "PNB bankas" uzkrājumu veidošanas procesā konstatēti daudzi trūkumi un uzkrājumu apmērs ir nepietiekams. Kredītlietu pārbaudē konstatēta nepieciešamība pēc papildu uzkrājumiem kredītportfelim 54,5 miljonu eiro apmērā, kā arī aplēsta nepieciešamība pēc uzkrājumiem neprofila aktīviem 34,5 miljonu eiro apmērā.

Secināts arī, ka banka neveic pietiekamu kredītņēmēju parāda atmaksāšanas spējas analīzi, tādējādi uzrādot mazāku ienākumus nenesošo kredītu apmēru, un 2018.gada decembrī riska darījumi 58,8 miljonu eiro apmērā būtu jāpārklasificē kā ienākumus nenesoši. Tāpat secināts, ka banka nepiemēro diskontus pārņemtu aktīvu vērtībai, jo netiek veikta pienācīga pārņemto aktīvu papildu kontrole, kas ļautu veikt to vērtēšanu atbilstošās atpakaļejošās pārbaudēs.

Komentāri

Pievienot komentāru